Zaudējis spēku - Par bāriņtiesām un pagasttiesām
Repealed· 69 articles· Issued by: Saeima· In force from: Thu Dec 07
Verify on the source (likumi.lv) ↗Vispārīgie noteikumi
- 1.(1) Bāriņtiesa ir pilsētas vai novada pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.
- 2.(1) Pagasttiesa ir pagasta vai novada pašvaldības izveidota iestāde, kura attiecīgās pašvaldības teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un veic mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.
- 3.Bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesas vai pagasttiesas nosaukumu.
- 4.Bāriņtiesu un pagasttiesu darbību regulē šis likums, Civillikums un Ministru kabineta noteikumi.
- 5.(1) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos pārrauga un metodiski vada Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
Bāriņtiesu un pagasttiesu izveidošana
- 6.(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) sastāvā ir priekšsēdētājs un tiesas locekļi, kuru skaitu nosaka attiecīgā pilsētas vai novada dome (pagasta padome).
- 7.(1) Par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļiem var ievēlēt attiecīgajā administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošas vai strādājošas personas, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu, prot valsts valodu un kurām ir pedagoģiskā, juridiskā, medicīniskā, sociālā darbinieka, psihologa izglītība vai augstākā izglītība citā jomā. Personu, kurai nav norādītās speciālās izglītības, bet ir augstākā izglītība citā jomā, par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai locekli var ievēlēt tad, ja tā ir saņēmusi apliecību par bērnu un ģimenes lietu ministra un tieslietu ministra apstiprinātas bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku apmācības programmas apgūšanu.
- 8.(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli atbrīvo no amata (no pienākumu pildīšanas) pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās.
- 9.(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru prombūtnes laikā aizvieto viņa norīkots tiesas loceklis.
- 10.(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs saņem pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) noteiktu mēnešalgu atbilstoši darba apjomam.
- 11.Bāriņtiesas (pagasttiesas) dokumentus kārto pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) noteikts darbinieks. Atkarībā no darba apjoma bāriņtiesai (pagasttiesai) var būt savs sekretārs.
- 12.Bāriņtiesas (pagasttiesas) izveidošanu un tās darbības teritoriju izsludina kārtībā, kāda likumā "Par pašvaldībām" noteikta saistošo noteikumu izsludināšanai.
Bāriņtiesas un pagasttiesas kompetence
- 13.(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm lemj par nepieciešamās palīdzības sniegšanu šīm ģimenēm.
- 14.Bāriņtiesas (pagasttiesas) izšķir vecāku domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās:
- 15.Bāriņtiesa (pagasttiesa) aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām:
- 16.(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tādā gadījumā, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.
- 17.(1) Gadījumos, kad bērna vecāki miruši vai bērns palicis bez vecāku gādības, kā arī tad, ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par aizbildnības nodibināšanu (Civillikuma 222. pants) šā likuma ceturtajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
- 18.(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro pilngadīgas personas, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama aizgādnība, un lemj par lietas ierosināšanu tiesā aizgādnības nodibināšanai, ja šīm personām nav tuvinieku.
- 19.Bāriņtiesai (pagasttiesai) ir tiesības:
- 20.Bāriņtiesa (pagasttiesa) savas kompetences ietvaros:
- 21.(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli, vismaz triju tiesas locekļu sastāvā, ieskaitot bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju.
- 22.(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumi, kas pieņemti tās kompetences ietvaros, ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām.
- 23.(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu paraksta bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļi, kuri piedalījušies sēdē.
- 24.(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
- 25.(1) Aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc bērna vecāku dzīvesvietas.
- 26.(1) Pagasttiesa attiecīgā pagasta administratīvajā teritorijā kārto aizbildnības un aizgādnības lietas kārtībā, kāda šajā likumā noteikta bāriņtiesām (Civillikuma 218. pants).
- 27.(1) Apliecinājumus izdara un citas šajā likumā noteiktās funkcijas pilda pagasttiesas (bāriņtiesas) priekšsēdētājs vai pagasttiesas (bāriņtiesas) loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas (bāriņtiesas) lēmumu.
Aizbildnība
- 28.(1) Bāriņtiesas pienākums ir nekavējoties, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, iecelt nepilngadīgajam aizbildni, tiklīdz atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, abi vecāki miruši vai nepilngadīgais palicis bez vecāku gādības vai arī ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā.
- 29.(1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņa rīcību gan nepilngadīgā personisko interešu ievērošanā (Civillikuma 252.—259. pants), gan mantisko interešu nodrošināšanā.
- 30.Rūpējoties par nepilngadīgā bērna mantisko interešu nodrošināšanu, bāriņtiesa:
- 31.(1) Atklājot trūkumus vai nepilnības aizbildņa rīcībā, bāriņtiesa nekavējoties tās novērš vai arī atceļ aizbildni, ja atzīst viņu par nepiemērotu.
- 32.(1) Bāriņtiesa lemj par aizbildnības izbeigšanu Civillikuma 339.—341. pantā paredzētajos gadījumos.
- 33.Gadījumos, kad atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības un bērns ir ievietots izglītības vai bērnu aprūpes iestādē, uz laiku pārgājis dzīvot pie radiniekiem, aizbildņa vai nodots audžuģimenei, bāriņtiesa pēc bērna atgriešanās no pagaidu prombūtnes gādā par viņa iemitināšanu iepriekšējā dzīvojamā telpā, ja viņam ir saglabājušās tiesības uz to, vai gādā par viņa nodrošināšanu ar dzīvokli saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".
