260. Article — ).

Par tiesas lēmumu attiecībā uz medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu pielietošanu (401.pants) prokurors var iesniegt blakus protestu augstākas instances tiesai, bet šā kodeksa 402.pantā minētās personas - blakus sūdzību. Par tiesneša lēmumu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem (8.pants) prokurors var iesniegt blakus protestu, bet nepilngadīgā vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, bērnu tiesību aizsardzības inspektors un aizstāvis - blakus sūdzību. Par lēmumiem, kas pieņemti lietas iztiesāšanas laikā pirmās un otrās instances tiesā, ja iztiesāšana beigusies ar tiesas spriedumu, atsevišķi nevar iesniegt sūdzības vai protestus. Iebildumus pret šiem lēmumiem var ietvert sūdzībā vai protestā, ko iesniedz par tiesas spriedumu. Blakus sūdzības un blakus protestus tiesa izskata šā kodeksa 441. un 456.pantā noteiktajā sastāvā, un tos var atsaukt atbilstoši šā kodeksa 439. un 455.panta nosacījumiem. Blakus sūdzības un blakus protestus izskata kārtībā, kāda šajā kodeksā noteikta lietu izskatīšanai attiecīgās instances tiesā. Ja uz tiesas sēdi aicinātās personas neierodas, tas nav šķērslis lietas izskatīšanai." 34. Papildināt kodeksu ar pielikumu šādā redakcijā: "Pielikums Mantas saraksts, kurai nav uzliekams arests Arestam nav pakļauta šāda personu īpašumā esoša manta: 1. Viendzīvokļa dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām vai dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais un viņa ģimene pastāvīgi tajā dzīvo. 2. Mājas iekārtas, mājturības priekšmeti un apģērbs, kas nepieciešams aizdomās turētajam, apsūdzētajam (turpmāk - apsūdzētais) un personām, kuras atrodas viņa apgādībā: 1) apģērbs: katrai personai viens vasaras un rudens mētelis, viens ziemas mētelis, viens ziemas uzvalks (sievietēm - divas ziemas kleitas), viens vasaras uzvalks (sievietēm - divas vasaras kleitas), kā arī citas drēbes, kam nav lielas vērtības; 2) divi pāri apavu katrai personai; 3) divi komplekti veļas katrai personai; 4) gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi; 5) virtuves un galda piederumi, kuri ir lietošanā (izņemot priekšmetus, kuri pagatavoti no dārgmetāliem, kā arī priekšmetus, kuriem ir mākslas vērtība); 6) mēbeles: pa vienai gultai un krēslam (vai taburetei) katrai personai, viens galds, viens skapis un viena lāde ģimenei; 7) visi bērnam nepieciešamie priekšmeti un apģērbs. 3. Pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds apsūdzētajam un viņa ģimenei nepieciešams līdz jaunai ražai, ja viņa pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, bet pārējos gadījumos - pārtikas produkti un nauda, kuru kopsumma nepārsniedz valdības noteiktā viena mēneša iztikas minimuma apmēru apsūdzētajam un katram viņa ģimenes loceklim. 4. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai. 5. Inventārs (arī minimālais lauksaimniecības mašīnu daudzums, darbarīki, palīglīdzekļi, grāmatas u. tml.), kas nepieciešams apsūdzētajam uzņēmējdarbības, profesionālās darbības vai individuālā darba turpināšanai, izņemot gadījumus, kad uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu vai apsūdzētajam ar tiesas spriedumu krimināllietā atņemtas tiesības uz zināmu nodarbošanos. (Piezīme: Minimālo lauksaimniecības mašīnu daudzumu, kas nepieciešams attiecīgā lieluma zemnieku saimniecībai, nosaka Zemkopības ministrijas instrukcija.) 6. Personām, kuru nodarbošanās ir lauksaimniecība, - viena govs, viena tele, viena kaza, aita, cūka, kā arī mājputni un sīklopi. 7. Lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās. 8. Personām, kuru nodarbošanās ir lauksaimniecība, - sēkla un stādāmais materiāls." Pārejas noteikumi 1. Līdz jaunā Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa spēkā stāšanās dienai protestu krimināllietās var iesniegt uzraudzības kārtībā. Šāds protests iesniedzams un izskatāms saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 31.nodaļas nosacījumiem (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1995.gada 1.oktobrim) un šiem pārejas noteikumiem. 2. Līdz pārejas noteikumu 1.punktā noteiktajam termiņam un saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un šajos pārejas noteikumos noteikto kārtību protestu uzraudzības kārtībā var iesniegt: 1) krimināllietās, kurās piemērojams Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likums "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju"; 2) krimināllietās, kurās nolēmumi (spriedumi un lēmumi) stājušies likumīgā spēkā līdz 1995.gada 1.oktobrim, ja šīs krimināllietas nebija izskatītas likumā noteiktajās Latvijas uzraudzības instances tiesās; 3) krimināllietās, kurās nolēmumi (spriedumi un lēmumi) pieņemti un stājušies likumīgā spēkā pēc 1995.gada 1.oktobra, bet tās nav izskatītas apelācijas vai kasācijas kārtībā, kā arī gadījumos, kad krimināllietas ir izskatītas apelācijas vai kasācijas kārtībā, bet ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 449., 450. un 451.pantā noteiktie iemesli un tie nav saistīti ar pierādījumu pārvērtēšanu. 3. Tiesības iesniegt protestu uzraudzības kārtībā pārejas noteikumu 2.punkta 1.apakšpunktā noteiktajā gadījumā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekiem, bet 2. un 3.apakšpunktā noteiktajos gadījumos - ģenerālprokuroram un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram. 4. Pārejas noteikumu 1. un 2.punktā minētajās krimināllietās uzraudzības instances tiesas ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments. Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 20.februārī. Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1997.gada 11.martā