2. Article
Pasīvie zvejas rīki
rīki
Nosaukums
Sētas vai tīkla garums (m)
Sētas vai tīkla acu izmērs (mm)
Konstrukcijas linuma acu izmērs (mm)
1
2
3
4
Reņģu stāvvads
ne lielāks par 600
no16 līdz 30**
no 14 līdz 25**
Zivju murds
ne lielāks par 600
no 30 līdz 120**
ne mazāks par 30**, izņemot āmi vai izberamo kasti
Zušu (sīkzivju) murds
ne lielāks par 600
no 18 līdz 30**
no 16 līdz 18**
Lucīšu murds
ne lielāks par 30
no 16 līdz 20**
no 16 līdz 20**, izņemot āmi vai izberamo kasti
Zivju tīkls
ne lielāks par 100
ne mazāks par 40**
-
Reņģu un salaku tīkls
ne lielāks par 100
no 14 līdz 25**
-
Brētliņu tīkls
ne lielāks par 100
no 10 līdz 15**
-
Mencu tīkls
ne lielāks par 100
ne mazāks par 105*
-
Plekstu tīkls
26.apakšrajons
ne lielāks par 100
ne mazāks par 120*
-
28.apakšrajons
ne lielāks par 100
ne mazāks par 110*
-
Lašu un taimiņu tīkls
ne lielāks par 35
ne mazāks par 157*
-
Lašu un taimiņu āķu jeda
āķa izmērs - ne mazāks par 19
Piezīmes. * Linuma acs iekšējo
izmēru nosaka, izmantojot plakanu 2 mm biezu taustu (spraugmēru),
kurš izgatavots no materiāla, kas izturīgs pret dilšanu, ar
iedaļām milimetros un slīpņu kritumu 2 cm uz katriem tausta 8 cm.
Taustu ar roku iespiež linuma acs atvērumā un nolasa mērījumu.
Mēra izstieptas linuma acis perpendikulāri iesējuma virvei, šuvei
vai stropei. Mērījumus veic tikai slapjam linumam, izvēloties
vienu no zvejas rīka garenass 20 acīm ne tuvāk par 50 cm no
linuma savienojuma šuves, iesējuma virves vai stropes.
** Linuma acu soli nosaka, izmērot
attālumu slapjam zvejas rīkam starp grīstē saņemta linuma 11
vienas rindas mezgliem un dalot to ar 10. Par pamatu ņem 20
linuma acu (vienā rindā) mērījuma vidējo lielumu, mērot paralēli
zvejas rīka garenasij ne tuvāk par 10 linuma acīm (bet ne tuvāk
par 50 cm) no linuma savienojuma šuvēm, iesējuma virvē m vai
stropēm.
Zemkopības ministrs A.Rāviņš
5.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.februāra
noteikumiem nr.55
Takses piedzenamās summas
aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās
personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis Latvijas
Republikas jūras ūdeņos
Nr.
p.k.
Zivju suga
Zaudējuma atlīdzība (latos)
Mērvienība
1.
Brētliņa, reņģe, salaka
0,5
1 kg
2.
Lucītis, plekste, vimba, plaudis, ālants, asaris
0,5
1 gab.
3.
Līdaka
1,5
1 gab.
4.
Menca, akmeņplekste, sīga, zutis, zandarts
5,0
1 gab.
5.
Lasis, taimiņš
25,0
1 gab.
6.
Citu sugu zivis, kas minētas šo noteikumu 18.punktā
1,0
1 kg
Piezīme. Ārvalstu zvejnieku
nelikumīgas zivju ieguves rezultātā radīto zaudējumu var
atlīdzināt konvertējamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā
valūtas maiņas kursa zaudējuma atlīdzināšanas dienā.
Zemkopības ministrs A.Rāviņš
asbalance-sheetjoint-stockremunerationsalarytax-authorityvid
References
- Zvejniecības likums, 13. Article
- Zvejniecības likums
- Zaudējis spēku - Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos
- Zaudējis spēku - Par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos jūras ūdeņos, ekonomiskajā zonā un Rīgas jūras līcī
- Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 3.maija noteikumos nr.99 "Par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos jūras ūdeņos, ekonomiskajā zonā un Rīgas jūras līcī"