Aizgādnība
- 34.(1) Bāriņtiesa, saņēmusi tiesas spriedumu par aizgādnības nodibināšanu personām to gara slimības vai plānprātības dēļ, izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ, kā arī par aizgādnības nodibināšanu promesošā vai pazudušā mantai vai par bezvēsts prombūtnes fakta konstatēšanu, ieceļ aizgādni no Civillikuma 355. pantā minētajām personām.
- 35.(1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņu rīcību mantas pārvaldības ziņā tāpat kā aizbildņu rīcību attiecībā uz nepilngadīgo bērnu mantu, kā arī uzrauga, lai aizgādnis nodrošinātu sevišķu gādību par garā slimu personu.
- 36.Atlīdzību aizgādnim bāriņtiesa nosaka atbilstoši Civillikuma 307. panta noteikumiem.
- 37.Aizgādnība izbeidzama Civillikumā paredzētajā kārtībā (Civillikuma 364., 369., 375. un 666. pants).
Adopcija
- 38.(1) Adopcijas iesniegumu adoptētājs iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā (pagasttiesā).
- 39.Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas.
- 40.(1) Pieņemot lēmumu par to, ka adopcija ir bērna interesēs, bāriņtiesa (pagasttiesa):
- 41.Adopcijas noteikumus izdod Ministru kabinets.
Apliecinājumu izdarīšana un citu funkciju pildīšana(Nodaļas nosaukums 30.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2001.)
- 42.(1) Pagasttiesas pilda šādas funkcijas:
- 43.(1) Pagasttiesa apliecina darījumus (42. panta 1. un 2. punkts), ja tai noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un ir rīcībspējīgi.
- 44.(1) Darījuma dalībnieki iesniedz pagasttiesai gatavu apliecināmā akta projektu vai vēršas pagasttiesā ar lūgumu sastādīt akta projektu pēc viņu vārdiem.
- 45.(1) Pēc darījuma akta parakstīšanas tas ierakstāms reģistrā un uz paša akta taisāms apliecinājuma uzraksts, kurā atzīmē:
- 46.Šā likuma 42.—44. pantā noteiktajā kārtībā apliecinātais akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā.
- 47.(1) Testamentu var taisīt rīcībspējīga persona.
- 48.(1) Uz paša testatora lūguma pamata pagasttiesa izdod viņam testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu.
- 49.(1) Pagasttiesa pieņem glabāt privātus testamentus, ierakstot testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāt.
- 50.(1) Apliecinot pilnvaru, pagasttiesas priekšsēdētājs pārbauda pilnvarotāja identitāti un rīcībspēju.
- 51.Apliecinot paraksta īstumu, pagasttiesas priekšsēdētājs pārbauda parakstītāja identitāti, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos pagasttiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.
- 52.(1) Apliecinot dokumentu norakstus, pagasttiesas priekšsēdētājam tie jāsalīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem.
- 53.(1) Lūgums par paziņojuma izsniegšanu iesniedzams rakstveidā, un tas ierakstāms reģistrā. Paziņojuma noraksts glabājas pagasttiesas lietās.
- 54.54. Article
- 55.To personu vietā, kuras rakstīt neprot vai arī nevar, parakstās tie, kam šīs personas to uztic, par ko atzīmē akta apliecinājumā vai pašā aktā. Šādā gadījumā akts parakstāms divu liecinieku klātbūtnē.
- 56.Sastādīt testamentus, kā arī izdarīt apliecinājumus pagasttiesa var testatora vai citas personas dzīvesvietā vai atrašanās vietā, ja attiecīgās personas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties pagasttiesā.
- 57.(1) Par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu pagasttiesa ņem šādas nodevas:
Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā
- 58.Pagasttiesa sniedz palīdzību mantiniekiem gadījumos, kad mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa vai notārs to uzdevis pagasttiesai (Civillikuma 709. pants).
- 59.Mantojuma saraksta sastādīšanā pagasttiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.
- 60.(1) Sastādot mantojuma sarakstu, atbilstoši Civilprocesa kodeksa noteikumiem tiek rakstīts akts, kurā norāda akta sastādīšanas laiku un vietu, personas, kas piedalās mantojuma saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī tās vērtību.
- 61.Mantojuma saraksta viens eksemplārs izsniedzams mantiniekam, kurš lūdzis izdarīt mantas aprakstīšanu, bet otrs eksemplārs glabājas pagasttiesā.
- 62.Par mantojuma saraksta sastādīšanu mantinieki maksā pašvaldības nodevu, kā arī sedz ceļa izdevumus.
- 63.Ja nomirst mantojuma atstājējs un nav klāt mirušā mantinieku, pagasttiesa gādā par mantojuma apsardzību, nenogaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.
- 64.Mantojuma apsardzības līdzekļi ir:
- 65.Mantas aprakstīšanu pagasttiesa veic šā likuma 60.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot iecelto aizgādni.
- 66.(1) Ja uzreiz pēc paziņojuma saņemšanas nav iespējams izdarīt mantas aprakstīšanu, pagasttiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpas, kurās atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.
- 67.(1) Pēc mantas aprakstīšanas pagasttiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim.
- 68.Mantas aprakstīšanas akts glabājas pagasttiesā. Akta noraksts tiek izsniegts aizgādnim, kā arī nosūtīts notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, ar lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos.
- 69.Aizgādnība izbeidzas Civillikuma 666. pantā paredzētajā kārtībā.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.