2. Article

Kapitāla pietiekamība 2.1. Kredītiestādes pašu kapitāla apmērs raksturo maksimālo pieļaujamo zaudējumu summu, līdz kuras sasniegšanai kredītiestāde spēj pilnīgi izpildīt saistības pret noguldītājiem. 2.2. Kredītiestādes pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nosaka ar risku saistīto aktīva un ārpusbilances posteņu daļu, kurai vienmēr jābūt nosegtai ar pašu kapitālu. Kredītiestādes kapitāla pietiekamība jāaprēķina saskaņā ar UPDK 0620021. veidlapu. 2.3. Kredītiestādes pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla elementu kopsumma, no kuras atskaitīta kredītiestādes līdzdalība citās kredītiestādēs. 2.3.1. Pirmā līmeņa kapitālu veido šādi elementi: 2.3.1.1. apmaksātais pamatkapitāls, kas samazināts par to priekšrocību akciju vērtību, kurām kredītiestādes statūti paredz dividenžu uzkrāšanu; 2.3.1.2. akciju emisijas uzcenojums; 2.3.1.3. rezerves kapitāls, kas izveidots no iepriekšējo gadu peļņas, pašu kapitāla atjaunošanas u.tml. iemaksām un dāvinājumiem; 2.3.1.4. iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa pēc dividenžu izmaksas, ja ir auditoru atzinums par šīs peļņas esamību, vai iepriekšējo gadu zaudējumi; 2.3.1.5. samazinājums par kredītiestādes īpašumā esošajām pašas akcoteikuši 3 vai vairāk ekspertu, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves noteikšanai izmanto 2 zemākos pamatlīdzekļu novērtējumus. Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi drīkst iekļaut aprēķinā tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku; 2.3.3.4. noteikumu 2.3.2. punktā minēto pašu kapitāla elementu kopsumma nedrīkst pārsniegt pirmā līmeņa kapitāla elementu kopsummu; 2.3.3.5. kārtējā darbības gada peļņa aprēķinā iekļaujama tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku, ja ir auditoru atzinums par peļņas esamību un saskaņā ar kredītiestādes akcionāru kopsapulces lēmumu no tās nav paredzēta dividenžu izmaksa. 2.4. Pašu kapitāla aprēķinā peļņa un zaudējumi jānovērtē, ''Peļņas un zaudējumu aprēķinā'' ieskaitot ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerves vērtību. 2.5. Priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu ir akcijas ar fiksēto dividendes procentu, kuras garantē to īpašniekam tiesības saņemt dividendes, kas nav izmaksātas iepriekšējos gados nepietiekamas peļņas dēļ, pirms parasto akciju dividendēm periodā, kad kredītiestāde iegūs peļņu. 2.6. Kapitāla pietiekamības aprēķinā aktīva un ārpusbilances posteņu svērto vērtību nosaka, pamatojoties uz aktīva un ārpusbilances posteņu atlikušo vērtību. 2.7. Aktīva posteņu svērto vērtību novērtē, reizinot aktīva posteņu atlikušo vērtību ar nosacīto riska pakāpi, kas izteikta procentos. 2.7.1. Aktīva posteņi ar nosacīto 0% riska pakāpi: 2.7.1.1. nauda kasē; 2.7.1.2. prasības pret Latvijas Banku; 2.7.1.3. prasības pret Latvijas Republikas valdību; 2.7.1.4. Latvijas Republikas valdības vērtspapīri; 2.7.1.5. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības galvojumiem (garantijām) vai Latvijas Republikas valdības vērtspapīru ķīlu; 2.7.1.6. prasības pret A zonas valstu centrālajām bankām un centrālajām valdībām; 2.7.1.7. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo banku vai centrālo valdību galvojumiem (garantijām); 2.7.1.8. prasības pret Eiropas Savienības institūcijām; 2.7.1.9. prasības pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām šo valstu nacionālajā valūtā; 2.7.1.10. B zonas valstu nacionālajā valūtā denominētās prasības, kas nodrošinātas ar B zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku galvojumiem (garantijām), šo valstu nacionālajā valūtā; 2.7.1.11. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku vērtspapīriem vai Eiropas Savienības institūciju vērtspapīriem; 2.7.1.12. prasības, kas nodrošinātas ar šajā kredītiestādē uz noteiktu laiku izvietotu termiņnoguldījumu. 2.7.2. Aktīva posteņi ar nosacīto 20% riska pakāpi: 2.7.2.1. prasības pret Eiropas Investīciju banku (EIB) un prasības, kas nodrošinātas ar EIB galvojumiem (garantijām); 2.7.2.2. prasības pret A zonas valstu vietējām valdībām; 2.7.2.3. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu vietējo valdību galvojumiem (garantijām); 2.7.2.4. prasības pret A zonas valstu kredītiestādēm; 2.7.2.5. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu kredītiestāžu galvojumiem (garantijām); 2.7.2.6. prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Republikas kredītiestādēm; 2.7.2.7. skaidrā nauda ceļā. 2.7.3. Aktīva posteņi ar nosacīto 50% riska pakāpi: 2.7.3.1. prasības pret Latvijas Republikas kredītiestādēm, izņemot 2.7.2.6. punktā nosauktās prasības; 2.7.3.2. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas kredītiestāžu galvojumiem (garantijām); 2.7.3.3. nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi; 2.7.3.4. prasības pret Latvijas Republikas pašvaldībām; 2.7.3.5. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas pašvaldību galvojumiem (garantijām). 2.7.4. Aktīva posteņi ar nosacīto 80% riska pakāpi: 2.7.4.1. prasības uz pieprasījumu pret B zonas valstu kredītiestādēm; 2.7.4.2. prasības, kas nodrošinātas ar īpašuma ķīlu, ja prasību summa nepārsniedz 70% no īpašuma tirgus vērtības, izņemot gadījumus, kad ķīlas priekšmets - kustamais īpašums - paliek ieķīlātāja valdījumā. 2.7.5. Aktīva posteņi ar nosacīto 100% riska pakāpi: 2.7.5.1. prasības pret B zonas valstu centrālajām bankām un centrālajām valdībām, izņemot 2.7.1.9. un 2.7.1.10. punktā minētās prasības; 2.7.5.2. prasības pret B zonas valstu vietējām valdībām; 2.7.5.3. prasības pret B zonas valstu kredītiestādēm, izņemot 2.7.4.1. punktā minētās prasības; 2.7.5.4. prasības pret A zonas un B zonas valstu aizņēmējiem, kuri nav kredītiestādes, izņemot prasības, kurām noteikta cita riska pakāpe, ņemot vērā to nodrošinājumu; 2.7.5.5. obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksēto ienākumu; 2.7.5.6. akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksēto ienākumu un līdzdalība uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā; 2.7.5.7. pamatlīdzekļi; 2.7.5.8. pārējie aktīvi, izņemot saskaņā ar 2.3. punktu no pašu kapitāla atskaitītos aktīvus. 2.8. Ja prasībām vai ārpusbilances posteņiem ir daļējs tāda veida nodrošinājums (galvojums, ķīla u.tml.), kuram 2.7. punktā paredzēta zemāka nosacītā riska pakāpe nekā darījuma partnera saistībām, tad: 2.8.1. pilnīgi nodrošinātā prasību vai ārpusbilances posteņu daļa jānovērtē atbilstoši nodrošinājuma nosacītajai riska pakāpei; 2.8.2. atlikusī prasību vai ārpusbilances posteņu daļa jānovērtē ar to nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šī darījuma partnera saistībām. 2.9. Ārpusbilances posteņu svērtās vērtības noteikšanai posteņus sadala: 2.9.1. ārpusbilances posteņos, kuru kredītrisks ir atkarīgs no ārpusbilances posteņa pamatvērtības, jo potenciālās izmaksas, kas var rasties kredītiestādei, ja darījuma partneris nevarēs izpildīt savas saistības, būs atkarīgas no līgumā noteiktās kredītiestādes saistību pamatvērtības; 2.9.2. ārpusbilances posteņos, kuru kredītrisks ir atkarīgs no procentu likmju vai valūtas kursa svārstību ietekmes uz līgumā noteikto nosacīto pamatvērtību, t.i., no potenciālajām izmaksām, kas var rasties kredītiestādei, ja darījuma partneris nevarēs izpildīt savas finansu līgumā paredzētās saistības un kredītiestādei būs jānoslēdz jauns finansu līgums ar līdzīgiem nosacījumiem. 