1. Article — nosaka, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska

republika. Demokrātiskā valstī likumdošanas vara pieder tautai un likumdevējam - Saeimai. Izpildu varai — Ministru kabinetam — ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros, un tie nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no likumības un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras tiesiskas valsts eksistences pamats. Ikviena tiesiska valsts atzīst tiesiskās paļāvības principu. Šis princips nosaka, ka valsts iestādēm ir jābūt konsekventām savā darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties uz konkrētā normatīvā akta pamata (skat. Hartley T.C. The Foundations of European Community Law. An Introduction to the Constitutional and Administrative Law of the European Community. Oxford, Clarendon Press, 1994 ). Politiski represētās personas paļāvās uz jau 1988.gadā iedibināto mantas atdošanas vai tās vērtības atlīdzināšanas kārtību. Šīs personas plānoja savu nākotni saistībā ar tiesībām, ko attiecīgie normatīvie akti tām bija piešķīruši, un kuru pamatnostādnes līdz pat 1996.gada 23.aprīlim bija šādas: 1) pieteikums iesniedzams ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums atzīt izsūtīšanu par nepamatotu; 2) pieteikums ir izskatāms arī pēc noteiktā termiņa, ja termiņa nokavējumam ir attaisnojošs iemesls; 3) ēkas un cita manta ir atdodama natūrā, bet, ja tas nav iespējams, - to vērtība atlīdzināma naudā. Ministru kabinets, izdodot Noteikumus nr.148 un Noteikumus nr.367, liedza daļai politiski represēto personu atgūt nelikumīgi konfiscēto mantu vai saņemt atlīdzību par to likumā paredzētajā kārtībā. Tādējādi tika pārkāpti taisnīguma un tiesiskās paļāvības principi. Bez tam Noteikumi nr.148 un Noteikumi nr.367 neatbilst Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertajai normai, kas nosaka, ka Ministru kabineta noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem. Noteikumi nr.148 un Noteikumi nr.367, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanu, ir pretrunā ar likumu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem", kas neparedz termiņa ierobežojumu politiski represētās personas statusa piešķiršanai un ar to saistīto tiesību realizēšanai, bet nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas gādā, lai likumā noteiktā kārtībā tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums. Likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 9.pantā ir norādīts, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Piešķirot Noteikumiem nr.148 un Noteikumiem nr.367 atpakaļejošu spēku, Ministru kabinets šo normu ir pārkāpis. Ministru kabineta atbildes rakstā ietvertais apgalvojums, ka šādas tiesības tam tikušas piešķirtas ar likumu "Par valsts budžetu 1996.gadam", neatbilst šā likuma jēgai un mērķim. Likums "Par valsts budžetu 1996.gadam" ir speciālais likums, kura spēks ir ierobežots laikā ar konkrēto saimniecisko gadu. Atbilstoši minētā likuma Pārejas noteikumu 12.punktam likuma darbība bija attiecināta tikai uz 1996. saimnieciskā gada budžeta izpildes nodrošināšanu. Likuma "Par valsts budžetu 1996.gadam" Pārejas noteikumu 3.punkts tikai uz laiku pārtrauca Nolikumā paredzēto pieteikumu pieņemšanu, pie tam vienīgi kompensāciju jautājumos, neparedzot ierobežojumus tādu pieteikumu pieņemšanai, kad mantu ir iespējams atdot natūrā. Likuma "Par valsts budžetu 1996.gadam" Pārejas noteikumu 3.punktā nebija īpaši paredzēts, ka šī norma attiektos uz laiku pirms un pēc 1996.gada. Līdz ar to Ministru kabinets nebija pilnvarots noteikt likumā neparedzētus termiņus, jo likumdevējs nepārprotami norādīja, ka ierobežojums attiecās tikai uz laiku no 1996.gada 1.marta līdz 31.decembrim. Pretēji likumam "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" un likumam "Par valsts budžetu 1996.gadam" Noteikumu nr.148 un Noteikumu nr.367 2.punkts nevis uz laiku pārtrauca pieteikumu pieņemšanu kompensāciju jautājumos, bet gan vispār izbeidza šo pieteikumu pieņemšanu. Likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 15.pants noteica, kādos apstākļos kompensācija par politiski represētajām personām atņemto mantu var tikt atlīdzināta privatizācijas sertifikātos. Noteikumu nr.148 11.punktā ietvertais nosacījums, ka, "ja pieteikuma iesniedzējam naudā izmaksājamā kompensācijas summa nesedz mantas reālo vērtību vai tā izmaksāta tikai par mantas daļu, kompensācija par pārējo daļu aprēķināma un izsniedzama īpašuma kompensācijas sertifikātos", ir pretrunā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 15.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka "politiski represētās personas vai to mantinieki pēc savas vēlēšanās kompensāciju par atņemto mantu var saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātos". Tādējādi Noteikumu nr.148 11.punkts ir pretrunā ar likumā noteikto prasību, lai politiski represētās personas vai to mantinieki paši izteiktu vēlēšanos naudas vietā saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātus. Pastāvot iepriekšminētām pretrunām starp likumiem un Noteikumiem nr.148 un Noteikumiem nr.367 un ievērojot likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 9.pantu, šie noteikumi ir atzīstami par spēkā neesošiem. Izvērtējot taisnīguma, likumības, varas dalīšanas un tiesiskās paļāvības principus un ņemot vērā to, ka apstrīdētie normatīvie akti pasliktināja politiski represēto personu stāvokli un nelikumīgi liedza tām realizēt savas tiesības, minētie noteikumi atzīstami par spēkā neesošiem no to izdošanas brīža. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumus nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu" un Ministru kabineta 1997.gada 4.novembra noteikumus nr.367 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumos nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu"" par neatbilstošiem Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta otrajai daļai, likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 9.pantam, likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 10.panta pirmajai daļai un likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 15.panta pirmajai daļai un spēkā neesošiem no to izdošanas brīža. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 1998.gada 10.jūnijā Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš Satversmes tiesas tiesnesis A.Lepse Satversmes tiesas tiesnesis R.Apsītis Satversmes tiesas tiesnese I.Čepāne Satversmes tiesas tiesnese I.Skultāne Satversmes tiesas tiesnese A.Ušacka