16. Article — Tranzīts

1. Dalībvalsts atbilstoši tās likumiem apmierina lūgumu par notiesātās personas tranzītu caur savu teritoriju, ja šādu lūgumu izsaka cita dalībvalsts, kura ir vienojusies ar otru dalībvalsti vai kādu trešo valsti par šādas personas nodošanu soda izciešanai tās teritorijā vai no tās teritorijas. 2. Dalībvalsts var nedot tranzīta atļauju, ja a) notiesātā persona ir tās pilsonis (pavalstnieks) vai b) noziegums, par ko persona sodīta, nav uzskatāms par noziegumu saskaņā ar šīs valsts likumiem. 3. Lūgumi par tranzīta atļauju iesniedzami un atbildes uz tiem sniedzamas pa kanāliem, kas minēti 5. panta 2. un 3. punkta noteikumos. 4. Dalībvalsts var apmierināt kādas trešās valsts lūgumu par notiesātās personas tranzītu caur savu teritoriju, ja šī trešā valsts ir vienojusies ar citu dalībvalsti par notiesātās personas nodošanu soda izciešanai tās teritorijā vai no tās teritorijas. 5. Dalībvalsts, kurai lūgta tranzīta atļauja, var turēt notiesāto personu apcietinājumā tikai tik ilgu laiku, kāds nepieciešams šīs personas tranzītam caur tās teritoriju. 6. No dalībvalsts, kurai lūgta tranzīta atļauja, var pieprasīt apliecinājumu, ka, izņemot iepriekšējā punktā minēto gadījumu, notiesātā persona netiks vajāta, aizturēta vai citādi netiks ierobežota tās brīvība tranzītvalsts teritorijā neatkarīgi no izdarītā nozieguma vai soda, kas noteikts, pirms šī persona atstājusi tās valsts teritoriju, kurā tā notiesāta. 7. Tranzīta atļauja nav nepieciešama, ja pārvietošanai pār dalībvalsts teritoriju izmanto gaisa transporta līdzekli un tā nolaišanās nav paredzēta. Tomēr laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, ikviena valsts var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā pieprasa, lai tiktu informēta par jebkuru šādu notiesātās personas tranzītu pār tās teritoriju.