2.10. Noteikumu 2.9.1. punktā minēto ārpusbilances posteņu svērto vērtību aprēķina šādi: 2.10.1. novērtē ārpusbilances posteņu kredītekvivalentu (sk. 2.11. punktu); 2.10.2. kredītekvivalentu reizina ar tās nosacītās riska pakāpes procentu, kas noteikta darījuma partnera saistībām vai attiecīgajam aktīva veidam (atbilstoši 2.7. punkta noteikumiem). 2.11. Kredītekvivalenta novērtēšanai ārpusbilances posteņu pamatvērtību reizina ar nosacīto korekcijas pakāpi, kuras lielums atkarīgs no ārpusbilances posteņu veida. 2.11.1. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 100% korekcijas pakāpi (pilns risks): 2.11.1.1. līgumi par kredīta izsniegšanu vai kredītlīnijas atvēršanu, kurus kredītiestāde nevar vienpusīgi lauzt; 2.11.1.2. galvojumi trešajām personām par klienta saistību izpildi klienta vietā; 2.11.1.3. akceptētie pārvedu vekseļi (tratas); 2.11.1.4. indosaments uz vekseļiem, kuriem iepriekš nav veikts citas kredītiestādes indosaments; 2.11.1.5. daļēji samaksāto akciju un citu vērtspapīru nesamaksātā daļa, ja tā jāsamaksā pēc pieprasījuma; 2.11.1.6. līgumi par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaicīgi nepastāv vienošanās šos aktīvus pārdot citai personai; 2.11.1.7. līgumi par kredītiestādes aktīvu pārdošanu, ja kredītiestāde apņemas segt pircējam zaudējumus nopirkto aktīvu vērtības samazināšanās gadījumā; 2.11.1.8. līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar nosacījumu saņemt pretī noteiktu procentu summu; 2.11.1.9. citi ārpusbilances posteņi ar kredītrisku, ja kredītiestāde līgumu nevar vienpusīgi lauzt. 2.11.2. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 50% korekcijas pakāpi (vidējais risks): 2.11.2.1. dokumentārie akreditīvi un apstiprinātie dokumentārie akreditīvi; 2.11.2.2. līgumi ar piegādātāju par atlīdzības izmaksu pircējam, ja piegādātājs neizpildīs pilnā apmērā līguma saistības pret pircēju (līguma garantijas); 2.11.2.3. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo līgumi), ja kredītiestādei ir saistības atpirkt šos aktīvus pēc klienta pieprasījuma līgumā noteiktā laikā un par noteikto cenu. 2.11.3. Ārpusbilances postenis ar nosacīto 20% korekcijas pakāpi (risks zemāks par vidējo): dokumentārie akreditīvi, kas nodrošināti ar piegādes dokumentu ķīlu. 2.11.4. Ārpusbilances postenis ar nosacīto 0% korekcijas pakāpi (zems risks): līgumi par kredīta izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, galvojuma izsniegšanu u.tml. līgumi, kurus kredītiestāde var vienpusīgi, bez papildnosacījumiem un brīdināšanas lauzt. 2.12. Noteikumu 2.9.2. punktā minētie ārpusbilances posteņi ietver procentu un valūtas līgumus. 2.12.1. Procentu līgumi ir šādi: 2.12.1.1. vienas valūtas procentu apmaiņa (single-currency interest rate swaps) - apmaiņa ar procentu maksājumiem par līgumā noteikto nosacīto pamatvērtību; 2.12.1.2. procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements, interest-rate futures) - līgumi par kompensācijas izmaksu vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja procentu likme līgumā paredzētajam finansu instrumentam nākotnē atšķirsies no līgumā noteiktās procentu likmes; 2.12.1.3. nopirktās procentu iespējas (interest-rate options purchased) - līgumi, kuros kredītiestādei ir paredzētas tiesības pieprasīt no otras līgumslēdzējas puses kompensāciju par līgumā paredzētās finansu instrumenta procentu likmes atšķirību nākotnē no līgumā noteiktās procentu likmes; 2.12.1.4. citi procentu līgumi, kas būtībā līdzīgi 2.12.1. punktā minētajiem finansu līgumiem. 