2077. Article — ).

4. kustamas mantas izsolīšana: a) izsole sākas no kustamas mantas novērtējuma summas un pārdodama tam, kurš sola vairāk (Civillikuma 2073.p.), b) ja pārdodamas daudzas mantas, izsole var ilgt divas vai vairākas dienas, c) secību, kādā mantas tiks izsolītas, nosaka tiesu izpildītājs (Civillikums 2075.p.), d) ja vairāku dienu organizētā izsolē kāda manta pirmā dienā netika pārdota, tās izsolīšanu var turpināt nākošās dienās (pirmā dienā neviens nepārsolīja novērtējuma summu), e) mantu var pārdot vienīgajam pircējam par izsoles sākumcenu. 5. par katru izsolē pārdoto kustamo mantu aizpildāma izsoles lapa (veidlapa T.i. Nr37). 6. kustamās mantas izsoles pasludināšana par nenotikušu: a) ja līdz izsoles sākumam pretendenti nav pieteikušies, par ko sastādīts akts, b) ja kustamo mantu nopirkusi tāda persona, kurai nebija tiesības piedalīties izsolē (CPK 393.p. un Civillikuma 2077.p.). Ja kustamas mantas pirmā izsole pasludināta par nenotikušu, jo neviens pretendents nepieteicās un piedzinējs nevēlas paturēt mantu par izsoles sākumcenu, pirms otras izsoles izsludināšanas izdarāma pārcenošana. Par pārcenošanu jāinformē parādnieku un piedzinēju(us). 69. Piedzinējam ir tiesības paturēt aprakstīto kustamo mantu parāda dzēšanai: 1. ja kustamā manta nav realizēta likumā paredzētajos termiņos, 2. ja kustamā manta netika pārdota izsolē. Abos gadījumos tiesu izpildītājs rakstveidā piedāvā piedzinējam paturēt kustamo mantu sev parāda dzēšanai, norādot termiņu atbildes sniegšanai. Par mantas nodošanu piedzinējam parāda dzēšanai sastādāms akts, tajā norādot nododamo mantu nosaukumu un pēdējo novērtējumu. Ja mantas vērtība pārsniedz piedziņas summu, tad šī starpība iemaksājama kantora rēķinā. Ja mantu nav iespējams realizēt un piedzinējs no mantas atsakās, to nodod atpakaļ parādniekam (CPK 390.p.7.daļa). IX. Nekustamā īpašuma arests 70. Lai varētu vērst piedziņu uz parādnieka nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs noskaidro (CPK 385.p.): 1. nekustamā īpašuma piederību, 2. nekustamā īpašuma vērtību, 3. vai nekustamam īpašumam nav apgrūtinājumi vai atsavināšanas aizliegums. 71. Tiesu izpildītājs izdara oficiālu pieprasījumu Zemesgrāmatu nodaļai vai parādniekam pieder nekustamais īpašums. Ja tāds ir reģistrēts, tad pieprasa sniegt arī ziņas par īpašuma vērtību un apgrūtinājumiem, ja tādi ir. Ja Zemesgrāmatu nodaļā nekustamais īpašums nav reģistrēts, šāds pieprasījums par nekustamā īpašuma piederību parādniekam izdarāms pagasta vai pilsētas pašvaldībai, Nekustamā īpašuma novērtēšanas birojam (nepabeigtas ēkas, būves). Vienlaicīgi ar pieprasījumu nosūtāms paziņojums par lieguma uzlikšanu visa veida nekustamā īpašuma pārreģistrācijai. 72. Tikai tad, kad tiesu izpildītājs ir saņēmis izziņu par nekustamā īpašuma piederību parādniekam, tiek uzlikts arests šim īpašumam. 73. Ja nekustamā īpašuma vērtību nav iespējams noskaidrot vai esošais tās novērtējums neatbilst reālajai tirgus vērtībai, tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma novērtēšanai pieaicina neatkarīgus ekspertus. Izmaksas tiek segtas uz parādnieka rēķina. 74. Nekustamā īpašuma arests izpaužas: 1. īpašuma aprakstīšanā uz mantas aprakstes akta veidlapas, 2. aizlieguma pasludināšanā ar to rīkoties, 3. nododot to glabāšanā. 75. Nekustamā īpašuma aprakste izdarāma saskaņā ar CPK 379.panta un šīs instrukcijas noteikumiem. 76. Pēc aresta uzlikšanas tiesu izpildītājs nosūta Zemesgrāmatu nodaļai, pašvaldībai vai inventarizācijas birojam pēc nekustāmā īpašuma atrašanās vietas paziņojumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu , atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Kopā ar šo paziņojumu tiek nosūtīts tiesu izpildītāja sastādītā akta noraksts, kas apstiprināts ar vecākā tiesu izpildītāja parakstu un kantora ģērboņzīmoga nospiedumu, un tiesas nolēmuma noraksts vai izraksts no tā. 77. Ja tiesu izpildītājam ir zināms hipotekārais kreditors, tad par ieķīlātā nekustamā īpašuma arestu tam nekavējoties jāpaziņo. Paziņojumā jānorāda, kad un uz kāda izpildu dokumenta pamata, kam par labu ir veikta nekustamā īpašuma aprakste, vai arī kopā ar paziņojumu tiesu izpildītājs nosūta sastādītā mantas aprakstes akta norakstu (kserokopija). 78. Parādniekam vai piedzinējam ir tiesības pirms izsoles izsludināšanas pieprasīt pārdodamā nekustamā īpašuma jaunu novērtējumu. Novērtējuma izmaksas sedz novērtējuma pieprasītājs, iemaksājot tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā šo summu pirms īpašuma novērtēšanas. Šādos gadījumos nekustamā īpašuma novērtēšanai tiesu izpildītājs pieaicina neatkarīgus speciālistus. X. Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē. Izsoles kārtība 79. Parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, uz kuru vērsta piedziņa, tiesu izpildītājs pārdod tikai publiskā izsolē.(CPK 391.p.). 80. Ja piecu dienu laikā pēc mantas aprakstes akta sastādīšanas nav iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja rīcību vai pieteikti civiltiesiskie strīdi, kas saistīti ar šo īpašumu, tiesu izpildītājs nosaka izsoles dienu. 81. Ja nekustamā īpašuma vērtība nav augstāka par vienu tūkstoti latu, tiesu izpildītājs izziņo izsoli ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles.Ja vērtība pārsniedz vienu tūkstoti, bet nav augstāka par desmit tūkstošiem latu, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izsoles.Ja nekustamā īpašuma vērtība ir augstāka par desmit tūkstošiem latu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms izsoles. 82. Sludinājumi par izsoli jāpublicē Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", jānovieto pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja kantorī. Ieinteresētās personas norakstu no paziņojuma par nekustamā īpašuma izsoli var uz sava rēķina ievietot citos laikrakstos un periodiskajos izdevumos vai izsludināt radio un televīzijā. 83. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli jānorāda: 1. pārdodamā nekustamā īpašuma īpašnieka vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir juridiskā persona,- tās nosaukums un adrese; 2. piedzinēja vārds, uzvārds, bet ja piedzinējs ir juridiska persona - tās nosaukums; 3. pārdodamā īpašuma īss apraksts un atrašanās vieta; 4. nekustamā īpašuma novērtējums; 5. hipotekārie kreditori un viņu prasījumi; 6. norādījums, ka visām personām, kurām uz pārdodamo nekustamo īpašumu ir tiesības, kas novērš tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas tiesības līdz izsoles dienai; 7. kura izsole pēc kārtas tā ir; 8. kura rajona (pilsētas) kantora tiesu izpildītājs izdarīs izsoli; 9. tiesu izpildītāju kantora adrese; 10. pārdošanas laiks un vieta; 11. nodrošinājuma summa, kas jāiemaksā tiesu izpildītāja kantora rēķinā kredītiestādē. 84. Par ieķīlātā nekustamā īpašuma izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo līdzīpašniekiem, piedzinējiem un hipotekārajiem kreditoriem. 85. Piedalīties izsolīšanā nav tiesību parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies mantas aprakstē vai kas izdara tās pārdošanu, kā arī izsolē klātesošajiem policijas un pašvaldības pārstāvjiem.(CPK 393.p.) 86. Izsole notiek sekojošā kārtībā (CPK 394.p.): Personām, kas vēlas piedalīties izsolē, jāiemaksā tiesu izpildītāju kantora rēķinā kredītiestādē summa desmit procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma. Summu, ko iemaksājusi persona, kura nopirkusi izsolē nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma summā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iepriekš iemaksātās summas pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ, izrakstot čeku naudas saņemšanai kredītiestādē. Izsole sākas no novērtējuma summas vai no to prasījumu (sprieduma izpildīšanas izdevumu, nodokļu parādu, agrāk zemesgrāmatā ierakstītu hipotekāro parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīguma ir priekšrocības pret visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām. Ja bez zemesgrāmatā agrāk ierakstītā ķīlas ņēmēja piekrišanas zemesgrāmatā ierakstīts tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas, pārdodot īpašumu šā ķīlas ņēmēja piedziņas apmierināšanai vai tāda kreditora piedziņas apmierināšanai, kuram ir priekšrocības salīdzinājumā ar ķīlas ņēmēju, var ietekmēt minētā ķīlas ņēmēja apmierinājuma apmēru, tad pēc ķīlas ņēmēja lūguma, kas izteikts pirms izsoles dienas, nekustamais īpašums tiek izsolīts ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums vai nu atstājams, vai dzēšams. Bet, ja ir tādi solītāji, kas vēlas pirkt nekustamo īpašumu, gan apgrūtinājumu atstājot, gan dzēšot, tad šis īpašums paliek solītājam ar nosacījumu, ka apgrūtinājums dzēšams tikai tad, ja cena pārsniedz ne vien augstāko cenu , kāda solīta ar nosacījumu, ka apgrūtinājums atstājams, bet arī to prasījumu summu, kuriem ir priekšrocības salīdzinājumā ar tā ķīlas ņēmēja prasījumiem, kurš lūdzis izdarīt šādu divkāršu izsoli. 87. Pircējam viena mēneša laikā pēc izsoles beigām jāiemaksā visa summa, par kuru viņš nekustamo īpašumu nosolījis, atskaitot summu, kas iemaksāta pirms izsoles. 