161. Article — (1) Pēc

kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras. (2) Administratora pienākumi ir šādi: 1) nodrošināt maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu; 2) pārņemt kredītiestādes mantu, dokumentāciju un zīmogu, kā arī kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu; 3) pārvaldīt kredītiestādes mantu; 4) izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, mēneša laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas pieņemt lēmumu par maksātnespējas risinājumu (sanāciju, bankrotu) un tā noteikumiem un iesniegt to Latvijas Bankai saskaņā ar šā likuma noteikumiem apstiprināšanai; 5) sagatavot kredītiestādes tās mantas sarakstu, pret kuru vēršami nodrošināto kreditoru un pārējo kreditoru prasījumi; 6) pabeigt kredītiestādes dokumentu un mantas inventarizāciju, kas sākta šā likuma 157.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā; 7) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Finansu ministrijas pieprasījuma saņemšanas nodot tranzītkredītu apkalpošanu Finansu ministrijai vai tās norādītajai bankai; 8) informēt tiesu par sanācijas piemērošanu un nosūtīt tiesai zināšanai lēmumu par sanācijas piemērošanu, un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu; 9) sniegt Latvijas Bankai informāciju par maksātnespējas procesa gaitu un tās noteiktajos termiņos iesniegt visu pieprasīto informāciju, kas tai nepieciešama savu funkciju veikšanai; 10) katra mēneša pirmo 10 dienu laikā iesniegt publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" kredītiestādes iepriekšējā mēneša pēdējās dienas bilanci un pārskatu par atgūtajiem aktīviem (mantu) un maksātnespējas procesa izdevumiem iepriekšējā mēnesī; 11) kārtot grāmatvedību atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām; 12) sniegt šajā likumā un likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kā arī Zemesgrāmatu likumā paredzēto informāciju Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļām; 13) iesniegt likumos noteiktajā kārtībā kompetentām institūcijām ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai; 14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri (biedri), padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai auditori pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas norādījumu un noteikumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem (biedriem). (3) Citi administratora pienākumi atsevišķās maksātnespējas procesa stadijās noteikti šā likuma 178., 180., 182.-184., 187. un 190.pantā. (4) Administratora tiesības un pilnvaras ir šādas: 1) atsavināt kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā; 2) slēgt kredītiestādes nodaļas (filiāles) vai pārstāvniecības; 3) celt prasību tiesā, lai tiktu atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi, kurus tā piecu gadu laikā pirms pasludināšanas par maksātnespējīgu slēgusi ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus kreditoriem, kā arī darījumi, kuri slēgti ar kādu no kreditoriem un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus citiem kreditoriem; 4) iesniegt tiesai jebkuru kredītiestādes prasījumu pret trešajām personām; 5) pārstāvēt kredītiestādi tiesā un attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un uzstāties tās vārdā; 6) apdrošināt kredītiestādes darījumus un kredītiestādes mantu; 7) sagatavot un parakstīt kredītiestādes vārdā jebkuru dokumentu; 8) pieņemt darbā un atlaist no darba administratora palīgu; 9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas; 10) segt maksātnespējas procesa izdevumus no kredītiestādes līdzekļiem; 11) iznomāt jebkuru kredītiestādes mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir visu kreditoru interesēs; 12) atteikties no jebkura prasījuma pret trešajām personām vai slēgt jebkuru mierizlīgumu kredītiestādes vārdā attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem pret trešajām personām, ja šādas darbības rezultātā palielinās iespējas apmierināt kreditoru prasījumus vai tiek paātrināta parādu segšana, būtiski nesamazinot kreditoriem izmaksājamo kompensāciju apmēru; 13) pieprasīt, lai kredītiestādes akcionāri (biedri) izpilda ar attiecīgu akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu noteiktās saistības attiecībā uz kredītiestādes pamatkapitālu vai citu mantu, vai celt tiesā prasību par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā; 14) iesniegt tiesā pieteikumu par jebkuras tādas trešās personas atzīšanu par maksātnespējīgu, kurai ir parādu saistības pret kredītiestādi, un pārstāvēt kredītiestādes prasījumus, ja uz pieteikuma pamata tiek ierosināta šīs trešās personas maksātnespējas lieta; 15) mainīt kredītiestādes reģistrēto juridisko adresi; 16) pieprasīt un saņemt no fiziskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par kredītiestādi un tās pārstāvjiem; 17) pārstāvēt kredītiestādi kriminālprocesā un lūgt, lai attiecīgajiem kredītiestādes pārstāvjiem tiktu noteikts drošības līdzeklis, ja sakarā ar konkrēto maksātnespējas lietu ir ierosināta krimināllieta. (5) Ja administrators pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu lauž darba līgumu ar kredītiestādes darbiniekiem, par darba līguma laušanas tiesisko pamatu uzskatāmi Latvijas Darba likumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1. un 1.2 punkta noteikumi, ja nav cita likumiska pamata darba līguma laušanai. Darba līguma izbeigšanas gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditoru statusu: 1) neizmaksātās darba samaksas un ar to saistīto nesaņemto maksājumu apmērā; 2) kaitējuma atlīdzības apmērā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un to maksājumu apmērā, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim. .