3. Article

Ministru kabinets Satversmes tiesai iesniegtajā atbildes rakstā norāda, ka saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktu Ministru kabinets esot pilnvarots noteikt nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācijas kārtību. Atbildes rakstā apgalvots, ka apstrīdēto noteikumu 6.punkts paredzot kompensēt pašvaldībām starpību starp sākotnēji aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi un precizēto nodokļa ieņēmumu prognozi, jo likums nenosakot kompensēt starpību starp nodokļa prognozi un tā faktisko izpildi. Nekustamā īpašuma nodokļa faktiskā izpilde, nosakot šā nodokļa prognozes neizpildes kompensāciju, neesot ņemama vērā, jo saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" šo nodokli aprēķina pašvaldība, un tādējādi nodokļa prognozes faktiskā izpilde esot atkarīga tikai no pašvaldības darbības. Atbildes rakstā paskaidrots, ka likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" un apstrīdētie noteikumi paredzot, ka pašvaldības sadarbībā ar Valsts zemes dienestu precizē sākotnēji noteikto nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi, t.i., aprēķina un konstatē gadījumus, kuri nepamatoti, no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ, ir palielinājuši pašvaldībai apstiprināto nodokļa prognozi. Tādējādi pašvaldībai tiekot kompensēta starpība starp sākotnēji aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi un precizēto nodokļa ieņēmumu prognozi. Ministru kabineta pārstāve Finansu ministrijas Budžeta departamenta Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāja Signe Zeikate tiesas sēdē aizstāvēja viedokli, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. Ministru kabineta pārstāve uzsvēra, ka Ministru kabinets, izdodot apstrīdētos noteikumus, ir noteicis pašvaldību motivētā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī nodokļa prognozes kompensācijas kārtību. Ministru kabinets apstrīdētajos noteikumos ir speciāli paredzējis nodokļa precizētās prognozes noteikšanu, jo nodokļa faktiskā izpilde nevar tikt novērtēta saimnieciskā gada laikā. Saskaņā ar apstrīdēto noteikumu 2.punktu pašvaldībām 15.septembrī jāiesniedz motivēts iesniegums par nodokļa prognozes neizpildi. Līdz tam laikam vēl neesot iespējams norādīt faktisko nodokļa neizpildi, jo pēdējais nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņš ir 15.novembris. Ministru kabineta pārstāve paskaidroja, ka "no pašvaldību darbības neatkarīgie apstākļi" esot noteikti likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Izvērtējot apstrīdēto noteikumu atbilstību Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 2.punktam un otrajai daļai, un likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktam, Satversmes tiesa s e c i n ā j a : 1. Pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 2.punktu, Ministru kabinets var izdot normatīvus aktus — noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu satura galvenajiem virzieniem. Tāda veida Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti uz īpaša pilnvarojuma pamata, t.i., saskaņā ar attiecīgā likuma normu, kurā noteikts, ka likuma piemērošanai nepieciešamos noteikumus izdos Ministru kabinets. Šāds speciāls pilnvarojums ir ietverts likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktā. Minētā likuma norma pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus un formulē noteikumu satura galvenos virzienus, proti: 1) noteikumi attiecināmi uz pašvaldībām, kurām no to darbības neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams iekasēt 1998.gada prognozē paredzēto nekustamā īpašuma nodokli; 2) noteikumos jāreglamentē kārtība, kādā tiek iesniegti un izskatīti pašvaldību motivētie iesniegumi Finansu ministrijā; 3) noteikumos jānosaka nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācijas kārtība. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta otro daļu šie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem. 2. Likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" nosaka pašvaldību finansu izlīdzināšanas vispārējos principus un kārtību. Saskaņā ar likuma 2.pantu pašvaldību finansu izlīdzināšanas mērķis ir radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, kā arī veicināt pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finansu resursu veidošanā un pašvaldību finansiālās darbības aizsardzības nodrošināšanā. Šis mērķis jāņem vērā, iztulkojot minētā likuma normas. Turklāt, iztulkojot Pārejas noteikumus, jāņem vērā, ka tajos ietvertās likuma piemērošanas īpatnības ir noteiktas, ievērojot sociālekonomiskos apstākļus nekustamā īpašuma nodokļa novērtēšanas jomā. Saskaņā ar likuma 7.pantu pašvaldību finansu izlīdzināšana tiek veikta, novērtējot katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus. Turklāt "nekustamā īpašuma nodoklis katrai pašvaldībai tiek prognozēts atbilstoši Valsts zemes dienesta oficiālajiem datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Taču nekustamā īpašuma nodokļa prognozēšana 1998.gadam netika saskaņota ar pašvaldībām, kā tas ir reglamentēts likuma 7.pantā, un tas bija viens no iemesliem neprecīzas prognozes noteikšanai. 3. Likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktā noteiktā kompensācija ir paredzēta, lai kompensētu no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ radušos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildi. Apstrīdētajos noteikumos Ministru kabinets par apstākļiem, kas nav atkarīgi no pašvaldību darbības, ir atzinis ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamos īpašumus, kuri noteikti likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta otrajā daļā. Tādējādi Ministru kabinets, sašaurināti iztulkojot likuma Pārejas noteikumu 9.punktā izteikto likumdevēja gribu, nav ņēmis vērā citus normatīvos aktus, kuri reglamentē nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. Tās ir likuma normas, kas attiecas vai nu uz visām pašvaldībām kopumā, vai arī uz noteiktām pašvaldībām atsevišķi, piemēram, gan likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.pants, kas regulē nodokļu un nodevu parādu dzēšanu, gan arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 30.pants, kurš paredz nodokļu atlaides Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Turklāt apstrīdētajos noteikumos nav noteikta pašvaldību motivēta iesnieguma izskatīšanas procedūra, kuras gaitā būtu jākonstatē un, aprēķinot kompensāciju, jāņem vērā "no pašvaldību darbības neatkarīgie apstākļi", kas nepieļauj nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. Tādējādi netiek ievērots galvenais kritērijs nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes aprēķināšanā un kompensācijas noteikšanā. Bez tam, izdodot apstrīdētos noteikumus, Ministru kabinets ir pārkāpis likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktā doto pilnvarojumu, jo ir noteicis kārtību, kādā kompensēt starpību starp sākotnēji aprēķināto nodokļa ieņēmumu prognozi un precizēto nodokļa ieņēmumu prognozi, taču nav paredzējis kārtību, kādā kompensēt no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ neiekasēto nodokļa daļu. Arī Saeima 1998.gada 26.novembrī, izskatot Ministru kabineta iesniegtos "Grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" un lemjot par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju pašvaldībām, neatbalstīja Ministru kabineta iesniegto redakciju, kas paredzēja aprēķināt šo kompensāciju kā starpību starp sākotnēji noteikto nodokļa prognozi un precizēto prognozi. Paredzot kompensāciju nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildei 4,5 miljonu latu apmērā, kas "aprēķināta kā neiekasētā nekustamā īpašuma nodokļa summa no pašvaldības darbības neatkarīgu apstākļu dēļ", likumdevējs vēlreiz apstiprināja likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punkta jēgu un mērķi, proti, kompensēt no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ radušos nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildi. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.–32.pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a : Atzīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumus nr.294 "Kārtība, kādā pašvaldībām kompensējama nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 1998.gadam neizpilde" par neatbilstošiem Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 2.punktam un otrajai daļai, un likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktam un par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 1998.gada 9.decembrī. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš Satversmes tiesas tiesnesis R.Apsītis Satversmes tiesas tiesnese I.Čepāne Satversmes tiesas tiesnesis A.Lepse Satversmes tiesas tiesnese I.Skultāne Satversmes tiesas tiesnese A.Ušacka