Streiku likums
In force· 34 articles· Issued by: Saeima· In force from: Tue May 26
Verify on the source (likumi.lv) ↗Vispārīgie noteikumi
- 1.Likumā ir lietoti šādi termini:
- 2.Šis likums nosaka:
- 3.(1) Uzņēmuma, nozares darbiniekiem (turpmāk — darbinieki) ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.
- 4.(1) Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga.
- 5.5. Article
- 6.(1) Kolektīvā interešu strīda puses streika laikā rīko streika sarunas.
- 7.Kolektīvā interešu strīda puses nodrošina, lai streika norises laikā tiktu ievērota šajā likumā noteiktā kārtība.
Streika pieteikšana
- 11.(1) Arodbiedrība lēmumu par streika pieteikšanu pieņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru kopsapulcē, kurā piedalās vairāk nekā puse no arodbiedrības biedru skaita. Lēmumu pieņem ar klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.
- 12.(1) Darbinieki lēmumu par streika pieteikšanu pieņem attiecīgā uzņēmuma darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no uzņēmuma darbinieku skaita. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.
- 13.Arodbiedrība (arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) vai darbinieki (darbinieku pilnvarotie pārstāvji), pieņemot lēmumu par streika pieteikšanu, izveido streika komiteju, kas vadīs streiku un pārstāvēs attiecīgās arodbiedrības vai attiecīgā uzņēmuma darbinieku intereses streika sarunās ar darba devēju. Streika komitejas skaitlisko sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka arodbiedrība (arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) vai darbinieki (darbinieku pilnvarotie pārstāvji).
- 14.(1) Streika komiteja ne vēlāk kā septiņas dienas pirms streika uzsākšanas attiecīgajam darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk — Trīspusējā padome) sekretāram rakstveidā iesniedz:
- 15.Streika komitejas pilnvaras izbeidzas, ja kolektīvā interešu strīda puses vienojas par streika izbeigšanu vai ja streiks tiek atzīts par nelikumīgu.
Streikošanas tiesību ierobežojumi
- 16.Streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos.
- 17.(1) Darba devējs un streika komiteja nodrošina, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos (turpmāk — sabiedrībai nepieciešamie dienesti), kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.
- 18.Ja nepieciešams, streika komiteja un darba devējs ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas rakstveidā vienojas par streika laikā veicamajiem pasākumiem, lai:
Streika norises uzraudzība
- 19.(1) Streika norises atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga Valsts darba inspekcija.
- 20.Dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas gadījumā Valsts darba inspekcija var atlikt streika uzsākšanu vai pārtraukt streiku uz laiku līdz trim mēnešiem attiecībā uz personām, kas iesaistītas dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas novēršanā vai seku likvidēšanā.
- 21.Ja kolektīvā interešu strīda puses nenodrošina šā likuma 17.panta noteikumu izpildi, Valsts darba inspekcija dod tām saistošu norādījumu minimālā apjomā turpināt darbu sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, norādot to darbinieku skaitu, kam jāveic minētais uzdevums.
- 22.Ja kolektīvā interešu strīda puses pēc streika pieteikšanas nespēj vienoties par šā likuma 18.pantā minētajiem pasākumiem, Valsts darba inspekcija pēc darba devēja lūguma vai pēc savas iniciatīvas nosaka to darbinieku skaitu, kam streika laikā jāveic šā likuma 18.pantā minētie pasākumi.
Streika vai streika pieteikuma atzīšana par nelikumīgu
- 23.(1) Streiks vai streika pieteikums atzīstams par nelikumīgu, ja:
- 24.(1) Streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa.
- 25.Par nelikumīgu atzīts streiks nekavējoties jāpārtrauc, bet, ja streiks vēl nav uzsākts un tiesa atzinusi streika pieteikumu par nelikumīgu, to uzsākt aizliegts.
Darbinieku un darba devēju
- 26.(1) Streika ierosināšana, pieteikšana un piedalīšanās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību nav uzskatāma par darba līguma un darba tiesību pārkāpumu un tāpēc nevar būt par pamatu darbinieku atlaišanai no darba.
- 27.(1) Laiku, kurā darbinieks piedalās streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņā. Šādiem līgumiem termiņa tecējums tiek apturēts uz visu streika laiku, un tas atjaunojas, tiklīdz streiks tiek izbeigts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad pēc streika izbeigšanas vairs nav iespējams izpildīt darbus, kuru veikšanai ir noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.
- 28.(1) Streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu un darba devējs par šiem darbiniekiem neizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien kolektīvā interešu strīda puses nav vienojušās citādi.
- 29.Darbiniekiem, kas nepiedalās streikā, bet sakarā ar streiku nevar pildīt savus darba pienākumus, uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņa tecējums pēc viņu pieprasījuma tiek apturēts uz to laiku, kurā darbinieki streika dēļ nevar veikt savu darbu, un tas atjaunojas, tiklīdz streiks tiek izbeigts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
- 30.(1) Darbiniekiem, kas nepiedalās streikā un turpina darbu, ir saistoši visi darba līguma un darba koplīguma noteikumi, un viņi saņem darba samaksu atbilstoši attiecīgajam darba līgumam un darba koplīgumam.
- 31.(1) Arodbiedrība, darbinieki un streika komiteja var no brīvprātīgām darbinieku un citu personu iemaksām, ziedojumiem un citiem līdzekļiem izveidot fondu, lai sniegtu materiālu atbalstu arodbiedrībai vai darbiniekiem, kas piedalās streikā.
- 32.(1) Aizliegts bloķēt uzņēmumu, kurā notiek streiks, kā arī aizsprostot tā ieejas un caurbrauktuves.
- 33.Streika laikā darba devējs nedrīkst streikojošo darbinieku vietā pieņemt jaunus darbiniekus nolūkā novērst vai apturēt streiku vai izvairīties no streikojošo darbinieku prasību izpildes.
Administratīvie pārkāpumi streikošanas tiesību jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu)
- 34.Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, piemēro naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai — no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
- 35.Par aicināšanu uz nelikumīgu streiku, kuras rezultātā streiks notiek, piemēro naudas sodu darbiniekam vai arodbiedrības pilnvarotai amatpersonai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
- 36.Par nelikumīga streika turpināšanu piemēro naudas sodu arodbiedrības pilnvarotai amatpersonai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
- 37.Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 34., 35. un 36. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts darba inspekcija.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.