23. Article — Pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi un noteikumi

(1) Pensiju plāna naudas līdzekļi un citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju plāna noteikumiem (turpmāk — pensiju plāna aktīvi), ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku papildpensijas pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, pensiju fonds rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi pensiju plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku papildpensijas izmaksu saistībām. (11) Aktīvi tehnisko rezervju segumam tiek ieguldīti, ņemot vērā nākotnē paredzamo papildpensijas izmaksu termiņstruktūru. (2) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. (3) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt: 1) Latvijas, citu dalībvalsts valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos; 2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā; 3) tādu starptautisku finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuru locekles ir viena vai vairākas dalībvalstis; 31) valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri neatbilst šīs daļas 1., 2. un 3. punkta prasībām, bet ir iekļauti dalībvalstī organizētā regulētajā tirgū; 4) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū; 5) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū; 6) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti regulētajā tirgū, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz tiem, tiks iekļauti dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū; 7) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro Eiropas Savienībā; 8) ieguldījumu fondos; 81) alternatīvo ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos, kuri reģistrēti šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajā valstī un kuru ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu daļas; 9) nekustamajā īpašumā, kas reģistrēts šīs daļas 1.punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums nav iekļaujams pensiju fonda mantā pensiju fonda maksātnespējas gadījumā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām; 10) atvasinātajos finanšu instrumentos; 11) riska kapitāla tirgū. (4) Pensiju plāna aktīvi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus: 1) ieguldījumi vienas valsts, pašvaldības vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no pensiju plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt attiecībā uz valsts emitētajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem, ja pensiju plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti no sešām vai vairākām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtība atsevišķi nepārsniedz 20 procentus no pensiju plāna aktīviem; 11) ieguldījumu kopsumma šā panta trešās daļas 3.1 punktā minētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem; 2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem; 3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita; 4) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju; 5) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā vai alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem; 6) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no pensiju plāna aktīviem; 7) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas ar pensiju fondu koncernā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 5 procentus no attiecīgā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu kopējiem aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar regulētā tirgus starpniecību; 71) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas komercsabiedrības, kuras ar pensiju fondu noslēgušas kolektīvās dalības līgumu, nedrīkst pārsniegt 5procentus no pensiju plāna aktīviem, ieguldījumu kopsumma iemaksas veicošo darba devēju vienā koncernā esošās komercsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar regulēta tirgus starpniecību; 8) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem. (5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 4.punktā minētos ierobežojumus drīkst pārsniegt 12 mēnešu laikā pēc tam, kad izdarīta pirmā pensiju plāna dalībnieka iemaksa, ja pensiju plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 142 300 euro. (51) Vismaz 70 procentus no pensiju plāna kopējiem ieguldījumiem vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, ieguldījumu fondu, alternatīvo ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopīgo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu daļās un riska kapitāla tirgū iegulda tādos ieguldījumu objektos (finanšu instrumentos), kuri ir iekļauti dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī organizētā regulētajā tirgū. (6) Pensiju plāna aktīvus nedrīkst izmantot aizņēmumam, un pensiju plāna naudas līdzekļus aizliegts piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās. (7) Ja pensiju plāna aktīvus izmanto darījumos ar atpakaļpirkuma vai atpakaļpārdevuma nosacījumiem, saistības, kas izriet no šādiem darījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensiju plāna aktīviem. Šos darījumus drīkst veikt vienīgi pensiju plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem. (71) Ieguldot pensiju plāna aktīvus riska