35. Article — Zemes reformas

pabeigšana Lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieņem Ministru kabinets, izdodot rīkojumu uz attiecīgās pašvaldības iesnieguma pamata." Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.9 "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4.nr.). Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 5.decembrī. Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1996.gada 20.decembrī Izsludinot "Grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" Rūpīgi iepazīstoties un izsverot 1996.gada 5.decembrī Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" normas, esmu konstatējis, ka likums ietver gan līdz šim nenoregulētas lietas, gan precizējumus, kas saistīti ar citos likumos izdarītajiem papildinājumiem un grozījumiem. Vienlaikus jāatzīst, ka atsevišķas normas ir diskutējamas. Ne velti pie Valsts prezidenta griezās ievērojams skaits deputātu ar lūgumu šo likumu neizsludināt un apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, uzskatot, ka likums ir priekšlaicīgs, pirms nav pabeigta zemes reforma Latvijā. Šāds lūgums ir īpaši rūpīgi izvērtējams, par pamatkritēriju ņemot likuma atbilstību Latvijas valsts un tautas interesēm. Ar savām pārdomām vēlos iepazīstināt gan likuma aizstāvjus, gan tā pretiniekus. Kādas pozitīvi vērtējamas jaunas normas paredzētas likumā? Tāda ir likuma norma, kas nosaka, ka darījumi ar zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, netiek saistīti ar zemes reformas pabeigšanu. Likumā skaidri noteikts juridisko personu loks, kuras zemi var iegūt īpašumā bez ierobežojumiem, kā arī precizēta fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību saglabāšanas un atsavināšanas kārtība. Bez noteikumiem, kas regulē zemes tirgu, likumā ietvertas vairākas svarīgas normas, kas attiecas uz zemes reformas veikšanu: - tiek paplašināts to personu loks, kuras var saņemt samaksu naudā par piešķirtajiem zemes īpašuma kompensācijas sertifikātiem; - paredzēta iespēja saņemt kompensāciju zemes īpašnieku pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi ir politiski represētie, neizvirzot prasību, ka arī bijušajam zemes īpašniekam ir jābūt politiski represētam; - atsevišķos gadījumos ir paredzēti arī nomas maksas ierobežojumi par zemi, kas nepieciešama ēku un būvju uzturēšanai. Jau šīs augstāk minētās normas vien ir pietiekami nozīmīgas, lai likums tiktu izsludināts un zemes privatizācijas process netiktu kavēts. Normas, kas, manuprāt, pieņemtas pietiekami neiedziļinoties lietas būtībā, ir iespējams precizēt arī pēc šā likuma izsludināšanas. Jautājumi, pie kuriem jāturpina strādāt, ir šādi: - pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav Latvijas pilsoņi, atbilstoši likuma grozījumiem, nevar iegūt īpašumā zemi lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, bet statūtsabiedrības, kuru sastāvā ir fiziskās un juridiskās personas no ārvalstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, to var. Tādēļ jāapsver, vai nebūtu paplašināmas tiesības iegūt zemi Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem vismaz lauksaimniecības vajadzībām; - jāizvērtē, vai atsevišķi ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem nebūtu attiecināmi arī uz statūtsabiedrībām, kuru sastāvā ietilpst ārvalstu fiziskās un juridiskās personas. Kā zināms, izskatīšanai 3.lasījumā tiek gatavoti grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Tādēļ, lai izvairītos no līdzīgas situācijas, būtu jāpievērš īpaša uzmanība minētajam jautājumu regulējumam jau likumprojekta izskatīšanas gaitā. Pēc likuma pieņemšanas Saeimā deputātu grupa pauda pārliecību, ka brīva zemes pārdošana ārvalstu personām ir nepieļaujama, un aicināja likumu neizsludināt. Manuprāt, jautājums par zemes tirgus veidošanu nav vērtējams viennozīmīgi. Kādēļ būtu atbalstāma iespēja ārvalstu personām iegādāties zemi lauku apvidos? Iespēja iegādāties zemi veicinās ārvalstu tiešo ieguldījumu ieplūšanu Latvijā, ja ieguldītājiem piederēs arī zeme, uz kuras būs viņu ražotnes, tā radot drošības sajūtu par savu ieguldījumu. Paplašinoties maksātspējīgo zemes pircēju lokam, palielināsies arī pieprasījums uz zemi un radīsies iespēja izveidot sabalansētu zemes tirgu. Pašreizējā situācija ir acīmredzama - Latvijas lauki aizaug, jo zemes īpašniekiem nepietiek līdzekļu, lai apstrādātu zemi, un, ja zemes īpašnieks savu zemi vēlas pārdot, tad ir grūti atrast pircēju, kas varētu piedāvāt zemes vērtībai atbilstošu cenu. Turklāt, normalizējot zemes tirgu, pieaugtu zemes kā ķīlas pievilcība, kas dotu lauksaimniekiem iespējas piesaistīt lielākus kredīta resursus. Šaubas par likuma darbību un nekontrolētu zemes izpārdošanu ir daudziem. Esmu pārliecināts - ja paši būsim uzņēmīgi un atbildīgi savas zemes saimnieki un rūpīgi sekosim likuma normu ievērošanai, tad Latvijas zemi neviens mums neatņems. Uzskatu, ka arī pēc likuma grozījumu izsludināšanas ir iespējas strādāt pie likuma tālākas pilnveidošanas. Arī pats esmu nolēmis to darīt un aicinu valdību un Saeimas deputātus, apzinoties atbildību par zemes tirgus izveidošanu, rūpīgi izvērtēt iespējas pilnveidot normas, kas nosaka zemes privatizācijas kārtību. Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgā 1996.gada 19.decembrī