9. Article — Sociālās palīdzības pakalpojumi un to sniegšana

(1) Sociālās palīdzības pakalpojumi ir pakalpojumi, kā arī naudas izmaksas un mantiski pabalsti, ko iedzīvotājiem sniedz valsts un pašvaldību izveidotas institūcijas un citas fiziskās un juridiskās personas. (2) Ministru kabinets nosaka sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un kārtību, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumus. (3) Labklājības ministrija pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 6.pantā minētos valsts pienākumus, un pārrauga, vai šā panta ceturtajā daļā minētie sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēji ievēro šā panta otrajā daļā noteikto. (4) Pašvaldības pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos pašvaldību pienākumus. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)