14. Article — Pensiju fonda pārvalde

(1) Pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Slēgtajam pensiju fondam padomes izveidošana nav obligāta. (2) Pensiju fonds izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu visu ar pensiju fonda darbību saistīto risku savlaicīgu identifikāciju un pārvaldīšanu, pensiju plānu aktīvu efektīvu aizsardzību, pensiju fonda pārvaldes institūcijām sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, citu normatīvo aktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, pensiju fonda izstrādāto politiku un procedūru ievērošanu, kā arī nodrošina pensiju fonda pastāvīgu, no izpildinstitūcijas neatkarīgu iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību. (3) Par pensiju fonda valdes locekli, iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru būs atbildīga, nodrošinot, ka pensiju fonda valde tiek izveidota tā, lai pensiju fonds būtu spējīgs pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt papildpensijas uzkrāšanu; 2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze; 3) tai ir nevainojama reputācija; 4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (4) Galvenajam aktuāram ir nepieciešams aktuāru profesionālās organizācijas (asociācijas) apliecinājums par viņa profesionālo atbilstību galvenā aktuāra pienākumu veikšanai. Aktuāru profesionālajai organizācijai (asociācijai) ir jābūt Starptautiskās aktuāru asociācijas (International Actuarial Association) biedram. (5) Par pensiju fonda padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta trešās daļas 3. un 4.punkta prasībām. (6) Persona nedrīkst būt par pensiju fonda padomes locekli, valdes locekli, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru, kā arī tā nedrīkst būt pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā šādos gadījumos: 1) tā ir notiesāta par komercsabiedrības tīšu novešanu līdz maksātnespējai vai bankrotam (ļaunprātīgs bankrots) vai cita tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 2) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 3) pret to ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju; 4) tā saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata. (61) Pensiju fonds nodrošina, ka gan pensiju fonda valdē, gan padomē vismaz vienai trešdaļai no valdes un padomes locekļiem vai divām personām atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, nav interešu konflikta šā likuma izpratnē saistībā ar pensiju fonda pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu vai turēšanu. (7) Jebkuras pārmaiņas, kas attiecas uz pensiju fonda padomes (ja šāda padome izveidota) un valdes sastāvu, kā arī pārmaiņas attiecībā uz pensiju fonda padomes un valdes locekļu kandidātiem, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru un personām, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, ir spēkā, ja tās iepriekš saskaņotas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. (8) Lai saskaņotu šā panta trešajā daļā minēto personu kandidatūras, pensiju fondam par tām jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādi dokumenti: 1) iesniegums, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti; 2) pensiju fonda pārvaldes institūcijas lēmuma par minētās personas iecelšanu attiecīgajā amatā kopija; 3) informācija un dokumenti (tos iesniedz atbilstoši šā likuma 8.panta trešās daļas 4. un 5.punkta prasībām) par personām, kuras kandidē uz attiecīgajiem amatiem. (9) Personas, kuras kandidē uz pensiju fonda padomes vai valdes locekļa, galvenā aktuāra, iekšējās kontroles dienesta vadītāja amatu, stājas amatā, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ieceltajām personām, nav izteikusi motivētus iebildumus attiecībā uz šo personu atbilstību likuma prasībām. (10) Pensiju fonda pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām. (11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta sestajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. (12) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad pensiju fonds un ar to saistītās personas pieņem lēmumus par darījumiem ar pensiju plāna līdzekļiem un vienlaikus veic šo lēmumu izpildi vai to izpildes kontroli. (13) Interešu konflikta novēršanai pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs un personas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, savu amata pienākumu izpildē atturas no lēmumu pieņemšanas par pensiju fonda darījumiem, kuros šīm personām rodas vai var rasties interešu konflikts, kā arī ziņo pensiju fonda padomei par šādiem darījumiem. (14) Ja pensiju fonds, līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs, ārpakalpojumu sniedzējs vai iemaksas veicošais darba devējs ir saistītas personas, pensiju fonds izstrādā interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu, kas nodrošina iespējamo interešu konflikta situāciju savlaicīgu identificēšanu un pārvaldīšanu. Interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstā ietver darbinieku rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai, tai skaitā nosaka: 1) ierobežotu piekļuvi informācijai, kas nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai un kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu; 2) atšķirīgu organizatorisko pakļautību, kas nodrošina to struktūrvienību savstarpējo neatkarību, kuras veic tādas darbības, kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu; 3) to, ka nosacījumi darījumiem ar pensiju fondu saistītām personām nav atšķirīgi no nosacījumiem attiecībā uz līdzīgiem pensiju fonda darījumiem ar pensiju fondu nesaistītām personām un nav pretrunā ar pensiju plānu un tā dalībnieku interesēm. (15) Par pensiju fonda darbinieku nedrīkst būt vienā grupā ar pensiju fondu esoša uzņēmuma darbinieks, kas vienā grupā ar pensiju fondu esošā uzņēmumā tieši pilda funkcijas saistībā ar pensiju fonda pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanas vai turēšanas līgumu izpildi. 21 (10.11.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. un 18.05.2017. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2017.)
  1. (1)) Pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Slēgtajam pensiju fondam padomes izveidošana nav obligāta.
  2. (2)) Pensiju fonds izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu visu ar pensiju fonda darbību saistīto risku savlaicīgu identifikāciju un pārvaldīšanu, pensiju plānu aktīvu efektīvu aizsardzību, pensiju fonda pārvaldes institūcijām sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, citu normatīvo aktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, pensiju fonda izstrādāto politiku un procedūru ievērošanu, kā arī nodrošina pensiju fonda pastāvīgu, no izpildinstitūcijas neatkarīgu iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību.
  3. (3)) Par pensiju fonda valdes locekli, iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
  4. 1)) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru būs atbildīga, nodrošinot, ka pensiju fonda valde tiek izveidota tā, lai pensiju fonds būtu spējīgs pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt papildpensijas uzkrāšanu;
  5. 2)) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;
  6. 3)) tai ir nevainojama reputācija;
  7. 4)) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.
  8. (4)) Galvenajam aktuāram ir nepieciešams aktuāru profesionālās organizācijas (asociācijas) apliecinājums par viņa profesionālo atbilstību galvenā aktuāra pienākumu veikšanai. Aktuāru profesionālajai organizācijai (asociācijai) ir jābūt Starptautiskās aktuāru asociācijas (International Actuarial Association) biedram.
  9. (5)) Par pensiju fonda padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta trešās daļas 3. un 4.punkta prasībām.
  10. (6)) Persona nedrīkst būt par pensiju fonda padomes locekli, valdes locekli, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru, kā arī tā nedrīkst būt pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā šādos gadījumos:
  11. 1)) tā ir notiesāta par komercsabiedrības tīšu novešanu līdz maksātnespējai vai bankrotam (ļaunprātīgs bankrots) vai cita tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
  12. 2)) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;
  13. 3)) pret to ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;
  14. 4)) tā saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.
  15. (61)) Pensiju fonds nodrošina, ka gan pensiju fonda valdē, gan padomē vismaz vienai trešdaļai no valdes un padomes locekļiem vai divām personām atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, nav interešu konflikta šā likuma izpratnē saistībā ar pensiju fonda pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu vai turēšanu.
  16. (7)) Jebkuras pārmaiņas, kas attiecas uz pensiju fonda padomes (ja šāda padome izveidota) un valdes sastāvu, kā arī pārmaiņas attiecībā uz pensiju fonda padomes un valdes locekļu kandidātiem, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru un personām, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, ir spēkā, ja tās iepriekš saskaņotas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
  17. (8)) Lai saskaņotu šā panta trešajā daļā minēto personu kandidatūras, pensiju fondam par tām jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādi dokumenti:
  18. 1)) iesniegums, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti;
  19. 2)) pensiju fonda pārvaldes institūcijas lēmuma par minētās personas iecelšanu attiecīgajā amatā kopija;
  20. 3)) informācija un dokumenti (tos iesniedz atbilstoši šā likuma 8.panta trešās daļas 4. un 5.punkta prasībām) par personām, kuras kandidē uz attiecīgajiem amatiem.
  21. (9)) Personas, kuras kandidē uz pensiju fonda padomes vai valdes locekļa, galvenā aktuāra, iekšējās kontroles dienesta vadītāja amatu, stājas amatā, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ieceltajām personām, nav izteikusi motivētus iebildumus attiecībā uz šo personu atbilstību likuma prasībām.
  22. (10)) Pensiju fonda pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām.
  23. (11)) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta sestajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
  24. (12)) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad pensiju fonds un ar to saistītās personas pieņem lēmumus par darījumiem ar pensiju plāna līdzekļiem un vienlaikus veic šo lēmumu izpildi vai to izpildes kontroli.
  25. (13)) Interešu konflikta novēršanai pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs un personas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, savu amata pienākumu izpildē atturas no lēmumu pieņemšanas par pensiju fonda darījumiem, kuros šīm personām rodas vai var rasties interešu konflikts, kā arī ziņo pensiju fonda padomei par šādiem darījumiem.
  26. (14)) Ja pensiju fonds, līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs, ārpakalpojumu sniedzējs vai iemaksas veicošais darba devējs ir saistītas personas, pensiju fonds izstrādā interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu, kas nodrošina iespējamo interešu konflikta situāciju savlaicīgu identificēšanu un pārvaldīšanu. Interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstā ietver darbinieku rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai, tai skaitā nosaka:
  27. 1)) ierobežotu piekļuvi informācijai, kas nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai un kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu;
  28. 2)) atšķirīgu organizatorisko pakļautību, kas nodrošina to struktūrvienību savstarpējo neatkarību, kuras veic tādas darbības, kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu;
  29. 3)) to, ka nosacījumi darījumiem ar pensiju fondu saistītām personām nav atšķirīgi no nosacījumiem attiecībā uz līdzīgiem pensiju fonda darījumiem ar pensiju fondu nesaistītām personām un nav pretrunā ar pensiju plānu un tā dalībnieku interesēm.
  30. (15)) Par pensiju fonda darbinieku nedrīkst būt vienā grupā ar pensiju fondu esoša uzņēmuma darbinieks, kas vienā grupā ar pensiju fondu esošā uzņēmumā tieši pilda funkcijas saistībā ar pensiju fonda pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanas vai turēšanas līgumu izpildi.
asbalance-sheetdeadlineemployerfinejoint-stockpenalty