33. Article — Uzraudzība, kontrole un atbildība

1. (1)) Uzraudzību un kontroli pār normatīvo aktu, valsts un pašvaldību interešu ievērošanu ministrijās un pašvaldībās valsts pasūtījuma piešķiršanas norisēs veic Ministru kabinets, Valsts kontrole un attiecīgās pašvaldības.
2. (2)) Valsts kontroles galvenās funkcijas attiecībā uz valsts pasūtījuma norisēm ir šādas:
3. 1)) ne retāk kā vienu reizi divos gados dokumentāri pārbaudīt valsts pasūtījuma piešķiršanas norises ministrijās, pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldībās, kā arī to, kā šīs norises kontrolē attiecīgo institūciju vadība;
4. 2)) neatkarīgi no šā panta otrās daļas 1.punktā minētajām pārbaudēm izlases veidā pārbaudīt valsts pasūtījuma piešķiršanu lielāku pasūtījumu gadījumos, kā arī tāda pasūtījuma gadījumā, par kuru izcēlušās diskusijas vai ienākušas sūdzības;
5. 3)) darīt zināmus atklātībai pārbaudēs konstatētos pārkāpumus; ja nepieciešams, iesniegt ziņojumus tiesībaizsardzības institūcijām.
6. (3)) Ministru kabineta galvenās funkcijas attiecībā uz valsts pasūtījuma uzraudzību un kontroli ir šādas:
7. 1)) sekot valsts pasūtījumu piešķiršanas norisēm, analizēt attiecīgos statistikas datus, reizi ceturksnī apkopot informāciju par valsts pasūtījumu apjomiem un izpildes gaitu;
8. 2)) analizējot šā likuma un uz šā likuma pamata pieņemto normatīvo aktu darbību, ja nepieciešams, sagatavot grozījumus minētajos normatīvajos aktos;
9. 3)) valsts pasūtījuma un tā juridiskā nodrošinājuma jautājumos uzturēt sakarus ar attiecīgajām Baltijas valstu, citu valstu un starptautiskajām institūcijām;
10. 4)) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas valsts pasūtītājiem, piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī rīkot viņiem apmācību.
11. (4)) Izsoles (konkursa) komisiju un citas amatpersonas, kas tieši sagatavo un veic valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūras, ieceļ valsts pasūtītāja institūcijas vadītājs. Minētās amatpersonas rīkojas stingrā saskaņā ar šo likumu un uz šā likuma pamata pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kā arī atbild par šo aktu, valsts un pašvaldību interešu ievērošanu.
12. (5)) Valsts pasūtītāja iecelto izsoles (konkursa) komisiju locekļi un citas amatpersonas, kas piedalās valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūru sagatavošanā un realizēšanā, ir atbildīgas par šā likuma un citu normatīvo aktu neievērošanu, kas kavē šā likuma 2.pantā minēto mērķu sasniegšanu. Ja minētās amatpersonas darbības vai bezdarbības rezultātā valsts, pašvaldības vai personu likumīgajām interesēm nodarīts kaitējums, tās saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par šādiem pārkāpumiem:
13. 1)) valsts pasūtījuma piešķiršana bez izsoles (konkursa) gadījumos, kad likums prasa izsoles (konkursa) rīkošanu, vai arī nepamatota citu metožu, nevis izsoles izmantošana;
14. 2)) nepamatota slēgtas izsoles (konkursa) rīkošana vai pretendentu loka sašaurināšana;
15. 3)) nevienlīdzīgu apstākļu radīšana pretendentiem (radot vienam vai dažiem pretendentiem labvēlīgākus apstākļus) informācijas saņemšanā, piedāvājuma dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas termiņos, pretendentu atlases un piedāvājumu vērtēšanas kritēriju piemērošanā;
16. 4)) atklātuma un publiskuma nenodrošināšana valsts pasūtījuma piešķiršanas norisē;
17. 5)) konfidencialitātes noteikumu neievērošana;
18. 6)) nepilnīga vai sagrozīta valsts pasūtījuma piešķiršanas procesa dokumentēšana vai arī šīs dokumentācijas nesaglabāšana.