34. Article

Denonsēšana 1. Ikviena Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā pēc brīža, kad tas ir stājies spēkā attiecībā uz minēto valsti. 2. Denonsēšana veicama, deponējot Organizācijas Ģenerālsekretāram attiecīgu instrumentu. 3. Denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem vai pēc tāda ilgāka laika posma, kāds ir noteikts denonsēšanas instrumentā, pēc tā deponēšanas Organizācijas Ģenerālsekretāram. 4. 1992. gada Atbildības konvencijas denonsēšana tiek uzskatīta par šā Protokola denonsēšanu. Šāda denonsēšana stājas spēkā dienā, kurā stājas spēkā denonsēšana attiecībā uz 1992.gada Protokolu par 1969. gada Atbildības konvencijas grozīšanu saskaņā ar minētā Protokola 16. pantu. 5. Ikviena šā Protokola Dalībvalsts, kura nav denonsējusi 1971.gada Fonda konvenciju un 1969.gada Atbildības konvenciju, kā to pieprasa 31.pants, uzskatāma par denonsējušu šo Protokolu, denonsēšanai stājoties spēkā divpadsmit mēnešus pēc šajā pantā minētā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās. Pēc datuma, kurā stājas spēkā 31.pantā noteiktā denonsēšana, ikviena šā Protokola Puse, kas iesniedz 1969.gada Atbildības konvencijas ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, jāuzskata par denonsējušu šo Protokolu , denonsēšanai stājoties spēkā datumā, kurā stājas spēkā šis instruments. 6. Starp šā Protokola Pusēm, ikvienai no tām denonsējot 1971.gada Fonda konvenciju saskaņā ar 41. pantu, tas nekādā veidā nevar tikt uzskatīts par 1971. gada Fonda konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, denonsēšanu. 7. Neatkarīgi no šā Protokola denonsēšanas, ko Dalībvalsts izdara saskaņā ar šo pantu, jāturpina pielietot jebkuri šā Protokola noteikumi attiecībā uz pienākumu izdarīt iemaksas saskaņā ar 1971.gada Fonda konvenciju, kas grozīta ar šo Protokolu, 10.pantu, attiecībā uz šīs grozītās konvencijas 12. panta 2.(b) punktā minēto incidentu, kas radies pirms šīs denonsēšanas spēkā stāšanās.