27. Article
Sekretariāta pienākumi
1. Sekretariāta pienākumos ietilpst palīdzība komisijām, sevišķi attiecībā uz izskatāmo jautājumu juridiskajiem, vēsturiskajiem un procedurālajiem aspektiem, kā arī sekretāra un tehniskas palīdzības sniegšana.
2. Tā kā Sekretariāts palīdz Dalībvalstīm pēc to pieprasījuma attiecībā uz strīdu noregulēšanu, var rasties arī nepieciešamība sniegt papildus juridiskās konsultācijas un palīdzību attiecībā uz strīdu noregulēšanu jaunattīstības Dalībvalstīm. Šajā sakarā Sekretariāts dod iespējas izmantot kvalificētu ekspertu no PTO tehniskās sadarbības dienesta jebkurai jaunattīstības valsts Dalībvalstij pēc tās pieprasījuma. Šis eksperts palīdz jaunattīstības valsts Dalībvalstij tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu Sekretariāta objektivitāti.
3. Sekretariāts rīko speciālus apmācības kursus ieinteresētajām Dalībvalstīm attiecībā uz šo strīdu noregulēšanas kārtību un praksi, lai dotu iespēju Dalībvalstu ekspertiem iegūt vairāk informācijas šajā sakarā.
1. pielikums
Līgumi, kuri ietilpst šīs vienošanās darbības sfērā
(A) Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanas līgums
(B) Daudzpusējie tirdzniecības līgumi
1A pielikumsDaudzpusējie līgumi par preču tirdzniecību1B pielikumsVispārējā vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem1C pielikumsLīgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām2. pielikumsVienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu noregulēšanu(C) Plurilaterālie tirdzniecības līgumi
4. pielikumsLīgums par tirdzniecību ar civilajiem lidaparātiemLīgums par valsts pasūtījumuStarptautiskais piena produktu līgumsStarptautiskais liellopu gaļas līgumsŠīs Vienošanās piemērojamība Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem ir pakļauta lēmuma pieņemšanai, ko veic katra no līgumslēdzējām pusēm, nosakot Vienošanās piemērošanas nosacījumus katram atsevišķam līgumam, ieskaitot jebkuru īpašu vai papildus noteikumu vai kārtības iekļaušanu 2. pielikumā, kā par to informēts SNI.
2. pielikums
Īpaši vai papildus noteikumi un kārtību, kuri ietilpst aptvertajos līgumos
LīgumsNoteikumi un kārtībaLīgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu11.2Līgums par tekstīlijām un apģērbu2.14,2.21,4.4,5.2,5.4,6.9,6.10,6.11,8.1, 8.12Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā14.2 - 14.4, 2.pielikumsLīgums par GATT 1994 VI.panta īstenošanu17.4 - 17.7Līgums par GATT 1994 VII.panta īstenošanu19.3 - 19.5, II.pielikums, 2.(f),3,9,21Līgums par subsīdijām un aizsardzības pasākumiem4.2 - 4.12, 6.6, 7.2 - 7.10, 8.5, piezīme 35 24.4, 27.7, V.pielikumsVispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecībuXXII:3,XXIII:3Pielikums par finansu pakalpojumiem4Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem4Lēmums par noteiktām strīdu noregulēšanas kārtību GATS1. - 5.Noteikumu un kārtības saraksts šajā Pielikumā ietver nosacījumus, kuri var būt tikai daļēji atbilstoši šajā kontekstā.
Jebkuri īpaši vai papildus noteikumi vai kārtība Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos, kā to noteikušas katra līguma kompetentas institūcijas un kā par to informēts SNI.
3. pielikums
Darba kārtība
1. Savās sēdēs komisija ievēro šīs Vienošanās attiecīgos nosacījumus. Turklāt, spēkā ir sekojoši aprakstīta darba kārtība.
2. Komisija sapulcējas slēgtā sesijā. Strīdus puses un ieinteresētās puses piedalās sanāksmēs tikai tad, ja komisija tās uzaicinājusi ierasties.
3. Komisijas apspriedes un tajā iesniegtie dokumenti ir konfidenciāli. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi publiskot tās pozīciju. Attiecībā par informāciju, kuru kāda no Dalībvalstīm iesniegusi komisijai kā konfidenciālu, pārējām Dalībvalstīm jārespektē šādas informācijas statuss. Ja strīdus puse iesniedz komisijai sava rakstiskā iesnieguma konfidenciālo variantu, tā, pēc attiecīga Dalībvalsts pieprasījuma, sniedz arī iesniegumā esošās informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.
4. Pirms komisijas pirmās tikšanās ar pusēm pēc būtības, strīdus pusēm jānodod komisijai rakstiskie iesniegumi, kuros tās izklāsta lietas faktus un savus argumentus.
5. Savā pirmajā tikšanās ar pusēm pēc būtības, komisijai jāuzaicina sūdzētājai pusei iepazīstināt ar tās lietu. Sekojoši un tās pašas sanāksmes laikā, puse, pret kuru tikusi celta sūdzība, jāuzaicina izteikt tās viedokli.
6. Visas trešās puses, kuras ir darījušas zināmu SNI savu ieinteresētību strīdā, tiek rakstiski uzaicinātas izteikt savus viedokļus pirmās sanāksmes sesijas laikā, kurā šim nolūkam jāatvēl laiks. Visas trešās puses drīkst būt klāt visā šīs sesijas laikā.
7. Formāli atspēkojumi tiek izdarīti komisijas otrajā sanāksmē. Pusei pret kuru ir celta sūdzība, ir tiesības pirmajai ņemt vārdu un tai seko sūdzību ierosinātāja puse. Pirms šādas sanāksmes, pusēm jāiesniedz komisijā rakstveida atspēkojumi.
8. Jebkurā laikā komisija drīkst uzdot pusēm jautājumus un lūgt tām paskaidrojumus vai nu tikšanās laikā ar pusēm vai rakstveidā.
9. Strīdus pusēm un jebkurai trešajai pusei, kas ir uzaicināta izteikt savu viedokli atbilstoši 10. pantam, jānodod komisijas rīcībā savu mutisko paziņojumu rakstiskais variants.
10. Pilnīgas atklātības interesēs iepazīstināšana ar lietu, atspēkojumi un paziņojumi, kuri minēti 5. līdz 9.paragrāfos, jāveic pusēm klātesot. Vēl jo vairāk, katras puses rakstiskajiem iesniegumiem, ieskaitot jebkurus komentārus par ziņojuma aprakstošo daļu un atbildes uz komisijas uzdotajiem jautājumiem, jābūt pieejamiem otrai pusei vai pusēm.
11. Jebkuras papildus procedūras, kas piekrīt komisijai.
12. Ierosinātais komisijas darba grafiks:
(a)Pušu pirmo rakstisko iesniegumu saņemšana: sūdzētāja Puse
3-6 nedēļasPuse, pret kuru tiek celta sūdzība2-3 nedēļas(b)Pirmās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta: trešās puses sēde
1-2 nedēļas(c)Rakstisko atspēkojumu saņemšana no pusēm2-3 nedēļas(d)Otrās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta1-2 nedēļas(e)Ziņojuma aprakstošās daļas izsniegšana pusēm2-4 nedēļas(f)Komentāru saņemšana no pusēm par ziņojuma aprakstošo daļu2 nedēļas(g)Pagaidu ziņojuma izsniegšana pusēm, ieskaitot slēdzienus un secinājumus2-4 nedēļas(h)Pēdējais termiņš, kad puse var pieprasīt pārskatīt ziņojuma daļu (daļas)1 nedēļa(i)Pārskata termiņš komisijai, ieskaitot iespējamo papildus tikšanos ar pusēm2 nedēļas(j)Galīgā ziņojuma izsniegšana strīdus pusēm2 nedēļas(k)Galīgā ziņojuma izsniegšana Dalībvalstīm3 nedēļasAugstāk minētais kalendārs var tikt izmainīts, ņemot vērā neparedzētu notikumu attīstību. Ja nepieciešams, var tikt ieplānotas papildus tikšanās ar pusēm.
4. pielikums
Ekspertu pārskata grupas
Sekojoši noteikumi un kārtība ir spēkā attiecībā uz ekspertu pārskata grupām, kuras ir izveidotas atbilstoši 13. panta 2. paragrāfa nosacījumiem:
1. Ekspertu grupas atrodas komisijas pakļautībā. Par to pilnvaru loku un detalizētu darbības kārtību lemj komisija, un tās atskaitās komisijai.
2. Piedalīšanās ekspertu pārskata grupās tiek ierobežota ar tādām personām, kurām minētajā jomā ir profesionāla izglītība un pieredze.
3. Strīda pušu valstu pilsoņi citādāk nedrīkst piedalīties ekspertu pārskata grupā bez kopējas vienošanās ar strīdus pusēm, kā tikai izņēmuma apstākļos, kad komisija uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes savādāk nevar tikt īstenota. Strīda pušu valdību amatpersonas nepiedalās ekspertu pārskata grupas darbā. Ekspertu grupas locekļi pilda savus individuālos pienākumus un nepārstāv valstis vai kādas organizācijas. Tādēļ ne valstu valdības, ne organizācijas nedrīkst tiem sniegt norādījumus attiecībā uz ekspertu pārskata grupas darbību.
4. Ekspertu pārskata grupas konsultējas un cenšas iegūt informāciju un tehniskus padomus no jebkuriem avotiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem. Pirms ekspertu pārskata grupa uzsāk iegūt šādu informāciju vai padomu no avota Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tā informē par to Dalībvalsts valdību. Jebkura Dalībvalsts nekavējoties un pilnībā atbild uz jebkuru ekspertu pārskata grupas lūgumu pēc tādas informācijas, kādu ekspertu pārskata grupa uzskata par nepieciešamu un atbilstošu.
5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kura ir iesniegta ekspertu pārskata grupai, ja vien tai nav konfidenciāls raksturs. Ekspertu pārskata grupai sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez tās valdības, organizācijas vai personas, kura sniedz šādu informāciju, formālas atļaujas. Ja šāda informācija tiek pieprasīta no ekspertu pārskata grupas, bet ekspertu grupa neatļauj izpaust šādu informāciju, valdība, organizācija vai persona, kura sniedz šādu informāciju, sniedz šādas informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.
6. Ekspertu pārskata grupa iesniedz strīdus pusēm ziņojuma projektu, lai saņemtu to komentārus, un attiecīgi ņemtu tos vērā galīgajā ziņojumā, kurš arī tiek izsniegts strīdus pusēm, kad tas ir iesniegts komisijai. Šim ekspertu grupas ziņojumam ir tikai ieteikuma raksturs.
___________________________________
2 Tiek uzskatīts, ka SNI ir pieņemts lēmums pēc consensus principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kura piedalās SNI sanāksmē, lēmuma pieņemšanas brīdī formāli neiebilst pret to.
3 Šis paragrāfs tiek piemērots arī strīdiem, par kuriem komisijas ziņojums nav ticis pieņemts vai arī tas nav pilnība izpildīts.
4 Ja jebkura cita aptverta līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptvertā līguma nosacījumi.
5 Attiecīgie nosacījumi par konsultācijām aptvertajos līgumos ir uzskaitīti sekojoši: Līgums par lauksaimniecību, 19. pants; Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, 11. panta 1. paragrāfs; Līgums par tekstīlijām un apģērbu, 8. panta 4. paragrāfs; Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, 14. panta 1. paragrāfs, Līgums par ar tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem, 8. pants; Līgums par GATT 1994 VI panta īstenošanu, 17. panta 2. paragrāfs; Līgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu, 19. panta 2. paragrāfs; Līgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju, 7. pants; Līgums par izcelsmes noteikumiem, 7. pants; Līgums par importa licencēšanas kartību, 6. pants; Līgums par subsīdijām un pretpasākumiem, 30. pants; Līgums par garantijām, 14. pants; Līgums par ar tirdzniecību saistītiem intelektuāla īpašuma aspektiem, 64.1 pants; un jebkuri attiecīgie nosacījumi par konsultācijām Plurilaterālajos Tirdzniecības līgumos, kā to nosaka kompetentas katra Līguma institūcijas un ka par to attiecīgi paziņots SNI.
6 Pēc sūdzētājas puses pieprasījuma, SNI jāsasauc sanāksme ar šādu nolūku 15 dienu laika no prasības saņemšanas brīža, ar nosacījumu, ka par sanāksmi ir paziņots vismaz 10 dienas iepriekš.
7 Gadījumā, ja strīdus puses ir muitas savienības vai kopējie tirgi, šis nosacījums attiecas uz visiem muitas savienības vai kopējā tirgus dalībvalstu pilsoņiem.
8 Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika periodā, kas nepieciešams, lai tiktu ievēroti 16. panta 1. un 4. paragrāfi, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.
9 Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika periodā, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.
10 "attiecīgā Dalībvalsts" ir strīdus puse, kurai adresēti komisijas vai Apelācijas institūcijas ieteikumi.
11 Attiecībā par ieteikumiem, gadījumos, kur nav konstatēts GATT 1994 vai kāda cita aptvertā līguma pārkāpums, skatīt 26. pantu.
12 Ja SNI tikšanas nav paredzēta šajā laika periodā, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.
13 Ja puses nespēj vienoties par arbitru 10 dienu laikā pēc jautājuma iesniegšanas arbitrāžai, ģenerāldirektoram jāieceļ arbitrs konsultējoties ar pusēm ne vēlāk kā 10 dienu laikā.
14 Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.
15 Saraksts dokumentā MTN.GNS/W/120 identificē 11 sektorus.
16 Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.
17 Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu vai uz sākotnējo komisijas sastāvu, kad tas izpilda arbitra pienākumus.
