1.11. Article — nodrošina importētāja apelācijas tiesības pret muitas administrācijas doto vērtējumu vērtējamajām precēm. Vispirms apelācija jāiesniedz augstākā muitas administrācijas līmenī, taču importētājam ir jādod tiesības griezties tiesā kā pēdējā instancē.

2. "Bez soda piemērošanas" nozīmē, ka importētājam nevar uzlikt vai draudēt ar naudas sodu par to, ka šis importētājs ir izlēmis izmantot apelācijas tiesības. Parastās tiesas procesa izmaksas vai advokāta pakalpojumu izmaksas nav uzskatāmas par soda naudu. 3. Tomēr nekas 11. pantā neattur Dalībvalsti no visu pienācīgo muitas nodevu pilnas nomaksas pieprasīšanas pirms apelācijas. Piezīme 15. pantam 4. paragrāfs 15. panta nolūkiem termins "persona" attiecas arī uz juridiskajām personām. 4.(e) paragrāfs Šī Līguma nolūkiem uzskata, ka viena persona kontrolē otru personu, ja pirmā juridiski vai ar savu darbību var ierobežot vai vadīt otro. 2. pielikums TEHNISKĀ KOMITEJA MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAI 1. Saskaņā ar šī Līguma 18. pantu Tehniskā komiteja jāizveido MSP ietvaros ar nolūku nodrošināt šī Līguma interpretēšanas un piemērošanas vienveidību tehniskā līmenī. 2. Tehniskās komitejas pienākumos ietilpst sekojošais: (a) pētīt specifiskas tehniskās problēmas, kas rodas ikdienas muitas vērtēšanas sistēmas administrēšanā Dalībvalstīm, un sniegt konsultatīvu viedokli par pieņemamiem risinājumiem, pamatojoties uz iesniegto faktu materiālu; (b) pēc pieprasījuma pētīt muitas vērtības noteikšanas likumus, procedūras un prakses, to atbilstību šim Līgumam, un sagatavot ziņojumus par šādu pētījumu rezultātiem; (c) sagatavot un izplatīt gadskārtējos ziņojumus par šī Līguma darbības tehniskajiem aspektiem un esošo situāciju; (d) pēc jebkuras Komitejas Dalībvalsts pieprasījuma nodrošināt ar šādu informāciju un konsultācijām par jebkuru jautājumu sakarā ar importēto preču vērtēšanu. Šāda informācija un konsultācijas var tikt sagatavotas konsultatīvā viedokļa, komentāru vai paskaidrojošo ziņojumu formā; (e) pēc attiecīga pieprasījuma nodrošināt tehnisku palīdzību Dalībvalstīm ar nolūku paplašināt šī Līguma starptautisko akceptu; (f) veikt pētījumus par lietas būtību, ko tai uzdod panelis šī Līguma 19. panta ietvaros; un (g) izpildīt citus pienākumus, ko Komiteja tai uzdod. Vispārējie nosacījumi 3. Tehniskajai komitejai jāpieliek visas pūles, lai pabeigtu tās darbu attiecīgajos jautājumos iespējami īsā laika periodā, īpaši tas attiecas uz Dalībvalstu, Komitejas vai paneļa uzdevumiem. Kā norādīts 19. panta 4. paragrāfā, panelis nosaka konkrētu laiku, kurā Tehniskajai komitejai jāsagatavo ziņojums par apskatāmo jautājumu, un Tehniskajai komitejai ir pienākums to izpildīt norādītajā laika periodā. 4. MSP Sekretariāta pienākums ir palīdzēt Tehniskajai komitejai. Pārstāvniecība 5. Katrai Dalībvalstij ir tiesības uz pārstāvniecību Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts var nominēt vienu delegātu un vienu vai vairākus aizvietotājus, kas to pārstāvēs Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts, kas ir šādi pārstāvēta, šajā Pielikumā tiek saukta par "Tehniskās komitejas Dalībvalsti". Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjiem var palīdzēt padomnieki. PTO Sekretariāts var piedalīties šajās apspriedēs novērotāja statusā. 