8. Article

1. Atrunas, ko valsts izdarījusi attiecībā uz Konvencijas normām, ir piemērojamas arī Protokolam, ja vien parakstīšanas brīdī vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu attiecīgā valsts nepaziņo citādi. Tas pats attiecas uz paziņojumiem, kuri sniegti saskaņā ar Konvencijas 24. pantu. 2. Ikviena valsts parakstīšanas brīdī vai iesniedzot tās ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu var paziņot, ka tā patur sev tiesības: a) nepieņemt I nodaļu vai arī pieņemt to tikai daļēji attiecībā uz noteiktiem nodarījumiem vai noteiktām nodarījumu kategorijām, kas paredzētas 1. pantā, vai neizpildīt uzdevumu veikt kratīšanu vai mantas izņemšanu attiecībā uz finansiāliem nodarījumiem; b) nepieņemt II nodaļu; c) nepieņemt III nodaļu. 3. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var atsaukt saskaņā ar iepriekšējo punktu sniegto paziņojumu, iesniedzot par to Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā tā saņemšanas dienā. 4. Līgumslēdzēja Puse, kura šim Protokolam ir piemērojusi attiecībā uz Konvencijas normu izdarītu atrunu vai arī izdarījusi atrunu attiecībā uz šā Protokola normu, nevar prasīt, lai to ievērotu pārējās Līgumslēdzējas Puses, tomēr, ja šī atruna ir daļēja vai nosacīta, minētā Līgumslēdzēja Puse drīkst prasīt, lai attiecīgā norma tiktu ievērota tiktāl, ciktāl tā pati to ir pieņēmusi. 5. Attiecībā uz šā Protokola normām nedrīkst izdarīt nekādas citas atrunas.