18. Article

Pienākums pārtraukt interešu konflikta situāciju Ja, realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersona nokļūst interešu konflikta situācijā, tai ir pienākums: 1) nekavējoties pārtraukt interešu konflikta situāciju; 2) par interešu konflikta situāciju rakstveidā paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai." 16. Izslēgt vārdkopu "III nodaļa. Īpašie noteikumi" un uzskatīt līdzšinējo IV un V nodaļu attiecīgi par III un IV nodaļu. 17. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā: "19.pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi (1) Valsts prezidentam ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar amatiem, kurus viņš ieņem saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi. (2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar: 1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem; 2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās; 3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu; 4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi. (3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un departamentu direktoriem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, policijas darbiniekiem, robežsargiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar: 1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem; 2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu. (4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem, civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar: 1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem; 2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās; 3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu; 4) citu amatu vai darbu tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā, kurā attiecīgā valsts amatpersona pilda savus pienākumus, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vai augstākas institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums. (5) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem, kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldība s mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējiem Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas am a tu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta komandiera rakstveida atļauja. (6) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kuri ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā amatpersonu sarakstā. Pārējiem policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemt a augstākas amatpersonas rakstveida atļauja. (7) Šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējie m civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas valsts amatpersonas rakstveida atļauja. (8) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko vai māksliniecisko darbību. (9) Valsts amatpersonām, kurām pieder normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar amatiem sev piederošajā zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kuras ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes vai zvejniecības, lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības un lauku tū risma." 18. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā: "19.1 pants. Atalgojuma saņemšanas ierobežojumi (1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un arī atalgojumu par tādu amatu pildīšanu un darbu veikšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu un citiem likumiem. (2) Ja Saeimas deputāta amata pildīšana tiek savienota ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, atalgojumu ir atļauts saņemt tikai par vienu amatu." 19. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā: "20.pants. Uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas noteikumi (1) Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem un šo valsts amatpersonu ģimenes locekļiem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķir t i publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. (2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi un šo valsts amatpersonu ģimenes locekļi nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona un tās ģimenes locekļi iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus. (3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi attiecīgajām valsts amatpersonām un to ģimenes locekļiem ir jāievēro arī divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus. (4) Valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņem tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, kuru vada attiecīgā valsts amatpersona, izņemot gadījumus, kad pasūtījums tiek piešķirts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus. (5) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un deputātiem, kā arī pašvaldību izpilddirektoriem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. (6) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, kā arī pašvaldību izpilddirektori nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus. (7) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem ir jāievēro šā panta piektās un sestās daļas noteikumi arī gadu pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus. (8) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja attiecīgā valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izsludinājusi publisku izsoli vai atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no konkursa vai izsoles komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā atrodas kāds konkursa vai izsoles komisijas loceklis." 20. Izslēgt 21. pantu. 21. 22.pantā: aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus "izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm" ar vārdiem "prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm"; papildināt otro daļu pēc vārda "iestāžu" ar vārdiem "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)"; papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(3) Lai valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, organizējot valsts amatpersonas darbu, nepieļautu tās atrašanos interešu konflikta situācijā, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto deklarāciju kopijas šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā valsts amatpersonai ir pienākums iesniegt arī attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam. (4) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktors savu amatpersonas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. (5) Valsts ieņēmumu dienesta korupcijas novēršanas kontroles daļā strādājošās amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz daļas vadītājam, bet daļas vadītājs savu amatpersonas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram." 22. 23.pantā: izteikt otrās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā: "7) deklarācijas iesniedzējam piederošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī deklarācijas iesniedzēja īpašumā esošie skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, un viņam piederošie vērtspapīri; 8) šā likuma 6.panta trešajā daļā norādīto deklarācijas iesniedzēja radinieku vārds, uzvārds, kā arī radniecība."; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās ziņas valsts amatpersonas deklarācijā sniedzamas gan attiecībā uz Latviju, gan ārvalstīm."; papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Deklarācijā uzrādāms arī tas īpašums, kas atrodas amatpersonas un tās laulātā kopīpašumā, kā arī kopīpašumā ar kādu citu fizisko vai juridisko personu."; uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu. 23. 24.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda: 1) šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas; 2) deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie visu veidu ienākumi, ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus." papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Tādi ienākumi kā darba alga, autoratlīdzība, honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas nomas (īres), kā arī dāvinājumi, laimesti un dividendes uzrādāmi neatkarīgi no to vērtības. Mantojumi un citi ienākumi uzrādāmi, ja to vērtība pārsniedz 500 latus." 24. 25.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus "23.panta otrajā un trešajā daļā" ar vārdiem "24.panta otrajā daļā"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Šā panta otrajā daļā minētā deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā 15 dienas pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas pēdējās dienas."; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Ja, beidzot pildīt kādus valsts amatpersonas pienākumus, attiecīgā persona turpina pildīt citus valsts amatpersonas pienākumus, tai nav jāiesniedz šajā pantā paredzētā deklarācija." 25. Aizstāt 26.panta trešajā daļā un 28.panta otrajā daļā vārdus "23.panta otrajā un trešajā daļā" ar vārdiem "23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā". 26. Izteikt 28.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: "28.pants. Valsts amatpersonas deklarācija prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm (1) Valsts ieņēmumu dienests pēc prokuratūras, izziņas vai valsts drošības iestādes ierosinājuma pieprasa deklarāciju no šā likuma 5.pantā minētajām amatpersonām, to radiniekiem un ģimenes locekļiem gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai." 27. 29.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "jebkuras" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās"; papildināt otro daļu pēc vārda "žurnālistu" ar vārdiem "kā arī citu personu"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto amatpersonu un to radinieku dzīvesvietu (adresi)." 28. Izslēgt 30.panta 1. un 2.punktā vārdus "un to radinieki". 29. 31.pantā: papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "(2) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonu radiniekiem deklarācijas, kurās norādāmas šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas un kuras iesniedzamas 10 dienu laikā no pieprasījuma dienas."; uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un izteikt to šādā redakcijā: "(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, kurā norādāmas ziņas par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas iegūšanas avotiem." 30. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā: "7. Lai īstenotu valsts politiku korupcijas novēršanā, Ministru kabinets izveido koordinējošu institūciju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 8. Lai organizētu šā likuma izpildes kontroli, Valsts ieņēmumu dienests līdz 1999.gada 1.janvārim izveido korupcijas novēršanas kontroles daļu, kas ir tieši pakļauta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram." Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 15.oktobrī. Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1998.gada 4.novembrī