24. Article

Pieaicināto ekspertu atbildība Pieaicinātie eksperti ir atbildīgi par: 1) kompetentajai institūcijai iesniegto dokumentu izvērtējuma objektivitāti; 2) sava atzinuma kvalitāti un atzinuma sagatavošanas termiņu ievērošanu. Noslēguma jautājumi 1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.). 2. Ministru kabinets trīs mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izveido kompetento institūciju. 3. Vides valsts ekspertīzes pārvalde pilda kompetentās institūcijas pienākumus līdz dienai, kad darbību sāk kompetentā institūcija. 4. Šie noteikumi netiek piemēroti tām paredzētajām darbībām, kurām saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" ir izdots pozitīvs Vides valsts ekspertīzes pārvaldes atzinums, un tām, kuru projektēšanas ekoloģiskais uzdevums ir izsniegts pirms šo noteikumu stāšanās spēkā. Ministru prezidents G.Krasts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - aizsardzības ministrs T.Jundzis 1.pielikums Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumiem Nr.278 Objekti, kuru ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams 1. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) jēlnaftas, ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk tonnu dienā. 2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar jaudu 100 megavatu vai vairāk. 3. Atomelektrostacijas un kodolreaktori, arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniskās pētniecības darbam paredzētās iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas). 4. Iekārtas izmantotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei. 5. Iekārtas vai zonas, kas paredzētas: 1) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai; 2) izmantotās kodoldegvielas vai augstas radioaktivitātes atkritumu apstrādei; 3) izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai; 4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanai; 5) izmantotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus to ražošanas vai rašanās vietas. 6. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) melno un krāsaino metālu, izņemot dārgmetālus, pirmapstrādei un ieguvei no rūdas, koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus. 7. Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstrādei: 1) azbestcementa produktiem ar gala produkcijas apjomu vairāk nekā 10000 tonnu gadā; 2) abrazīviem materiāliem ar gala produkcijas apjomu vairāk nekā 50 tonnu gadā; 3) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 tonnu azbesta gadā. 8. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) rūpnieciskai vielu ražošanai, izmantojot vairākus secīgus ķīmisko vielu pārvēršanas procesus : 1) ķīmisko izejvielu (organisko un neorganisko) ražošana; 2) fosforu, slāpekli vai kāliju saturošo minerālmēslu (vienkāršu vai saliktu) ražošana; 3) augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošana; 4) farmaceitisko produktu ražošana, izmantojot ķīmiskos un bioloģiskos procesus; 5) sprāgstvielu ražošana. 9. Dzelzceļa līnijas, ja jaunbūvējamā vai rekonstruējamā (kapitāli remontējamā) dzelzceļa posma garums ir lielāks nekā 2100 metru. 10. Starptautiskās lidostas. 11. Valsts un pašvaldību autoceļu rekonstruējamie un no jauna būvējamie ceļa posmi, ja to garums ir lielāks nekā 10 kilometru. 12. Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdens transportam ar tilpību 1350 tonnu un vairāk. 13. Ostas un piestātnes ārpus ostām kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar tilpību 1350 tonnu un vairāk. 14. Bīstamo atkritumu uzglabāšanas un apglabāšanas vietas. 15. Sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas. 16. Atkritumu sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas ar pārstrādes apjomu 100 tonnu dienā un vairāk. 17. Pazemes ūdeņu ieguve vai mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana ar kopējo gada apriti 0,5 miljoni kubikmetru un vairāk. 18. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 % tā plūsmas. 19. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 30000 cilvēkekvivalentu. 20. Naftas un dabas gāzes rūpnieciska ieguve. 21. Aizsprosti vai citas hidrobūves ūdeņu uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonus kubikmetru. 22. Naftas, gāzes un ķimikāliju transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 500 milimetru un garums - 40 kilometru. 23. Cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā: 1) 85000 vietu broileriem; 2) 60000 vietu vistām; 3) 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka nekā 30 kilogramu; 4) 900 vietu sivēnmātēm. 24. Rūpnieciskās iekārtas: 1) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedrainas izejvielas; 2) papīra un kartona ražošanai ar jaudu vairāk nekā 50000 tonnu gadā. 25. Atklātas derīgo izrakteņu ieguves vietas ar platību vairāk nekā 10 hektāru vai kūdras ieguve, ja ieguves teritorija ir lielāka nekā 100 hektāru. 26. Augstsprieguma elektrolīnijas, kuru garums vairāk nekā 15 kilometru un spriegums 110 kilovoltu vai vairāk. 27. Naftas un naftas ķīmijas produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 50000 tonnu un vairāk, kā arī ķīmisko produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 20000 tonnu un vairāk. 28. Meža apsaimniekošana platībās, kas ir lielākas nekā 1000 hektāru. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - aizsardzības ministrs T.Jundzis 2.pielikums Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumiem Nr.278 Kritēriji, pēc kuriem novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi 1. Paredzēto darbību raksturojošie faktori: 1) apjoms; 2) mijiedarbība ar citām darbībām; 3) dabas resursu izmantošana; 4) atkritumu rašanās; 5) piesārņojums un traucējumi; 6) avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas). 2. Paredzētās darbības vieta un attiecīgā ģeogrāfiskā teritorija, pievēršot īpašu uzmanību šādiem faktoriem: 1) līdzšinējais zemes izmantošanas veids; 2) teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums, kvalitāte un atjaunošanās iespējas; 3) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību: a) mitrājiem; b) piekrastes joslai; c) augstieņu un mežu rajoniem; d) dabas rezervātiem un parkiem; e) aizsargājamām vai īpaši aizsargājamām teritorijām; f) teritorijām, kurās noteiktie kvalitātes kritēriji jau ir pārsniegti; g) blīvi apdzīvotām teritorijām; h) vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgām ainavām. 3. Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz vidi raksturojums, ko vērtē atbilstoši šī pielikuma 1. un 2.punktā noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā: 1) paredzētās darbības apjomu (ietekmētās teritorijas lielumu un ietekmēto cilvēku daudzumu); 2) paredzētās darbības iespējamo pārrobežu ietekmi; 3) ietekmes uz vidi nozīmīgumu un kompleksumu; 4) ietekmes uz vidi varbūtību; 5) ietekmes uz vidi ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - aizsardzības ministrs T.Jundzis