19. Article

Esošo noregulēšanas līdzekļu saglabāšana 1. Samierināšanas komisija vai Arbitrāžas tribunāls, kas izveidoti kādam strīdam, neveic nekādus tālākus pasākumus gadījumā: a) ja līdz iesniegšanai komisijā vai tribunālā strīds jau iesniegts kādā tiesā vai tribunālā, kura jurisdikciju attiecībā uz minēto strīdu tā pusēm ir jāievēro, vai, ja tāda institūcija jau pieņēmusi lēmumu par minēto strīdu pēc būtības; b) ja strīda puses iepriekš atzinušas citas, nevis šajā konvencijā paredzētā Tribunāla, tiesas institūcijas, kurai ir tiesības pieņemt saistošu lēmumu attiecībā uz iesniegto strīdu īpašo jurisdikciju, vai arī, ja tā puses ir vienojušās censties panākt strīda noregulēšanu pilnīgi citiem līdzekļiem. 2. Pat, ja minētais strīds iesniegts arī Samierināšanas komisijā, kas izveidota strīdam, tā neveic nekādus tālākus pasākumus, ja viena vai visas puses nosūta šo strīdu kādai tiesai vai tribunālam, kura jurisdikciju attiecībā uz minēto strīdu tā pusēm ir jāievēro. 3. Samierināšanas komisija atliek strīda izskatīšanu, ja šis strīds nodots citai institūcijai, kura ir kompetenta noformulēt ieteikumus attiecībā uz minēto strīdu. Ja šādi iepriekš veiktie centieni nav palīdzējuši strīdu noregulēt, Komisija atjauno savu darbību pēc pušu vai vienas strīda puses lūguma ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 26.panta 1.punkta noteikumi. 4. Valsts var šīs Konvencijas parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās brīdī izteikt atrunu, lai nodrošinātu šīs Konvencijas radītā strīdu noregulēšanas mehānisma savienojamību ar citiem strīdu noregulēšanas līdzekļiem, kas izriet no starptautiskajām saistībām, kuras pielietotas pret šo valsti. 5. Ja kādā brīdī puses panāk sava strīda noregulējumu, Komisija vai Tribunāls izbeidz tiesvedību, tiklīdz no visām pusēm saņemts rakstisks apstiprinājums par to, ka tās panākušas minētā strīda noregulējumu. 6. Domstarpību gadījumā starp pusēm attiecībā uz Komisijas vai Tribunāla kompetenci, jautājumu atrisina Komisija vai Tribunāls.