18 Ja jebkura cita aptvertā līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptvertā līguma nosacījumi.
3. pielikums
Tirdzniecības politikas pārbaudes mehānisms
Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:
A. Mērķi
(i) Tirdzniecības politikas pārbaudes mehānisma ("tālāk tekstā TPPM") mērķis ir veicināt to normatīvo aktu, disciplīnu un saistību ievērošanu, kuri noteikti saskaņā ar Daudzpusējiem Tirdzniecības Līgumiem un, atkarībā no piemērojamības, Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem Dalībvalstīs, un tādejādi sekmējot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas funkcionēšanu, panākot lielāku Dalībvalstu atklātību un savstarpēju to tirdzniecības politikas un prakses izpratni. Secīgi, pārbaudes mehānisms rada pastāvīgu iespēju izprast un kolektīvi novērtēt katras atsevišķas Dalībvalsts tirdzniecības politiku un praksi, kā arī to iespaidu uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību. Tomēr šis mehānisms nav paredzēts, lai Dalībvalstīm uzspiestu specifiskas saistības vai strīdu noregulēšanas procedūras Līgumu kontekstā, ne arī, lai piespiestu Dalībvalstis uzņemties kādas politiskas saistības.
(ii) Saskaņā ar pārbaudes mehānismu, veiktajā novērtējumā atbilstošā mērā tiek ievērotas attiecīgās Dalībvalsts plašākas ekonomiskās un attīstības vajadzības, politika un mērķi, kā arī tās ārējie apstākļi. Tomēr pārbaudes mehānismam ir jāpēta Dalībvalsts tirdzniecības politikas un prakses atstātais iespaids uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.
B. Iekšzemes atklātība
Ar šo Dalībvalstis atzīst iekšzemes atklātības nepieciešamību valsts tirdzniecības politiku skarošo lēmumu pieņemšanā gan Dalībvalsts iekšējiem nolūkiem, gan daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, un piekrīt, ka iekšzemes atklātības nodibināšanai jānotiek brīvprātīgi un tās procesā jāievēro katras Dalībvalsts likumdošana un politiskā sistēma.
C. Pārbaudes kārtība
(i) Ar šo tiek nodibināta Tirdzniecības politikas pārbaudes institūcija (tālāk tekstā "TPPI"), tirdzniecības politikas pārbaudei.
(ii) Visu Dalībvalstu tirdzniecības politika un prakse ir jāpakļauj periodiskām pārbaudēm. Atsevišķu Dalībvalstu ietekmei uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ko nosaka to ieguldījums pasaules tirdzniecībā pēdējā pārstāvētajā periodā, jākļūst par noteicošo faktoru, lemjot par pārbaužu biežumu. Šādi noteiktas pirmās četras tirdzniecības vienības (skaitot Eiropas Kopienas kā vienu), ir jāpakļauj pārbaudei reizi divos gados. Nākamās 16 jāpārbauda reizi četros gados. Pārējās Dalībvalstis jāpārbauda reizi sešos gados, izņemot gadījumu, ja tiek noteikts ilgāks termiņš vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm. Ar šo vienojas, ka šādu vienību, kurām ir kopēja, vairāk nekā vienu Dalībvalsti aptveroša, ārpolitika, pārbaudei jāaptver visi tirdzniecību ietekmējošās politikas komponenti ieskaitot atsevišķu Dalībvalstu attiecīgo politiku un praksi. Izņēmuma gadījumos, ja notiek izmaiņas Dalībvalsts tirdzniecības politikā vai praksē, kurām var būt nozīmīga ietekmē uz tās tirdzniecības partneriem, TPPI var lūgt attiecīgo Dalībvalsti, pēc konsultācijām veikt nākošo pārbaudi.
(iii) Diskusijām TPPI sanāksmēs jānotiek, vadoties no A. paragrāfā noteiktajiem mērķiem. Šo diskusiju mērķis ir Dalībvalsts tirdzniecības politika un prakse - novērtējuma subjekts saskaņā ar pārbaudes mehānismu.
(iv) TPPI izveido pamata shēmu pārbaužu veikšanai. TPPI var arī apspriest un ņemt vērā Dalībvalstu papildinājumus ziņojumiem. TPPI sastāda gada pārbaužu programmu, konsultējoties ar tieši ieinteresētajām Dalībvalstīm. Konsultācijās ar pārbaudāmo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, priekšsēdētājs var izvēlēties diskusijas dalībniekus, kuriem uzstājoties kā privātpersonām TPPI uzsāk diskusijas.
(v) TPPI tās darbībā jābalstās uz sekojošu dokumentāciju:
(a) pilnu ziņojumu, kas minēts D. paragrāfā, kuru iesniegusi pārbaudāmā Dalībvalsts vai Dalībvalstis;
(b) ziņojumu, kuru, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju un Dalībvalsts vai Dalībvalstu iesniegto informāciju, sagatavo un par kuru pilnībā ir atbildīgs Sekretariāts. Sekretariātam jāpieprasa no Dalībvalsts vai Dalībvalstīm izskaidrojums par to tirdzniecības politiku un praksi.
(vi) Pārbaudāmās Dalībvalsts un Sekretariāta ziņojumi, kopā ar attiecīgās TPPI sanāksmes protokolu tiek publiskoti tūlīt pēc pārbaudes.
(vii) Šie dokumenti tiek nosūtīti Ministru Konferencei, kurai ir pienākums tos ņemt vērā.
D. Ziņojumi
Lai panāktu iespējami pilnīgāku atklātību, katrai Dalībvalstij regulāri jāsagatavo ziņojums TPPI. Pilnā ziņojumā jāapraksta tirdzniecības politika un prakse, kuru piekopj attiecīgā Dalībvalsts vai Dalībvalstis, un tam jāatbilst noteiktam formātam, par kuru lemj TPPI. Šis formāts sākotnēji tiek balstīts uz "Valstu ziņojumu formāta pamatprincipiem", kas noteikti ar 1989. gada 19. jūlija Lēmumu (BISD 36S/ 406-409), ar nepieciešamajiem labojumiem, lai iekļautu ziņojumu sfērā visus tirdzniecības politikas aspektus, ko aptver Daudzpusējie Tirdzniecības Līgumi 1. pielikumā un, kur piemērojami, Plurilaterālie Tirdzniecības Līgumi. Šo formātu TPPI var pārbaudīt, ņemot vērā pieredzi. Laikā starp pārbaudēm Dalībvalstis sniedz īsus ziņojumus, ja to tirdzniecības politikā notiek kādas ievērojamas izmaiņas; papildināta gada statistiskā informācija jāsniedz atbilstoši formātam. Sevišķa uzmanība jāpievērš grūtībām, kas radušās vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm to ziņojumu sagatavošanā. Sekretariāts pēc to attiecīga pieprasījuma dod iespēju jaunattīstības Dalībvalstīm, un īpaši vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm, izmantot tehnisko palīdzību. Ziņojumos esošā informācija ir iespējami lielā mērā jāsaskaņo ar notifikācijām, kuras veiktas saskaņā ar Daudzpusējo Tirdzniecības Līgumu nosacījumiem, un, kur piemērojami, ar Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem.
E. Saistība ar GATT 1994 un GATS maksājumu bilances nosacījumiem
Dalībvalstis atzīst nepieciešamību atvieglot to valstu darbu, kuras ir pakļautas arī pilnām konsultācijām saskaņā ar GATT 1994 vai GATS maksājumu bilances nosacījumiem. Šajā sakarā, TPPI priekšsēdētājs, konsultējoties ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, kā arī ar Maksājumu bilances komitejas Priekšsēdētāju, nosaka administratīvus pasākumus, kuri harmonizē tirdzniecības politikas normālu ritmu ar maksājumu bilances konsultāciju grafiku, taču neatliekot tirdzniecības politikas pārbaudes ziņojumu uz ilgāku laiku nekā 12 mēnešiem.
F. Mehānisma novērtējums
TPPI veic TPPM darbības novērtējumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc Līgums par PTO izveidošanu stāšanās spēkā. Novērtējuma rezultāti tiek iesniegti Ministru Konferencei. Tā turpmāk var izdarīt TPPM novērtējumu tā noteiktajos intervālos, vai arī pēc Ministru Konferences pieprasījuma.
G. Pārskats par izmaiņām starptautiskajā tirdzniecības vidē
TPPI veic arī gada pārskatu par tādām izmaiņām starptautiskajā tirdzniecības vidē, kurām ir ietekme uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Šis pārskats tiek papildināts ar ģenerāldirektora gada ziņojumu, kas nosaka PTO galvenos darbības veidus un uzsver nozīmīgus politikas jautājumus, kuri ietekmē tirdzniecības sistēmu.
Lēmums par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam
Ministri,
Atzīstot vismazāk attīstīto valstu slikto stāvokli un nepieciešamību nodrošināt to efektīvu piedalīšanos pasaules tirdzniecības sistēmā, kā arī veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu to tirdzniecības iespējas;
Atzīstot vismazāk attīstīto valstu specifiskās vajadzības piekļuvei tirgum, kur nepārtraukta priekšrocība piekļuvē joprojām ir nozīmīgs līdzeklis to tirdzniecības iespēju uzlabošanai;
Atkārtoti apstiprinot savas saistības pilnīgā nosacījumu īstenošanā attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, kā tas ietverts "1979. gada 28. novembra Lēmumā par diferencētu un labvēlīgāku režīmu, savstarpēju atvērtību un jaunattīstības valstu pilnīgāku piedalīšanos" 2.d),6. un 8.paragrāfos;
Ievērodami dalībnieku saistības, kā tas noteikts "Punta del Este Ministru deklarācijas" I daļas B.(vii) nodaļā;
1. Nolemj, ka, pat ja līdzīgi jau nav nostiprināts Urugvajas raunda sarunu laikā izstrādātajos juridiskajos dokumentos un, neskatoties uz šo valstu jau izteikto akceptu minētajiem dokumentiem, no vismazāk attīstītajām valstīm laika sprīdī, kamēr tās atrodas šajā kategorijā, pildot jau iepriekšminētajos dokumentos definētos vispārējos noteikumus, tiek prasīta tikai to saistību un koncesiju pildīšana, ciktāl tās atbilst to individuālajai attīstībai, finansu un tirdzniecības vajadzībām, kā arī to administratīvajām un institucionālajām iespējām. Vismazāk attīstītajām valstīm tiek dots vienu gadu ilgs papildus laiks no 1994. gada 15. aprīļa saistību grafiku iesniegšanai, kā to pieprasa Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas līguma XI pants.
2. Vienojas par to, ka:
(i) Speciālo un diferencēto pasākumu, kuri tiek veikti vismazāk attīstīto valstu atbalstam, ātra īstenošana, ieskaitot tos, kuri tiek veikti Urugvajas raunda kontekstā, tiek nodrošināta inter alia ar regulāru pārskatu palīdzību.
(ii) Cik vien lielā mērā iespējams, MFN koncesijas, par kurām panākta vienošanās Urugvajas raundā, tarifu un ārpustarifu pasākumiem precēm, kuru eksports varētu interesēt vismazāk attīstītās valstis, var tikt īstenotas atsevišķi, iepriekš un bez pārtraukumiem. Jāņem vērā tālāka GSP (Vispārējā priekšrocību sistēma) un citu shēmu uzlabošana precēm, par kurām vismazāk attīstītajām valstīm ir sevišķa interese.
(iii) Noteikumi, kas norādīti dažādajos līgumos un dokumentos un Urugvajas raunda pagaidu nosacījumos, ir piemērojami elastīgi un tā, lai tie sniegtu atbalstu vismazāk attīstītajām valstīm. Šajā sakarā pret specifiskām un motivētām interesēm, kuras izvirza vismazāk attīstītās valstis attiecīgajās padomēs un komitejās, izturas ar izpratni.
(iv) Importa atvieglojumu un citu līdzekļu pielietošanā, kas minēti GATT 1947 XXXVII panta 3.(c) paragrāfā un attiecīgajā GATT 1994 nosacījumā, īpaša uzmanība jāveltī vismazāk attīstīto valstu eksporta interesēm.
(v) Vismazāk attīstītajām valstīm jāsniedz ievērojami lielāka tehniskā palīdzība to ražošanas attīstībā, nostiprināšanā un daudzveidības izveidošanā, kā arī eksporta bāzes attīstībā, ieskaitot pakalpojumus arī tirdzniecības veicināšanā, lai dotu tām iespēju maksimāli palielināt ieguvumus no liberalizētas tirgus pieejamības.
3. Vienojas paturēt redzeslokā vismazāk attīstīto valstu īpašās vajadzības un turpināt meklēt iespējas pieņemt pozitīvus pasākumus, kuri nodrošina tirdzniecības iespēju paplašināšanos šo valstu atbalstam.
Deklarācija par Pasaules tirdzniecības organizācijas ieguldījumu pasaules ekonomiskās politikas lielākas saskaņotības veicināšanā
1. Ministri atzīst, ka pasaules ekonomikas globalizācija ir novedusi pie pastāvīgi pieaugošu mijiedarbību starp atsevišķu valstu īstenoto ekonomisko politiku, ieskaitot ekonomiskās politikas veidošanas strukturālo, makro- ekonomisko, tirdzniecības, finansu un attīstības aspektu mijiedarbību. Harmonijas sasniegšana starp šīm valstu politikas tendencēm vispirms ir nacionālo valdību uzdevums, bet tās starptautiskā saskaņotība ir svarīgs un vērtīgs elements šīs politikas efektivitātes veicināšanā nacionālajā līmenī. Urugvajas raundā panāktās Vienošanās parāda, ka visas dalību ņemošās valdības atzīst to ieguldījumu, ko var dot liberāla tirdzniecības politika iekšzemes ekonomikas un pasaules ekonomikas veselīgai augšupejai un attīstībai kopumā.
2. Veiksmīga sadarbība katrā ekonomiskās politikas nozarē veicina progresu citās nozarēs. Lielākai valūtas maiņas kursa stabilitātei, kas pamatojas ar organizētākiem ekonomiskajiem un finansu apstākļiem, jāveicina tirdzniecības paplašināšanās, tās nepārtraukts pieaugums un attīstība, kā arī ārējo nelīdzsvarotību korekcija. Ir nepieciešami gan atbilstoša un savlaicīga koncesiju un bezkoncesiju finansu un reālu investīciju resursu plūsma uz jaunattīstības valstīm, gan turpmāki centieni parādu problēmu risināšanā, lai palīdzētu nodrošināt ekonomisko augšupeju un attīstību. Tirdzniecības liberalizācija veido arvien nozīmīgāku noregulējuma programmu sastāvdaļu to sekmīgai īstenošanai daudzās valstīs, kuras bieži saistītas ar ievērojamām pārejas perioda sociālajām izmaksām. Šajā sakarā Ministri atzīmē Pasaules bankas un SVF lomu, atbalstot pielāgošanos tirdzniecības liberalizācijai, ieskaitot atbalstu pārtiku importējošām jaunattīstības valstīm, kurām jāsedz lauksaimniecības reformu radītās īstermiņa izmaksas.
3. Urugvajas raunda pozitīvais rezultāts ir vērienīgs ieguldījums saskaņotākas un pilnīgākas starptautiskās tirdzniecības politikas virzienā. Urugvajas raunda rezultāti nodrošina tirgus pieejamības paplašināšanos par labu visām valstīm, kā arī spēcīgāku daudzpusējo tirdzniecības disciplīnu struktūru. Tie garantē arī, ka tirdzniecības politika tiks realizēta atklātāk un labāk apzinoties iekšzemes konkurētspējas priekšrocības atklātā tirdzniecības vidē. Spēcīgā daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas izriet no Urugvajas raunda sarunām, ir spējīga nodrošināt uzlabotu augsni liberalizācijai, palīdzēt īstenot efektīvāku uzraudzību un nodrošināt daudzpusējās sarunās atbalstīto noteikumu un disciplīnu stingru ievērošanu. Šie uzlabojumi nozīmē, ka tirdzniecības politikai nākotnē var būt nozīmīgāka loma, lai nodrošinātu globālās ekonomiskās politikas veidošanas saskaņotību.
4. Ministri tomēr atzīst, ka grūtības, kuru cēloņi atrodas ārpus tirdzniecības sfēras, nevar tikt mazinātas, izmantojot tikai vienīgi tirdzniecības sfērā veiktos pasākumus. Tas pasvītro citu globālās ekonomiskās politikas veidošanas elementu uzlabošanas centienu nozīmīgumu, lai papildinātu Urugvajas raundā sasniegto rezultātu efektīvāku īstenošanu.
5. Savstarpējās saiknes starp ekonomiskās politikas dažādiem aspektiem prasa, lai starptautiskās institūcijas ar saistībām katrā no šīm sfērām ievērotu stabilu un savstarpēji atbalstošu politiku. Tādēļ Pasaules tirdzniecības organizācijai jāsadarbojas un jāattīsta sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, kuras atbild par monetārajiem un finansu jautājumiem, respektējot mandātu, konfidencialitātes prasības un katrai institūcijai nepieciešamo autonomiju lēmumu pieņemšanas procedūrās, kā arī izvairoties no papildus nosacījumu uzlikšanas valdībām. Ministri tālāk uzaicina PTO Ģenerāldirektoru, lai tas kopā ar Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektoru un Pasaules bankas prezidentu pārskatītu PTO iespējamos pienākumus sadarbībai ar Bretonvudas institūcijām, kā arī formas, kādā šī sadarbība varētu izpausties tā, lai panāktu lielāku saskaņotību globālajā ekonomiskās politikas veidošanā.
Lēmums par paziņošanas procedūrām
Ministri
nolemj Ministru Konferencei ieteikt lēmuma pieņemšanu par zemāk izklāstīto paziņošanas procedūru uzlabošanu un pārskatu.
Dalībvalstis,
Vēloties uzlabot paziņošanas procedūru darbību saskaņā ar "Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu" (turpmāk tekstā saukts "PTO Līgums"), līdz ar to veicinot atklātību Dalībvalstu tirdzniecības politikā un šajā sakarā noteikto uzraudzības pasākumu efektivitāti;
Atgādinot saskaņā ar PTO Līgumu noteiktās saistības par publicēšanu un paziņošanu, ieskaitot saistības saskaņā ar īpašiem pievienošanās protokola nosacījumiem, īpašajiem izņēmumiem un citiem līgumiem, kuriem pievienojušās Dalībvalstis;
Vienojas par sekojošo:
I. Vispārējie paziņošanas pienākumi
Dalībvalstis apstiprina savu piekrišanu saistībām saskaņā ar Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un atbilstoši piemērojamajiem Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem par publicēšanu un paziņošanu. Dalībvalstis atsauc savus pasākumus, kas noteikti "Izskaidrojumā par paziņošanu, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un uzraudzību", kas pieņemts 1979. gada 28. novembrī (BISD 26S/ 210). Attiecībā uz to apņemšanos par paziņošanu to iespēju robežās, ka tās ir pieņēmušas GATT 1994 ietekmējošus tirdzniecības pasākumus, kā atsevišķs fakts, šāda paziņošana neietekmē uzskatus par atbilstību pasākumiem un šādu atbilstību tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un, atbilstoši piemērojamajiem Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem, Dalībvalstis vienojas, ka tās vadīsies saskaņā ar pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem. Tādejādi Dalībvalstis vienojas, ka šādu pasākumu uzsākšana vai grozīšana ir jāizdara saskaņā ar 1979. gada Izskaidrojumu par paziņošanas prasībām.
II. Ziņojumu centrālais reģistrs
Centrālais ziņojumu reģistrs tiek izveidots Sekretariāta pakļautībā. Kamēr Dalībvalstis turpina esošo paziņošanas procedūru ievērošanu, Sekretariātam jānodrošina, ka centrālais reģistrs reģistrē informācijas, kas sniegta par attiecīgās Dalībvalsts pasākumu, satura elementus: pasākuma mērķi, darbības sfēru, kā arī prasības, saskaņā ar kurām Sekretariātam ir attiecīgi paziņots. Centrālajā reģistrā informācijai jābūt pieejamai gan pēc iesniedzējas valsts nosaukuma, gan pēc tā pasākuma nosaukuma, par kuru ir paziņots.
Centrālajam reģistram ik gadu jāinformē katra Dalībvalsts par regulārajām paziņošanas saistībām, kuras šai Dalībvalstij ir jāievēro nākamā gada laikā.
Centrālajam reģistram atsevišķi jāpievērš Dalībvalstu uzmanība prasībām par regulāro paziņošanu, kuras nav tikušas izpildītas.
Informācija centrālajā reģistrā attiecībā uz atsevišķiem ziņojumiem ir pieejama pēc attiecīga jebkuras tādas Dalībvalsts lūguma, kura ir tiesīga saņemt attiecīgo ziņojumu.
III. Paziņošanas saistību un procedūru pārbaude
Preču tirdzniecības padome veic paziņošanas saistību un procedūru pārbaudi saskaņā ar Līgumiem PTO Līguma 1A Pielikumā. Pārbaudi veic darba grupa, kurā piedalīšanās ir atļauta visām Dalībvalstīm. Grupa tiek izveidota tūlīt pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.
Darba grupas pilnvaru loks ir sekojošs:
- veikt visu pastāvošo paziņošanu saistību, kas noteiktas Dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem PTO Līguma 1A pielikumā, rūpīgu pārskatu, lai vienkāršotu, standartizētu un savstarpēji pielīdzinātu šīs saistības, cik vien lielā mērā tas ir iespējams, kā arī, lai pilnveidotu šo saistību ievērošanu, paturot prātā galveno mērķi - Dalībvalstu tirdzniecības politikas atklātības palielināšanu un attiecīgi noteikto uzraudzības pasākumu efektivitātes palielināšanu, kā arī atceroties, ka dažām jaunattīstības Dalībvalstīm iespējams būs nepieciešama palīdzība to paziņošanas saistību izpildē;
- sniegt rekomendācijas Preču tirdzniecības padomei ne vēlāk kā divus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.
Pielikums
Indikatīvais notificējamo pasākumu rādītājs1
Tarifi (ieskaitot piesaistīto tarifu un apjomu, GSP nosacījumus, brīvās tirdzniecības zonu muitas savienību dalībvalstīm noteiktās likmes, citas priekšrocības)
Tarifu kvotas un papildus samaksas.
Kvantitatīvie ierobežojumi, ieskaitot brīvi noteiktus eksporta ierobežojumus un mārketinga nosacījumi, kas ietekmē importu.
Citi ārpustarifu pasākumi, piemēram, licencēšana un konsistences prasības; maināmie nodokļi.
Muitas vērtības noteikšana.
Izcelsmes noteikumi.
Valsts pasūtījums.
Tehniskās barjeras.
Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi.
Antidempinga pasākumi.
Kompensācijas pasākumi.
Eksporta nodokļi.
Eksporta subsīdijas, atbrīvojums no nodokļiem un koncesionārais eksporta finansējums.
Brīvās tirdzniecības zonas, ieskaitot "in-bond" ražošanu.
Eksporta ierobežojumi, ieskaitot brīvi noteiktos eksporta ierobežojumus un mārketinga nosacījumus.
Cita veida valdības atbalsts, ieskaitot subsīdijas, atbrīvojumu no nodokļiem.
Valsts tirdzniecības uzņēmumu loma.
Ārvalstu valūtas apmaiņas kontrole attiecībā uz importu un eksportu.
Valdības pilnvarotā pret-tirdzniecība.
Jebkurš cits pasākums, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1.A pielikumā.
Deklarācija par Pasaules tirdzniecības organizācijas saistībām ar Starptautisko valūtas fondu
Ministri,
Atzīmējot ciešās saistības starp GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un Starptautisko valūtas fondu, un GATT 1947 nosacījumus, saskaņā ar kuriem pastāv šīs saistības, sevišķi GATT 1947 XV pants;
Atzīstot dalībnieku vēlēšanos atbalstīt Pasaules tirdzniecības organizācijas un Starptautiskā valūtas fonda attiecības attiecībā uz sfērām, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1A pielikumā, ar nosacījumiem, kuri ir noteikuši GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda attiecības;
Ar šo atkārtoti apstiprina ka, ja vien nav citādi paredzēts Noslēguma dokumentā, PTO un Starptautiskā valūtas fonda attiecības attiecībā uz sfērām, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1A pielikumā, tiks balstītas uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pastāv GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda attiecības.
Lēmums par pasākumiem attiecībā uz varbūtējām negatīvajām sekām, kas izriet no reformu programmas vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm
1. Ministri atzīst, ka Urugvajas raunda rezultātu sekmīga īstenošana kopumā radīs arvien lielākas iespējas tirdzniecības paplašināšanai un ekonomiskajai attīstībai, no kā iegūs visas dalībvalstis.
2. Ministri atzīst, ka reformu programmas laikā lielākai tirdzniecības liberalizācijai lauksaimniecībā, vismazāk attīstītajām valstīm un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm negatīvas sekas var būt attiecībā uz pamata pārtikas preču adekvātu piegāžu iespējām no ārējiem avotiem uz saprātīgiem noteikumiem un nosacījumiem, ieskaitot īslaicīgas grūtības pamata pārtikas preču komercimporta normālo apjomu finansēšanā.
3. Ministri attiecīgi vienojas par atbilstošu mehānismu izveidi, lai nodrošinātu, ka Urugvajas raunda rezultātu par tirdzniecību lauksaimniecībā īstenošana nekaitē pārtikas palīdzības pieejamībai vairāk par līmeni, kurš ir pietiekošs jaunattīstības valstu, it īpaši vismazāk attīstīto valstu un pārtikas produktu importējošo valstu, pārtikas nepieciešamību apmierināšanai. Šajā sakarā Ministri vienojas:
(i) pārskatīt pārtikas palīdzības apjomu, ko periodiski nosaka "Pārtikas palīdzības komiteja" saskaņā ar 1986. gada "Konvenciju par pārtikas palīdzību" un sākt sarunas attiecīgajā forumā, lai noteiktu pārtikas palīdzības saistību apjomu, kas ir pietiekošs, lai apmierinātu jaunattīstības valstu likumiskās nepieciešamības reformu programmas laikā;
(ii) pieņemt direktīvas, lai nodrošinātu, ka vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm pamata pārtikas preču pieaugošs daudzums tiek sniegts pilnu subsīdiju formā un/ vai atbilstoši atvieglotiem nosacījumiem saskaņā ar 1986. gada "Konvencijas par pārtikas palīdzību" IV pantu;
(iii) pilnībā ievērot to palīdzības programmu kontekstā lūgumus pēc tehniskās un finansiālās palīdzības nodrošināšanas vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm, lai uzlabotu to lauksaimniecības produktivitāti un infrastruktūru.
4. Ministri tālāk vienojas par to, ka ar atbilstošu nosacījumu jebkurā līgumā, kas attiecas uz lauksaimniecības eksporta kredītiem, tiks nostiprināta īpaša attieksme par labu vismazāk attīstītajām un pārtikas produktus importējošajām jaunattīstības valstīm.
5. Ministri atzīst, ka Urugvajas sarunu raunda rezultātā atsevišķas jaunattīstības valstis var nonākt īslaicīgās grūtībās normālu komerciālā importa apjomu finansēšanā un, ka šīs valstis ir tiesīgas piesaistīt starptautisko finansu institūciju resursus atbilstoši esošajām iespējām, vai šādas iespējas, kuras tiks radītas pielāgošanas programmu kontekstā, sakarā ar šādām finansēšanas grūtībām. Šajā sakarā Ministri ievēro Ģenerāldirektora ziņojuma GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, par viņa konsultācijām ar Starptautiskā valūtas fonda Izpilddirektoru un Pasaules bankas Prezidentu, 37. paragrāfu (MTN,GNG/ NG 14/ W/ 35).
6. Šī Lēmuma nosacījumi ir pakļauti regulāram Ministru Konferences pārskatam un Lauksaimniecības komiteja attiecīgi kontrolē papildinājumus šim Lēmumam.
Lēmums par pirmās integrācijas paziņošanu saskaņā ar Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2.6. pantu
Ministri
Vienojas, ka dalībvalstīm, kuras pielieto ierobežojumus atbilstoši Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2. panta 1. paragrāfam, detalizēti jāpaziņo GATT Sekretariātam par pasākumiem, kuri veicami saskaņā ar šī Līguma 2. panta 6. paragrāfu, ne vēlāk kā līdz 1994. gada 1. oktobrim. GATT Sekretariāts nekavējoties izsūta šos ziņojumus citām dalībvalstīm informācijai. Šie ziņojumi ir pieejami Tekstiliju kontroles institūcijai no brīža, kad tā tiek izveidota, Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2. panta 21. paragrāfa nolūkiem.
