22. Article — Piedāvājumu izskatīšana, salīdzināšana un novērtēšana

1. (1)) Valsts pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt no pretendentiem paskaidrojumus par viņu iesniegtajiem piedāvājumiem, ja tas nepieciešams piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai. Piedāvājuma būtībā un cenās nekādi grozījumi nav pieļaujami.
2. (2)) Valsts pasūtītājs ir tiesīgs labot aritmētiskas kļūdas, kas konstatētas piedāvājumu izskatīšanā, un viņam jāpaziņo pretendentam par visiem labojumiem.
3. (3)) Valsts pasūtītājs var uzskatīt piedāvājumu par atbilstošu vienīgi tad, ja tas atbilst visām izsoles noteikumos norādītajām prasībām.
4. (4)) Valsts pasūtītājs neakceptē piedāvājumu, ja:
5. 1)) pretendents nav apliecinājis savu kvalifikāciju;
6. 2)) pretendents, kas iesniedzis piedāvājumu, nepiekrīt aritmētisko kļūdu labojumiem, kurus izdarījis valsts pasūtītājs saskaņā ar šā panta otro daļu.
7. (5)) Valsts pasūtītājam jāsalīdzina un jānovērtē iesniegtie piedāvājumi, kuri bija akceptēti izsolei saskaņā ar izsoles dokumentos paredzētajiem kritērijiem un procedūrām.
8. (6)) Pēc iesniegto piedāvājumu izskatīšanas izsoles komisija sastāda piedāvāto cenu sarakstu, pārbauda iemaksātā nodrošinājuma lielumu un noraida nederīgos piedāvājumus.
9. (7)) Ja tas ir paredzēts izsoles nolikumā, valsts pasūtītājs dod iespēju vietējiem pretendentiem vai arī vietējā ražojuma precēm noteiktā kārtībā gūt priekšrocības izsoles rezultātu aprēķināšanā un visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā.
10. (8)) Izsoli var uzskatīt par sekmīgu, ja:
11. 1)) tā pabeigta ar visizdevīgāko cenu, ievērojot valsts pasūtītāja noteiktās robežas (ja tādas bija noteiktas);
12. 2)) valsts pasūtītājs protokolā fiksē atrunu, ka visizdevīgākā cena noteikta pēc izsoles nolikumā paredzētajiem kritērijiem. Tiem jābūt objektīviem un kvantitatīviem, ar konkrētu īpatsvaru un novērtētiem naudas izteiksmē.
13. (9)) Nosakot visizdevīgāko cenu izsolē, valsts pasūtītājam jāņem vērā:
14. 1)) preču, pakalpojumu un darbu kvalitāte, transportēšanas izmaksas un citi ar to saistītie izdevumi, teritoriālie faktori, ietekme uz vidi, preču piegādes un būvdarbu pabeigšanas termiņi, preču funkcionālie raksturojumi, preču un būvdarbu nodrošinājuma samaksas termiņš;
15. 2)) tas, kā izsoles piedāvājuma pieņemšana ietekmēs valsts maksājumu bilanci, valūtas resursus, vietējās ražošanas daļu pasūtījumā, ieskaitot ražošanu, darbu un materiālus; ekonomikas attīstības potenciālu, ieskaitot vietējās investīcijas un citas uzņēmējdarbības aktivitātes, iedzīvotāju nodarbinātību, noteikta produkcijas daudzuma rezervēšanu vietējiem piegādātājiem, jaunas tehnoloģijas ieviešanu, zinātnes attīstību un progresīvu ražošanas iemaņu attīstību.
16. (10)) Izsoles nolikumā valsts pasūtītājam jāparedz, ka tas izskatīs izsoles piedāvājumus un pieņems lēmumu par līguma slēgšanu ar tādu aprēķinu, lai valsts pasūtītājs varētu paziņot par to visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzējam pirms piedāvājuma derīguma termiņa izbeigšanās pat tādā gadījumā, kad pirmā visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzējs atsakās slēgt līgumu vai arī kādu šajā likumā minēto apstākļu dēļ zaudē tiesības slēgt līgumu. Ja piedāvājumu izskatīšana, salīdzināšana un izvērtēšana prasa ilgāku laiku vai nepieciešams veikt pētījumus un eksperimentus, vai arī nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, valsts pasūtītājs rezultātus var paziņot vēlākā termiņā, ja tas ir paredzēts izsoles nolikumā.
17. (11)) Ja piedāvājuma iesniedzējam likumā noteiktajā termiņā nav paziņoti izsoles (konkursa) rezultāti, viņam ir tiesības atteikties no līguma parakstīšanas un saņemt atpakaļ nodrošinājumu.
18. (12)) Komisija izvēlas visizdevīgāko piedāvājumu un sastāda protokolu. Pārējiem izsoles dalībniekiem, kuri nav saņēmuši darbu vai piegāžu izpildes tiesības, 10 dienu laikā izsniedz atpakaļ nodrošinājumu.
19. (13)) Neatkarīgi no tā, vai pretendents bija vai nebija iesaistīts kvalifikācijas pārbaudes procedūrā, valsts pasūtītājam ir tiesības pieprasīt, lai pretendents, kura piedāvājums atzīts par visizdevīgāko, vēlreiz apliecina savu kvalifikāciju saskaņā ar izsoles nolikumā paredzētajiem kritērijiem. Otrreizējās kvalifikācijas apliecināšanas kritērijiem jābūt fiksētiem izsoles nolikumā. Ja pirms izsoles notikusi kvalifikācijas pārbaudes procedūra, otrreizējā apliecinājuma kritērijiem jābūt tādiem pašiem kā pirmajā kvalifikācijas pārbaudes procedūrā.
20. (14)) Ja no pretendenta, kas iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu, pieprasīts otrreizējs kvalifikācijas apliecinājums, bet pretendents to neiesniedz, valsts pasūtītājam viņš jāizslēdz no izsoles dalībnieku saraksta un jānosaka visizdevīgākais piedāvājums no atlikušajiem piedāvājumiem.
21. (15)) Ja izsolē nav iesniegts neviens piedāvājums, valsts pasūtītājs rīkojas tāpat kā tad, kad visi piedāvājumi tiek noraidīti (23.pants). Ja iesniegts tikai viens piedāvājums, valsts pasūtītājs lemj, vai ir iespējama valsts pasūtījuma piešķiršana šim vienīgajam pretendentam saskaņā ar šā likuma 12.pantu.
22. (16)) Piedāvājumu salīdzināšanas un novērtēšanas kārtību izsolē atbilstoši šim likumam nosaka Ministru kabinets.