kapitāla tirgū, prasības pret vienu emitentu vai darījumu partneri nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem. (8) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus: 1) tas ir noteikts pensiju fonda valdes apstiprinātajā ieguldījumu politikā; 2) pensiju fonda valde ir izveidojusi atbilstošu pārskatu sagatavošanas, risku pārvaldīšanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu, precīzu un objektīvu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu; 3) attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, lai nodrošinātos pret noteiktu pensiju plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, vai lai nodrošinātu efektīvu portfeļa vadību; 4) darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem veic šā panta trešās daļas 4. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū vai atvasināto finanšu instrumentu darījumu partneris ir kredītiestāde, kura atbilst šā panta trešās daļas 7. punkta prasībām; 5) ieguldījumi viena emitenta emitētos (darījumu kopsumma ar vienu darījumu partneri) atvasinātajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 5procentus no pensiju plāna aktīviem. (9) Noteikto iemaksu pensiju plāna ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt: 1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pensiju plāna aktīviem; 2) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pensiju plāna aktīviem. (91) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķināšanas kārtību. (10) Pensiju fonda valdes pienākums ir: 1) saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par attiecīgā pensiju plāna ieguldījumu politiku; 2) regulāri, ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu; 3) nekavējoties (ne vēlāk kā triju dienu laikā) iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par pārmaiņām pensiju plāna ieguldījumu politikā. (101) Pensiju plāna ieguldījumu politikā jānosaka pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi, ar ieguldījumiem saistīto risku noteikšanas metodes un riska vadības sistēma. Informācijā par ieguldījumu politiku minimālais, kas jānorāda, ir: 1) ieguldījumu politikas mērķi un nosacījumi; 2) aktīvu izvietošanas stratēģija (ilgtermiņa aktīvu sadalījums pa galvenajām ieguldījumu kategorijām); 3) aktīvu izvietošanas taktika (ģeogrāfiski, pa tirgiem, sektoriem, darījumu partneriem un valūtām); 4) vispārējā politika individuālai finanšu instrumentu un citu ieguldījumu izvēlei; 5) ieguldījumu kvantitatīvie ierobežojumi, to ievērošana un kontrole; 6) robeža, kuru sasniedzot konkrētā aktīvu veida turēšana tiek izbeigta vai ierobežota; 7) vai ir paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, slēgt pirkuma līgumus ar atpakaļpirkuma vai atpakaļpārdevuma nosacījumiem; 8) ja ir paredzēta atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, — vispārējā atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes un risku pārvaldīšanas politika, kā arī atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas ekonomiskā ietekme uz ieguldījumu portfeli; 9) atbildības sadalījums lēmumu pieņemšanā; 10) ieguldījumu risku noteikšanas, kontroles un vadības metodes; 11) kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta ieguldījumu atdeve; 12) ar ieguldījumiem saistītās balsošanas politikas apraksts, kas ļauj piedalīties lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem, arī lēmumu pieņemšanas procedūra par balsošanas tiesību izmantošanu; 13) informācija par līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, kā arī to darbības novērtēšanas metodes; 14) potenciālā interešu konflikta novēršanas politika, kurā norādīts, kā potenciālā interešu konflikta gadījumā pensiju fonds nodrošinās to, ka līdzekļu pārvaldītājs iegulda pensiju plāna aktīvus tikai un vienīgi pensiju plānu dalībnieku interesēs; 15) ja ieguldījumu kredītriska novērtēšanai izmanto ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) sniegtos kredītreitingus, — tas, ka šos kredītreitingus neizmanto mehāniski un kā vienīgo kredītriska novērtēšanas mēru. (102) Pensiju fonda valde nodrošina atbilstošas pārskatu un kontroles sistēmas izveidošanu, lai pārliecinātos, ka līdzekļu pārvaldītājs pensiju plāna līdzekļus pārvalda saskaņā ar pensiju fonda valdes noteikto politiku un procedūrām. (11) Pensiju fonda valde nodrošina pensiju plāna dalībniekiem un pensiju fonda akcionāriem brīvu pieeju informācijai par ieguldījumu politiku, kā arī ievieto minēto informāciju attiecīgā pensiju fonda mājas lapā internetā, ja tāda ir izveidota, vai kāda pensiju fonda akcionāra mājas lapā internetā, ja pensiju fondam nav savas mājas lapas internetā. (12) (Izslēgta ar 28.05.2009. likumu.) (13) Pensiju fonds un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgs pats apsaimniekot nekustamo īpašumu. (14) Pensiju fonds vismaz reizi gadā veic kritiskās situācijas analīzi, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni. (15) Pensiju fonda valde apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā. Pensiju fonda valdes apstiprinātu analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. (16) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicama kritiskās situācijas