Lēmums par ierosināto vienošanos attiecībā uz PTO - ISO standartu informācijas sistēmu
Ministri
Nolemj ieteikt Pasaules tirdzniecības organizācijas Sekretariātam panākt vienošanos ar Starptautisko standartizēšanas organizāciju (ISO), lai izveidotu informācijas sistēmu, saskaņā ar kuru:
1. ISONET Dalībvalstis nodod ISO/ IEC Informācijas centram Ženēvā ziņojumus, kas minēti Labas prakses kodeksa (C) un (J) paragrāfos, Līguma par tirdzniecības tehniskajām barjerām 3 pielikuma Standartu sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai, tādā veidā, kā tur norādīts;
2. sekojošas alfabētiskās/ ciparu klasifikācijas sistēmas tiek izmantotas darba programmās, kas minētas J paragrāfā:
a) standartu klasifikācijas sistēma, kura atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam satura alfabētisku/ ciparu norādi;
b) posma kodu sistēma, kura atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam tā attīstības posma alfabētisku/ ciparu norādi; šim nolūkam ir jānosaka vismaz pieci attīstības posmi:
(1) posms - pieņemts lēmums par standarta izstrādāšanu, bet tehniskais darbs vēl nav sākts;
(2) posms - tehniskais darbs ir sācies, bet komentāru iesniegšana vēl nav uzsākta;
(3) posms - komentāru iesniegšana ir sākusies, bet vēl nav beigusies;
(4) posms - komentāru iesniegšana ir beigusies, bet standarts vēl nav pieņemts; un
(5) posms - standarts ir pieņemts.
c) identifikācijas sistēma, kas aptver visus starptautiskos standartus, kuri atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam starptautiskā standarta (standartu) alfabētisku/ ciparu norādi, kas izmantots kā pamats.
3. ISO/ IEC Informācijas centrs nekavējoties nodod Sekretariātam jebkuru ziņojumu kopijas, kuras minētas Labas prakses kodeksa C paragrāfā;
4. ISO/ IEC Informācijas centrs regulāri publicē saskaņā ar Labas prakses kodeksa C un J paragrāfiem sniegtajos ziņojumos esošo informāciju; šī publikācija, par kuru var prasīt saprātīgu samaksu, ir pieejama ISONET Dalībvalstīm un ar Sekretariāta starpniecību - PTO Dalībvalstīm.
Lēmums par ISO/IEC Informācijas centra publikāciju pārskatu
Ministri
nolemj, ka atbilstoši Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1 A pielikumā esošā Līguma par tirdzniecības tehniskajām barjerām 13. panta 1. paragrāfam izveidotā Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, nemazinot nosacījumus par konsultācijām un strīdu noregulēšanu, vismaz reizi gadā pārskata ISO/ IEC Informācijas centra veikto informācijas publicēšanu, kura saņemta atbilstoši Pozitīvās prakses kodeksam Standartu sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai Līguma 3 pielikumā, lai paredzētu Dalībvalstīm iespēju diskutēt par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī kodeksa darbību.
Lai garantētu šādu diskusiju, Sekretariāts izsniedz Dalībvalsts sagatavoto visu standartizēšanas institūciju sarakstu, kuras ir akceptējušas kodeksu, kā arī to standartizēšanas institūciju sarakstu, kuras ir akceptējušas vai izstājušās no kodeksa kopš iepriekšējā pārskata.
Sekretariāts nekavējoties izsūta Dalībvalstīm arī ziņojumu kopijas, kuras tas saņem no ISO/ IEC Informācijas centra.
Lēmums par pretdarbību krāpšanai
Ministri
Atzīmējot, ka kamēr krāpšanas problēma attiecībā uz antidempinga nodevu pasākumiem veidoja sarunu daļu pirms Līguma par GATT 1994 VI panta īstenošanu, sarunu dalībvalstis nespēja vienoties par specifisku tekstu;
Apzinoties nepieciešamību pēc vienoti piemērojamu noteikumu izstrādāšanas šajā jomā cik vien ātri iespējams,
Nolemj nodot šo lietu lēmuma pieņemšanai Antidempinga prakses komitejai, kas izveidota saskaņā ar šo Līgumu.
Lēmums par "Līguma par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu" 17.6. panta pārskatu
Ministri
Pieņem sekojošu lēmumu:
Pārskata standarts "Līguma par GATT 1994 VI panta īstenošanu" 17 panta 6 paragrāfā tiek pārskatīts pēc trīs gadu posma, ar nolūku izskatīt jautājumu par tā derīgumu vispārējai pielietošanai.
Deklarācija par strīdu noregulēšanu atbilstoši vienošanās par GATT 1994 VI panta īstenošanu vai līguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem V daļai
Ministri
Atzīst, attiecībā uz strīdu noregulēšanu atbilstoši "Līgumam par GATT 1994 VI panta īstenošanu" vai "Līguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem" V daļai, nepieciešamību pēc pastāvīgas tādu strīdu risināšanas, kuri rodas antidempinga un kompensācijas nolūkā piemērotu nodokļu rezultātā.
Lēmums attiecībā uz gadījumiem, kur muitas administrācijām ir iemesls apšaubīt deklarētās vērtības pareizību un precizitāti
Ministri
Aicina Muitas vērtības noteikšanas komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu, pieņemt sekojošu lēmumu:
Muitas vērtības noteikšanas komiteja,
atkārtoti apstiprinot, ka darījuma vērtība ir vērtības noteikšanas primārā bāze, saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu (turpmāk tekstā - "Līgums");
atzīstot, ka muitas administrācija var sastapties ar gadījumu, kad ir iemesls apšaubīt tirgotāju sniegto ziņu un deklarētajai vērtībai pievienoto dokumentu patiesumu un precizitāti;
uzsverot, ka šādos gadījumos rīkojoties muitas administrācija nedrīkst kaitēt tirgotāju likumīgajām komercinteresēm;
ievērojot Līguma 17 pantu, Līguma III pielikuma 6. paragrāfu, un attiecīgos Muitas vērtības noteikšanas Tehniskās komitejas lēmumus;
nolemj sekojoši:
1. Kad deklarācija ir iesniegta un, ja muitas administrācijai ir iemesls apšaubīt šai deklarācijai pievienoto ziņu un dokumentu patiesību un precizitāti, muitas administrācija drīkst pieprasīt importētājam tālākus paskaidrojumus, arī dokumentus un citus pierādījumus, ka deklarētā vērtība atspoguļo faktiski samaksāto vai maksājamo kopējo summu par importētajām precēm, kas pielāgota atbilstoši 8. panta nosacījumiem. Ja pēc tālākas informācijas saņemšanas, kā arī tad, ja nav saņemta atbilde uz prasīto, muitas administrācijai vēl joprojām ir pamatotas šaubas par deklarētās vērtības patiesumu vai precizitāti, var uzskatīt, paturot prātā 11. panta nosacījumus, ka importēto preču muitas vērtība nevar tikt noteikta saskaņā ar 1. panta nosacījumiem. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, muitas administrācija paziņo importētājam, pēc pēdējā pieprasījuma to darot rakstiski, tās pamatojumu sniegto ziņu un dokumentu patiesuma un precizitātes apšaubīšanai, un importētājam tiek dota pienācīga iespēja sniegt atbildi. Galīgā lēmuma pieņemšanas gadījumā muitas administrācija paziņo importētājam rakstiski par lēmumu un tā pamatojumu.
2. Ir pilnīgi pieņemami, piemērojot Līgumu vienai Dalībvalstij, palīdzēt citai Dalībvalstij, pamatojoties uz nosacījumiem, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās.
Lēmums par tekstiem attiecībā uz minimālajām vērtībām un vienīgā aģenta, vienīgā izplatītāja vai vienīgā koncesionāra veikto importu
Ministri
nolemj nodot sekojošus tekstus pieņemšanai Muitas vērtības noteikšanas Komitejai, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII.panta īstenošanu.
I
Ja jaunattīstības valsts patur tiesības saglabāt oficiāli noteiktās minimālās vērtības III pielikuma 2. paragrāfa nosacījumu kontekstā un norāda pietiekošu iemeslu, komitejai ar izpratni jāizskata lūgums par tiesību paturēšanu.
Ja tiek dota piekrišana šādu tiesību paturēšanai, III pielikuma 2. paragrāfā minētajiem noteikumiem un nosacījumiem pilnībā jāņem vērā attiecīgās jaunattīstības valsts attīstības, finansu un tirdzniecības vajadzības.
II
1. Vairākas jaunattīstības valstis ir norūpējušās par problēmām, kas var rasties, ja importa novērtējumu veic vienīgie aģenti, vienīgie izplatītāji un vienīgie koncesionāri. Saskaņā ar 20. panta 1. paragrāfu, jaunattīstības valstij tiek dotas tiesības atlikt Līguma piemērošanu uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus. Šajā kontekstā jaunattīstības Dalībvalstis, kuras izmanto šo nosacījumu, varētu izmantot šo termiņu attiecīgas izpētes izdarīšanai un citu pasākumu veikšanai, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu piemērošanu.
2. Apsverot to, Komiteja rekomendē Muitas sadarbības padomei palīdzēt jaunattīstības Dalībvalstīm, atbilstoši II pielikuma nosacījumiem, izpētes formulēšanā un veikšanā jomās, kuras uzskatāmas par potenciālu satraukumu izraisošām, ieskaitot tās, kuras attiecas uz vienīgo aģentu, vienīgo izplatītāju un vienīgo koncesionāru veikto importu.
Lēmums par institucionālajiem pasākumiem Vispārējam līgumam par pakalpojumu tirdzniecību
Ministri
nolemj rekomendēt, lai Pakalpojumu tirdzniecības padome savā pirmajā sanāksmē pieņemtu lēmumu par zemāk minētajām palīginstitūcijām.
Pakalpojumu tirdzniecības komiteja
rīkojoties atbilstoši XXIV pantam, lai nodrošinātu Vispārējā Līguma par pakalpojumu tirdzniecību darbību un tā mērķu pildīšanu,
pieņem sekojošu lēmumu:
1. Jebkuras palīginstitūcijas, kuras Padome izveido, sniedz Padomei gada ziņojumu vai dara to biežāk, ja nepieciešams. Katra institūcija pieņem savus procedūras noteikumus un var izveido savas palīginstitūcijas, ja nepieciešams.
2. Jebkura sektoru komiteja pilda pienākumus, kurus tai deleģējusi Padome, un tā paredz Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem pakalpojumu tirdzniecībā attiecīgajā sektorā un tā sektorālā pielikuma darbību, kuram tā varētu piederēt. Šādos pienākumos ir iekļautas arī sekojošas darbības:
a) nepārtraukti pārskatīt un veikt uzraudzību par Līguma piemērošanu attiecīgajam sektoram;
b) ierosinājumu vai rekomendāciju formulēšana to izskatīšanai Padomē saistībā ar jebkuru jautājumu attiecībā uz tirdzniecību attiecīgajā sektorā;
c) ja pastāv pielikums, kas pieder pie sektora, izskatīt ierosinājumus labojumiem šajā sektora pielikumā, un sniegt attiecīgas rekomendācijas Padomei;
d) sasaukt tehnisku diskusiju forumu, veikt izpēti attiecībā uz Dalībvalstu pasākumiem un iepazīties ar jebkuriem tehniskajiem jautājumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā sektorā;
e) sniegt tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm un jaunattīstības valstīm, kuras ir stājušās sarunās par pievienošanos Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, attiecībā uz saistību piemērošanu vai citiem jautājumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā sektorā, un
f) sadarboties ar jebkurām citām palīginstitūcijām, kas izveidotas saskaņā ar Vispārējo Līgumu par pakalpojumu tirdzniecību, vai starptautiskajām organizācijām, kuras ir aktīvas attiecīgajā sektorā.
3. Ar šo tiek izveidota Finansu pakalpojumu tirdzniecības Komiteja, kuras pienākumi ir uzskaitīti 2. paragrāfā.
Lēmums par noteiktām strīdu noregulēšanas procedūrām Vispārējam līgumam par pakalpojumu tirdzniecību
Ministri
Nolemj rekomendēt Preču tirdzniecības padomei savā pirmajā sanāksmē pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu:
Preču tirdzniecības padome,
ievērojot Līguma un pakalpojumu tirdzniecības specifisko saistību un specifisko pienākumu raksturu attiecībā uz strīdu noregulēšanu saskaņā ar XXII un XXIII pantiem,
pieņem sekojošu lēmumu:
1. Tiek izveidots komitejas dalībnieku saraksts, lai palīdzētu komitejas dalībnieku izvēlē.
2. Šajā sakarā Dalībvalstis var ieteikt atsevišķu personas, kurām ir tāda kvalifikācija kā minēts 3. paragrāfā, lai tās tiktu iekļautas sarakstā, un tām jānodrošina šo personu auto-biogrāfiskie dati ar norādījumu uz kompetenci specifiskos sektoros, ja tāda ir.
3. Komitejas tiek veidotas no augsti kvalificētām valdības un/ vai nevalstiskām personām, kurām ir pieredze jautājumos saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību un/ vai pakalpojumu tirdzniecībā, ieskaitot ar to saistītos regulējošos jautājumus. Komitejas locekļi veic savus individuālos darba uzdevumus un tie nevar pārstāvēt kādu valdību vai organizāciju.
4. Strīdu komitejām attiecībā uz sektoru jautājumiem ir jābūt kompetentām atbilstoši specifiskajiem pakalpojumu sektoriem, uz kuriem strīds attiecas.
5. Sekretariāts uztur sarakstu un izstrādā procedūras tā administrēšanai, konsultējoties ar Padomes Priekšsēdētāju.
Lēmums par pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi
Ministri
Nolemj rekomendēt Preču tirdzniecības padomei tās pirmajā sanāksmē pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu.
Preču tirdzniecības padome,
atzīstot, ka pasākumi, kuri ir nepieciešami apkārtējās vides aizsardzībai, var būt pretrunā ar Līguma nosacījumiem; un
atzīmējot, ka tā kā apkārtējās vides aizsardzībai nepieciešamo pasākumu mērķis vienmēr ir cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzība, tad nav skaidras nepieciešamības nostiprināt vairāk nosacījumu, nekā tas jau ir ietverts XIV panta b) paragrāfā;
pieņem sekojošu lēmumu:
1. Lai noteiktu, vai ir nepieciešams izdarīt jebkādas izmaiņas Līguma XIV pantā šādu pasākumu vērā ņemšanai, lūgt Tirdzniecības un apkārtējās vides Komitejai iepazīties ar sakarībām starp pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi un ziņot, vēlāk sniedzot rekomendācijas par to, ieskaitot arī jautājumu par nepārtrauktu attīstību. Komitejai jāizpēta arī starpvaldību līgumu par apkārtējo vidi atbilstība un to saistības ar Līgumu.
2. Komitejai jāziņo par sava darba rezultātiem Ministru Konferences pirmajai bienālajai sanāksmei pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības līguma izveidošanu spēkā stāšanās.
Lēmums par sarunām par fizisku personu pārvietošanos
Ministri,
Atzīmējot saistības, kuras izriet no Urugvajas raunda sarunām par fizisku personu pārvietošanos ar nolūku sniegt pakalpojumus;
Paturot prātā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību mērķus, ieskaitot pieaugošo jaunattīstības valstu dalību pakalpojumu tirdzniecībā un to pakalpojumu eksporta paplašināšanos;
Atzīstot, cik svarīgi ir panāk plašāku saistību piemērošanas līmeni attiecībā uz fizisku personu kustību, lai panāktu priekšrocību sabalansētību saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību;
Pieņem sekojošu lēmumu:
1. Sarunas par tālāku fizisku personu kustības liberalizāciju ar nolūku sniegt pakalpojumus turpinās pēc Urugvajas sarunu raunda noslēguma, lai panāktu lielākas dalībnieku saistības saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību.
2. Tiek izveidota sarunu grupa par fizisko personu kustību sarunu noturēšanai. Grupa pati izstrādā savas procedūras un periodiski sniedz ziņojumu Pakalpojumu tirdzniecības padomei.
3. Sarunu grupa notur savu pirmo sarunu sesiju ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā noslēdz šīs sarunas un sagatavo galīgo ziņojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu spēkā stāšanās.
4. Saistības, kas izriet no šīm sarunām, tiek ierakstītas Dalībvalstu īpašo saistību Grafikos.
Lēmums par finansu pakalpojumiem
Ministri,
Atzīmējot, ka saistības, kuras paredzējušas dalībvalstis attiecībā uz finansu pakalpojumiem Urugvajas raunda noslēgumā, stājas spēkā uz MFN bāzes vienā laikā ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu ( turpmāk tekstā "PTO Līgums"),
pieņem sekojošu lēmumu:
1. Noslēdzoties termiņam, kas beidzas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm ir tiesības brīvi uzlabot, grozīt vai atcelt visas vai daļu savu saistību šajā sektorā bez kompensācijas piedāvājuma, neskatoties uz Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI panta nosacījumiem. Tajā pašā laikā Dalībvalstis galīgi definē savas pozīcijas attiecībā uz MFN izņēmumiem šajā sektorā, neskatoties uz nosacījumiem Pielikumā par II panta Izņēmumiem. No PTO Līguma spēkā stāšanās brīža līdz augstāk minētā termiņa beigām, izņēmumi, kuri uzskaitīti II panta Izņēmumi Pielikumā, kurus nosaka saistību apjoms, kuras pilda citas dalībvalstis vai citu dalībvalstu atbrīvojumi, netiks piemēroti.
2. Finansu pakalpojumu tirdzniecības Komiteja kontrolē ikvienu sarunu gaitu, kas tiek veiktas saskaņā ar šī Lēmuma nosacījumiem, un ziņo par tām Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.
Lēmums par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem
Ministri,
Atzīmējot, ka dalībvalstīm paredzētās saistības attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, noslēdzot Urugvajas sarunu raundu, stājas spēkā uz MFN bāzes vienā laikā ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (tālāk tekstā - "PTO Līgums"),
Pieņem sekojošu lēmumu:
1. Sarunas tiek sāktas brīvprātīgi jūras transporta pakalpojumu sektorā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību ietvaros. Sarunas ir visaptveroša rakstura, ar mērķi uzņemties saistības starptautiskajā tirdzniecībā, papildus pakalpojumos un pieejā ostu aprīkojumam un tā izmantošanā, kā rezultātā noteiktās laika robežās tiek likvidēti ierobežojumi.
2. Sarunu grupa par jūras transporta pakalpojumiem (tālāk tekstā - "NGMTS") tiek izveidota, lai pildītu šo norādījumu. NGMTS periodiski ziņo par šo sarunu gaitu.
3. Sarunas NGMTS ir atvērtas visām valdībām un Eiropas Kopienām, kuras paziņo par savu nodomu piedalīties. Uz šo brīdi, sekojošie ir paziņojuši par savu nodomu piedalīties sarunās:
Argentīna, Kanāda, Eiropas Kopienas un to dalībvalstis, Somija, Honkonga Islande, Indonēzija, Koreja, Malaizija, Meksika, Jaunzēlande, Norvēģija, Filipīnas, Polija, Rumānija, Singapūra, Zviedrija, Šveice, Taizeme, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis.
Turpmākā paziņošana par nodomu piedalīties tiek adresēta PTO Līguma Depozitārijam.
4. NGMTS notur savu pirmo sarunu sesiju ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā pabeidz šīs sarunas un sagatavo galīgo ziņojumu ne vēlāk kā 1996. gada jūnijā. NGMTS galīgais ziņojums norāda šo sarunu rezultātu izpildes datumu.
5. Līdz sarunu nobeigumam II pants un Pielikuma par II panta izņēmumiem 1. un 2. paragrāfu piemērošana šim sektoram tiek apturēta un nav nepieciešams uzskaitīt MFN izņēmumus. Sarunu nobeigumā Dalībvalstīm ir tiesības brīvi uzlabot, grozīt vai atcelt jebkuras saistības, kas noteiktas šajā sektorā Urugvajas raunda laikā, bez kompensācijas nosacījuma, neskatoties uz Līguma XXI panta nosacījumiem. Tajā pašā laikā Dalībvalstis galīgi definē savas pozīcijas attiecībā uz MFN izņēmumiem šajā sektorā, neskatoties uz Pielikuma par II panta izņēmumiem, nosacījumiem. Gadījumā, ja sarunas ir neveiksmīgas, Pakalpojumu tirdzniecības padome lemj, vai sarunas turpināt atbilstoši šim mandātam.
6. Jebkuras saistības, kuras izriet no sarunām, ieskaitot to stāšanās spēkā brīdi, tiek fiksētas Grafikos, kas pievienoti Vispārējai vienošanai par pakalpojumu tirdzniecību un ir pakļautas visiem šī Līguma nosacījumiem.
7. Uzsākot nekavējoties un turpinot līdz izpildes datumam, kas nosakāms saskaņā ar 4. paragrāfu, tiek saprasts, ka dalībvalsts nepiemēro nevienu pasākumu, kas ietekmē jūras transporta pakalpojumus, izņemot kā atbildi uz pasākumiem, kurus piemēro citas valstis un jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvības pilnveidošanai vai saglabāšanai, ne arī tādā veidā, kas varētu uzlabot to sarunu pozīcijas un līdzekļus.
8. 7. paragrāfa īstenošana ir pakļauta NGMTS uzraudzībai. Jebkura dalībvalsts drīkst pievērst NGMTS uzmanību jebkurai darbībai vai nolaidībai, kuru tā uzskata par būtisku 7. panta īstenošanai. Tiek pieņemts, ka šādi ziņojumi tiek iesniegti NGMTS pēc tam, kad tos ir saņēmis Sekretariāts.
Lēmums par profesionāliem pakalpojumiem
Ministri
nolemj ieteikt Pakalpojumu tirdzniecības padomei tās pirmās sanāksmes laikā pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu.
Pakalpojumu tirdzniecības padome,
atzīstot regulējošo pasākumu iespaidu saistībā ar profesionālo kvalifikāciju, tehniskajiem standartiem un licencēšanu un ar profesionālo pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanos;
vēloties izveidot daudzpusējas disciplīnas, lai nodrošinātu, ka saistību pildīšanas gadījumā šādi regulējoši pasākumi nerada nevajadzīgas barjeras profesionālu pakalpojumu sniegšanai;
Pieņem sekojošu lēmumu:
1. Nacionālās regulēšanas VI panta 4. paragrāfā paredzētajai Darba programmai jāstājas spēkā nekavējoties. Šajā sakarā tiek izveidota Profesionālo pakalpojumu darba grupa, lai iepazītos, ziņotu un izstrādātu rekomendācijas par disciplīnām, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kuri attiecas uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām profesionālo pakalpojumu jomā, neradītu nevajadzīgas barjeras tirdzniecībai.
2. Prioritārā kārtībā darba grupa sniedz rekomendācijas daudzpusējo disciplīnu rūpīgai izstrādāšanai grāmatvedības uzskaites sektorā, tā, lai panāktu praktisku efektu specifisku saistību darbībā. Veicot šādas rekomendācijas, darba grupai īpaši jāstrādā ar:
a) daudzpusēju disciplīnu attīstību attiecībā uz pieeju tirgum, tā, lai nodrošinātu, ka nacionālās regulējošās prasības būtu:
(i) balstītas uz objektīviem un atklātiem kritērijiem, tādiem kā kompetence un pakalpojuma sniegšanas spējas;
(ii) ne vairāk apgrūtinošas kā nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti, līdztekus nodrošinot grāmatvedības uzskaites pakalpojumu efektīvu liberalizāciju;
b) starptautisko standartu izmantošanu un, līdztekus, tā veicina sadarbību ar atbilstošajām starptautiskajām organizācijām, kā noteikts saskaņā ar VI panta 5. b) paragrāfu, tā, lai pilnībā stātos spēkā VII panta 5. paragrāfs;
c) Līguma VI panta 6. paragrāfa piemērošanas efektīvu nodrošināšanu, nosakot direktīvas kvalifikāciju atzīšanai.
Izstrādājot šīs disciplīnas, Darba grupa ņem vērā valdības un nevalstisko orgānu nozīmi profesionālo pakalpojumu regulēšanā.
Lēmums par pievienošanos līgumam par valsts pasūtījumu
1. Ministri uzaicina Valsts pasūtījuma komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par valsts pasūtījumu 4. b) pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, izskaidrot, ka:
a) Dalībvalsts, kura ir ieinteresēta pievienoties atbilstoši Līguma par valsts pasūtījumu XXIV panta 2. paragrāfam, darīs zināmu savu ieinteresētību PTO Ģenerāldirektoram, iesniedzot atbilstošu informāciju, kas ietver piedāvājuma īsu kopsavilkumu iekļaušanai I pielikumā, ievērojot atbilstošos Līguma nosacījumus, sevišķi I pantu, un pēc piemērojamības - V pantu;
b) paziņojums tiks izsūtīts LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM;
c) Dalībvalstij, kura ir ieinteresēta pievienoties, jāsarīko konsultācijas ar Pusēm par to pievienošanās nosacījumiem Līgumam;
d) lai nodrošinātu pievienošanos, Komitejai jāizveido darba grupa pēc minētās Dalībvalsts, vai jebkuras no LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM pieprasījuma. Darba grupai jāiepazīstas ar:
(i) kandidējošās Dalībvalsts sagatavoto piedāvājuma kopsavilkumu; un
(ii) atbilstošu informāciju attiecībā uz eksporta potenciālu Pušu tirgos, ņemot vērā kandidējošās Dalībvalsts esošās un sagaidāmās eksporta spējas un Pušu eksporta potenciālu kandidējošās Dalībvalsts tirgū;
e) pēc Komitejas lēmuma, kura vienojas par pievienošanās nosacījumiem, ieskaitot pievienojošās Dalībvalsts piedāvājuma kopsavilkuma sarakstus, šādi pievienojusies Dalībvalsts iesniedz PTO Ģenerāldirektoram pievienošanās aktu, kurš apliecina šādi pieņemtos nosacījumus. Pievienojošās Dalībvalsts piedāvājuma satura saraksti angļu, franču un spāņu valodās jāpievieno Līgumam;
f) pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, augstāk minētās procedūras ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kuras ir ieinteresētas pievienoties un PTO Ģenerāldirektoram uzliktos uzdevumus jāuzņemas pildīt GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram.
2. Tiek atzīmēts, ka komitejas lēmumi tiek pieņemti pēc konsensusa principa. Tiek arī atzīmēts, ka jebkurai Pusei ir pieejams XXIV panta 11. paragrāfa nepiemērošanas nosacījums.
Lēmums par "Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kuras nosaka strīdu noregulēšanu" piemērošanu un pārskatu
Ministri,
Atsaucoties uz 1994. gada 22. februāra Lēmumu, ka pastāvošie GATT 1947 noteikumi un procedūras strīdu noregulēšanas jomā paliek spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājas Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu,
Uzaicina attiecīgās padomes un komitejas pieņemt lēmumu par to darbības turpināšanu, lai nodarbotos ar jebkuru strīdu, par kuru ir iesniegts konsultāciju pieprasījums pirms šī datuma;
Uzaicina Ministru Konferenci pabeigt pilnīgu pārskatu par Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem un procedūrām četru gadu laikā pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu stāšanos spēkā, un pieņemt lēmumu tās pirmās sanāksmes laikā pēc šī pārskata pabeigšanas par šādu strīdu noregulēšanas noteikumu un procedūru turpināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
Vienošanās par saistībām finansu pakalpojumos
Urugvajas sarunu raunda dalībvalstīm ir paredzētas iespējas uzņemties specifiskas saistības attiecībā uz finansu pakalpojumiem saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (tālāk tekstā - "Līgums"), pamatojoties uz alternatīvu pieeju tam, kā paredz Līguma III daļas nosacījumi. Tika panākta vienošanās, ka šādu pieeju var piemērot, ievērojot sekojošu skaidrojumu:
(i) tā nav pretrunā ar Līguma nosacījumiem;
(ii) tā nekaitē jebkuras Dalībvalsts tiesībām plānot savas specifiskās saistības atbilstoši pieejai saskaņā ar Līguma III daļu;
(iii) izrietošās specifiskās saistības tiek piemērotas pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu;
(iv) netiek radīts nekāds pieņēmums attiecībā uz liberalizācijas pakāpi, kādā Dalībvalsts uzņemas saistības saskaņā ar Līgumu.
