4. Article — Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšana

(1) Jautājumu par sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju veidošanu izlemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo maznodrošinātu personu vai trūcīgu personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome, pieņemot par to lēmumu. (11) Pašvaldība ir tiesīga tai noteikto pārvaldes uzdevumu — sociālo dzīvokļu izīrēšanu personām ar invaliditāti — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt biedrībai vai nodibinājumam, kas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem: 1) tā darbības mērķis ir personu ar invaliditāti interešu aizsardzība; 2) tam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder dzīvojamā māja, kas pielāgota un aprīkota personu ar invaliditāti vajadzībām un tiek izīrēta šīm personām; 3) spēj nodrošināt tam piederošā dzīvojamā mājā personām ar invaliditāti nepieciešamos sociālos un rehabilitācijas pakalpojumus. (12) Veicot šā panta 1.1 daļā deleģēto pārvaldes uzdevumu, biedrība vai nodibinājums ir attiecīgās pašvaldības funkcionālā pārraudzībā. (2) Sociālās dzīvojamās mājas statusu var noteikt šim nolūkam celtām vai pārveidotām neizīrētām pašvaldības īpašumā esošām dzīvojamām mājām. (21) Sociālās dzīvojamās mājas statusu šā panta 1.1 daļā minētajā gadījumā biedrības vai nodibinājuma īpašumā esošai dzīvojamai mājai nosaka attiecīgās pašvaldības dome, ja vismaz 80 procenti no dzīvojamās mājas tiek izīrēti personām ar invaliditāti, maznodrošinātām personām, trūcīgām personām (ģimenēm), ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, vai personām, kuras aprūpē personu ar invaliditāti. (3) Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt: 1) neizīrētiem pašvaldības īpašumā esošiem vai pašvaldības nomātiem dzīvokļiem; 2) pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē maznodrošinātas personas, ja tās ir rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un to rīcībā esošā dzīvokļa platība nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos paredzēto normu. (4) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pašvaldības dome personas īrētajam dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu, ja dzīvokļa īrnieks rakstveidā izteicis vēlēšanos izbeigt līdzšinējo dzīvojamās telpas īres līgumu un noslēgt jaunu — sociālā dzīvokļa īres līgumu. (5) Dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kuriem pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās mājas statusu, netiek nodoti privatizācijai un tos nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. un 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
  1. (1)) Jautājumu par sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju veidošanu izlemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo maznodrošinātu personu vai trūcīgu personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome, pieņemot par to lēmumu.
  2. (11)) Pašvaldība ir tiesīga tai noteikto pārvaldes uzdevumu — sociālo dzīvokļu izīrēšanu personām ar invaliditāti — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt biedrībai vai nodibinājumam, kas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:
  3. 1)) tā darbības mērķis ir personu ar invaliditāti interešu aizsardzība;
  4. 2)) tam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder dzīvojamā māja, kas pielāgota un aprīkota personu ar invaliditāti vajadzībām un tiek izīrēta šīm personām;
  5. 3)) spēj nodrošināt tam piederošā dzīvojamā mājā personām ar invaliditāti nepieciešamos sociālos un rehabilitācijas pakalpojumus.
  6. (12)) Veicot šā panta 1.1 daļā deleģēto pārvaldes uzdevumu, biedrība vai nodibinājums ir attiecīgās pašvaldības funkcionālā pārraudzībā.
  7. (2)) Sociālās dzīvojamās mājas statusu var noteikt šim nolūkam celtām vai pārveidotām neizīrētām pašvaldības īpašumā esošām dzīvojamām mājām.
  8. (21)) Sociālās dzīvojamās mājas statusu šā panta 1.1 daļā minētajā gadījumā biedrības vai nodibinājuma īpašumā esošai dzīvojamai mājai nosaka attiecīgās pašvaldības dome, ja vismaz 80 procenti no dzīvojamās mājas tiek izīrēti personām ar invaliditāti, maznodrošinātām personām, trūcīgām personām (ģimenēm), ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, vai personām, kuras aprūpē personu ar invaliditāti.
  9. (3)) Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:
  10. 1)) neizīrētiem pašvaldības īpašumā esošiem vai pašvaldības nomātiem dzīvokļiem;
  11. 2)) pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē maznodrošinātas personas, ja tās ir rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un to rīcībā esošā dzīvokļa platība nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos paredzēto normu.
  12. (4)) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pašvaldības dome personas īrētajam dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu, ja dzīvokļa īrnieks rakstveidā izteicis vēlēšanos izbeigt līdzšinējo dzīvojamās telpas īres līgumu un noslēgt jaunu — sociālā dzīvokļa īres līgumu.
  13. (5)) Dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kuriem pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās mājas statusu, netiek nodoti privatizācijai un tos nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
asgovernmentjoint-stockleasemkrental

Cited by (4)