11. Article

Strīdi starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem 1. Par strīdiem, kas var rasties starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju attiecībā uz ieguldījumiem šī līguma izpratnē, ieguldītājam mītnes Līgumslēdzēja Puse ir jāinformē rakstiski un detalizēti. Cik iespējams, abas puses centīsies šīs atšķirības likvidēt draudzīgas vienošanās ceļā. 2. Ja šādā veidā sešu mēnešu laikā kopš 1.punktā minētās rakstiskās paziņošanas šos strīdus nevar atrisināt, tad pēc ieguldītāja izvēles šis strīds izskatīšanai ir jāiesniedz: — tās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā bija izdarīti ieguldījumi, kompetentai tiesai; — ad hoc arbitrāžas tiesai, kas ir nodibināta pēc ANO Starptautiskās Tirdzniecības likumdošanas komisijas arbitrāžas procedūras likumiem; — Starptautiskajam Ieguldījumu strīdu izskatīšanas centram (ICSID), ko izveidojusi Konvencija par Ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kura atvērta parakstīšanas procedūrai 1965. gada 18. martā Vašingtonā, gadījumā, ja abas Līgumslēdzējas Puses ir šīs Konvencijas locekles; — Parīzes Starptautiskās tirdzniecības palātas arbitrāžas tiesai. 3. Arbitrāžai ir jābalstās uz: — šī līguma un citu līgumu, kas darbojas starp abām Līgumslēdzējām Pusēm, nosacījumiem; — starptautiskās likumdošanas noteikumiem un vispārpieņemtajiem principiem; — Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā tika veikti ieguldījumi, nacionālo likumdošanu, ieskaitot noteikumus attiecībā uz likumdošanas konfliktiem. 4. Arbitrāžas lēmumiem ir jābūt galīgiem un saistošiem abām strīdā iesaistītajām pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas izpildīt lēmumu saskaņā ar savas valsts likumdošanu.