6. Article

Nacionālo noteikumu pielietošana un savstarpējās atzīšanas pamats 1. Ja preces tiek likumīgi ražotas un tirgotas kādā no Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar Starptautiskajiem un Eiropas standartiem un Eiropas Savienības noteikumiem, tad šo preču tirdzniecība citā Līgumslēdzējā Pusē nevar tikt ar likumu aizliegta, un šīs preces bez ierobežojumiem ir jālaiž apgrozībā citā Līgumslēdzējā Pusē, izņemot tos gadījumus, kuri minēti šī Līguma 4. pantā. 2. Gadījumos, ja kādas Līgumslēdzējas Puses nacionālo noteikumu prasības ir ierobežojošākas nekā to nosaka Starptautiskie un Eiropas standarti un Eiropas Savienības noteikumi, tās preču brīvas kustības barjeras (attiecībā uz nosaukumu, formu, izmēru, svaru, saturu, pasniegšanu, marķēšanu, iepakojumu u.c.), kas rodas no šādu noteikumu piemērošanas precēm, kuru izcelsmes valsts ir cita Līgumslēdzēja Puse un kurā tās tiek likumīgi ražotas un tirgotas, tiek uzskatītas par ārpustarifu barjerām, kuras šis Līgums aizliedz. 3. Ja starp Starptautiskajiem vai Eiropas standartiem un Eiropas Savienības noteikumiem trūkst harmonizētas likumdošanas, vai gadījumā, kad nacionālās prasības ir vairāk ierobežojošas, tad Līgumslēdzējām Pusēm savā starpā pēc vienotas procedūras ir jāizveido ekvivalences mehānisms preču dažādajām prasībām. Apvienotā komiteja ir atbildīga par ekvivalences apstiprinājumu. 4. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāatzīst ražotāja atbilstības deklarācijas, testēšanas un sertificēšanas institūciju apstiprinājumi, kuri ir izsniegti un darbojas atbilstoši attiecīgajiem Eiropas un Starptautiskajiem standartiem, kādus ir izdevušas Eiropas un Starptautisko standartizācijas organizāciju institūcija s. 5. Līgumslēdzējas Puses atzīst Nacionālās akreditācijas sistēmas, kuras darbojas pārējās Līgumslēdzējās Pusēs atbilstoši Eiropas standartu EN 45000 sērijai.