Zaudējis spēku - Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
Repealed· 39 articles· Issued by: Saeima· In force from: Mon Jun 01
Verify on the source (likumi.lv) ↗Vispārīgie noteikumi
- 1.Likumā ir lietoti šādi termini:
- 2.(1) Šis likums nosaka šā panta otrajā daļā minēto personu un to uzraudzības un kontroles institūciju pienākumus un tiesības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (turpmāk — Kontroles dienests) un Konsultatīvās padomes izveidošanas kārtību, šo institūciju pienākumus un tiesības.
- 3.Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijas Republikā.
- 4.(1) Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek atzīti finanšu līdzekļi un cita manta, kas tieši vai netieši iegūta Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā.
- 5.(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt finanšu līdzekļu vai citas mantas noziedzīgo izcelsmi:
Klientu identifikācija
- 6.Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai ir tiesības atvērt kontu vai pieņemt glabāšanā finanšu līdzekļus vai citas vērtības, pieprasot klienta identitāti apliecinošus dokumentus, kuros sniegta šāda informācija:
- 7.(1) Jebkura šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona identificē klientu šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, arī veicot jebkuru citu finanšu darījumu, ja viena atsevišķa darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījumu veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka un ja iepriekš, atverot kontu vai pieņemot glabāšanā finanšu līdzekļus, nav veikta klienta identifikācija.
- 8.(1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas pieprasa klienta parakstītu paziņojumu par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, ja šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti šo trešo personu uzdevumā, kā arī veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, lai noskaidrotu patiesos labuma guvējus, tai skaitā trešās personas, un identificē paziņojuma iesniedzēju.
- 9.Šajā likumā ietvertās klientu identifikācijas un patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, noskaidrošanas prasības nav attiecināmas uz:
- 10.(1) Ja klients identificēts šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanās.
Ziņu sniegšana par neparastiem
- 11.(1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu pienākums ir:
- 12.Ziņojumā, ko šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona iesniedz Kontroles dienestam, ja iespējams, jāietver:
- 13.Ziņas, kas sniegtas atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam ir tiesības izmantot tikai šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šīs ziņas citiem mērķiem vai izpaudis tās personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.
- 14.Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās amatpersonai un darbiniekam nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam.
- 15.Nedrīkst uzsākt pirmstiesas izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas faktu pret personu, kura par to sniegusi ziņas Kontroles dienestam.
- 16.(1) Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona, tās amatpersona vai darbinieks ir sniedzis ziņas Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma prasībām, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts tiek vai netiek pierādīts izmeklēšanā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un sakarā ar to šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai vai tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība.
Atturēšanās no aizdomīgu finanšu darījumu
- 17.(1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām jāatturas no darījuma vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas, tai skaitā no iespējamām noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja rodas aizdomas par to saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, legalizācijas mēģinājumu vai terorisma finansēšanu.
- 18.Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai nav iespējams atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai ir tiesības veikt darījumu un ziņot par to Kontroles dienestam šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā pēc darījuma veikšanas.
- 19.Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona ir atturējusies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 17.panta prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.
Iekšējā kontrole(Nodaļas nosaukums 18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)
- 20.(1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas izveido un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu, paredzot regulāru tās darbības efektivitātes izvērtēšanu, kā arī skaidri noteiktu klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtību.
- 21.(1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību izpaust trešajām personām datus par to struktūrvienību darbiniekiem vai speciāli norīkotiem darbiniekiem, kas atbild par sakaru uzturēšanu ar Kontroles dienestu.
Uzraudzības un kontroles institūciju pienākumi(Nodaļas nosaukums 18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)
- 22.Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām, ja tādas ir izveidotas saskaņā ar šo personu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, ir pienākums ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā atklātajiem faktiem, kuri atbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm un par kuriem attiecīgā šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona nav ziņojusi Kontroles dienestam.
- 23.Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības ziņot Kontroles dienestam par veikto pārbaužu gaitā atklātajiem faktiem, kuri neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.
- 24.Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām un to darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klientus vai trešās personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas šā likuma 11., 12., 22. un 23.pantā minētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.
- 25.Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un sakarā ar to šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām vai to darbiniekiem neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.
- 26.Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir pienākums pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai.
Kontroles dienests
- 27.Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai citas ar to saistītas krimināli sodāmas darbības novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai.
- 28.(1) Kontroles dienests ir juridiskā persona, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā; šo pārraudzību veic ģenerālprokurors un īpaši pilnvaroti prokurori. Kontroles dienesta nolikumu apstiprina Ģenerālprokurora padome.
- 29.Kontroles dienesta pienākums ir:
- 30.Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Kontroles dienestā saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Kontroles dienesta priekšnieks pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru. Informāciju par finanšu darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus.
- 31.Visām valsts institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar Kontroles dienestu, personai, kura vada personas datu apstrādes sistēmu vai veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām fiziskajām vai juridiskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu.
Kontroles dienesta sadarbība ar valsts institūcijām
- 32.Kontroles dienests pēc savas iniciatīvas var sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai, ja šī informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai tā mēģinājumu vai ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
- 33.Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu vai pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas paredzēti šā likuma 4.pantā, uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:
- 34.Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma, ko akceptējis ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors, Kontroles dienests sniedz likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka amatpersona deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ieņēmumiem.
- 35.(1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.
- 36.(1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Kontroles dienesta Konsultatīvā padome
Starptautiskā sadarbība
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.