88. Ja pircējs noteiktā termiņā neiemaksā visu no viņa pienākošos summu, tad pirms izsoles iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiesas ceļā konstatē, ka pircējam nav bijis tiesības piedalīties izsolē. 89. Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums. XI. Izsoles akta apstiprināšana (CPK 397.p.) 90. Pēc tam, kad pircējs tiesu izpildītāju kantora depozīta rēķinā ir iemaksājis visu summu par nopirkto īpašumu, tiesu izpildītājs izsniedz pircējam izsoles lapu, kuru ir apstiprinājis kantora vadītājs ar parakstu un kantora ģērboņzīmoga nospiedumu. 91. Triju dienu laikā no dienas, kad pircējs ir iemaksājis visu summu par nopirkto īpašumu, tiesu izpildītājs iesniedz tiesā izpildu lietu ar pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda saskaņā ar Latvijas CPK 397. pantu. XII. Izsoles pasludināšana par nenotikušu, tā sekas. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu 92. Tiesu izpildītājs izsoli pasludina par nenotikušu: 1. ja izsolē pircēji nav ieradušies, 2. ja izsolē ieradies tikai viens pircējs, 3. ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par nekustamā īpašuma sākotnējā novērtējuma summu, 4. ja pircējs viena mēneša laikā neiemaksā visu summu, par kuru tas nekustamo īpašumu nopircis. 93. Sekas, kas rodas, ja izsole pasludināta par nenotikušu. Ja izsole ir pasludināta par nenotikušu un piedzinējs vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu, viņam divu nedēļu laikā no izsoles dienas ir jāpaziņo rakstiski par to tiesu izpildītāju kantorim. Pēc šāda pieteikuma saņemšanas tiesu izpildītājs triju dienu laikā iesniedz tiesā pieteikumu ar lūgumu izskatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz piedzinēja vārda. Ja ir bijuši izdevumi, kas saistīti ar sprieduma izpildi, tiesu izpildītājs sastāda izdevumu tāmi un kopā ar izpildu lietu iesniedz tiesnesim jautājuma izlemšanai par izdevumu piedziņu. 94. Ja tāds pietiekums nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75% no sākumcenas pirmajā izsolē. Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs nav divu nedēļu laikā paziņojis, ka vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, vai nav lūdzis noteikt trešo izsoli, arests nekustamajam īpašumam tiek noņemts. Trešo izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60% no sākumcenas pirmajā izsolē. 95. Jautājumu par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu izskata tiesa, saskaņā ar CPK 397. panta IV daļas noteikumiem. XIII. Sprieduma, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt noteiktas darbības, izpildīšana. Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam 96. Izpildot tiesas spriedumu, ar kuru parādniekam piespriests izpildīt noteiktas darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats( piemēram: pavēles izdošana no darba devēja puses par konkrētas personas atjaunošanu darbā iepriekšējā amatā; konkrēta ieraksta izdarīšana no darba devēja puses bijušā darbinieka darba grāmatiņā), tiesu izpildītājs izsniedz pret parakstu vai ierakstītā vēstulē nosūta parādniekam priekšlikumu labprātīgi izpildīt tiesas spriedumu 5 dienu laikā. Ja minētajā temiņā parādnieks neizpilda spriedumu, tiesu izpildītājs par sprieduma neizpildi sastāda aktu un to nodod ar ziņojumu tiesai , kas taisījusi spriedumu, jautājuma izlemšanai par naudas soda uzlikšanu parādniekam. Naudas soda uzlikšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt tiesas spriedumā paredzētās darbības, t.i. sprieduma neizpildīšanas gadījumā pēc naudas soda uzlikšanas, tiesu izpildītājs atkārtoti pārbauda sprieduma izpildi (CPK 398.p.). Šāda spriedumu izpildes kārtība ir attiecināma arī uz tiem spriedumiem, kur parādnieks ir valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas, vai to amatpersonas, kuru rīcība (lēmums) pārsūdzēta. 97. Izpildot tiesas spriedumu, ar kuru parādniekam piespriests izpildīt noteiktas darbības, kuras var izpildīt arī piedzinējs un, ja tas ir noteikts tiesas spriedumā (piemēram: kokmateriālu pārvietošana uz kādu noteiktu teritoriju; starpsienas nojaukšana kādā konkrētā dzīvojamā platībā; akas aizbēršana), tiesu izpildītājs parādniekam izsniedz priekšlikumu par sprieduma labprātīgu izpildi un to kontrolē. Ja sastādīts akts par sprieduma neizpildīšanu, tiesu izpildītājs, informē piedzinēju, ka viņš ir tiesīgs izdarīt spriedumā norādītās darbības uz parādnieka rēķina. (CPK 203.pants). Ja piedzinējs piekrīt veikt šīs izpildu darbības uz parādnieka rēķina, bet spriedumā par to nav norādīts, tiesu izpildītājs lūdz tiesu, kas taisījusi spriedumu,izskatīt šo jautājumu LCPK 363. panta kārtībā t.i. par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu. Pušu iesniegumi tiesā izskatāmi LCPK 208. panta kārtībā. Ja piedzinējs nepiekrīt veikt izpildu darbības, kuras ar tiesas spriedumu jāpilda parādniekam, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu, kuru iesniedz tiesai (CPK 398.p.). 98. Ja ar tiesas spriedumu parādniekam ir uzlikts par pienākumu nodot konkrētus priekšmetus piedzinējam, tiesu izpildītājs dod iespēju parādniekam spriedumu izpildīt labprātīgi 5 dienu laikā. (LCPK 399.pants) Labprātīgas neizpildīšanas gadījumā, tiesu izpildītājs veic mantu piespiedu izņemšanu izpildu rakstā norādītajā adresē klātesot parādniekam vai tā pārstāvim, vismaz vienam lieciniekam, nepieciešamības gadījumā arī policijas pārstāvim. Ja parādnieks vai viņa pārstāvis brīdināts par mantu izņemšanas vietu, dienu, laiku, bet tiesu izpildītāja norādītajā vietā, dienā, laikā neierodas, par neierašanās iemesliem nepaziņojot tiesu izpildītājam, mantu izņemšana izdarāma bez parādnieka vai viņa pārstāvja klātbūtnes, obligāti pieaicinot 2 lieciniekus, policijas pārstāvi un ēkas, būves īpašnieku (vai to pārstāvjus). Ja mantas izņemšanas laikā parādnieks atsakās piedalīties pie izpildāmajām darbībām , par to sastāda aktu un turpina darbības. Par priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, sastādāms akts 3 eksemplāros. Akta oriģināls tiek pievienots izpildu lietai, viens akta noraksta eksemplārs tiek izsniegts piedzinējam, otrs - parādniekam. Aktu paraksta visas pieaicinātās personas. 99. Ja sprieduma izpildes gaitā tiek konstatēts, ka piedzinējam nododamie priekšmeti pēc izpildu rakstā norādītās adreses neatrodas, un parādnieks atsakās darīt zināmu to atrašanās vietu, tiesu izpildītājs par šo faktu sastāda aktu un ar ziņojumu nodod to izskatīšanai tiesai, kas taisījusi spriedumu, jautājuma izskatīšanai par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu. (CPK 208.,363.p.p.) 100. Ja konstatē, ka piedzinējam nododamās mantas nav, bet spriedumā ir norādīta mantas vērtība, tiesu izpildītājs sastāda aktu par mantas neesamību un veic izpildu darbības norādītās summas piedziņai. (CPK 202.p.) 101. Ja konstatē, ka piedzinējam nododamie preikšmeti ir bojāti vai kļuvuši nevērtīgi,un piedzinējs atsakās tos pieņemt, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu. Pieteikums kopā ar aktu izskatīšanai iesniedzams tiesai (CPK 208.,363.p.p.). XIV. Spriedumu izpilde par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu 102. Tiesas spriedums par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu izpildāms nekavējoties (CPK 211.p.). 103. Tiesu izpildītājs piedziņu veic pēc uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja dzīves vai darba vietas. 104. Uzturlīdzekļi (alimenti) ieturami tieši tādā apmērā un veidā, kā tas noteikts izpildu dokumentā. Piemēram -attiecīgās daļas apmērā no darba algas vai citiem ienākumiem vai konkrētā naudas summā ik mēnesi. 105. Ieturējumu apmēru no algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa ieturēšanas (CPK 402.p.) 106. Izpildu raksti par alimentu piedziņu daļas apmērā pildāmi sekojoši: 1. ja parādnieks strādā - darba vietas grāmatvedībai tiesu izpildītājs nosūta izpildu rakstu, pavadvēstulē norādot uzturlīdzekļu (alimentu) ieturēšanas kārtību. 2. ja parādnieks nestrādā vai nav zināma viņa darba vieta - alimentu parāds aprēķināms izpildu rakstā norādītās daļas apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas attiecīgā laika periodā. Ja tiek iesniegts dokuments, kas apliecina darba algas apmēru par šo periodu, izdarāms alimentu parāda pārrēķins. Piezīme. Šī apakšpunkta noteikums par uzturlīdzekļu (alimentu) parāda aprēķināšanu nav attiecināms uz gadījumiem, kad parādnieks ir Valsts nodarbinātības dienesta uzskaitē kā bezdarbnieks vai aktīvs darba meklētājs un ir iesniedzis izziņu, kas šo faktu apliecina. 107. Ja ar tiesas spriedumu piedzīto uzturlīdzekļu maksājumi konkrētas naudas summas apmērā izdarāmi ik mēnesi, parāds aprēķināms par katru mēnesi, kurā maksājumi nav izdarīti. 108. Uzturlīdzekļu (alimentu) parāds pēc tiesas noteikto periodisko maksājumu termiņa izbeigšanās (bērna pilngadība u.c.) piedzenams kā parāds CPK noteiktajā vispārējā kārtībā (saskaņā ar CPK 429. pantu tā ir 4. kārtas piedziņa). 109. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja darba vieta zināma, izpildu raksts piedziņai nosūtāms 5 dienu laikā. Ja uzturlīdzekļi (alimenti) nav regulāri maksāti, pavadvēstulē jānorāda aprēķinātais uzturlīdzekļu (alimentu) parāds, kā arī tā dzēšanas kārtība - ieturot 50% no parādnieka algas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem. 110. Par izpildu dokumenta nosūtīšanu ieturējumu izdarīšanai tiesu izpildītājs obligāti informē piedzinēju. 111. Ja atbildētājs nestrādā, alimentus labprātīgi nemaksā, tiesu izpildītājs rakstveidā brīdina parādnieku pēc Latvijas Kriminālkodeksa 118. panta (izvairīšanās no bērnu uzturēšanas) vai 119.p. ( bērnu izvairīšanās no vecāku uzturēšanas) un dod termiņu parāda nomaksai. 112. Ja tiesas piespriestos uzturlīdzekļus (alimentus) nav iespējams ieturēt no darba algas vai citiem ienākumiem un parāds nav nomaksāts, tā dzēšanai piedziņa vēršama uz parādnieka mantu. Ja ir norāde tiesas nolēmumā, piedziņu var vērst uz parādnieka naudas noguldījumiem, citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādēs. (CPK 412. pants). 113. Alimentu piedziņas lietās, ja parādnieks pēc izsaukuma neierodas pie tiesu izpildītāja vai nesniedz nepieciešamās ziņas, tiesu izpildītājs var lūgt tiesnesi pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā ar policijas palīdzību. (CPK 361.p.). 114. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs nestrādā un tiesu izpildītāja norādītā termiņā nav nomaksājis parādu, ir piedzinēja iesniegums par parādnieka saukšanu pie kriminālatbildības, tiesu izpildītājs nosūta ziņojumu (Kriminālprocesa kodekss 107. panta 2. apakšpunkts) un pārējos nepieciešamos izpildu lietas materiālu norakstus tiesai vai Iekšlietu iestādei pēc izpildes vietas jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu pret parādnieku pēc Latvijas Kriminālkodeksa 118. panta vai 119. panta. Tiesu izpildītāja pienākumos neietilpst parādnieka iekārtošana darbā. 115. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja dzīves vieta nav zināma, pamatojoties uz piedzinēja iesniegumu, tiesu izpildītājs iesniedz tiesnesim nepieciešamos materiālus lēmuma pieņemšanai par parādnieka meklēšanu ar Iekšlietu iestāžu palīdzību (CPK 360.p). Par materiālu nosūtīšanu tiesai vai Iekšlietu iestādei krimināllietas ierosināšanai vai parādnieka meklēšanas pasludināšanai tiesu izpildītājs informē piedzinēju. Uzturlīdzekļu (alimentu) maksātāja meklēšanas laikā tiesu izpildītājam ir tiesības apturēt izpildīšanas lietvedību.(CPK 370.p.6. apakšpunkts) 116. Ja saņemts tiesas vai Iekšlietu iestādes atteikums ierosināt krimināllietu pret parādnieku, piedzinējs ir tiesīgs šo atteikumu pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa kodeksa 112.p.). 117. lzpildu rakstu par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu tiesu izpildītājs izsniedz atpakaļ piedzinējam: 1.ja tiesu izpildītāju kantorī saņemts uzturlīdzekļu (alimentu) piedzinēja iesniegums par izpildu dokumenta atsaukšanu (CPK 374.p.1.apakšpunkts). 2. ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs labprātīgi pilda tiesas spriedumu un nav uzturlīdzekļu (alimentu) parāda, par ko izpildu lietā ir apstiprinoši dokumenti, 3. ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs nestrādā, viņam nav mantas, uz kuru vērst piedziņu,( par ko sastādīts akts) un nav piedzinēja iesnieguma par krimināllietas ierosināšanu, 4. ja piedzinējs nav pārsūdzējis Kriminālprocesa kodeksa 112.panta kārtībā tiesas vai iekšlietu iestādes atteikumu ierosināt krimināllietu un parādniekam nav mantas , uz kuru vērst piedziņu uzturlīdzekļu (alimentu) parāda dzēšanai. 118. Izpildu dokumenti par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu saglabā savu spēku atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītāju kantorī visa perioda laikā, par kuru periodiskie maksājumi piespriesti (CPK 353.2.daļa). 119. Izpildu dokumenta izsniegšana piedzinējam nav šķērslis izpildu raksta atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītāju kantorim (CPK 374.p.3.daļa), ja piedzinējs norāda parādnieka darba vietu vai viņa mantas atrašanās vietu. 120. Ja sprieduma izpildes gaitā mainījies parādnieka vai piedzinēja materiālais stāvoklis, pusēm tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu (palielināšanu vai samazināšanu, vai atbrīvošanu no to nomaksas). XV. Uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas un izmaksas kārtība, ja piedzinēja(s) dzīvo ārvalstī 121. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) saņēmējs dzīvo ārvalstī, uzturlīdzekļi (alimenti) piedzenami no dienas, kad izpildu raksts iesniegts tiesu izpildītāju kantorī, ja ar tiesas lēmumu nav noteikta cita ieturējumu izdarīšanas kārtība un termiņš. Piezīme. Latvijas Republikas tiesu izdotie izpildu raksti pieņemami izpildē bez atsevišķa tiesas lēmuma, ārvalsts tiesas spriedums pieņemams izpildīšanai tikai pēc apstiprināšanas LR tiesā. 122. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, izpildu dokuments izsniedzams piedzinējam. Piezīme. LR tiesas spriedumu nodošanu izpildei ārvalstīs nosaka starpvalstu līgumi. 123. Ja lietā par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu viena puse izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, piedzinējam vai parādniekam tiesības griezties tiesā CPK 208.p. noteiktā kārtībā (sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšana) ar prasību noteikt atlikušo uzturlīdzekļu (alimentu) maksājumu kopējo apmēru un samaksas kārtību. Tiesas noteiktā summa iemaksājama tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā un izmaksājama piedzinējai(am) saskaņā ar tiesas lēmumu- visa vai pa daļām katru mēnesi. 124. Gadījumos, kad LR nav noslēgts līgums par pasta pārvedumiem ar ārvalsti un uzturlīdzekļi (alimenti) tiek iemaksāti tiesu izpildītāju kantora rēķinā, uzturlīdzekļus (alimenetus) ārvalstī dzīvojošā persona var saņemt šādi: 1. personīgi ierodoties tiesu izpildītāju kantorī, 2. naudas saņemšanai pilnvarojot citu personu, 3. atverot personīgo rēķinu savas valsts kredītiestādē, kurai ir korespondentlīgums ar to Latvijas kredītiestādi, kura apkalpo tiesu izpildītāju kantora rēķinu. XVI. Tiesas spriedumu un administratīvo lēmumu izpildīšana par mantas konfiskāciju (CPK 433.p.) 125. Mantas konfiskācija ir personas īpašumā esošās visas mantas vai tās daļas piespiedu pārņemšana valsts īpašumā bez atlīdzības. 126. Notiesātā mantas konfiskācija izpaužas mantas aprakstīšanā un nodošanā Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvim tās realizācijai. 127. Pildot tiesas spriedumu par konfiskāciju, mantas aprakste izdarāma saskaņā ar šīs Instrukcijas sadaļas noteikumiem. Izdarot mantas apraksti jāņem vērā, ka aktā nav iekļaujama manta, uz kuru nevar vērst piedziņu sakarā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 1. pielikumu. Notiesātā manta var būt aprakstīta arī iepriekšējās izmeklēšanas laikā, ko veicis izziņas izdarītājs vai prokurors. 128. Tiesas spriedumā noteiktā mantas konfiskācija tiek izdarīta tikai pēc tam, kad apmierināti visi civiltiesiskie prasījumi, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu iepriekšējās izmeklēšanas iestādes vai tiesa. Prasījumus par alimentu piedziņu un kaitējuma atlīdzību, ja tie radušies no sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma, kā arī sakarā ar apgādnieka nāvi, apmierina arī tad, ja tie radušies pēc aresta uzlikšanas notiesātā mantai (LCPK 433. pants). 129. Ja tiesu izpildītājs parādnieka mantu ir realizējis daļēji vai pat pilnībā, lai apmierinātu visus civiltiesiskos prasījumus (zaudējumu, kaitējuma, alimentu), mantas aprakstes aktā tāpat jābūt tiesu izpildītāja atzīmēm par atsevišķu priekšmetu izslēgšanu no aprakstes, sakarā ar realizāciju. 130. Nododot mantu Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvim ar aktu, tiesu izpildītājam jāpārbauda tās mantas esamība, kas ir bijusi aprakstīta iepriekšējās izmeklēšanas laikā vai arī tā, ko ir aprakstījis jau iepriekš tiesu izpildītājs. Konstatējot kādas mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu, slēpšanu vai apmaiņu, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu. 131. Ja konfiskācijai tiek nodota manta, kas bijusi aprakstīta kā iepriekšējās izmeklēšanas laikā, tā arī no tiesu izpildītāju puses, Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvim tiesu izpildītājs izsniedz protokola norakstu, ko sastādījis izziņas izdarītājs vai prokurors. Tāpat tiek izsniegts mantas aprakstes akta noraksts. 132. Tiesu izpildītājs un Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvis mantas pieņemšanu un nodošanu apstiprina ar parakstiem visu aktu eksemplāros. Izpildu lietai obligāti ir pievienojams akta oriģināls. 133. Pēc sprieduma par mantas konfiskāciju izpildīšanas, tiesu izpildītājs izdara attiecīgās atzīmes izpildu rakstā un tas tiek nodots tiesai, kura taisījusi spriedumu. 134. Atsevišķos gadījumos tiesu izpildītājs izpilda arī administratīvos lēmumus par priekšmeta - administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta konfiskāciju (Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 304.panta 1. apakšpunkts). Šo lēmumu izpilde notiek priekšmetu izņemot piespiedu kārtā un nodotot to Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim, par ko sastāda attiecīgu aktu (APK 305.p.). Lēmums par priekšmetu konfiskāciju ar atzīmi par izpildīšanu nosūtāms atpakaļ institūcijai (amatpersonai), kas šo lēmumu pieņēmusi. XVII. Spriedumu izpilde par izlikšanu no telpām 135. Pēc tiesas spriedumiem no telpām izliekamas gan fiziskas gan juridiskas personas. Izliekamas tikai tās personas, kuras norādītas izpildu rakstā (izpildu rakstā nav jānorāda izliekamo fizisko personu nepilngadīgie bērni). Ja izpildu rakstā nav norādes- pēc kādas konkrēti adreses personas izliekamas (pilsētas, rajona, pagasta, ielas, mājas nosaukums; dzīvokļa numurs, konkrēto telpu numurācija pēc inventarizācijas plāna u.t.t.), tiesas spriedumu piespiedu izpilde nav uzsākama līdz nepieciešamo ziņu precizēšanai. Izpildu rakstā norādītās personas no telpām tiek izliktas vienlaicīgi ar viņām piederošām mantām. 136. Stājoties pie tiesas sprieduma izpildīšanas, tiesu izpildītājs izliekamai personai vai tās pārstāvim izsniedz priekšlikumu spriedumu izpildīt labprātīgi 5 dienu laikā. Priekšlikumu parādniekam var arī nosūtīt ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par saņemšanu uz visām zināmām izliekamās personas adresēm. Ja spriedumā ir norāde par tā izpildīšanu nekavējoties, priekšlikums izliekamai personai nav jāizsniedz. Pēc tiesu izpildītāja lūguma priekšlikumu pret parakstu parādniekam var izsniegt arī dzīvojamās mājas īpašnieks vai tās pārvaldnieks, mājas sētnieks, namu pārvaldes darbinieks, policijas iecirkņa pilnvarotais pārstāvis un c. Ja parādnieks vai viņa pārstāvis atsakās saņemt priekšlikumu, tiesu izpildītājs vai persona, kas to izsniedz, sastāda par to aktu vismaz vienas pieaicinātas personas klātbūtnē. Ja priekšlikumu nav iespējams izsniegt, jo parādnieks nav sastopams un pieaicinātās personas ( mājas īpašnieks, tās pārvaldnieks, mājas sētnieks, dzīvokļa kaimiņi un citas personas) var apliecināt izliekamās personas ilgstošu prombūtni vai arī to, ka konkrētajā telpā, dzīvoklī izliekamā persona sastopama ļoti reti, tiek sastādīts attiecīgs akts. Aktu obligāti paraksta vismaz 2 pieaicinātas personas. Ja izliekamai personai nav bijis iespējams izsniegt priekšlikumu iepriekš norādīto apstākļu dēļ, tiesu izpildītājs lūdz tiesu, kura ir izrakstījusi izlikšanas lietu, sniegt ziņas par to, vai izliekamā persona ir piedalījusies tiesas sēdē, kad pasludināts tiesas spriedums un vai šis spriedums viņai ir zināms. 137. Piespiedu izlikšana var notikt tikai pēc labprātīgai izpildīšanai dotā termiņa notecēšanas, izņemot nekavējoties pildāmos spriedumus. Uzsākot piespiedu izpildi tiesu izpildītājs un piedzinējs vienojas par izlikšanas dienu un laiku, par ko rakstveidā paziņo izliekamajai personai. Paziņojumā tiek norādīts, ka durvju neatvēršanas gadījumā izlikšanas dienā, tās tiks atvērtas piespiedu kārtā, un ar tiesas sprieduma piespiedu izpildi radušies izdevumi būs jāsedz parādniekam. Izliekamai personai noteiktā termiņā (līdz 10 dienām) jāinformē tiesu izpildītājs,kur izvietot viņa mantu izlikšanas gadījumā. Ja izliekamā persona nesniedz atbildi par mantas glabāšanu, slēpjas, ir prombūtnē, jautājumu par mantu nodošanu atbildīgā glabāšanā risina tiesu izpildītājs ar piedzinēju. Mantas glabātājs var būt pats piedzinējs vai cita persona. Tiesu izpildītājs ieceļ mantas glabātāju pēc saviem ieskatiem. Ar tiesu izpildītāja iecelto mantas glabātāju, tiek noslēgta rakstiska vienošanās par mantas glabāšanu, kurā paredz, ka mantu glabāšanas termiņš un samaksa tiks noteikti izlikšanas dienā, ņemot vērā mantu vērtību, veidu un daudzumu. 138. Pirms sprieduma izpildes tiesu izpildītājs ar piedzinēju risina jautājumu arī par transportu izliekamo mantu pārvešanai un strādniekiem konkrētu darbu veikšanai. 139. Izlikšana notiek pieaicināto personu klātbūtnē. Ja izlikšanas dienā izliekamā persona atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, no kuras tā jāizliek vai arī, ja izliekamā persona slēpjas vai atrodas prombūtnē, telpa tiek atvērta un izlikšana notiek piespiedu kārtā. Telpas atvēršana notiek divu pieaicināto personu klātbūtnē. Ja nepieciešams, tiek pieaicināts arī policijas pārstāvis. Par telpas atvēršanu izdarāma atzīme aktā. 140. Ja izliekamā persona vai tās pārstāvis nepiedalās sprieduma piespiedu izpildē, par to obligāti tiek izdarīta atzīme aktā. Tiesu izpildītājs sastāda telpā esošo mantu aprakstes aktu un mantas tiek nodotas atbildīgajai personai glabāšanā. Par mantu glabāšanas termiņu tiek informēta izliekamā persona. 141. Ja izliekamā persona vai tās pārstāvis piedalās sprieduma piespiedu izpildē un manta, saskaņā ar aktu, tiek nodota glabāšanā pašam parādniekam,t. sk. izvietojot pēc izliekamās personas norādītās adreses, tiesu izpildītājs neuzskaita telpās esošās mantas, bet gan aktā norāda par visu mantu nodošanu parādniekam. Aktā obligāti tiek izdarīta atzīme par mantas glabātāja atbildību. Ja manta netiek nodota glabāšanā parādniekam, tiesu izpildītājs sastāda telpā esošo mantu aprakstes aktu un ieceļ mantas glabātāju. 142. Ja mantas tiek izvietotas telpās, kuras norādījusi pati izliekamā persona, par mantas glabāšanu atbildīgs tikai pats parādnieks, par to norādot aktā. 143. Ja izliekamā manta ir bezvērtīga, par to obligāti izdarāma atzīme aktā. 144. Pēc telpu atbrīvošanas no mantām, telpas tiek nodotas piedzinējam, par to izdarītot atzīmi aktā. 145. Par piespiedu izlikšanu tiesu izpildītājs sastāda aktu, kuru paraksta tiesu izpildītājs, pieaicinātās personas, mantas glabātājs, piedzinējs un izliekamā persona vai tās pārstāvis, ja tie piedalās izlikšanā. Aktu noraksti tiek izsniegti pusēm un mantas glabātājam. Ja izliekamā persona nav piedalījusies sprieduma piespiedu izpildē, tās atrašanās vieta nav zināma, akta neizsniegšana izliktajai personai nav sprieduma piespiedu izpildes pārkāpums. 146. Ja sprieduma izpildīšana ir apgrūtināta vai pat neiespējama (izliekamo personu slimība- neatrodoties ārstniecības iestādē, nelaimes gadījumi u.c.) tiesu izpildītājs izpildīšanas darbības var atlikt tikai ar piedzinēja rakstisku apstiprinājumu. Ja piedzinējs tam nepiekrīt, tiesu izpildītājs par izveidojušos situāciju sastāda aktu un lūdz tiesu, kura taisījusi spriedumu, izskatīt jautājumu LCPK 363. panta kārtībā. Sprieduma izpildīšanas lietvedības apturēšana notiek saskaņā ar LCPK 369., 370. pantiem. 147. Ja piedzinējam radušies izdevumi sakarā ar tiesas sprieduma piespiedu izpildi (transporta izdevumi, mantas glabāšana u.c.) tiesu izpildītājs sastāda izdevumu tāmi, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Tāme tiek nodota tiesnesim jautājuma izlemšanai par izdevumu piedziņu no parādnieka. 148. Gadījumos, kad izliekamai personai pēc tiesas sprieduma jāpiešķir cita dzīvojamā telpa, tiesu izpildītājs nosūta attiecīgai institūcijai paziņojumu, kad nozīmēta tiesas sprieduma piespiedu izpilde un norāda, līdz kuram datumam izliekamai personai jāpiešķir dzīvojamā telpa.Ja tiesu izpildītāja norādījums netiek izpildīts, tiesu izpildītājs sastāda akt un iesniedz to tiesai pēc teritoriālās piekritības jautājuma izlemšanai par vainīgās amatpersonas sodīšanu. XVIII. Piedziņas vēršana uz darba algu un citiem ienākumiem 149. Piedziņa uz darba algu vai tai pielīdzinātiem maksājumiem vēršama (CPK 400.p.): 1. izpildot spriedumus par periodisku maksājumu piedziņu (alimenti un uzturlīdzekļi), 2. ja piedziņas apmēri nepārsniedz to mēneša darba algas vai citu tai pielīdzināmo maksājumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu (CPK 376.p.), 3. ja parādniekam nav mantas vai tās nepietiek parāda piedziņai. 150. Apmēri, kādos izdarāmi ieturējumi no darba algas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem, līdz pilnīgai piedzenamo summu dzēšanai (CPK 403.p.): 1. var ieturēt 50% (CPK 403.pants 1. daļas 1. apakšpunkts un Darba likumu kodeksa: 124.panta 2. daļa): a) alimentu (uzturlīdzekļu) un to parāda piedziņas lietās, b) atlīdzinot kaitējumu, kas radies no sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma, kā arī sakarā ar apgādnieka nāvi, c) atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts izdarot noziegumu, d) ja piedziņa uz darba algu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem (CPK 403.panta 2. daļa un Darba likumu kodeksa 124. panta 2. daļa), 2. var ieturēt 20% visos pārējos gadījumos (CPK 403. panta 1. daļa 2. apakšpunkts un Darba likumu kodeksa 124.panta 1.daļa), ja likumā nav noteikts citādi. 151. Piedziņa no darba algas izdarāma no summas, kuru saņem parādnieks pēc nodokļu ieturēšanas (CPK 402.p.). 152. Citi ienākumi, uz kuriem vēršama piedziņa (CPK 405.p.): 1. autora atlīdzība, 2. mācību iestādes audzēkņa stipendija, 3. pensija, 4. sociālās apdrošināšanas izmaksātie pabalsti. 153. Piedziņa uz pabalstu pārejošas darba nespējas gadījumā tiek vērsta tikai: 1. saskaņā ar izpildu dokumentiem par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu, 2. saskaņā ar tiesas spriedumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies no sakropļojuma, citāda veselības bojājuma vai sakarā ar apgādnieka nāvi (CPK 406.p.). 154. Summas, uz kurām piedziņa saskaņā ar izpildu dokumentiem nav vēršama (CPK