analīze, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus. (17) Papildus šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds veic un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ārpuskārtas kritiskās situācijas analīzi. (18) Ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), pensiju fonds izstrādā iesaistīšanās politiku. Iesaistīšanās politikā apraksta, kā pensiju fonds pārrauga akciju sabiedrības darbību vismaz šādos jautājumos: 1) stratēģija; 2) finanšu un nefinanšu darbības rezultāti un risks; 3) kapitāla struktūra; 4) sociālā ietekme; 5) ietekme uz vidi; 6) korporatīvā pārvaldība. (19) Iesaistīšanās politikā papildus šā panta astoņpadsmitajā daļā minētajai informācijai apraksta, kā pensiju fonds: 1) īsteno dialogu ar akciju sabiedrību; 2) izmanto akciju sabiedrībā balsstiesības un citas no akcijām izrietošas tiesības, tai skaitā paredzot kritērijus maznozīmīgu balsojumu noteikšanai; 3) sadarbojas ar citiem akciju sabiedrības akcionāriem; 4) sazinās ar akciju sabiedrības ieinteresētajām personām; 5) īsteno faktisko un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē. (20) Pensiju fonds katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai publiskots pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumā papildus iekļauj šādu informāciju: 1) vispārīgu informāciju par to, kā pensiju fonds īsteno balsošanas tiesības; 2) svarīgāko balsojumu skaidrojumu; 3) informāciju par pilnvaroto padomdevēju pakalpojumu izmantošanu. (21) Pensiju fonds papildus šā panta divdesmitajā daļā minētajai informācijai publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Pensiju fonds var neatklāt balsojumus, kuri saskaņā ar iesaistīšanās politiku ir uzskatāmi par maznozīmīgiem. (22) Pensiju fonds var nepiemērot vienu vai vairākas šā panta astoņpadsmitās, deviņpadsmitās, divdesmitās un divdesmit pirmās daļas prasības. Ja pensiju fonds nepiemēro kādu no šā panta astoņpadsmitās, deviņpadsmitās, divdesmitās vai divdesmit pirmās daļas prasībām, tas sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu. (23) Pensiju fonds nodrošina šā panta astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā, divdesmitajā, divdesmit pirmajā un divdesmit otrajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā. Ja pensiju fondam nav savas mājaslapas internetā, informāciju publicē pensiju fonda akcionāra mājaslapā internetā. (24) Ja pensiju fonda vārdā iesaistīšanās politiku īsteno un balsstiesības izmanto līdzekļu pārvaldītājs, pensiju fonds publisko informāciju, kurā ir pieejams līdzekļu pārvaldītāja ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. (25) Pensiju fonds publisko informāciju par pensiju plāna ieguldījumu stratēģijas atbilstību šā plāna saistību termiņstruktūrai un pensiju plāna ieguldījumu politikai un par to, kā ieguldījumu stratēģija ietekmē pensiju plāna darbības rezultātus vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pensiju fonds nodrošina minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā. Ja pensiju fondam nav savas mājaslapas internetā, informāciju publicē pensiju fonda akcionāra mājaslapā internetā. Pensiju fonds atjauno informāciju reizi gadā. 27 (10.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 18.03.2004., 17.03.2005., 10.11.2005., 28.05.2009., 22.03.2012., 09.07.2013., 12.09.2013., 04.02.2016., 18.05.2017. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.) 23.1pants. Tehniskās rezerves (1) Pensiju fonds, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai noteikto izmaksu plānu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu, atbilstoši šiem pensiju plāniem izveido tehniskās rezerves pietiekamā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt tajos noteiktās saistības un nodrošināt savas darbības stabilitāti. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda valde apstiprina tehnisko rezervju izveidošanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Pensiju fonds tehnisko rezervju izveidošanas kārtību rakstveidā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šīs kārtības apstiprināšanas, kā arī iepriekš norādītajā termiņā informē par visām izmaiņām tajā. (3) Tehniskās rezerves izveido tajā pašā valūtā, kurā pensiju fonds uzņēmies saistības atbilstoši piedāvātajiem pensiju plāniem. (4) Tehniskajām rezervēm jābūt nepārtraukti segtām ar tehnisko rezervju segumu atbilstoši šā likuma 23.panta prasībām. (5) Tehnisko rezervju segumam un tehniskajām rezervēm jābūt saskaņotām pa valūtu veidiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pieļaujamās novirzes tehnisko rezervju seguma un tehnisko rezervju saskaņošanai pa valūtu veidiem. (51) Ja pensiju plānā paredzēto iespējamo biometrisko risku iestāšanās gadījumā vienam pensiju plāna dalībniekam paredzētā izmaksas summa pārsniedz 0,5 procentus no pensiju fonda pašu līdzekļiem, pensiju fonds pārapdrošina šo risku atbilstoši pārapdrošināšanas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām. (6) Tehniskās rezerves aprēķina katram pensiju plānam atsevišķi ne retāk kā reizi gadā. (7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm. (71) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka pensiju fonda izstrādātā tehnisko rezervju izveidošanas kārtība pilnībā