Ieinteresētās Dalībvalstis, pamatojoties uz sarunām un atbilstoši nosacījumiem un kvalifikācijām, kur tie ir precizēti, ir ierakstījušas savā grafikā specifiskas saistības, kuras atbilst zemāk definētajai pieejai.
A. Standstill (pastāvošās situācijas fiksācija)
Jebkuri nosacījumi, ierobežojumi un kvalifikācijas saistībām, kuras definētas zemāk, tiek ierobežotas ar pastāvošajiem neatbilstošajiem pasākumiem.
B. Pieeja tirgum
Monopoltiesības
1. Papildus Līguma VII pantam, spēkā ir sekojošais:
Katra Dalībvalsts uzskaita savā grafikā, kas attiecas uz finansu pakalpojumiem, esošās monopoltiesības un cenšas tās likvidēt vai samazināt to apjomu. Neskatoties uz Pielikuma par finansu pakalpojumiem 1.b) apakšparagrāfu, šis paragrāfs ir spēkā attiecībā uz darbību, kas minēta Pielikuma 1.b)(iii) apakšparagrāfā.
Sabiedrisko organizāciju nopirktie finansiālie pakalpojumi
2. Neraugoties uz Līguma XIII pantu, katra Dalībvalsts nodrošina, ka tās teritorijā izveidotajiem jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirts vislielākās labvēlības režīms un nacionālais režīms attiecībā uz finansu pakalpojumu nopirkšanu vai iegūšanu, ko veic Dalībvalsts sabiedriskās organizācijas tās teritorijā.
Tirdzniecība pāri robežām
3. Katrai Dalībvalstij jāatļauj finansu pakalpojumu sniedzējiem - nepilsoņiem sniegt ar starpnieka palīdzību, vai kā starpniekam, un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko piešķir nacionālais režīms, sekojošus pakalpojumus:
a) riska apdrošināšanu attiecībā uz:
(i) jūras kuģniecību un komerciālo aviāciju, kosmiskajiem lidojumiem un kravas pārvadājumiem (ieskaitot satelītus), ar tādu apdrošināšanu, kas segtu daļu vai visu no sekojošā: transportējamās preces, transporta līdzekļa, kurš pārvadā preci un jebkuru atbildību, kas ar to saistās; un
(ii) preces starptautiskajā tranzītā;
b) pārapdrošināšanu, retrocesiju un papildus pakalpojumus apdrošināšanai, kā minēts Pielikuma 5.a)iv) apakšparagrāfā;
c) finansu informācijas sniegšanu un nodošanu, kā arī finansu datu apstrādi, kā minēts Pielikuma 5.a)xv) apakšparagrāfā, padomdevēja un citus papildus pakalpojumus, izņemot starpniecību saistībā ar banku darbībām un citiem finansu pakalpojumiem, kā minēts Pielikuma 5.a)xvi)apakšparagrāfā.
4. Katra Dalībvalsts atļauj saviem pilsoņiem pirkt jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā tos finansu pakalpojumus, kas norādīti:
a) 3.a) apakšparagrāfā;
b) 3.b) apakšparagrāfā; un
c) Pielikumā apakšparagrāfos no 5.a)v) līdz xvi).
Komerciālā klātbūtne
5. Katra Dalībvalsts piešķir jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem tiesības noteikt vai paplašināt savā teritorijā komerciālo klātbūtni, ieskaitot esošo uzņēmumu iegūšanu.
6. Dalībvalsts var noteikt nosacījumus, noteikumus un procedūras, kādā veidā tā apstiprina komerciālās klātbūtnes noteikšanu vai paplašināšanu tik lielā mērā, par ciktāl tie nav pretrunā ar Dalībvalsts saistībām saskaņā ar 5. paragrāfu un atbilst citām Līguma saistībām.
Jaunie finansu pakalpojumi
7. Dalībvalsts atļauj jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, kas izveidoti tās teritorijā, piedāvāt savā teritorijā jebkuru jaunu finansu pakalpojumu.
Informācijas nodošana un informācijas apstrāde
8. Neviena Dalībvalsts nedrīkst veikt pasākumus, kuri kavē informācijas nodošanu vai finansu informācijas apstrādi, ieskaitot datu pārraidi ar elektroniskajiem līdzekļiem, vai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem atbilstošiem importēšanas noteikumiem, kavēt iekārtu nodošanu, kur šāda informācijas nodošana, finansu datu apstrāde vai iekārtu nodošana ir nepieciešama, lai finansu pakalpojuma sniedzējiem varētu veikt tam normālu darījumu. Nekas šajā paragrāfā neierobežo Dalībvalsts tiesības aizsargāt personīgos datus, personīgo slepenību, kā arī atsevišķu ziņu un rēķinu konfidencialitāti tikmēr, kamēr šādas tiesības netiek izmantotas pretēji Līguma nosacījumiem.
Personāla pagaidu iebraukšana
9. a) Katra Dalībvalsts atļauj iebraukt tās teritorijā uz laiku jebkuras citas Dalībvalsts, kura veido vai paplašina komerciālu klātbūtni pirmās Dalībvalsts teritorijā, sekojošam finansu pakalpojuma sniedzēja personālam:
(i) vecākajam pārvaldes personālam, kas pārvalda pareizu informāciju, kura ir būtiska finansu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu izveidošanai, kontrolei un darbībai; un
(ii) speciālistiem finansu pakalpojumu sniedzēja darbībā.
b) Katra Dalībvalsts atbilstoši kvalificēta personāla pieejamībai tās teritorijā atļauj uz laiku iebraukt tās teritorijā sekojošam personālam, kas ir saistīts ar jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzēja komerciālo klātbūtni:
(i) datoru apkalpošanas speciālistiem, telekomunikāciju dienesta speciālistiem un finansu pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības uzskaites speciālistiem; un
(ii) statistikas un juridiskajiem speciālistiem.
Nediskriminējoši pasākumi
10. Katra Dalībvalsts cenšas likvidēt vai ierobežot jebkuru negatīvu ietekmi uz jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz:
a) nediskriminējošiem pasākumiem, kuri attur finansu pakalpojumu sniedzējus no finansu pakalpojumu piedāvāšanas Dalībvalsts teritorijā, tādā formā, kā to noteikusi Dalībvalsts;
b) nediskriminējošiem pasākumiem, kuri ierobežo finansu pakalpojumu sniedzēju darbības paplašināšanos visā Dalībvalsts teritorijā;
c) Dalībvalsts pasākumiem, ja tā piemēro tos pašus pasākumus gan banku, gan vērtspapīru pakalpojumu sniegšanā, un jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzēja koncentrē savu darbību uz vērtspapīru pakalpojumu sniegšanu; un
d) citiem pasākumiem, kuri, kaut arī respektējot Līguma nosacījumus, negatīvi ietekmē jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējus spēju konkurēt vai iekļūt Dalībvalsts tirgū;
ar nosacījumu, ka jebkura darbība, kura tiek veikta saskaņā ar šo paragrāfu, nedrīkst netaisnīgi diskriminēt darbību veicējas Dalībvalsts finansu pakalpojumu .
11. Attiecībā uz nediskriminējošajiem pasākumiem, kas minēti 10.a) un b) apakšparagrāfos, Dalībvalsts cenšas neierobežot vai samazināt esošās tirgus iespējas, ne arī labumu, ko jau baudījuši visu citu Dalībvalstu finansu pakalpojumu sniedzēji kopā Dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka šī rīcība neizraisa netaisnīgu diskrimināciju pret tās Dalībvalstis finansu pakalpojumu sniedzējiem, kura piemēro šādus pasākumus.
C. Nacionālais režīms
1. Saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri piešķir nacionālo režīmu, katra Dalībvalsts atļauj jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzējiem, kuri nodibināti tās teritorijā, izmantot maksāšanas un klīringa sistēmas, ko izmanto sabiedriskās organizācijas, un pieeju oficiālas finansēšanas un atkārtotas finansēšanas nodrošinājumam, kas ir pieejami parasta darījuma veikšanas gaitā. Šis paragrāfs nepieprasa atļaut pieeju pie Dalībvalsts aizņēmumiem vai pēdējās iespējas nodrošinājumiem.
2. Ja Dalībvalsts pieprasa piederību vai pievienošanos jebkurai pašregulējošai vienībai, vērtspapīru vai fjučures biržai vai tirgum, klīringa aģentūrai, vai kādai citai organizācijai vai asociācijai, ar nolūku, lai jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem sniegtu finansu pakalpojumus izejot no līdzīgām pozīcijām ar šīs Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, vai, ja Dalībvalsts tieši vai netieši šādām organizācijām dod privilēģijas vai priekšrocības finansu pakalpojumu sniegšanā, Dalībvalstij tādā gadījumā jānodrošina, ka šādas juridiskas personas piešķir nacionālo režīmu jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, kuri dzīvo Dalībvalstis teritorijā.
D. Definīcijas šīs pieejas nolūkiem:
1. Ārvalstnieks - finansu pakalpojumu piegādātājs ir Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējs, kurš sniedz finansu pakalpojumu citas Dalībvalsts teritorijā no iestādes, kas atrodas citas Dalībvalsts teritorijā, neņemot vērā to, vai šādam finansu pakalpojuma sniedzējam pastāv vai nepastāv komerciāla klātbūtne tās Dalībvalsts teritorijā, kurā finansu pakalpojums tiek sniegts.
2. "Komerciālā klātbūtne" nozīmē finansu pakalpojuma sniegšanas uzņēmumu Dalībvalsts teritorijā un ietver pilnībā vai daļēji īpašumā esošas filiāles, kopuzņēmumus, partneruzņēmumus, viena īpašnieka uzņēmumus, franšīze operācijas, nozares, aģentūras, pārstāvniecības vai citas organizācijas.
3. Jauns finansu pakalpojums ir finansiāla rakstura pakalpojums, kas ietver pakalpojumus attiecībā uz esošajām un jaunajām precēm vai veidu, kādā prece tiek piegādāta, un kuru nesniedz neviens cits finansu pakalpojuma nesniedz kādas noteiktas Dalībvalsts teritorijā, bet kurš tiek sniegts citas Dalībvalsts teritorijā.
Lēmums sarunām par pamata telekomunikācijām
Ministri nolemj sekojoši:
1. Sarunas jāuzsāk brīvprātīgi ar nolūku progresīvi liberalizēt telekomunikāciju sakaru tīklu un pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā "pamata telekomunikācijas") saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību.
2. Neskatoties uz šādu sarunu iznākumu, to raksturam ir jābūt visaptverošam tā, lai a priori neizslēgtu nevienu no pamata telekomunikācijām.
3. Šo lēmumu īstenos Sarunu par telekomunikāciju bāzi grupa (šeit un turpmāk - NGBT). NGBT periodiski atskaitās par šo sarunu gaitu.
4. NGBT sarunas ir pieejamas visām valdībām un Eiropas Kopienām, kas paziņojušas par savu nolūku piedalīties. Šobrīd sekojoši ir paziņojuši par savu nolūku piedalīties šajās sarunās:
Austrālija, Austrija, Kanāda, Čīle, Kipra, Eiropas Kopienas un to Dalībvalstis, Somija, Honkonga, Ungārija, Japāna, Koreja, Meksika, Jaunzēlande, Norvēģija, Slovākijas Republika, Zviedrija, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis.
Turpmāk paziņojumi par piedalīšanos sarunās jāiesniedz Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma Depozitārijam.
5. NGBT pirmajai sarunu sesijai jāsākas ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tai jāpabeidz šīs sarunas un jāsagatavo nobeiguma ziņojums ne vēlāk, kā 1996. gada 30. aprīlī. NGBT nobeiguma ziņojumā jābūt norādītam arī šo sarunu rezultātu īstenošanas datumam.
6. Jebkuras saistības, kuras izriet no sarunām, ieskaitot to spēkā stāšanās brīdi, tiek fiksētas Grafikos, kas pievienoti Vispārējai vienošanai par pakalpojumu tirdzniecību un ir pakļautas visiem šīs vienošanās nosacījumiem.
7. Sākot nekavējoties un turpinot līdz izpildes datumam, kas nosakāms saskaņā ar 5. paragrāfu, tiek saprasts, ka dalībvalsts nepiemēro nevienu pasākumu, kas ietekmē pamata telekomunikāciju tirdzniecību veidā, kas varētu uzlabot to sarunu pozīcijas un līdzekļus. Ar šo jāsaprot, ka šis nosacījums neaizliedz komerciālus un valdības pasākumus attiecībā uz pamata telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu.
8. 7. paragrāfa īstenošana ir pakļauta NGBT uzraudzībai. Jebkura dalībvalsts drīkst pievērst NGBT uzmanību jebkurai darbībai vai nolaidībai, kuru tā uzskata par būtisku 7. panta īstenošanai. Tiek pieņemts, ka šādi ziņojumi tiek iesniegti NGBT pēc tam, kad tos ir saņēmis Sekretariāts.
