7. Article — Pašvaldību pienākumi sociālās palīdzības sniegšanā

(1) Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir pienākums nodrošināt: 1) ģimenes ienākumu un mantiskā stāvokļa izvērtēšanu; 2) pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu izmaksu; 3) pašvaldību sociālo palīdzību bērniem bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem, ja nepieciešams, nodrošinot šos bērnus ar vietām audzināšanas iestādēs; 4) iespēju bērniem invalīdiem saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus; 5) aprūpi mājās vai sociālās aprūpes iestādē pensijas vecuma personām; 6) iespēju pensijas vecuma personām saņemt dienas centru pakalpojumus; 7) aprūpi mājās personām ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem; 8) iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus; 9) iespēju personām ar fiziska rakstura traucējumiem saņemt dienas rehabilitācijas centru pakalpojumus; 10) iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī neredzīgām personām strādāt specializētās darbnīcās; 11) ar servisa dzīvokļiem personas, kurām nepieciešama īpaša sociālā aprūpe; 12) sociālo rehabilitāciju personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām un kuru pēdējā dzīvesvieta pirms atrašanās brīvības atņemšanas vietā bijusi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā; 13) sociālo rehabilitāciju personām, kuras nonākušas alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu atkarībā; 14) sociālo palīdzību bezpajumtniekiem, nodrošinot viņus ar vietu patversmē. (2) Pašvaldības, kuru pārziņā nav nepieciešamo sociālās palīdzības institūciju, slēdz līgumus ar citiem sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. (3) Pašvaldību pienākums ir atbilstoši savām iespējām paplašināt sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. 8 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.11.1998.)
  1. (1)) Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir pienākums nodrošināt:
  2. 1)) ģimenes ienākumu un mantiskā stāvokļa izvērtēšanu;
  3. 2)) pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu izmaksu;
  4. 3)) pašvaldību sociālo palīdzību bērniem bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem, ja nepieciešams, nodrošinot šos bērnus ar vietām audzināšanas iestādēs;
  5. 4)) iespēju bērniem invalīdiem saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus;
  6. 5)) aprūpi mājās vai sociālās aprūpes iestādē pensijas vecuma personām;
  7. 6)) iespēju pensijas vecuma personām saņemt dienas centru pakalpojumus;
  8. 7)) aprūpi mājās personām ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem;
  9. 8)) iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus;
  10. 9)) iespēju personām ar fiziska rakstura traucējumiem saņemt dienas rehabilitācijas centru pakalpojumus;
  11. 10)) iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī neredzīgām personām strādāt specializētās darbnīcās;
  12. 11)) ar servisa dzīvokļiem personas, kurām nepieciešama īpaša sociālā aprūpe;
  13. 12)) sociālo rehabilitāciju personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām un kuru pēdējā dzīvesvieta pirms atrašanās brīvības atņemšanas vietā bijusi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
  14. 13)) sociālo rehabilitāciju personām, kuras nonākušas alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu atkarībā;
  15. 14)) sociālo palīdzību bezpajumtniekiem, nodrošinot viņus ar vietu patversmē.
  16. (2)) Pašvaldības, kuru pārziņā nav nepieciešamo sociālās palīdzības institūciju, slēdz līgumus ar citiem sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
  17. (3)) Pašvaldību pienākums ir atbilstoši savām iespējām paplašināt sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
asjoint-stock