11. Article
Apstrādes kuģu un apstrādes
uzņēmumu kvalitātes kontroles personālam atbilstoši normatīvi
tehniskajos dokumentos noteiktajai kārtībai jānodrošina šādas
zvejas produktu pārbaudes:
11.1. parazitoloģiskās pārbaudes,
kuras veicamas šādā kārtībā:
11.1.1. pārbaužu periodiskums un
paraugu daudzums ir atkarīgs no zvejas produktu kvalitātes un
nozvejas rajona;
11.1.2. zvejas produkti pirms
apstrādes, apstrādes laikā un pirms realizācijas vizuāli
jāpārbauda labā apgaismojumā, lai atklātu bez optiskiem
palielināšanas līdzekļiem redzamus parazītus;
11.1.3. ķidājot un mazgājot zvejas
produktus, jāapskata to vēdera dobums, aknas un ikri;
11.1.4. ar parazītiem inficētie
zvejas produkti vai to daļas jānodala, un tos nedrīkst izmantot
pārtikas produktu ražošanā;
11.1.5. lai iznīcinātu parazītus,
zvejas produkti jāsasaldē mīnus 20 °C vai zemākā temperatūrā un
jāiztur 24 stundas, ja tiek ražota šāda produkcija:
11.1.5.1. nenogatavinātas siļķes
ar sāls saturu līdz 3%;
11.1.5.2. auksti kūpinātas siļķes,
makreles (skumbrijas), brētliņas, Atlantijas okeāna un Klusā
okeāna savvaļas laši;
11.2. organoleptiskās pārbaudes,
kuras veicamas šādā kārtībā:
11.2.1. pārbauda attiecīgā zvejas
produkta izskata, konsistences, krāsas, smaržas un garšas
atbilstību noteiktajiem rādītājiem;
11.2.2. katra zvejas produktu
partija pirms pirmās pārdošanas jāpārbauda, paņemot paraugus un
novērtējot attiecīgo produktu svaigumu pēc organoleptiskajiem
rādītājiem (svaiguma kritērijiem);
11.2.3. pēc pirmās pārdošanas
atlikušo zvejas produktu svaiguma kritērijiem jāatbilst
attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām
minimālajām prasībām;
11.2.4. ja rodas domstarpības,
zvejas produktiem jāveic papildu parazitoloģiskās,
mikrobioloģiskās, toksikoloģiskās un ķīmiskās analīzes;
11.3. ķīmiskās pārbaudes, kuras
veicamas šādā kārtībā:
11.3.1. pēc Latvijā atzītajām
metodēm jāveic katras zivju sugas parauga ķīmiskās analīzes;
11.3.2. makreļu (skumbriju)
(Scombridae) dzimtas un siļķu (Clupeidae) dzimtas zivīm, kā arī
tunzivīm (Thunnus) jānosaka histamīna daudzums, kam jāatbilst
šādiem rādītājiem:
11.3.2.1. vidējais histamīna
daudzums paraugos nedrīkst pārsniegt 100 mg/kg;
11.3.2.2. divos paraugos histamīna
daudzums var būt lielāks par 100 mg/kg, bet tam jābūt mazākam par
200 mg/kg;
11.3.2.3. nedrīkst būt neviens
paraugs ar histamīna daudzumu, kas pārsniedz 200 mg/kg;
11.3.2.4. ja šo noteikumu
11.3.2.apakšpunktā minēto dzimtu zivis ir nogatavinātas ar enzīmu
(veikta fermentācija) sāls šķīdumā, tām var būt palielināts
histamīna daudzums, bet tas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu
11.3.2.1., 11.3.2.2. un 11.3.2.3.apakšpunktā minēto daudzumu
vairāk kā divas reizes (200 mg/kg un 400 mg/kg);
11.3.3. jānosaka toksisko elementu
un radionuklīdu saturs, kas zvejas produktu ēdamajās daļās
nedrīkst pārsniegt attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto
līmeni;
11.3.4. ja zvejas produktu
svaiguma kritēriji ir apšaubāmi, jānosaka kopējais gaistošā
bāziskā slāpekļa (TVB-N) daudzums;
11.3.5. plekstu (Pleuronectidae)
dzimtas zivīm, izņemot ātes, slāpekļa daudzums nedrīkst būt
lielāks par 30 mg uz 100 g zivju gaļas, Atlantijas okeāna lašiem
(Salmo salar) - 35 mg uz 100 g zivju gaļas;
11.4. mikrobioloģiskās pārbaudes,
kuras veicamas šādā kārtībā:
11.4.1. paraugu atlase un
mikrobioloģiskās pārbaudes jāveic pēc Latvijā atzītajām un
ieviestajām metodēm;
11.4.2. mikrobioloģiskais
piesārņojums nedrīkst pārsniegt attiecīgajos normatīvi
tehniskajos dokumentos noteikto līmeni.
asenvironmentjoint-stocktax-authorityvid