2.12.2. Valūtas līgumi ir šādi: 2.12.2.1. starpvalūtu procentu apmaiņa (cross-currency interest-rate swaps) -apmaiņa ar procentu maksājumiem par līgumā noteiktajām nosacītajām pamatvērtībām; 2.12.2.2. valūtas nākotnes līgumi (forward foreign-exchange contracts, currency futures) - līgumi par noteikta valūtas daudzuma pirkšanu vai pārdošanu pēc noteikta kursa ar norēķinu veikšanu nākotnē; 2.12.2.3. nopirktās valūtas iespējas (currency options purchased) - līgumi, kuros kredītiestādei ir paredzētas tiesības pirkt (vai tiesības pārdot) nākotnē no otras līgumslēdzējas puses līgumā noteikto ārvalstu valūtas daudzumu pēc līgumā noteikta valūtas kursa; 2.12.2.4. citi valūtas līgumi, kas būtībā līdzīgi 2.12.2. punktā minētajiem finansu līgumiem. 2.13. Ārpusbilances posteņu svērtās vērtības aprēķinā neiekļauj finansu līgumus, kurus tirgo vispāratzītās biržās un par kuriem darījuma partneri veic maksājumus speciālos biržu kontos (margin accounts) pēc finansu līgumu ikdienas novērtēšanas atbilstoši tirgus vērtībai, kā arī valūtas līgumus ar sākotnējo termiņu 14 dienu un īsāku par to. 2.14. Procentu un valūtas līgumu (sk. 2.12. punktu) svērto vērtību kredītiestāde var noteikt, lietojot vai nu t.s. tirgus vērtības metodi, vai arī sākotnējās vērtības metodi. Ja kredītiestāde vēlas mainīt aprēķina metodi, tad tas iepriekš jāsaskaņo ar Latvijas Banku. 2.15. Lietojot tirgus vērtības metodi, procentu un valūtas līgumu svērto vērtību nosaka šādi: 2.15.1. aprēķina finansu līguma aizvietošanas vērtību, t.i., nerealizēto peļņu, kā starpību starp finansu līguma tirgus vērtību pārskata mēneša pēdējā dienā un šī finansu līguma pirkšanas vērtību. Ja darījuma rezultātā rodas zaudējumi, tie nav iekļaujami turpmākajā aprēķinā. Finansu līguma tirgus vērtību nosaka: 2.15.1.1. biržā kotētiem finansu līgumiem - to biržas cena, t.i., to pārdošanas un pirkšanas vidējā cena pārskata mēneša pēdējās biržas darba dienas beigās; 2.15.1.2. tirgū nekotētiem finansu līgumiem - noteiktie valūtas kursi vai tirgus procentu likmes pārskata mēneša pēdējā dienā; 2.15.2. nosaka potenciālo kredītekvivalentu, reizinot finansu līguma nosacīto pamatvērtību ar atbilstošu procentu. Atlikušais termiņš Procentu līguma Valūtas līguma reizinātājs (%) reizinātājs (%) līdz 1 gadam (ieskaitot) 0 1 garāks par 1 gadu 0.5 5 2.15.3. finansu līguma aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta summu reizina ar nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šī darījuma partnera saistībām atbilstoši 2.7. punkta nosacījumiem. 2.16. Lietojot sākotnējās vērtības metodi, procentu un valūtas līgumu svērto vērtību nosaka šādi: 2.16.1. nosaka potenciālo kredītekvivalentu, reizinot finansu līguma nosacīto pamatvērtību ar atbilstošu procentu. Sākotnējais termiņš Procentu līguma Valūtas līguma reizinātājs (%) reizinātājs (%) līdz 1 gadam (ieskaitot) 0.5 2 no 1 gada līdz 2 gadiem 1 5 no 2 gadiem līdz 3 gadiem 2 8 no 3 gadiem līdz 4 gadiem 3 11 Par katru nākamo gadu procentu līguma reizinātājam pieskaita 1%, bet valūtas līguma reizinātājam - 3%; 2.16.2. potenciālo kredītekvivalentu reizina ar nosacīto riska pakāpi, kas noteikta darījuma partnera saistībām atbilstoši 2.7. punkta nosacījumiem.