21. Article

Samierināšanas Komisijas izveidošana 1. Katra strīda puse no samierinātāju saraksta, kas sastādīts atbilstoši 3.pantam, nozīmē vienu samierinātāju Komisijas sastāvā. 2. Kad vairāk nekā divas valstis ir puses vienā un tajā pašā strīdā, valstis, kas aizstāv vienas un tās pašas intereses, var vienoties par viena kopēja samierinātāja nozīmēšanu. Ja šādas vienošanās nav, katra no divām strīda pusēm nozīmē vienādu samierinātāju skaitu, kas nepārsniedz to maksimālo daudzumu, ko noteicis Prezidijs. 3. Katra valsts, kas ir Samierināšanas komisijā iesniegtā strīda puse un nav šīs Konvencijas dalībniece, var nozīmēt kādu personu Komisijas sastāvā vai nu no samierinātāju saraksta, kas sastādīts atbilstoši 3.panta nosacījumiem, vai arī no citu personu vidus, kuras ir kādas no EDSA dalībvalstu pilsoņi. Tādā gadījumā strīda izskatīšanas mērķiem šīm personām ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kā citiem Komisijas locekļiem. Viņi pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi un pirms darba sākšanas Komisijā sniedz paziņojumu, kā to paredz 5.pants. 4. Tiklīdz saņemti iesniegumi vai vienošanās, ar kuru starpniecību valstis, kas ir strīda puses, lūdz izveidot Samierināšanas komisiju, Tiesas Prezidents rīko konsultācijas ar strīda pusēm jautājumā par citiem Komisijas locekļiem. 5. Prezidijs nozīmē vēl trīs samierinātājus Komisijas sastāvā. Prezidijs var palielināt vai samazināt to skaitu ar nosacījumu, ka tas paliek nepāra skaitlis. Prezidija locekļi un to vietnieki, kas atrodas samierinātāju sarakstā, var tikt nozīmēti Komisijas sastāvā. 6. Komisija izvēl savu Priekšsēdētāju no to locekļu vidus, ko nozīmējis Prezidijs. 7. Tiesas Reglamentā tiek noteikta kārtība, ko izmanto tādā gadījumā, ja izskatīšanas sākumā vai tās gaitā pret vienu no Komisijas sastāvā nozīmētiem locekļiem ir izteikts iebildums vai arī tas nespēj vai atsakās strādāt Komisijā. 8. Jebkuru jautājumu attiecībā uz šī panta pielietošanu izlemj Prezidijs kā pagaidu jautājumu.