3. Article — Izdienas stāža aprēķināšana

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita: 1) izdienu — laiku, ko darbinieks nodienējis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs; 2) obligātā aktīvā militārā dienesta (Latvijas Republikas un citu valstu bruņotajos spēkos) laiku un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts aktīvais militārais dienests; 3) ierindas dienesta laiku Zemessardzē un aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās (bijušajās) militārajās struktūrvienībās un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestā (Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā); 4) laiku, kas līdz 1997.gada 31.decembrim ieskaitīts izdienas stāžā saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.jūnija lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par policiju" spēkā stāšanās kārtību" 4.punktu; 5) dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības karaspēkā vai iekšlietu sistēmas iestādēs līdz 1991.gada 31.decembrim, ja tajās nodienēti vismaz pieci gadi, bet darbiniekiem, kuri dienestu uzsākuši pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti vismaz 20 gadi; 6) (izslēgts ar 20.06.20002. likumu); 7) 80 procentus no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika šā panta 3.punktā minētajiem darbiniekiem, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēti vismaz pieci gadi, bet darbiniekiem, kuri dienestu uzsākuši pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti vismaz 10 gadi; 8) (izslēgts ar 20.06.20002. likumu); 9) laiku, ko ierindas un komandējošā sastāva darbinieki pirms iestāšanās dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nostrādājuši tiesā tiesneša amatā vai prokuratūrā (izņemot Latvijas PSR prokuratūru pēc 1990.gada 26.septembra) operatīvā darbinieka amatā, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēti vismaz pieci gadi, bet darbiniekiem, kuri dienestu uzsākuši pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti vismaz 10 gadi; 10) 80 procentus no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika darbiniekiem, kuri dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs uzsākuši pēc 1990.gada 4.maija, — ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēti vismaz 10 gadi; 11) laiku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta profesionālā ugunsdzēsības dienesta ierindas un komandējošā sastāva amatos bez speciālajām dienesta pakāpēm, ja pēc šā dienesta struktūrvienību reorganizācijas un izveidošanas attiecīgajām personām piešķirtas speciālās dienesta pakāpes; 12) laiku, ko Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi nodienējis pēc 2000.gada 1.janvāra. (2) Šā panta pirmās daļas 7. un 10.punktā minēto citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2000., 20.06.2002., 27.10.2005. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
  1. (1)) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:
  2. 1)) izdienu — laiku, ko darbinieks nodienējis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;
  3. 2)) obligātā aktīvā militārā dienesta (Latvijas Republikas un citu valstu bruņotajos spēkos) laiku un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts aktīvais militārais dienests;
  4. 3)) ierindas dienesta laiku Zemessardzē un aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās (bijušajās) militārajās struktūrvienībās un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestā (Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā);
  5. 4)) laiku, kas līdz 1997.gada 31.decembrim ieskaitīts izdienas stāžā saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.jūnija lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par policiju" spēkā stāšanās kārtību" 4.punktu;
  6. 5)) dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības karaspēkā vai iekšlietu sistēmas iestādēs līdz 1991.gada 31.decembrim, ja tajās nodienēti vismaz pieci gadi, bet darbiniekiem, kuri dienestu uzsākuši pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti vismaz 20 gadi;
  7. 6)) (izslēgts ar 20.06.20002. likumu);
  8. 7)) 80 procentus no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika šā panta 3.punktā minētajiem darbiniekiem, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēti vismaz pieci gadi, bet darbiniekiem, kuri dienestu uzsākuši pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti vismaz 10 gadi;
  9. 8)) (izslēgts ar 20.06.20002. likumu);
  10. 9)) laiku, ko ierindas un komandējošā sastāva darbinieki pirms iestāšanās dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nostrādājuši tiesā tiesneša amatā vai prokuratūrā (izņemot Latvijas PSR prokuratūru pēc 1990.gada 26.septembra) operatīvā darbinieka amatā, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēti vismaz pieci gadi, bet darbiniekiem, kuri dienestu uzsākuši pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti vismaz 10 gadi;
  11. 10)) 80 procentus no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika darbiniekiem, kuri dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs uzsākuši pēc 1990.gada 4.maija, — ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēti vismaz 10 gadi;
  12. 11)) laiku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta profesionālā ugunsdzēsības dienesta ierindas un komandējošā sastāva amatos bez speciālajām dienesta pakāpēm, ja pēc šā dienesta struktūrvienību reorganizācijas un izveidošanas attiecīgajām personām piešķirtas speciālās dienesta pakāpes;
  13. 12)) laiku, ko Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi nodienējis pēc 2000.gada 1.janvāra.
  14. (2)) Šā panta pirmās daļas 7. un 10.punktā minēto citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.
asgovernmentjoint-stocklegislationmksaeima