35. Article — Vides un dabas resursu

aizsardzības aizsargjoslas Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa." 29. Izslēgt 38.panta ceturto daļu. 30. Papildināt 39.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Paaugstinātas bīstamības objektu atbildīgajām personām jāiegūst nepieciešamā informācija un jāizvērtē iespējamie draudi videi un cilvēku veselībai, arī avāriju risks un ārējie faktori, un jāveic visi nepieciešamie šo draudu samazināšanas un avāriju novēršanas pasākumi." 31. Aizstāt 40.panta otrajā daļā vārdu "republikas" ar vārdu "valsts". 32. Aizstāt 41.panta pirmajā daļā vārdu "republikas" ar vārdu "valsts". 33. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā: "44.pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektori. Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija. Vides valsts inspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors ir Vides valsts inspekcijas priekšnieks. Reģionu, rezervātu un aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk - reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju direktori. Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu. Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors var apturēt vai atcelt reģionu vides aizsardzības galveno valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām. Reģionu vides aizsardzības galvenie valsts inspektori var apturēt vai atcelt vides valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām." 34. Papildināt likumu ar 44. 1 un 44.2 pantu šādā redakcijā: "44.1 pants. Vides valsts inspektoru pienākumi Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli pār: 1) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus; 2) dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu, piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē; 3) visu veidu bīstamo kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu; 4) visu veidu atkritumu un organisko atlieku savākšanas, utilizācijas, dezaktivācijas, uzglabāšanas un apglabāšanas noteikumu izpildi un drošumu; 5) ķīmisko vielu uzglabāšanas un lietošanas noteikumu ievērošanu; 6) visu dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu; 7) noteiktā režīma ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; 8) faunas un floras izmantošanas normu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, introdukcijas, aklimatizācijas, reaklimatizācijas, krustošanas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas un citu aizsardzības prasību ievērošanu; 9) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā, jaunceļamo objektu vietas izvēlē, kā arī esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā. Vides valsts inspektoriem ir arī citi likumos un normatīvajos aktos noteiktie pienākumi. 44.2 pants. Vides valsts inspektoru tiesības Vides valsts inspektoriem ir tiesības: 1) netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija; 2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās; 3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās; 4) apturēt vai aizliegt rezervātos un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbus, kuri nav paredzēti aizsardzības režīmos; 5) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem; 6) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības; 7) gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences); 8) celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā zaudējuma atlīdzību; 9) savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos; 10) likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus. Vides valsts inspektoriem ir arī citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Transportlīdzekļus un kuģus, kurus, veicot valsts kontroli vides aizsardzībā, izmanto vides valsts inspektori, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aprīkot ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un grafisko noformējumu." 35. Izslēgt 45. panta otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas". 36. Izslēgt 46.pantu. 37. Aizstāt 48. pantā vārdus "likumdošanas akti" ar vārdu "likumi". 38. Aizstāt 49.pantā vārdus "pilsoņi un amatpersonas" ar vārdiem "personas". 39. Aizstāt 50.pantā vārdus "Pilsoņus un amatpersonas" ar vārdu "Personas". 40. Izslēgt 51.pantu. 41. Izteikt 52. un 53.pantu šādā redakcijā: "52. pants. Atbildība par zaudējumu, kas nodarīts, pārkāpjot vides aizsardzības likumus un normatīvos aktus Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo viņas no pienākuma atlīdzināt zaudējumu, kas nodarīts dabai, cilvēku veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas, pārkāpjot vides aizsardzības likumus un normatīvos aktus, nodarījušas kaitējumu dabai, ir pienākums atjaunot dabas objektu. Ja dabas objekta atjaunošana nav iespējama, vainīgā persona ierobežo un samazina kaitējumu, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju, un atlīdzina ar dabas objekta bojājumiem saistīto zaudējumu. Atlīdzība par valsts un pašvaldību īpašumā esošajiem dabas objektiem nodarīto zaudējumu ieskaitāma Latvijas Vides aizsardzības fondā.