8. Article

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm 1. Strīdus starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma skaidrošanu un pie-lietošanu, ciktāl tas iespējams, noregulē sarunu ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus. 2. Ja Līgumslēdzējām Pusēm neizdodas panākt šādu vienošanos sešu (6) mēnešu laikā no sarunu sākuma, pēc kādas no Līgumslēdzējām Pusēm lūguma, strīdu jānodod izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta nosacījumiem. 3. Šķīrējtiesa tiek veidota ad hoc sekojošā veidā: katrai Līgumslēdzējai Pusei jānozīmē vienu locekli, un abiem šiem locekļiem jāiesaka kādas trešās puses pilsoni par abu Līgumslēdzēju Pušu izvirzītu priekšsēdētāju. Locekļus jānozīmē divu (2) mēnešu laikā, un priekšsēdētāju jānozīmē trīs (3) mēnešu laikā no dienas, kad viena Līgumslēdzēja Puse paziņo otrai, ka tā vēlas iesniegt strīdu šķīrējtiesā. 4. Ja galīgie termiņi, kas noteikti šī panta 3. punktā, netiek ievēroti, viena no Līgumslēdzējām Pusēm var, bez jebkādas citas vienošanās, uzaicināt Starptautiskās tiesas prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Prezidents ir kavēts veikt šādu darbību vai arī viņš ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis, veikt nepieciešamās iecelšanas jāuzaicina Viceprezidents. Ja Viceprezidents arī ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis vai viņš nevar veikt iecelšanas citu apsvērumu dēļ, iecelšanas veic nākošais pēc vecuma Tiesas loceklis, kurš nav kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis. 5. Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir jābūt trešās valsts, ar kuru abas Līgumslēdzējas Puses uztur diplomātiskās attiecības, pilsonim. 6. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus pēc balsu vairākuma principa. Tiesas lēmumi ir galīgi un saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse ir atbildīga par sava locekļa un tā pārstāvju izmaksām tiesas procesu laikā. Abām Līgumslēdzējām Pusēm priekšsēdētāja izmaksas, kā arī jebkuras citas izmaksas jāsedz līdzīgās daļās. Tiesa var pieņemt citu lēmumu attiecībā uz izdevumiem. Visos citos jautājumos Tiesa pati nosaka savus procedūras likumus.