nenodrošina pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt noteiktas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes piemērošanu, lai tiktu nodrošināta pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesību atbilstoša aizsardzība, kā arī pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpilde. (8) Ja tehniskās rezerves nav segtas ar šā likuma 23.panta prasībām atbilstošiem aktīviem, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanas iesniedz tai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu. Plānā norāda pensiju fonda plānotos pasākumus tehnisko rezervju seguma atjaunošanai un to izpildes termiņus. Pēc plāna saskaņošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pensiju fonds nodrošina pensiju plānu dalībniekiem iespēju iepazīties ar to. (81) Ja pensiju fonds ir iesaistījies pārrobežu darbībā un tehniskās rezerves nav segtas atbilstoši šā likuma prasībām, pensiju fonds nodrošina no pārrobežu darbības izrietošo saistību un attiecīgo aktīvu nodalīšanu. (9) Pensiju fonds, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu vai noteikto izmaksu pensiju plānu, gada pārskatam pievieno aktuārnovērtējumu, kura apjomu un struktūru nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 28 (10.11.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

(1)) Pensiju plāna naudas līdzekļi un citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju plāna noteikumiem (turpmāk — pensiju plāna aktīvi), ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku papildpensijas pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, pensiju fonds rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi pensiju plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku papildpensijas izmaksu saistībām.
(11)) Aktīvi tehnisko rezervju segumam tiek ieguldīti, ņemot vērā nākotnē paredzamo papildpensijas izmaksu termiņstruktūru.
(2)) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.
(3)) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt:
1)) Latvijas, citu dalībvalsts valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;
2)) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā;
3)) tādu starptautisku finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuru locekles ir viena vai vairākas dalībvalstis;
31)) valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri neatbilst šīs daļas 1., 2. un 3. punkta prasībām, bet ir iekļauti dalībvalstī organizētā regulētajā tirgū;
4)) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū;
5)) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū;
6)) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti regulētajā tirgū, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz tiem, tiks iekļauti dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū;
7)) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro Eiropas Savienībā;
8)) ieguldījumu fondos;
81)) alternatīvo ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos, kuri reģistrēti šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajā valstī un kuru ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu daļas;
9)) nekustamajā īpašumā, kas reģistrēts šīs daļas 1.punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums nav iekļaujams pensiju fonda mantā pensiju fonda maksātnespējas gadījumā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;
10)) atvasinātajos finanšu instrumentos;
11)) riska kapitāla tirgū.
(4)) Pensiju plāna aktīvi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:
1)) ieguldījumi vienas valsts, pašvaldības vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no pensiju plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt attiecībā uz valsts emitētajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem, ja pensiju plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti no sešām vai vairākām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtība atsevišķi nepārsniedz 20 procentus no pensiju plāna aktīviem;
11)) ieguldījumu kopsumma šā panta trešās daļas 3.1 punktā minētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;
2)) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;
3)) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;
4)) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;
5)) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā vai alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem;
6)) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no pensiju plāna aktīviem;
7)) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas ar pensiju fondu koncernā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 5 procentus no attiecīgā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu kopējiem aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar regulētā tirgus starpniecību;
71)) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas komercsabiedrības, kuras ar pensiju fondu noslēgušas kolektīvās dalības līgumu, nedrīkst pārsniegt 5procentus no pensiju plāna aktīviem, ieguldījumu kopsumma iemaksas veicošo darba devēju vienā koncernā esošās komercsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar regulēta tirgus starpniecību;
8)) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem.
