16. Article

Akadēmijas pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir: 1) Satversmes sapulce;2) Senāts;3) rektors;4) Revīzijas komisija;5) Šķīrējtiesa. 16.1. Satversmes sapulce ir akadēmijas pamatdarbā strādājošā personāla pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulces kompetence: pieņemt un grozīt akadēmijas Satversmi; ievēlēt akadēmijas Senātu un apstiprināt tā atbilstību akadēmijas Satversmei, apstiprināt tā nolikumu; ievēlēt un atcelt rektoru; noklausīties rektora pārskatu; ievēlēt Revīzijas komisiju un apstiprināt tās nolikumu; ievēlēt Šķīrējtiesu un apstiprināt tās nolikumu. Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus. Satversmes sapulcē ex officio ietilpst akadēmijas profesori un ievēlētie akadēmiskā personāla pārstāvji, kurus ievēlē uz trim gadiem. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no: profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla; studējošajiem; citām darbinieku grupām. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars par 10%. Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes sapulci var sasaukt, ja to pieprasa ne mazāk par pusi no Satversmes sapulces akadēmiskā personāla vai studentu skaita. Satversmes sapulces darbību nosaka akadēmijas Satversmes sapulces nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce. Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās rektors un prorektori. 16.2. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras. Akadēmijas Senāta kompetenci un darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Senātu ievēlē uz 3 gadiem Satversmes sapulce un akadēmijas pastāvīgā personāla pārstāvjiem saskaņā ar Senāta nolikumu. Akadēmiskā personāla, kā arī pārvaldes personāla, palīgpersonāla un saimniecības personāla pārstāvjus Senāta vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji. Studentu pārstāvjus Senātā deleģē studentu pašpārvalde. Senāts atbilstoši akadēmijas darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmuma projektiem. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors un prorektori ir pilntiesīgi Senāta locekļi ar balsstiesībām. Akadēmija izveido padomnieku konventu. Padomnieku konventa darbību reglamentē Senāta apstiprināt s nolikums un Augstskolu likums. 16.3. Rektors ir akadēmijas oficiālais pārstāvis visās akadēmijas lietās. Rektors pārzina un vada akadēmijas darbību, ir atbildīgs par to, īstenojot šis Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktus. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojuma dokumentus. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektors izveido konsultatīvo padomi (rektorātu). Prorektora amata ieņemšanas kārtību nosaka Senāta nolikums. Rektors nosaka prorektoru kompetenci. 16.4. Revīzijas komisijas sastāvā ir līdz septiņiem cilvēkiem, kurus Satversmes sapulce ievēlē uz trim gadiem. Tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvais personāls. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senā tam. 16.5. Šķīrējtiesas sastāvā ir no trīs līdz pieciem cilvēkiem no akadēmiskā personāla, kurus uz trim gadiem aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce. Tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administrācijas pārstāvji. Šķīrējtiesa izskata: 1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;22) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībā s. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un no darba viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu.