3. Article — Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir: 1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības: a) zemei, b) ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.2 daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem, c) inženierbūvēm; 2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai: a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro, b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 euro, bet nepārsniedz 106 715 euro, c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 euro. (11) Ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Minēto papildlikmi piemēro arī tad, ja pašvaldība neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi savos saistošajos noteikumos saskaņā ar šā panta pirmo daļu. (12) Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās likmes piemēro arī dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžām (izņemot smagās tehnikas un lauksaimniecības tehnikas garāžas), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai. (13) Par inženierbūvēm, kas saskaņā ar šo likumu ir apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli, bet nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nodokli aprēķina, piemērojot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto likmi inženierbūvei piekritīgās zemes kadastrālajai vērtībai. (14) Vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 2) būves kadastrālās vērtības. (15) Šā panta 1.4 daļā noteikto likmi un bāzi piemēro, ja pašvaldība šā panta pirmās daļas ievaddaļā paredzētajos saistošajos noteikumos nav noteikusi citu nodokļa likmi. (16) Būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 2) būves kadastrālās vērtības. (17) Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļa likme piemērojama šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem, ja tie ir izīrēti dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti, ja īres tiesības uz šiem objektiem nav nostiprinātas zemesgrāmatā, vai ar nākamo mēnesi pēc tam, kad: 1) dzēsts zemesgrāmatas nostiprinājums par īres tiesībām šajos objektos; 2) izbeidzies zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītais šo objektu īres tiesību termiņš, ja zemesgrāmatā nav iesniegta informācija par īres tiesību termiņa pagarinājumu vai dzēšanu; 3) izbeidzies par šiem objektiem noslēgtais īres līgums, ja tas izbeidzies pirms zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītā īres tiesību termiņa. Šādā gadījumā komersantam ir pienākums viena mēneša laikā pēc līguma izbeigšanās informēt pašvaldību par īres līguma izbeigšanos pirms termiņa. (18) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti arī tad, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie objekti ir komersanta tiesiskajā valdījumā. (2) Nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads (turpmāk — taksācijas gads). (3) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts taksācijas gada laikā, nodokli aprēķina no kadastrālās vērtības objekta reģistrācijas brīdī. (31) Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 7 euro, arī gadījumos, kad nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem ir piemēroti nodokļa atvieglojumi un pēc to piemērošanas par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis attiecīgajā pašvaldībā ir mazāks par 7 euro. Ja aprēķinātā nodokļa summa trūcīgām un maznodrošinātām personām pēc atvieglojumu piešķiršanas 90 procentu apmērā ir mazāka par 7 euro, tad pašvaldībai ir tiesības maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam nenosūtīt. Šādā gadījumā aprēķinātā nodokļa summa tiek uzkrāta līdz tam brīdim, kad izmaiņu rezultātā vai nodokļa aprēķina par nākamo taksācijas gadu rezultātā kopējā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 7 euro, un pašvaldība nosūta kopēju maksāšanas paziņojumu par visiem taksācijas gadiem, par kuriem aprēķinātais nodoklis uzkrāts. Maksāšanas termiņi tiek noteikti tajā taksācijas gadā, kurā izsūtīts maksāšanas paziņojums, saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu. (4) Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un iekasē katra pašvaldība atbilstoši savā teritorijā esošajai nekustamā īpašuma daļai. (5) Ja šā likuma 1.panta otrajā daļā paredzētais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas attiecināms tikai uz nekustamā īpašuma daļu, tad par to īpašuma daļu, uz kuru atbrīvojums nav attiecināms, nodoklis aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā. (6) Ja taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu. (7) Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību zemes vienībā, un kārtību, kādā nosakāma šo zemes gabalu platība, kā arī kārtību, kādā noteiktās institūcijas sniedz ziņas pašvaldībām nodokļa aprēķināšanai saskaņā ar šā panta 1.1 daļā minēto papildlikmi. (8) Šā likuma izpratnē neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 30 procentu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības attiecīgajā zemes vienībā līdz kārtējā gada 1.septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Ministru kabinets nosaka pazīmes, pēc kurām atzīstams, ka zeme netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. (9) Nodokļu maksātāja pienākums ir viena mēneša laikā paziņot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, par saimnieciskās darbības uzsākšanu un izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos, izņemot gadījumu, kad nekustamā īpašuma objektam mainīts tā lietošanas veids. (10) Ja nekustamā īpašuma objekta lietošanas veida maiņas vai saimnieciskās darbības uzsākšanas vai izbeigšanas rezultātā piemērotā nekustamā īpašuma nodokļa likme neatbilst šā likuma vai pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem, pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi pēc šo izmaiņu rašanās. (101) Ja nodokļa maksātājs nav ievērojis šā panta devītajā daļā noteikto termiņu paziņošanai par saimnieciskās darbības izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos, pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi pēc informācijas iesniegšanas pašvaldībai. (102) Ja pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu šā panta desmitajā un 10.1 daļā noteiktajā kārtībā, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā tiek piemērota objekta aktualizētā kadastrālā vērtība, ja tāda ir, un nodokļa likme atbilstoši šā panta vai pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem. (11) Inženierbūves kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļa aprēķinā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tās reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. (12) Lai nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, zemes vienībām (to daļām), kuras atrodas administratīvajās teritorijās ārpus pilsētām un kuru platība pārsniedz 3 hektārus, un vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme" (turpmāk — lauku zeme), nekustamā īpašuma nodokli līdz 2025. taksācijas gadam aprēķina no speciālās vērtības, ko nosaka īpaši nodokļa aprēķinam (turpmāk — speciālā vērtība). (13) Speciālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz lauku zemes kadastrālo vērtību. Taksācijas gada lauku zemes speciālās vērtības pieaugums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības. (14) Speciālo vērtību pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī nosaka, salīdzinot pirmstaksācijas gada speciālo vērtību ar kadastrālo vērtību, kas noteikta taksācijas gada 1.janvārī. Speciālā vērtība ir vienāda ar kadastrālo vērtību, ja taksācijas gada 1.janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums nepārsniedz 10 procentus no pirmstaksācijas gada speciālās vērtības. Speciālā vērtība ir vienāda ar pirmstaksācijas gada speciālo vērtību, kas reizināta ar koeficientu 1,1, ja taksācijas gada 1.janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums pārsniedz 10 procentus no pirmstaksācijas gada speciālās vērtības. (15) Speciālā vērtība lauku zemei, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā taksācijas gada laikā, ir vienāda ar kadastrālo vērtību zemes vienības reģistrācijas dienā. (16) Ja taksācijas gada laikā attiecībā uz lauku zemi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas datu izmaiņas, speciālo vērtību taksācijas gadam atkārtoti nenosaka. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999., 22.11.2001., 20.06.2003., 20.10.2005., 08.11.2007., 01.12.2009., 17.06.2010., 14.10.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 15.11.2012., 19.09.2013., 06.11.2013. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 65. punktu) 3.1 pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likmju un nodokļa atvieglojumu noteikšanas principi pašvaldību saistošajos noteikumos (1) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība ievēro šādus principus: 1) objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem; 2) efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem; 3) atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem; 4) prognozējamības un stabilitātes princips, saskaņā ar kuru nodokļa likmes laikus tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20 procentiem. (2) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot šādus principus: 1) uzņēmējdarbības atbalsta princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto samazināto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352/1), Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352) un Komisijas 2014. gada 27. jūnija regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L190) nosacījumus, kurus ietver pašvaldības saistošajos noteikumos; 2) teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai. (3) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, pašvaldība ievēro šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos principus un pēc izvēles var piemērot šā panta otrajā daļā noteiktos principus. (4) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus kopsakarā ar nodokļa likmi vai likmēm, pašvaldība ievēro sociālās atbildības principu, saskaņā ar kuru tā it īpaši ņem vērā nodokļa ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām. 5 (15.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2015. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 3.2 pants. Īpašie nosacījumi nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (1) Lai ierobežotu sankciju subjektu iespējas izmantot no nekustamā īpašuma gūto labumu un turpināt apdraudēt sabiedrības tiesības uz mieru, drošību un tiesiskumu, kā arī lai daļēji kompensētu sabiedrībai radušos neplānotos izdevumus Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā radītā drošības un tiesiskuma apdraudējuma novēršanai, noteikt, ka nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu: 1) nepiemēro: a) šā likuma 1. panta otrajā daļā noteiktos nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, b) šā likuma 3. pantā noteiktās pašvaldību tiesības attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanu, c) likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 6. pantā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi; 2) nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 10 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. (2) Aizliegums piemērot nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam nodokļa atvieglojumus par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu, un šā aizlieguma piemērošanas kārtība noteikta šā likuma 5. pantā. (3) Attiecībā uz šā panta pirmajā daļā noteikto nekustamo īpašumu noteiktajā laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu bezstrīda kārtībā pašvaldība atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai uzsāk triju mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņa iestāšanās dienas. (4) Vismaz 80 procentus no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, kas pašvaldības budžetā gūti, piemērojot šā panta pirmo daļu, pašvaldība izmanto atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā šā militārā iebrukuma laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. 6 (21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2024. Panta pirmā daļa piemērojama ar 01.07.2024., sk. pārejas noteikumu 78. un 79. punktu)
  1. (1)) Nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:
  2. 1)) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:
  3. a)) zemei,
  4. b)) ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.2 daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem,
  5. c)) inženierbūvēm;
  6. 2)) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
  7. a)) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro,
  8. b)) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 euro, bet nepārsniedz 106 715 euro,
  9. c)) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 euro.
  10. (11)) Ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Minēto papildlikmi piemēro arī tad, ja pašvaldība neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi savos saistošajos noteikumos saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
  11. (12)) Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās likmes piemēro arī dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžām (izņemot smagās tehnikas un lauksaimniecības tehnikas garāžas), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.
  12. (13)) Par inženierbūvēm, kas saskaņā ar šo likumu ir apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli, bet nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nodokli aprēķina, piemērojot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto likmi inženierbūvei piekritīgās zemes kadastrālajai vērtībai.
  13. (14)) Vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:
  14. 1)) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
  15. 2)) būves kadastrālās vērtības.
  16. (15)) Šā panta 1.4 daļā noteikto likmi un bāzi piemēro, ja pašvaldība šā panta pirmās daļas ievaddaļā paredzētajos saistošajos noteikumos nav noteikusi citu nodokļa likmi.
  17. (16)) Būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:
  18. 1)) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
  19. 2)) būves kadastrālās vērtības.
  20. (17)) Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļa likme piemērojama šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem, ja tie ir izīrēti dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti, ja īres tiesības uz šiem objektiem nav nostiprinātas zemesgrāmatā, vai ar nākamo mēnesi pēc tam, kad:
  21. 1)) dzēsts zemesgrāmatas nostiprinājums par īres tiesībām šajos objektos;
  22. 2)) izbeidzies zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītais šo objektu īres tiesību termiņš, ja zemesgrāmatā nav iesniegta informācija par īres tiesību termiņa pagarinājumu vai dzēšanu;
  23. 3)) izbeidzies par šiem objektiem noslēgtais īres līgums, ja tas izbeidzies pirms zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītā īres tiesību termiņa. Šādā gadījumā komersantam ir pienākums viena mēneša laikā pēc līguma izbeigšanās informēt pašvaldību par īres līguma izbeigšanos pirms termiņa.
  24. (18)) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti arī tad, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie objekti ir komersanta tiesiskajā valdījumā.
  25. (2)) Nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads (turpmāk — taksācijas gads).
  26. (3)) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts taksācijas gada laikā, nodokli aprēķina no kadastrālās vērtības objekta reģistrācijas brīdī.
  27. (31)) Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 7 euro, arī gadījumos, kad nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem ir piemēroti nodokļa atvieglojumi un pēc to piemērošanas par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis attiecīgajā pašvaldībā ir mazāks par 7 euro. Ja aprēķinātā nodokļa summa trūcīgām un maznodrošinātām personām pēc atvieglojumu piešķiršanas 90 procentu apmērā ir mazāka par 7 euro, tad pašvaldībai ir tiesības maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam nenosūtīt. Šādā gadījumā aprēķinātā nodokļa summa tiek uzkrāta līdz tam brīdim, kad izmaiņu rezultātā vai nodokļa aprēķina par nākamo taksācijas gadu rezultātā kopējā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 7 euro, un pašvaldība nosūta kopēju maksāšanas paziņojumu par visiem taksācijas gadiem, par kuriem aprēķinātais nodoklis uzkrāts. Maksāšanas termiņi tiek noteikti tajā taksācijas gadā, kurā izsūtīts maksāšanas paziņojums, saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu.
  28. (4)) Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un iekasē katra pašvaldība atbilstoši savā teritorijā esošajai nekustamā īpašuma daļai.
  29. (5)) Ja šā likuma 1.panta otrajā daļā paredzētais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas attiecināms tikai uz nekustamā īpašuma daļu, tad par to īpašuma daļu, uz kuru atbrīvojums nav attiecināms, nodoklis aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
  30. (6)) Ja taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu.
  31. (7)) Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību zemes vienībā, un kārtību, kādā nosakāma šo zemes gabalu platība, kā arī kārtību, kādā noteiktās institūcijas sniedz ziņas pašvaldībām nodokļa aprēķināšanai saskaņā ar šā panta 1.1 daļā minēto papildlikmi.
  32. (8)) Šā likuma izpratnē neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 30 procentu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības attiecīgajā zemes vienībā līdz kārtējā gada 1.septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Ministru kabinets nosaka pazīmes, pēc kurām atzīstams, ka zeme netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
  33. (9)) Nodokļu maksātāja pienākums ir viena mēneša laikā paziņot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, par saimnieciskās darbības uzsākšanu un izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos, izņemot gadījumu, kad nekustamā īpašuma objektam mainīts tā lietošanas veids.
  34. (10)) Ja nekustamā īpašuma objekta lietošanas veida maiņas vai saimnieciskās darbības uzsākšanas vai izbeigšanas rezultātā piemērotā nekustamā īpašuma nodokļa likme neatbilst šā likuma vai pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem, pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi pēc šo izmaiņu rašanās.
  35. (101)) Ja nodokļa maksātājs nav ievērojis šā panta devītajā daļā noteikto termiņu paziņošanai par saimnieciskās darbības izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos, pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi pēc informācijas iesniegšanas pašvaldībai.
  36. (102)) Ja pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu šā panta desmitajā un 10.1 daļā noteiktajā kārtībā, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā tiek piemērota objekta aktualizētā kadastrālā vērtība, ja tāda ir, un nodokļa likme atbilstoši šā panta vai pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem.
  37. (11)) Inženierbūves kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļa aprēķinā, sākot ar nākamo mēnesi pēc tās reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
  38. (12)) Lai nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, zemes vienībām (to daļām), kuras atrodas administratīvajās teritorijās ārpus pilsētām un kuru platība pārsniedz 3 hektārus, un vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme" (turpmāk — lauku zeme), nekustamā īpašuma nodokli līdz 2025. taksācijas gadam aprēķina no speciālās vērtības, ko nosaka īpaši nodokļa aprēķinam (turpmāk — speciālā vērtība).
  39. (13)) Speciālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz lauku zemes kadastrālo vērtību. Taksācijas gada lauku zemes speciālās vērtības pieaugums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības.
  40. (14)) Speciālo vērtību pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī nosaka, salīdzinot pirmstaksācijas gada speciālo vērtību ar kadastrālo vērtību, kas noteikta taksācijas gada 1.janvārī. Speciālā vērtība ir vienāda ar kadastrālo vērtību, ja taksācijas gada 1.janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums nepārsniedz 10 procentus no pirmstaksācijas gada speciālās vērtības. Speciālā vērtība ir vienāda ar pirmstaksācijas gada speciālo vērtību, kas reizināta ar koeficientu 1,1, ja taksācijas gada 1.janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums pārsniedz 10 procentus no pirmstaksācijas gada speciālās vērtības.
  41. (15)) Speciālā vērtība lauku zemei, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā taksācijas gada laikā, ir vienāda ar kadastrālo vērtību zemes vienības reģistrācijas dienā.
  42. (16)) Ja taksācijas gada laikā attiecībā uz lauku zemi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas datu izmaiņas, speciālo vērtību taksācijas gadam atkārtoti nenosaka.
  43. (1)) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība ievēro šādus principus:
  44. 1)) objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem;
  45. 2)) efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem;
  46. 3)) atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem;
  47. 4)) prognozējamības un stabilitātes princips, saskaņā ar kuru nodokļa likmes laikus tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20 procentiem.
  48. (2)) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot šādus principus:
  49. 1)) uzņēmējdarbības atbalsta princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto samazināto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352/1), Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352) un Komisijas 2014. gada 27. jūnija regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L190) nosacījumus, kurus ietver pašvaldības saistošajos noteikumos;
  50. 2)) teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai.
  51. (3)) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, pašvaldība ievēro šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos principus un pēc izvēles var piemērot šā panta otrajā daļā noteiktos principus.
  52. (4)) Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus kopsakarā ar nodokļa likmi vai likmēm, pašvaldība ievēro sociālās atbildības principu, saskaņā ar kuru tā it īpaši ņem vērā nodokļa ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām.
  53. (1)) Lai ierobežotu sankciju subjektu iespējas izmantot no nekustamā īpašuma gūto labumu un turpināt apdraudēt sabiedrības tiesības uz mieru, drošību un tiesiskumu, kā arī lai daļēji kompensētu sabiedrībai radušos neplānotos izdevumus Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā radītā drošības un tiesiskuma apdraudējuma novēršanai, noteikt, ka nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu:
  54. 1)) nepiemēro:
  55. a)) šā likuma 1. panta otrajā daļā noteiktos nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus,
  56. b)) šā likuma 3. pantā noteiktās pašvaldību tiesības attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanu,
  57. c)) likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 6. pantā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi;
  58. 2)) nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 10 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
  59. (2)) Aizliegums piemērot nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam nodokļa atvieglojumus par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu, un šā aizlieguma piemērošanas kārtība noteikta šā likuma 5. pantā.
  60. (3)) Attiecībā uz šā panta pirmajā daļā noteikto nekustamo īpašumu noteiktajā laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu bezstrīda kārtībā pašvaldība atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai uzsāk triju mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņa iestāšanās dienas.
  61. (4)) Vismaz 80 procentus no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, kas pašvaldības budžetā gūti, piemērojot šā panta pirmo daļu, pašvaldība izmanto atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā šā militārā iebrukuma laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai.
asbuilding-codecadastreconstructiondeadlinegovernmentinvoicejoint-stockleasemkreal-estateregistrationrentalsanctionstax-authorityvid

Cited by (25)