6. MSP Dalībvalstis, kas nav PTO Dalībvalstis, var tikt pārstāvētas Tehniskās komitejas apspriedēs ar vienu delegātu un vienu vai vairākiem aizvietotājiem. Šādi pārstāvji piedalās Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā. 7. Ar Tehniskās komitejas priekšsēdētāja apstiprinājumu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts par "Ģenerālsekretāru") var uzaicināt tādu valstu pārstāvjus, kas nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP dalībvalstis, kā arī starptautisko valstu un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus piedalīties Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā. 8. Par Tehniskās komitejas apspriežu delegātiem, aizvietotājiem un padomniekiem jāinformē Ģenerālsekretārs. Tehniskās komitejas apspriedes 9. Tehniskajai komitejai jāsanāk pēc nepieciešamības, taču vismaz divas reizes gadā. Katrā iepriekšējā apspriedē Tehniskajai komitejai jānosaka nākamās apspriedes datums. Apspriedes datumu var mainīt pēc jebkuras Tehniskās komitejas Dalībvalsts pieprasījuma, par ko lēmumu pieņem Tehniskajā komitejā, balsojot pēc vienkāršā balsu vairākuma principa, vai arī, gadījumos, kam nepieciešama tūlītēja uzmanība — pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Saskaņā ar šī paragrāfa pirmo teikumu, Tehniskajai komitejai jāapspriežas tad, kad tas ir nepieciešams, lai apspriestu jautājumus, kurus tai ir uzdevis izskatīt panelis saskaņā ar šī Līguma 19. pantu. 10. Tehniskās komitejas apspriedes jānotur MSP galvenajā mītnē, ja vien nav izlemts par citu iespēju. 11. Ģenerālsekretāram ir pienākums informēt par Tehniskās komitejas apspriežu sesijas sākumu visas Tehniskās komitejas Dalībvalstis un tās, kas minētas 6. un 7. paragrāfos vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot neatliekamus gadījumus. Darba kārtība 12. Ģenerālsekretārs sagatavo katras sesijas darba kārtības priekšlikumu un nosūta to visām Tehniskās komitejas Dalībvalstīm un tām, kas uzskaitītas 6. un 7. paragrāfos vismaz 30 dienas pirms sesijas sākuma, izņemot neatliekamus gadījumus. Šajā darba kārtībā jāietver visi jautājumi, kuru iekļaušanu apstiprinājusi Tehniskā komiteja iepriekšējās sesijas laikā, visi jautājumi, kurus priekšsēdētājs pats iekļauj vai tie tikuši iekļauti pēc viņa iniciatīvas, kā arī visi tie jautājumi, kuru iekļaušanu pieprasījuši Ģenerālsekretārs, MSP, vai jebkura Tehniskās komitejas Dalībvalsts. 13. Tehniskajai komitejai jāapstiprina tās darba kārtība katras sesijas atklāšanā. Tehniskā komiteja var izmainīt darba kārtību jebkurā sesijas brīdī. Amatpersonas un darbība 14. Tehniskā komiteja ieceļ no delegātiem priekšsēdētāju un vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc kārtas vienu gadu jāvada birojs. Bijušais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks var tikt ievēlēti atkārtoti. Tāda priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka mandāti, kuri vairs nepārstāv Tehniskās komitejas Dalībvalsti, tiek automātiski anulēti. 15. Ja priekšsēdētājs nepiedalās kādā apspriedē vai tās daļā, apspriedi vada priekšsēdētāja vietnieks. Šajā gadījumā pēdējam ir tādas pašas pilnvaras un pienākumi kā priekšsēdētājam. 16. Priekšsēdētājam jāpiedalās Tehniskās komitejas norisēs kā amatpersonai un nevis kā Tehniskās komitejas Dalībvalsts pārstāvim. 17. Papildus citiem pienākumiem, ko priekšsēdētājam uzliek šie noteikumi, priekšsēdētājam jāpaziņo par apspriedes atklāšanu un slēgšanu, jāvada diskusija, jānosaka runātāju kārtība un, sekojot šiem noteikumiem, jāvada norises. Priekšsēdētājs var arī saukt runātāju pie kārtības, ja tā piezīmes neattiecas uz lietu. 18. Jebkuras lietas apspriešanas laikā ikviena delegācija var ierosināt izmainīt apspriešanas kārtību. Šajā gadījumā priekšsēdētājs var nekavējoties nākt klajā ar noteikumiem. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, priekšsēdētājs nodod tos sapulcei lēmuma pieņemšanai un tie ir spēkā līdz turpmākām izmaiņām. 19. Ģenerālsekretārs vai MSP Sekretariāta amatpersonas, ko nozīmējis Ģenerālsekretārs, Tehniskās komitejas apspriedēs veic sekretāra pienākumus. Kvorums un balsošana 20. Tehniskās komitejas Dalībvalstu biedru vienkāršais vairākums sastāda kvorumu. 21. Katrai Tehniskās komitejas dalībvalstij piekrīt viena balss. Tehniskās komitejas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, kas sastāv no divām trešdaļām klātesošo dalībvalstu. Neraugoties uz balsojuma rezultātu konkrētajā jautājuma, Tehniskajai komitejai ir tiesības sastādīt ziņojumu Komitejai un MSP par šo jautājumu, norādot viedokļu atšķirības, kas paustas attiecīgajās diskusijās. Ņemot vērā augstāk aprakstītos nosacījumus, Tehniskajai komisijai jāpieņem lēmumi uz konsensusa principa bāzes paneļa ierosinātajos jautājumos. Ja Tehniskā komiteja nav varējusi vienoties par jautājumu, ko ierosinājis panelis, Tehniskajai komitejai jāsastāda ziņojums, kas detalizēti izklāsta šī jautājuma faktus un apraksta dalībvalstu viedokļus. Valodas un lietvedība 22. Tehniskās komitejas oficiālās valodas ir angļu, franču un spāņu valodas. Runas vai paziņojumi, kas tiek veikti kādā no šīm trijām valodām ir nekavējoties jātulko pārējās oficiālajās valodās, ja vien visas delegācijas nav vienojušās, ka tulkojums nav nepieciešams. Runas un paziņojumi, kas tiek veikti kādā citā valodā, ir ar tādiem pašiem noteikumiem jātulko angliski, franciski un spāniski, tikai šajā gadījumā attiecīgajai delegācijai jāiesniedz tulkojums angliski, franciski vai spāniski. Tikai angļu, franču vai spāņu valodas var tikt lietotas Tehniskās komitejas oficiālajos dokumentos. Memorandi un sarakste, kas paredzēti Tehniskajai komisijai, ir jāiesniedz vienā no oficiālajām valodām. 23. Tehniskajai komisijai ir jāsastāda ziņojumi par katru no tās sesijām un, ja priekšsēdētājs uzskata to par nepieciešamu, arī tās apspriežu protokoli vai piezīmes. Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona atskaitās par tehniskās komitejas darbu katrā tās apspriedē un katrā MSP apspriedē. 3. pielikums 1. Piecu gadu termiņš, kurā jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespēja atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu, kas nostiprināta ar šī Līguma 20. panta 1. paragrāfu, dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var izrādīties nepietiekošs. Šādos gadījumos jaunattīstības Dalībvalsts pirms šī termiņa, kas definēts 20. panta 1. paragrāfā, beigām var pieprasīt tā pagarinājumu, sagaidot, ka Dalībvalstis ar sapratni attieksies pret šādu pieprasījumu gadījumos, kur attiecīgās jaunattīstības Dalībvalstis var sniegt būtisku pamatojumu. 2. Jaunattīstības Dalībvalstis, kas uz doto brīdi nosaka preču muitas vērtību pēc oficiāli noteiktajām minimālajām vērtībām, var izteikt vēlēšanos atkāpties no šādām vērtībām ar ierobežojošiem nosacījumiem pārejas periodā, pakļaujoties noteikumiem, par kuriem attiecīgi vienojas Dalībvalstis. 3. Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras uzskata, ka Līguma 4. pantā noteiktā apgrieztās kārtības iespēja importētājam var radīt tām nopietnus sarežģījumus, var izteikt vēlēšanos atkāpties no 4. panta piemērošanas ar sekojošu noteikumu: "....................................... valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 4. panta attiecīgais nosacījums ir piemērojams tikai tad, ja muitas iestādes piekrīt prasībai par 5. un 6. pantu piemērošanu apgrieztā kārtībā." Ja jaunattīstības Dalībvalstis šādi definē atkāpšanos, Dalībvalstīm jāpiekrīt saskaņā ar šī Līguma 21. pantu. 4. Jaunattīstības Dalībvalstis var izteikt vēlēšanos atkāpties no 5. panta 2. paragrāfa piemērošanas ar sekojošu noteikumu: " ................................................................ valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 5. panta 2. paragrāfs ir jāpiemēro saskaņā ar attiecīgās piezīmes nosacījumiem neatkarīgi no importētāja pieprasījuma rakstura." 5. Dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties grūtības piemērojot šī Līguma 1. pantu tiktāl, cik tas attiecas uz vienīgā aģenta, vienīgā izplatītāja vai vienīgā koncesionāra veiktajiem importiem šajās valstīs. Ja jaunattīstības Dalībvalstīm praksē piemērojot šo Līgumu rodas minētās problēmas, pēc šo Dalībvalstu pieprasījuma jāveic pētījums par attiecīgo situāciju ar nolūku atrast piemērotu risinājumu. 6. Ar 17. pantu atzīst, ka šo Līgumu piemērojot, muitas administrācijām varētu rasties nepieciešamība veikt pieprasījumus, lai noskaidrotu jebkura dokumenta vai deklarācijas, kas tai iesniegta muitas vērtēšanas nolūkā, patiesīgumu vai pareizību. Tādējādi ar šo pantu ir nostiprināti pieprasījumi, kas var tikt izdarīti ar mērķi, piemēram, pārliecināties par to, ka muitai iesniegtie vai deklarētie vērtības elementi saistībā ar muitas vērtības noteikšanu, ir pilnīgi un pareizi. Dalībvalstīm, saskaņā ar to nacionālajiem likumiem un procedurālo kārtību, ir tiesības prasīt no importētājiem pilnīgu sadarbību attiecībā uz šādiem pieprasījumiem. 7. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ietver visus pircēja maksājumus pārdevējam vai pircēja maksājumus trešajai pusei pārdevēja labā, kas faktiski notikuši vai jāveic kā noteikums importēto preču pārdošanai. LĪGUMS PAR PIRMSNOSŪTĪŠANAS INSPEKCIJU Dalībvalstis, Atzīmējot, ka 1986.gada 20.septembrī Ministri vienojās, ka "Urugvajas Raunda Daudzpusējo Tirdzniecības Sarunu" mērķis ir "attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos", "nostiprināt GATT lomu" un "palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi"; Ievērojot, ka vairākas jaunattīstīto valstu Dalībvalstis griežas pēc palīdzības pirmsnosūtīšanas inspekcijā; Atzīstot jaunattīstības valstu nepieciešamību šādai rīcībai, ja vien un ciktāl tas ir nepieciešams, lai apliecinātu importēto preču kvalitāti, daudzumu vai cenu; Pievēršot uzmanību, ka šādas programmas veicamas, neradot nevajadzīgu aizkavēšanos vai nevienādu attieksmi; Ievērojot, ka pēc definīcijas šī inspekcija tiek veikta eksportētāju Dalībvalstu teritorijā; Atzīstot nepieciešamību izveidot saskaņotu starptautisku struktūru izmantotāju Dalībvalstu un eksportētāju Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem; Atzīstot, ka GATT 1994 principi un saistības attiecas uz to pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību, kurus šim nolūkam ir pilnvarojušas valdības, kas ir PTO Dalībvalstis; Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt atklātību par pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību un par likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju; Vēloties nodrošināt ātru, efektīvu un objektīvu strīdu atrisināšanu starp eksportētājiem un pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektiem, kas rodas saistībā ar šo Līgumu; vienojas par sekojošo: