7. Article

Pēcdiploma apmācības kopējāis ilgums transfuzioloģijā ir divi gadi un tie iedalās šādi : 7.1. pirmajā apmācības gadā apgūst specializētas zināšanas un praktiskās iemaņas Valsts asinsdonoru centrā par šādiem jautājumiem transfuzioloģijā: 7.1.1. asins dienesta organizācijas principi; 7.1.2. spēkā esošie asins dienesta darbību reglamentējošie normatīvie akti un metodiski informatīvie asins dienesta un transfūziju terapijas dokumenti; 7.1.3. asins pagatavojumu nomenklatūra; 7.1.4. asins pagatavojumu kvalitātes noteikumi; 7.1.5. donoru komplektēšanas un atlases noteikumi; 7.1.6. donoru klasifikācija (pēc organizatoriskiem un bioloģiskiem principiem); 7.1.7. medicīniskā lietvedība asins dienestā; 7.1.8. darba īpatnības sagatavojot asinis izbraukuma apstākļos; 7.1.9. donoru asins paraugu testēšanas kārtība; 7.1.10. donoru laboratoriskās testēšanas rezultātu novērtēšanas principi; 7.1.11. donoru pienākumi, tiesības un atvieglojumi; 7.1.12. donoru aģitēšanas un propogandas metodes; 7.1.13. asins un asins komponentu sagatavošanas metodes; 7.1.14. asins sagatavošanā izmantojamie antikoagulanti; 7.1.15. plazmas preparātu ražošanas principi; 7.1.16. asins pagatavojumu marķēšanas noteikumi; 7.1.17. asins pagatavojumu uzglabāšanas un transportēšanas noteikumi; 7.1.18. imūnhematoloģijas pamati - svarīgākās antigēnu sistēmas, to klīniskā loma; 7.1.19. AB0 un D antigēna noteikšanas principi donoriem un pacientiem, fenotipizācija; 7.1.20. antieritrocitāro antivielu skrīninga un identifikācijas principi; 7.1.21. individuālās saderības testi; 7.1.22. autoimūnās hemolītiskās anēmijas; 7.1.23. hemolītiskās un nehemolītiskās transfūzijas reakcijas, to iemesli, patoģenēze, klīnika un ārstēšana; 7.1.24. asins sagatavošanas organizatoriskie principi slimnīcu asins sagatavošanas nodaļās; 7.1.25. slimnīcu asins kabineta uzdevumi; 7.1.26. asins komponenti, to iedalījums un klīniskā nozīme; 7.1.27. asins plazmas preparāti, to iedalījums un klīniskā nozīme; 7.1.28. asins aizstājēji, to klasifikācija un klīniskā nozīme; 7.1.29. asins komponentu, preparātu, "autoasiņu" ārstnieciskās iedarbības mehānisms; 7.1.30. transfūziju terapijas indikācijas; 7.1.31. asins pārliešanas metodes; 7.1.32. autohemotransfūzijas un reinfūzijas princips; 7.1.33. plazmaferēze un citaferēze; 7.1.34. indikācijas speciālai citaferēzes donoru piemeklēšanai; 7.1.35. transfūziju terapijas īpatnības dažādās klīniskajās specialitātēs; 7.1.36. pacienta sagatavošana hemotransfūzijai, asins komponenta izvēle un pacienta novērošana transfūzijas laikā un pēc tās; 7.2. otrajā apmācības gadā apgūst praktisko transfuzioloģiju dažāda profila slimnīcu klīniskajās nodaļās un neatliekamās palīdzības un katastrofu medicīnas macību programmu ārstiem (A programma).