11. Article

Apstrādes kuģu un apstrādes uzņēmumu kvalitātes kontroles personālam atbilstoši normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajai kārtībai jānodrošina šādas zvejas produktu pārbaudes: 11.1. parazitoloģiskās pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā: 11.1.1. pārbaužu periodiskums un paraugu daudzums ir atkarīgs no zvejas produktu kvalitātes un nozvejas rajona; 11.1.2. zvejas produkti pirms apstrādes, apstrādes laikā un pirms realizācijas vizuāli jāpārbauda labā apgaismojumā, lai atklātu bez optiskiem palielināšanas līdzekļiem redzamus parazītus; 11.1.3. ķidājot un mazgājot zvejas produktus, jāapskata to vēdera dobums, aknas un ikri; 11.1.4. ar parazītiem inficētie zvejas produkti vai to daļas jānodala, un tos nedrīkst izmantot pārtikas produktu ražošanā; 11.1.5. lai iznīcinātu parazītus, zvejas produkti jāsasaldē mīnus 20 °C vai zemākā temperatūrā un jāiztur 24 stundas, ja tiek ražota šāda produkcija: 11.1.5.1. nenogatavinātas siļķes ar sāls saturu līdz 3%; 11.1.5.2. auksti kūpinātas siļķes, makreles (skumbrijas), brētliņas, Atlantijas okeāna un Klusā okeāna savvaļas laši; 11.2. organoleptiskās pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā: 11.2.1. pārbauda attiecīgā zvejas produkta izskata, konsistences, krāsas, smaržas un garšas atbilstību noteiktajiem rādītājiem; 11.2.2. katra zvejas produktu partija pirms pirmās pārdošanas jāpārbauda, paņemot paraugus un novērtējot attiecīgo produktu svaigumu pēc organoleptiskajiem rādītājiem (svaiguma kritērijiem); 11.2.3. pēc pirmās pārdošanas atlikušo zvejas produktu svaiguma kritērijiem jāatbilst attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām minimālajām prasībām; 11.2.4. ja rodas domstarpības, zvejas produktiem jāveic papildu parazitoloģiskās, mikrobioloģiskās, toksikoloģiskās un ķīmiskās analīzes; 11.3. ķīmiskās pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā: 11.3.1. pēc Latvijā atzītajām metodēm jāveic katras zivju sugas parauga ķīmiskās analīzes; 11.3.2. makreļu (skumbriju) (Scombridae) dzimtas un siļķu (Clupeidae) dzimtas zivīm, kā arī tunzivīm (Thunnus) jānosaka histamīna daudzums, kam jāatbilst šādiem rādītājiem: 11.3.2.1. vidējais histamīna daudzums paraugos nedrīkst pārsniegt 100 mg/kg; 11.3.2.2. divos paraugos histamīna daudzums var būt lielāks par 100 mg/kg, bet tam jābūt mazākam par 200 mg/kg; 11.3.2.3. nedrīkst būt neviens paraugs ar histamīna daudzumu, kas pārsniedz 200 mg/kg; 11.3.2.4. ja šo noteikumu 11.3.2.apakšpunktā minēto dzimtu zivis ir nogatavinātas ar enzīmu (veikta fermentācija) sāls šķīdumā, tām var būt palielināts histamīna daudzums, bet tas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 11.3.2.1., 11.3.2.2. un 11.3.2.3.apakšpunktā minēto daudzumu vairāk kā divas reizes (200 mg/kg un 400 mg/kg); 11.3.3. jānosaka toksisko elementu un radionuklīdu saturs, kas zvejas produktu ēdamajās daļās nedrīkst pārsniegt attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto līmeni; 11.3.4. ja zvejas produktu svaiguma kritēriji ir apšaubāmi, jānosaka kopējais gaistošā bāziskā slāpekļa (TVB-N) daudzums; 11.3.5. plekstu (Pleuronectidae) dzimtas zivīm, izņemot ātes, slāpekļa daudzums nedrīkst būt lielāks par 30 mg uz 100 g zivju gaļas, Atlantijas okeāna lašiem (Salmo salar) - 35 mg uz 100 g zivju gaļas; 11.4. mikrobioloģiskās pārbaudes, kuras veicamas šādā kārtībā: 11.4.1. paraugu atlase un mikrobioloģiskās pārbaudes jāveic pēc Latvijā atzītajām un ieviestajām metodēm; 11.4.2. mikrobioloģiskais piesārņojums nedrīkst pārsniegt attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto līmeni.