(5)) Šā panta ceturtās daļas 1. un 4.punktā minētos ierobežojumus drīkst pārsniegt 12 mēnešu laikā pēc tam, kad izdarīta pirmā pensiju plāna dalībnieka iemaksa, ja pensiju plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 142 300 euro.
(51)) Vismaz 70 procentus no pensiju plāna kopējiem ieguldījumiem vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, ieguldījumu fondu, alternatīvo ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopīgo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu daļās un riska kapitāla tirgū iegulda tādos ieguldījumu objektos (finanšu instrumentos), kuri ir iekļauti dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī organizētā regulētajā tirgū.
(6)) Pensiju plāna aktīvus nedrīkst izmantot aizņēmumam, un pensiju plāna naudas līdzekļus aizliegts piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.
(7)) Ja pensiju plāna aktīvus izmanto darījumos ar atpakaļpirkuma vai atpakaļpārdevuma nosacījumiem, saistības, kas izriet no šādiem darījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensiju plāna aktīviem. Šos darījumus drīkst veikt vienīgi pensiju plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.
(71)) Ieguldot pensiju plāna aktīvus riska kapitāla tirgū, prasības pret vienu emitentu vai darījumu partneri nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem.
(8)) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus:
1)) tas ir noteikts pensiju fonda valdes apstiprinātajā ieguldījumu politikā;
2)) pensiju fonda valde ir izveidojusi atbilstošu pārskatu sagatavošanas, risku pārvaldīšanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu, precīzu un objektīvu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu;
3)) attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, lai nodrošinātos pret noteiktu pensiju plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, vai lai nodrošinātu efektīvu portfeļa vadību;
4)) darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem veic šā panta trešās daļas 4. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū vai atvasināto finanšu instrumentu darījumu partneris ir kredītiestāde, kura atbilst šā panta trešās daļas 7. punkta prasībām;
5)) ieguldījumi viena emitenta emitētos (darījumu kopsumma ar vienu darījumu partneri) atvasinātajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 5procentus no pensiju plāna aktīviem.
(9)) Noteikto iemaksu pensiju plāna ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:
1)) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;
2)) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pensiju plāna aktīviem.
(91)) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķināšanas kārtību.
(10)) Pensiju fonda valdes pienākums ir:
1)) saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par attiecīgā pensiju plāna ieguldījumu politiku;
2)) regulāri, ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu;
3)) nekavējoties (ne vēlāk kā triju dienu laikā) iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par pārmaiņām pensiju plāna ieguldījumu politikā.
(101)) Pensiju plāna ieguldījumu politikā jānosaka pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi, ar ieguldījumiem saistīto risku noteikšanas metodes un riska vadības sistēma. Informācijā par ieguldījumu politiku minimālais, kas jānorāda, ir:
1)) ieguldījumu politikas mērķi un nosacījumi;
2)) aktīvu izvietošanas stratēģija (ilgtermiņa aktīvu sadalījums pa galvenajām ieguldījumu kategorijām);
3)) aktīvu izvietošanas taktika (ģeogrāfiski, pa tirgiem, sektoriem, darījumu partneriem un valūtām);
4)) vispārējā politika individuālai finanšu instrumentu un citu ieguldījumu izvēlei;
5)) ieguldījumu kvantitatīvie ierobežojumi, to ievērošana un kontrole;
6)) robeža, kuru sasniedzot konkrētā aktīvu veida turēšana tiek izbeigta vai ierobežota;
7)) vai ir paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, slēgt pirkuma līgumus ar atpakaļpirkuma vai atpakaļpārdevuma nosacījumiem;
8)) ja ir paredzēta atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, — vispārējā atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes un risku pārvaldīšanas politika, kā arī atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas ekonomiskā ietekme uz ieguldījumu portfeli;
9)) atbildības sadalījums lēmumu pieņemšanā;
10)) ieguldījumu risku noteikšanas, kontroles un vadības metodes;
11)) kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta ieguldījumu atdeve;
12)) ar ieguldījumiem saistītās balsošanas politikas apraksts, kas ļauj piedalīties lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem, arī lēmumu pieņemšanas procedūra par balsošanas tiesību izmantošanu;
13)) informācija par līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, kā arī to darbības novērtēšanas metodes;
14)) potenciālā interešu konflikta novēršanas politika, kurā norādīts, kā potenciālā interešu konflikta gadījumā pensiju fonds nodrošinās to, ka līdzekļu pārvaldītājs iegulda pensiju plāna aktīvus tikai un vienīgi pensiju plānu dalībnieku interesēs;
15)) ja ieguldījumu kredītriska novērtēšanai izmanto ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) sniegtos kredītreitingus, — tas, ka šos kredītreitingus neizmanto mehāniski un kā vienīgo kredītriska novērtēšanas mēru.
