9. Article

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU STRĪDU NOKĀRTOŠANA 1. Jebkuru strīdu, kas varētu rasties starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju un piemērošanu, iespēju robežās ir jācenšas atrisināt konsultāciju un sarunu ceļā. 2. Gadījumā, ja strīds nav izšķirams sešu mēnešu laikā no dienas, kas viena Līgumslēdzēja Puse iesniedz rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei, tad pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma tā izšķiršana ir nododama ārkārtas šķīrējtiesai, kā tas ir paredzēts šajā Pantā. 3. Šķīrējtiesa ir jāveido sekojošā veidā: divu mēnešu laikā kopš šķīrējtiesas lūguma saņemšanas brīža katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē vienu Tiesas locekli. Šie divi Tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu kādas trešās valsts pilsoni Tiesas Priekšsēdētāja amatam. Priekšsēdētājs ir jānozīmē triju mēnešu laikā kopš abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas datuma. 4. Ja norīkojumi nav veikti šī Panta 3. punktā norādītajā laika periodā, tad, jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm, neskatoties uz citām vienošanām, ir tiesīga griezties pie Starptautiskās tiesas prezidenta ar lūgumu veikt šos norīkojumus. Ja Tiesas Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi norīkojuma veikšanai, tad ar attiecīgo lūgumu griežas pie Tiesas Viceprezidenta. Ja Tiesas Viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai viņam rodas citi šķēršļi norīkojuma veikšanai, ar lūgumu izdarīt šo norīkojumu griežas pie tā nākošā augstākā ranga Starptautiskās tiesas locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis. 5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu ar balsu vairākumu un tās lēmumi ir saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava Šķīrējtiesas locekļa un tās pārstāvības izmaksas lietas iztiesāšanas procesā. Priekšsēdētāja izmaksas un jebkuras pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses. Šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas.