11. Article

Riska pakāpes novērtēšana un piemērota sanitārā vai fitosanitārā aizsardzības līmeņa noteikšana 1. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi, kuri ir raksturīgi attiecīgajos apstākļos, ir pamatoti uz riska pakāpes novērtēšanu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ņemot vērā riska pakāpes novērtēšanas tehniskos paņēmienus, kurus ir izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas. 2. Riska pakāpes novērtēšanā Līgumslēdzējām Pusēm jāņem vērā derīgie zinātniskie pamatojumi; attiecīgie procesi un ražošanas metodes; attiecīgās paraugu noņemšanas, pārbaudes un testēšanas metodes; konkrētu slimību vai kaitēkļu dominēšana; tādu rajonu pastāvēšana, kuri ir brīvi no kaitēkļiem vai slimībām; attiecīgie ekoloģiskie un vides apstākļi; un karantīna vai cita veida apstrāde. 3. Novērtējot riska pakāpi dzīvnieku vai augu dzīvībai un veselībai un nosakot pasākumu, kurš piemērojams, lai panāktu atbilstošu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni pret šādu risku, Līgumslēdzējām Pusēm kā būtiskus ekonomiskos faktorus ir jāņem vērā iespējamos ražošanas vai pārdošanas zaudējumus kaitēkļu vai slimību ienešanas, izcelšanās vai izplatīšanās gadījumos; kontroles vai iznīcināšanas izmaksas importētājas Līgumslēdzējas Puses teritorijā; un aptuvenās izmaksas efektivitāti riska ierobežošanas alternatīvajā m pieejām. 4. Nosakot piemēroto sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, Līgumslēdzējām Pusēm jāņem vērā mērķis mazināt negatīvo ietekmi uz tirdzniecību. 5. Ar mērķi, lai panāktu konsekvenci, vadoties pēc koncepcijas par piemērotu sanitāro vai fitosanitāro aizsardzību pret risku cilvēka dzīvībai vai veselībai, vai dzīvnieku un augu dzīvībai un veselībai, ikvienai Līgumslēdzējai Pusei jāizvairās no patvaļīgām vai neattaisnotām atšķirībām prasību līmeņos, ja šādas atšķirības rada diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībai starp Baltijas valstīm. 6. Nekaitējot 9. panta 2. punktam, Līgumslēdzējām Pusēm, izveidojot vai saglabājot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, lai nodrošinātu piemērotu sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas, ir jānodrošina, ka šādi pasākumi nav vairāk ierobežojoši tirdzniecībai nekā nepieciešams, lai Līgumslēdzējās Pusēs sasniegtu piemērotu sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni. 7. Gadījumos, kad attiecīgie zinātniskie pierādījumi nav pietiekami, Līgumslēdzēja Puse var pieņemt pagaidu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, pamatojoties uz pieejamo būtisko informāciju, tai skaitā informāciju no attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kā arī informāciju par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, ko izmanto citas Līgumslēdzējas Puses. Šādos gadījumos Līgumslēdzējām Pusēm jāmēģina iegūt papildus informācija, kas nepieciešama riska pakāpes objektīvākai novērtēšanai un sanitāro un fitosanitāro pasākumu pārskatīšanai saprātīgā laika periodā. 8. Kad Līgumslēdzējai Pusei ir pamatota pārliecība, ka īpašais sanitārais vai fitosanitārais pasākums, kurš ir ieviests vai saglabāts citā Līgumslēdzējā Pusē, ir ierobežojošs vai arī ir potenciāli ierobežojošs tās eksportam, un pasākums nebalstās uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām vai rekomendācijām, vai arī šādi standarti, vadlīnijas vai rekomendācijas nepastāv, Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt paskaidrojumu par šāda sanitārā vai fitosanitārā pasākuma iemeslu, un Līgumslēdzējai Pusei, kura piemēro šo pasākumu, ir jāsniedz paskaidrojums.