(102)) Pensiju fonda valde nodrošina atbilstošas pārskatu un kontroles sistēmas izveidošanu, lai pārliecinātos, ka līdzekļu pārvaldītājs pensiju plāna līdzekļus pārvalda saskaņā ar pensiju fonda valdes noteikto politiku un procedūrām.
(11)) Pensiju fonda valde nodrošina pensiju plāna dalībniekiem un pensiju fonda akcionāriem brīvu pieeju informācijai par ieguldījumu politiku, kā arī ievieto minēto informāciju attiecīgā pensiju fonda mājas lapā internetā, ja tāda ir izveidota, vai kāda pensiju fonda akcionāra mājas lapā internetā, ja pensiju fondam nav savas mājas lapas internetā.
(12)) (Izslēgta ar 28.05.2009. likumu.)
(13)) Pensiju fonds un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgs pats apsaimniekot nekustamo īpašumu.
(14)) Pensiju fonds vismaz reizi gadā veic kritiskās situācijas analīzi, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni.
(15)) Pensiju fonda valde apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā. Pensiju fonda valdes apstiprinātu analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
(16)) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicama kritiskās situācijas analīze, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.
(17)) Papildus šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds veic un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ārpuskārtas kritiskās situācijas analīzi.
(18)) Ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), pensiju fonds izstrādā iesaistīšanās politiku. Iesaistīšanās politikā apraksta, kā pensiju fonds pārrauga akciju sabiedrības darbību vismaz šādos jautājumos:
1)) stratēģija;
2)) finanšu un nefinanšu darbības rezultāti un risks;
3)) kapitāla struktūra;
4)) sociālā ietekme;
5)) ietekme uz vidi;
6)) korporatīvā pārvaldība.
(19)) Iesaistīšanās politikā papildus šā panta astoņpadsmitajā daļā minētajai informācijai apraksta, kā pensiju fonds:
1)) īsteno dialogu ar akciju sabiedrību;
2)) izmanto akciju sabiedrībā balsstiesības un citas no akcijām izrietošas tiesības, tai skaitā paredzot kritērijus maznozīmīgu balsojumu noteikšanai;
3)) sadarbojas ar citiem akciju sabiedrības akcionāriem;
4)) sazinās ar akciju sabiedrības ieinteresētajām personām;
5)) īsteno faktisko un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē.
(20)) Pensiju fonds katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai publiskots pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumā papildus iekļauj šādu informāciju:
1)) vispārīgu informāciju par to, kā pensiju fonds īsteno balsošanas tiesības;
2)) svarīgāko balsojumu skaidrojumu;
3)) informāciju par pilnvaroto padomdevēju pakalpojumu izmantošanu.
(21)) Pensiju fonds papildus šā panta divdesmitajā daļā minētajai informācijai publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Pensiju fonds var neatklāt balsojumus, kuri saskaņā ar iesaistīšanās politiku ir uzskatāmi par maznozīmīgiem.
(22)) Pensiju fonds var nepiemērot vienu vai vairākas šā panta astoņpadsmitās, deviņpadsmitās, divdesmitās un divdesmit pirmās daļas prasības. Ja pensiju fonds nepiemēro kādu no šā panta astoņpadsmitās, deviņpadsmitās, divdesmitās vai divdesmit pirmās daļas prasībām, tas sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.
(23)) Pensiju fonds nodrošina šā panta astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā, divdesmitajā, divdesmit pirmajā un divdesmit otrajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā. Ja pensiju fondam nav savas mājaslapas internetā, informāciju publicē pensiju fonda akcionāra mājaslapā internetā.
(24)) Ja pensiju fonda vārdā iesaistīšanās politiku īsteno un balsstiesības izmanto līdzekļu pārvaldītājs, pensiju fonds publisko informāciju, kurā ir pieejams līdzekļu pārvaldītāja ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu.
(25)) Pensiju fonds publisko informāciju par pensiju plāna ieguldījumu stratēģijas atbilstību šā plāna saistību termiņstruktūrai un pensiju plāna ieguldījumu politikai un par to, kā ieguldījumu stratēģija ietekmē pensiju plāna darbības rezultātus vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pensiju fonds nodrošina minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā. Ja pensiju fondam nav savas mājaslapas internetā, informāciju publicē pensiju fonda akcionāra mājaslapā internetā. Pensiju fonds atjauno informāciju reizi gadā.
(1)) Pensiju fonds, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai noteikto izmaksu plānu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu, atbilstoši šiem pensiju plāniem izveido tehniskās rezerves pietiekamā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt tajos noteiktās saistības un nodrošināt savas darbības stabilitāti.
(2)) Šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda valde apstiprina tehnisko rezervju izveidošanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Pensiju fonds tehnisko rezervju izveidošanas kārtību rakstveidā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šīs kārtības apstiprināšanas, kā arī iepriekš norādītajā termiņā informē par visām izmaiņām tajā.
(3)) Tehniskās rezerves izveido tajā pašā valūtā, kurā pensiju fonds uzņēmies saistības atbilstoši piedāvātajiem pensiju plāniem.
(4)) Tehniskajām rezervēm jābūt nepārtraukti segtām ar tehnisko rezervju segumu atbilstoši šā likuma 23.panta prasībām.
(5)) Tehnisko rezervju segumam un tehniskajām rezervēm jābūt saskaņotām pa valūtu veidiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pieļaujamās novirzes tehnisko rezervju seguma un tehnisko rezervju saskaņošanai pa valūtu veidiem.
(51)) Ja pensiju plānā paredzēto iespējamo biometrisko risku iestāšanās gadījumā vienam pensiju plāna dalībniekam paredzētā izmaksas summa pārsniedz 0,5 procentus no pensiju fonda pašu līdzekļiem, pensiju fonds pārapdrošina šo risku atbilstoši pārapdrošināšanas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
(6)) Tehniskās rezerves aprēķina katram pensiju plānam atsevišķi ne retāk kā reizi gadā.
(7)) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm.
(71)) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka pensiju fonda izstrādātā tehnisko rezervju izveidošanas kārtība pilnībā nenodrošina pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt noteiktas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes piemērošanu, lai tiktu nodrošināta pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesību atbilstoša aizsardzība, kā arī pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpilde.
(8)) Ja tehniskās rezerves nav segtas ar šā likuma 23.panta prasībām atbilstošiem aktīviem, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanas iesniedz tai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu. Plānā norāda pensiju fonda plānotos pasākumus tehnisko rezervju seguma atjaunošanai un to izpildes termiņus. Pēc plāna saskaņošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pensiju fonds nodrošina pensiju plānu dalībniekiem iespēju iepazīties ar to.
(81)) Ja pensiju fonds ir iesaistījies pārrobežu darbībā un tehniskās rezerves nav segtas atbilstoši šā likuma prasībām, pensiju fonds nodrošina no pārrobežu darbības izrietošo saistību un attiecīgo aktīvu nodalīšanu.
(9)) Pensiju fonds, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu vai noteikto izmaksu pensiju plānu, gada pārskatam pievieno aktuārnovērtējumu, kura apjomu un struktūru nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

annual-reportasbalance-sheetdeadlineemployerfinancial-statementsjoint-stockregistrationtax-authorityvid

23. Article — Pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi un noteikumi

Cited by (4)