5. Article

Ārvalstu valūtas pozīciju ierobežojumi 5.1. Kredītiestādei, kura veic ārvalstu valūtas operācijas un riskē ciest zaudējumus, kuri var rasties valūtas kursu izmaiņu rezultātā, jānodrošina valūtas riska kontrole un vadība. 5.2. Kredītiestādes valdei jāizstrādā valūtas riska pārvaldīšanas politika un tā kontroles noteikumi, kas jāapstiprina kredītiestādes padomei. Kredītiestādei jānodrošina tāda uzskaites un vadības informatīvā sistēma, kas dotu iespēju ik dienas saņemt informāciju par kredītiestādes ārvalstu valūtas pozīcijām. 5.3. Ārvalstu valūtas atklātā pozīcija ir starpība starp kredītiestādes bilances un ārpusbilances prasībām un bilances un ārpusbilances saistībām attiecīgajā ārvalstu valūtā. 5.4. Ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķinā ir jāiekļauj: 5.4.1. tīrā bilances pozīcija, t.i., starpība starp kredītiestādes bilances aktīviem un bilances pasīviem; 5.4.2. tīrā nākotnes pozīcija: 5.4.2.1. starpība starp saņemamām un izmaksājamām summām par noslēgtajiem valūtas pirkšanas un pārdošanas līgumiem (spot), par kuriem pārskata mēneša pēdējā dienā norēķini nav pabeigti un summas ir uzskaitītas ārpusbilancē; 5.4.2.2. starpība starp saņemamām un izmaksājamām summām par valūtas nākotnes līgumiem (forward foreign exchange contracts, currency futures); 5.4.2.3. starpība starp nākotnē saņemamām un izmaksājamām summām par pārējiem finansu (valūtas) līgumiem; 5.4.2.4. saistības par garantijām, galvojumiem u.tml. saistības, kuras uzskaitītas ārpusbilances posteņos, un kredītiestādei ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi. 5.5. Ja aktīviem konkrētā ārvalstu valūtā ir izveidoti speciālie uzkrājumi šajā ārvalstu valūtā, kurus kredītiestāde uzskaita šajā valūtā un regulāri pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalstu valūtas kursa pārskata datumā, tie tīrās bilances pozīcijas aprēķinā jāiekļauj kā saistības attiecīgajā valūtā. Ja speciālie uzkrājumi izveidoti latos, tie jāiekļauj atklātās pozīcijas aprēķinā kā konkrētas ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas korekcija. 5.6. Garā pozīcija konkrētā ārvalstu valūtā ir pozitīva starpība starp kredītiestādes bilances un ārpusbilances prasību summu kādā ārvalstu valūtā un bilances un ārpusbilances saistību summu šajā pašā ārvalstu valūtā. 5.7. Čsā pozīcija konkrētā ārvalstu valūtā ir negatīva starpība starp kredītiestādes bilances un ārpusbilances prasību summu kādā ārvalstu valūtā un bilances un ārpusbilances saistību summu šajā pašā ārvalstu valūtā. 5.8. Kredītiestādes kopējā atklātā pozīcija ārvalstu valūtā ir atsevišķu ārvalstu valūtu garo pozīciju summas vai atsevišķu ārvalstu valūtu īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība. 5.9. Ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas jānovērtē saskaņā ar UPDK 0620026. veidlapu šādi: 5.9.1. nosaka katras ārvalstu valūtas atklāto pozīciju saskaņā ar noteikumu 5.4. punkta prasībām; 5.9.2. katras ārvalstu valūtas atklāto pozīciju pārvērtē latos, lietojot Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalstu valūtas kursu pārskata mēneša pēdējā datumā; 5.9.3. veic atklātās pozīcijas korekciju saskaņā ar noteikumu 5.5. punkta prasībām, ja aktīviem konkrētā ārvalstu valūtā izveidoti speciālie uzkrājumi latos; 5.9.4. nosaka katras ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas attiecību pret pašu kapitālu (procentos); 5.9.5. nosaka kopējo kredītiestādes atklāto pozīciju ārvalstu valūtā saskaņā ar noteikumu 5.8. punkta prasībām; 5.9.6. nosaka kopējās ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas attiecību pret pašu kapitālu (procentos).