5. Article

Labklājības ministrs ir tiesīgs: 5.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju; 5.2. izdot ikvienam ministrijas, tās pakļautībā un pārziņā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos pārraudzībā esošās iestādes un pārziņā esošā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbiniekam saistošus rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem; 5.3. dot tiešu rīkojumu ikvienam ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam, ministrijas pārziņā esošās iestādes vadītājam, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ministrijas pārraudzībā esošās iestādes un tās pārziņā esošā valsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam; 5.4. izveidot komisijas vai darba grupas, kurās iesaistīti citu institūciju pārstāvji, kā arī citas personas; 5.5. noslēgt starpvalstu sadarbības līgumus; 5.6. ieteikt Ministru prezidentam kandidātus iecelšanai valsts ministra un parlamentārā sekretāra amatā, kā arī pieprasīt minēto amatpersonu atkāpšanos no amata; 5.7. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru; 5.8. ieteikt Ministru kabinetam iecelšanai amatā ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju vadītājus; 5.9. norīkot amatpersonu, kura ir atbildīga par attiecīgo normatīvo aktu projektu saskaņošanu ar Eiropas līguma prasībām un Baltās grāmatas rekomendācijām, lai nodrošinātu minēto prasību un rekomendāciju ieviešanu; 5.10. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. 6