Lēmums par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma akceptēšanu un pievienošanos tam
Ministri,
Atzīmējot, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā - "PTO Līgums") XI un XIV panti nosaka, ka tikai GATT 1947 līgumslēdzējas puses, no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, kur koncesiju un saistību Grafiki ir iekļauti GATT 1994 pielikumos un kur specifisku saistību Grafiki ir iekļauti Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā - GATS), drīkst akceptēt PTO Līgumu;
Atzīmējot tālāk, ka Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošais noslēguma dokuments (turpmāk tekstā atbilstoši - "noslēguma dokuments" un "Urugvajas raunds") nosaka, ka to dalībvalstu Grafiki, kas nav GATT 1947 līgumslēdzējas puses nav definitīvi un, secīgi, tie jāpabeidz ar nolūku šīm Dalībvalstīm akceptēt GATT 1947 un tālāk akceptēt PTO Līgumu;
Atsaucoties uz Lēmuma par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam 1. paragrāfu, kas nosaka, ka vismazāk attīstītajām valstīm ir jāpiešķir papildus vienu gadu ilgs laika posms no 1994. gada 15. aprīļa to Grafiku iesniegšanai, kā to nosaka PTO Līguma XI pants;
Atzīstot to, ka dažas Urugvajas raunda dalībvalstis de facto piemērojušas GATT 1947 un kļuvušas par līgumslēdzējām pusē, kā to paredz GATT 1947 XXVI 5.(c) pants, nav spējušas iesniegt Grafikus GATT 1994 un GATS;
Atzīstot tālāk, ka dažas valstis un atsevišķas muitas teritorijas, kuras nav piedalījušās Urugvajas raundā, var kļūt par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm pirms PTO Līguma spēkā stāšanās un, ka šīm valstīm vai muitas teritorijām ir jāparedz iespēja sākt sarunas par GATT 1994 un GATS Grafikiem nolūkā akceptēt PTO Līgumu;
Ņemot vērā, ka dažas valstis un muitas teritorijas, kas nav spējušas pabeigt pievienošanās procesu GATT 1947 pirms PTO Līgums stāšanās spēkā, vai arī, kuras nav vēlējušās kļūt par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, var izteikt vēlēšanos par pievienošanās procesu PTO uzsākšanu pirms PTO Līguma stāšanās spēkā;
Atzīstot, ka PTO Līgums nekādā veidā neparedz atšķirības starp PTO Dalībvalstīm, kas akceptējušas šo Līgumu saskaņā ar XI un XIV pantiem, un tādiem PTO biedriem, kas pievienojušies šim Līgumam saskaņā ar XII pantu, kā arī vēloties pārliecināties, ka minēto valstu un atsevišķu muitas teritoriju, kas nav kļuvušas par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, pievienošanās procedūras PTO Līguma spēkā stāšanās datumā palīdzēs tām izvairīties no nevajadzīgām neērtībām vai kavēšanās;
Nolemj, ka:
1. a) ikvienai dalībvalstij, kas parakstījusi Noslēguma dokumentu
- un kurai piemērojams Noslēguma dokumenta 5. paragrāfs
- kā arī kurai piemērojams Lēmuma par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam 1. paragrāfs, vai
- un kas kļuvusi par dalībvalsti saskaņā ar GATT 1947 XXVI 5.(c) pantu pirms 1994. gada 15. aprīļa un nav spējusi iesniegt grafiku GATT 1994 un GATS iekļaušanai Noslēguma dokumentā, un jebkurai valstij vai atsevišķai muitas teritorijai
- kas kļuvusi par GATT 1947 līgumslēdzēju pusi starplaikā starp 1994. gada 15. aprīli un PTO Līguma spēkā stāšanās datumu jāiesniedz Sagatavošanas komitejai izpētei un apstiprināšanai koncesiju un saistību grafiks GATT 1994 un specifisko saistību Grafiks GATS.
b) PTO Līgums ir pieejams akceptēšanai saskaņā ar šī Līguma XIV pantu GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, kuru Grafiki tādejādi ir tikuši iesniegti un apstiprināti pirms PTO Līguma stāšanās spēkā.
c) (a) un (b) apakšparagrāfu nosacījumi nemazina vismazāk attīstīto valstu tiesības iesniegt Grafikus viena gada laikā no 1994. gada 15. aprīļa.
2. a) Ikviena valsts vai atsevišķa muitas teritorija var pieprasīt, lai Sagatavošanas komiteja iesniedz PTO Ministru Konferencē to pievienošanās nosacījumus PTO Līgumam saskaņā ar šī Līguma XII pantu. Ja šādu pieprasījumu ir izteikusi valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kas nav pabeigusi pievienošanās procesu GATT 1947, Sagatavošanas komitejai iespēju robežās jāizpēta pieprasījums kopā ar Darba grupu, ko nodibinājušas GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, lai izpētītu šīs valsts vai atsevišķās muitas teritorijas pievienošanos.
b) Sagatavošanas komitejai jāiesniedz Ministru Konferencei atskaite par pieprasījuma izpētes rezultātiem. Atskaitē jāiekļauj pievienošanās protokols, arī GATT 1994 koncesiju un saistību grafiks un specifisko saistību grafiks GATS nolūkos, lai tos apstiprinātu Ministru Konference. Ministru Konferencei jāņem vērā Sagatavošanas komitejas atskaite, pirmajai apsverot jebkuras valsts vai atsevišķas muitas teritorijas iesniegumu sakarā ar pievienošanos PTO Līgumam.
Lēmums par tirdzniecību un apkārtējo vidi
Ministri
Tiekoties sakarā ar Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošā noslēguma dokumenta parakstīšanu Marakešā, 1994. gada 15. aprīlī,
Paturot prātā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) dibināšanas līguma preambulu, kurā teikts, ka dalībvalsts "aktivitātes tirdzniecības un ekonomikas attīstības jomā ir jāveic ar nolūku celt dzīves standartu, nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī lielu un pastāvīgi pieaugošu ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, un izvēršot preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību, tai pat laikā optimāli izmantojot pasaules dabas resursus saskaņā ar samērīgas attīstības mērķiem, vienlaikus cenšoties gan aizsargāt un saglabāt apkārtējo vidi, gan pilnveidot veidus, kā to panākt tādā veidā, kas ir atbilstīgs to vajadzībām un interesēm ekonomiskās attīstības dažādos līmeņos,"
Atzīmējot:
- Rio Deklarāciju par apkārtējo vidi un attīstību, 21. AGENDA un tās atspoguļojumu GATT, uz ko norāda Pārstāvju padomes priekšsēdētājs savā paziņojumā LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM to 48. sesijā 1992. gada decembrī, kā arī darbu Apkārtējās vides un starptautiskās tirdzniecības darba grupā, Tirdzniecības un attīstības komitejā un Pārstāvju padomē;
- darba kārtību, ko paredz Lēmums par tirdzniecību un apkārtējo vidi; un
- attiecīgos nosacījumus Līgumā par ar tirdzniecību saistītajiem intelektuālā īpašuma tiesībām,
Uzskatot, ka nav nepieciešama, ne arī var pastāvēt politikas pretruna starp atklātas, nediskriminējošas un taisnīgas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas uzturēšanu un aizsargāšanu no vienas puses un darbojoties apkārtējās vides aizsardzībā un samērīgā attīstīšanā, no otras,
Vēloties koordinēt politikas virzības tirdzniecības un apkārtējās vides jomā, un nepārsniedzot daudzpusējas tirdzniecības sistēmas komeptenci, kas ierobežota ar tirdzniecības praksi un tiem ar tirdzniecību saistītajiem apkārtējās vides politikas aspektiem, kas var kļūt par nozīmīgiem dalībvalstu tirdzniecību ietekmējošiem faktoriem,
Nolemj:
pirmās PTO Vispārējās padomes sēdes laikā uzdot tai izveidot Tirdzniecības un apkārtējās vides komiteju, kurā dalība ir pieejama visām PTO dalībvalstīm un kurai būs jāsniedz darbības atskaite Ministru Konferences pirmajā biennālajā sēdē pēc PTO stāšanās spēkā, kad tiks izskatīti Komitejas darbs un nosacījumi, uzklausot komitejas rekomendācijas.
ka 1993. gada 15. decembra TNC Lēmums, kurā ir rakstīts sekojoši:
a) identificēt sakarības starp tirdzniecības pasākumiem un vides aizsardzības pasākumiem ar nolūku nodrošināt atbilstošu attīstību;
b) izdarīt atbilstošas rekomendācijas par to, vai ir nepieciešami kādi būtiski daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumu labojumi, kas savietojami ar sistēmas atvērtības, nediskriminēšanas un vienlīdzības pamatprincipu, kas cita starpā attiecas uz:
- nepieciešamību pēc noteikumiem, kas stiprinās pozitīvu tirdzniecības un vides aizsardzības pasākumu savstarpēju savietojamību ar nolūku nodrošināt samērīgu attīstību, īpaši ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības, un būtiski - to vidū esošo vismazāk attīstīto valstu vajadzības; un
- izvairīšanos no protekcionistiku tirdzniecības pasākumu piemērošanas, pievēršoties efektīvām daudzpusējām disciplīnām, lai nodrošinātu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas atbildības līmeni par apkārtējās vides aizsardzības mērķiem, kas noteikti 21. AGENDA un Rio Deklarācijā, īpaši 12. definīcijā; un
- vides aizsardzības nolūkos piemēroto tirdzniecības pasākumu novērošanu ar tirdzniecību saistītu apkārtējās vides aizsardzības aspektu, kam ir nozīmīgs iespaids uz tirdzniecību un šos pasākumus regulējošu multilaterālu disciplīnu efektīvas ieviešanas nolūkā;"
kopā ar augstākminēto preambulas tekstu tās ir uzskatāmas par Tirdzniecības un apkārtējās vides komitejas darbības pamatnostādnēm;
- ka, saskaņā ar šīm pamatnostādnēm un ar nolūku panākt, ka starptautiskās tirdzniecības un apkārtējās vides politikas tendences savstarpēji atbalsta viena otru, komiteja sākotnēji pievērsīsies sekojošiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem var tikt uzdots jebkurš atbilstošs jautājums:
- sakarības starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem un tirdzniecības pasākumiem vides aizsardzības nolūkos, ieskaitot tos, kas veikti daudzpusējo vides aizsardzības līgumu ietvaros;
- sakarības starp vides aizsardzības politiku, kas saistīta ar tirdzniecību un vides aizsardzības pasākumiem ar nozīmīgu ietekmi uz tirdzniecību un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem;
- sakarības starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem un:
(a) vides aizsardzības nolūkos piemērotiem nodokļiem un nodevām:
(b) prasības vides aizsardzības nolūkā produktiem, ieskaitot standartus un tehniskos noteikumus, iesaiņošanu, marķēšanu un otrreizējo pārstrādi;
- daudzpusējas tirdzniecības sistēmas nosacījumiem par atklātību vides aizsardzības nolūkos piemērotiem tirdzniecības pasākumiem, kā arī vides aizsardzības pasākumiem un prasībām, kas atstājuši nozīmīgu iespaidu uz tirdzniecību;
- sakarības starp strīdu noregulēšanas mehānismu daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un tādiem pašiem mehānismiem daudzpusējos vides aizsardzības līgumos;
- vides aizsardzības pasākumu uz piekļuvi tirgum, īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm to vidū, kā arī tirdzniecības traucējumu un ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi;
- jautājums par iekšzemē aizliegtu preču eksportu,
- ka Tirdzniecības un vides aizsardzības komiteja ņems vērā darba programmu, kas paredzēta Lēmumā par pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi, kā arī Līgumu par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām, kā integrālu sava darba daļu, ņemot vērā un ierobežojot ar augstākminētajām pamatnostādnēm,
- ka, gaidot pirmo PTO Vispārējās padomes sēdi, Tirdzniecības un apkārtējās vides komitejas pienākumus jāuzņemas Pasaules tirdzniecības organizācijas Sagatavošanas komitejas (PCWTO) apakškomitejai, kurā dalība ir pieejama visām PCWTO dalībvalstīm,
- uzaicināt Sagatavošanas komitejas apakškomiteju un, pēc tās nodibināšanas, Tirdzniecības un vides aizsardzības komiteju, kad tā nodibināta, iesniegt attiecīgus materiālus pienācīgajām organizācijām par sadarbību ar starpvalstu un nevalstiskajām organizācijām, kas minētas PTO V pantā.
Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma organizacionālas un finansiālas sekas
Ministri,
Atzīstot Pasaules tirdzniecības organizācijas lomu un ieguldījumu starptautiskajā tirdzniecībā (turpmāk tekstā - PTO),
Vēloties nodrošināt PTO Sekretariāta efektīvu darbību,
Atzīstot, ka Urugvajas sarunu raunda rezultātu īstenošana paplašinās Sekretariāta pienākumu apjomu un padarīs tos sarežģītākus un, ka iepriekšminētā ietekmi nepieciešams apzināt,
Atceroties iepriekšējā GATT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un GATT Padomes Priekšsēdētāja paziņojumu, kur tika izteikta nepieciešamība pievērst uzmanību Sekretariāta ierēdņu dienesta stāvokļa uzlabošanai, ieskaitot darba algas un pensijas,
Rūpējoties par PTO konkurētspēju dienesta noteikumu jomā, kurus tā piedāvā saviem darbiniekiem, lai piesaistītu nepieciešamā ekspertu līmeņa profesionāļus,
Atzīmējot Ģenerāldirektora priekšlikumu par pienācīgu Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas dienesta noteikumu ņemšanu vērā, nosakot PTO darbinieku dienesta noteikumus, arī algas un pensijas,
Atzīmējot PTO dibināšanas Līguma VI pantu, īpaši 3. paragrāfu, kur nostiprinātas Ģenerāldirektora tiesības nozīmēt Sekretariāta darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un dienesta noteikumus saskaņā ar Ministru Konferencē izstrādātajiem noteikumiem,
Atceroties, ka Sagatavošanas komitejas mandāts pieprasa nekavējoties izpildīt funkcijas, kas nepieciešamas PTO efektīvas darbības nodrošināšanai sākot ar tās dibināšanas datumu, arī sagatavot rekomendācijas izskatīšanai kompetentā PTO iestādē vai arī, nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumus vai pagaidu lēmumus par administratīvajiem, budžeta un finansiālajiem jautājumiem ar Sekretariāta priekšlikumu palīdzību,
ar šo vienojas, ka Sagatavošanas komitejai jāapsver organizatoriska rakstura izmaiņas, kandidatūru prasības un ierēdņu dienesta noteikumi, kas iesniegti priekšlikumā saistībā ar PTO dibināšanu un Urugvajas raunda līgumu īstenošanu, kā arī tai pēc nepieciešamības jāpieņem attiecīgie lēmumi par izmaiņām.
Lēmums par Pasaules tirdzniecības organizācijas Sagatavošanas komitejas nodibināšanu
Ministri,
atsaucoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas Līgumu (turpmāk tekstā - "PTO Līgums" un "PTO"), un
Rūpējoties par pareizu pāreju uz PTO un PTO efektīvu darbību no pirmās dienas, kad tas stājies spēkā,
ar šo vienojas par sekojošo:
1. Ar šo ir nodibināta PTO Sagatavošanas komiteja (turpmāk tekstā "Komiteja"). P.D. Sutherland kungs ir nozīmēts par Komitejas priekšsēdētāju.
2. Komitejā var brīvi piedalīties visas dalībvalstis, kas parakstījušas Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošo noslēguma dokumentu un jebkura līgumslēdzēja puse, kas var kļūt par PTO pilntiesīgu dalībvalsti saskaņā ar PTO Līguma XI pantu.
3. Ar šo tiek nodibinātas arī Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu apakškomiteja, ko vada GATT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU priekšsēdētājs un Pakalpojumu apakškomiteja, kas ir atbildīga par sagatavošanas darbu GATS jautājumos. Komiteja var, vadoties pēc nepieciešamības, dibināt papildus apakškomitejas. Visām Komitejas dalībvalstīm ir atļauts piedalīties apakškomiteju darbā. Komiteja izstrādā savas procedūras un savu apakškomiteju procedūras.
4. Komiteja pieņem savus lēmumus pēc konsensusa principa.
5. Tikai tās Komitejas dalībvalstis, kas ir GATT līgumslēdzējas puses un var kļūt par PTO pilntiesīgām dalībvalstīm saskaņā ar PTO Līguma XI un XIV pantiem, var piedalīties Komitejas lēmumu pieņemšanā.
6. Komiteju un tās apakškomitejas apkalpo Sekretariāts.
7. Komiteja beidz pastāvēt PTO Līgumam stājoties spēkā, kad tā nodod savu lietvedību un rekomendācijas PTO.
8. Komitejai jāveic sekojošas funkcijas, lai nodrošinātu tūlītēju PTO darbības efektivitāti no tās dibināšanas datuma, ieskaitot arī funkcijas, kas uzskaitītas zemāk:
a) administratīvie, budžeta un finansu jautājumi:
rekomendāciju sagatavošana kompetentas PTO institūcijas izskatīšanai, vai, nepieciešamības gadījumā, lēmumu vai pagaidu lēmumu pieņemšana pirms PTO dibināšanas par Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu apakškomitejas, kas aprakstīta 3. paragrāfā, priekšsēdētāja ieteikumiem un sadarbībā ar GATT Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu komitejas priekšsēdētāju, ar Sekretariāta priekšlikumu palīdzību par:
(i) vienošanos par centrālo biroju, kā norādīts PTO Līguma VIII:5 pantā;
(ii) finansiāla rakstura noteikumiem, ieskaitot noteikumus par PTO dalībvalsts budžeta kontribūciju izvērtēšanu saskaņā ar PTO Līguma VII pantā noteiktajiem kritērijiem;
(iii) budžeta aptuveno projektu PTO pirmajam darbības gadam;
(iv) ICITO/GATT īpašuma un finansiālo līdzekļu nodošanu PTO;
(v) GATT darbinieku pāriešanu uz PTO Sekretariātu un šādas pāriešanas nosacījumiem;
(vi) saistībām starp Starptautisko tirdzniecības centru un PTO.
b) Institucionālie, procedurālie un juridiskie jautājumi:
(i) lai veiktu izpēti un apstiprinātu iesniegtos grafikus saskaņā ar "Lēmumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma akceptēšanu un pievienošanos tam" un izstrādātu pievienošanās noteikumus saskaņā ar šī lēmuma 2. paragrāfu;
(ii) izstrādāt priekšlikumus par PTO organizāciju un institūciju, īpaši par tām, kuru izveidošana nostiprināta PTO Līguma IV pantā, vadlīnijām, un to procedūru noteikumiem, kuras tās ir uzaicinātas izveidot, paturot prātā XVI panta 1. paragrāfu;
(iii) izstrādāt rekomendācijas PTO Vispārējai padomei par atbilstošiem pasākumiem saistībā ar citām organizācijām, kas minētas PTO Līguma V pantā; un
(iv) izstrādāt un iesniegt atskaiti par tās darbu PTO.
c) jautājumi, kas saistīti ar PTO Līguma stāšanos spēkā un ar PTO darbībām tās funkciju un kompetences ietvaros;
(i) sasaukt un sagatavot Īstenošanas konferenci;
(ii) uzsākt darba programmu, kas izriet no Urugvajas raunda rezultātiem, kā fiksēts Noslēguma dokumentā, piemēram, pārskatīšanu Pakalpojumu apakškomitejā, kas minēta augstāk 3. paragrāfā, sarunas specifiskos pakalpojumu sektoros un arī uzsākt darbu par jautājumiem, kas izriet no Marakešas tikšanās rezultātiem;
(iii) apspriest papildus jautājumu iekļaušanu PTO darba programmas dienaskārtībā;
(iv) iesniegt priekšlikumus par Tekstilpreču pārraudzības institūcijas izveidošanu un sastāvu saskaņā ar kritērijiem, kas definēti Līguma par tekstilijām un apģērbu 8. pantā; un
(v) sasaukt pirmo Ministru Konferenci vai PTO Vispārējās padomes sēdi, neatkarīgi no tā, kura notiek pirmā, un attiecīgi sagatavot šo pasākumu darba kārtības projektu.
Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
(VVTT 1947)
Šis pielikums satur pilnīgu Vispārējās vienošanās tekstu kopā ar visiem papildinājumiem, kas ir pieņemti pēc tās stāšanās spēkā. Lasītāja ērtības labad, asterisks apzīmē to teksta daļu, kas jālasa kopā ar piezīmēm un papildus nosacījumiem šī līguma 1. Pielikumā.
Austrālijas Savienība, Beļģijas Karaliste, Brazīlijas Federatīvā Republika, Birma, Kanāda, Ceilona, Čīles Republika, Ķīnas Republika, Kubas Republika, Čehoslovākijas Republika, Francijas Republika, Indija, Libāna, Luksemburgas lielkņaziste, Nīderlandes Karaliste, Jaunzēlande, Norvēģijas Karaliste, Pakistāna, Dienvidrodēzija, Sīrija, Dienvidāfrikas Savienība, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis.
atzīstot, ka to attiecības tirdzniecības un ekonomisko centienu jomā ir jāveido tā, lai celtu dzīves līmeni, nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību, lielu un vienmērīgi pieaugošu reālo ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, attīstot pasaules dabas resursu izmantošanu, paplašinot ražošanu un preču apmaiņu,
vēloties uz vienlīdzības pamatiem sadarboties šo mērķu īstenošanai, vienojoties par pusēm izdevīgu pasākumu kopumu, lai būtiski samazinātu tarifus u.c. šķēršļus tirdzniecībai un novērstu diskriminējošu attieksmi starptautiskajā tirdzniecībā,
ar savu pārstāvju starpniecību ir vienojušās par sekojošo:
1. daļa
I pants
Vislielākās labvēlības režīms valstij
1. Attiecībā uz jebkura veida muitas nodokļiem un nodevām, kas noteikti importam un eksportam, vai saistīti ar tiem, nodokļiem, kas noteiktas starptautiskajai norēķinu sistēmai par importu vai eksportu, attiecībā uz šo nodokļu un nodevu ievākšanas metodēm, attiecībā uz visiem noteikumiem un formalitātēm, kas saistītas ar importu vai eksportu un attiecībā uz visiem nosacījumiem, kas apskatīti III panta 2. un 4'. paragrāfā, jebkuras priekšrocības, privilēģiju vai imunitātes principi, kurus kāda no līgumslēdzējām pusēm piešķir jebkuram produktam, kas ražots citā valstī vai paredzēts citai valstij, ir nekavējoties bezierunu kārtā jāsaskaņo ar principiem, kas attiecas uz tādu pašu produktu, kas ražots kādā no tām, vai paredzēts kādai no līgumslēdzēju pušu teritorijām.
2. Šī panta 1. paragrāfa noteikumi nepieprasa atcelt importa nodokļa priekšrocības, kas nepārsniedz šī panta 4. paragrāfā noteiktās robežas un kas raksturojamas kā:
(a) priekšrocības, kas spēkā tikai un vienīgi starp A pielikumā uzskaitītajām teritorijām saskaņā ar pielikumā aprakstītajiem noteikumiem;
(b) priekšrocības, kas spēkā tikai un vienīgi starp divām vai vairākām teritorijām, kuras 1939. gada 1. jūlijā bija saistītas kopīgā suverenitātē, aizsardzības vai lēņu attiecībām un uzskaitītas B, C un D pielikumos, saskaņā ar pielikumos aprakstītajiem noteikumiem;
(c) priekšrocības, kas ir spēkā tikai un vienīgi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kubas Republiku;
(d) priekšrocības, kas ir spēkā tikai un vienīgi starp E un F pielikumā uzskaitītajām kaimiņvalstīm.
3. Paragrāfa noteikumi neattiecas arī uz priekšrocībām starp valstīm, kas 1923. gada 24. jūlijā atdalījušās no Osmaņu impērijas, ja minētās priekšrocības ir apstiprinātas XXV panta 5. paragrāfa noteikumos, kuri šajā gadījumā jāpiemēro XXIX panta 1. paragrāfā noteiktajā kārtībā.
4. Jebkura produkta priekšrocību robeža, kuram priekšrocības ir atļautas 2. paragrāfā, taču nav īpaši noteiktas kā maksimālā priekšrocību robeža attiecīgajā grafikā (šīs vienošanās pielikumā) nedrīkst pārsniegt:
(a) attiecībā uz jebkuram produktam paredzētajiem nodokļiem un nodevām, kas aprakstīti šādā grafikā - starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas tai paredzētas; ja nav paredzētas priekšrocību likmes, tad šis paragrāfs piemēro 1947. gada 10. aprīlī spēkā esošās priekšrocību likmes, un, ja nav paredzēts vislielākās labvēlības režīms valstij, tad robeža nedrīkst pārsniegt starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas ir spēkā 1947. gada 10. aprīlī;
(b) attiecībā uz jebkuram produktam paredzētajiem nodokļiem un nodevām, kas nav aprakstīti attiecīgā grafikā - starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas ir spēkā 1947. gada 10. aprīlī.
G pielikumā uzskaitīto līgumslēdzēju pušu gadījumā šī paragrāfa a) un b) apakšparagrāfos minētais datums - 1947. gada 10. aprīlis - jāaizvieto ar datumiem, kas īpaši norādīti šajā pielikumā.
II pants
Koncesiju grafiki
1. (a) Ikvienai no līgumslēdzējām pusēm jānodrošina citu līgumslēdzēju pušu tirdzniecībai ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tas norādīts vienošanās pielikumā, attiecīgā grafika attiecīgajā daļā.
(b) Pirmajā grafika daļā (attiecībā uz ikvienu līgumslēdzēju pusi) raksturotos produktus, kuri ir ražoti citu līgumslēdzēju pušu teritorijās, tos importējot teritorijā, kurā ir spēkā attiecīgais grafiks, neapliek, vadoties pēc šī grafika normām, noteikumiem un kvalifikācijām, ar parastajiem muitas nodokļiem, izņemot tos, kas tur ir īpaši uzskaitīti. šie produkti nav apliekami arī ar citiem importa vai ar importu saistītiem nodokļiem, izņemot tos, kuri noteikti šīs vienošanās spēkā stāšanās datumā vai tos, kuru iekasēšanu tieši un imperitīvi pieprasa likumdošanas akti, kas darbojas importētājā valstī vienošanās spēkā stāšanās datumā.
(c) Otrajā grafika daļā (attiecībā uz ikvienu līgumslēdzēju pusi) raksturotos produktus, kuriem 1. paragrāfā paredzēts priekšrocību režīms, neapliek, tos importējot minētajā teritorijā, uz kuru attiecas grafiks, un vadoties pēc šī grafika normām, noteikumiem un kvalifikācijām, ar parastajiem muitas nodokļiem, izņemot tos nodokļus, kas paredzēti šī grafika 2. daļā. šie produkti nav apliekami arī ar citiem ar importu saistītiem vai ar importa nodokļiem, izņemot tos, kuri noteikti vienā dienā ar šo vienošanos vai tos, kuru iekasēšanu tieši un imperitīvi pieprasa likumdošanas akti, kas darbojas importētājā valstī vienošanās spēkā stāšanās dienā. šis paragrāfs neattur nevienu līgumslēdzēju pusi no tās prasību saglabāšanas, ja šīs prasības ir stājušās spēkā reizē ar vienošanos un piemēro preču importēšanai preferenciālu nodokļu likmi.
2. Šis paragrāfs neattur nevienu līgumslēdzēju pusi jebkura produkta importam piemērot sekojošo:
(a) nodevas, kas līdzvērtīgas iekšējam nodoklim, ņemot vērā iekšzemē ražotu produktu, vai izejvielu, no kuras importētais produkts ir pilnībā vai daļēji izgatavots, saskaņā ar III panta 2. paragrāfu*;
(b) jebkuru antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli, kas piemērots saskaņā ar VI pantu;
(c) citas nodevas vai samaksu, kas samērojama ar nodrošināto pakalpojumu izmaksām.
3. Līgumslēdzējas puses nedrīkst grozīt metodes, ar kurām tās nosaka ar nodokli apliekamo vērtību vai valūtas konvertāciju, lai tādējādi vājinātu vērtību jebkurai no koncesijām, kas paredzētas attiecīgā grafikā šīs vienošanās pielikumā.
4. Ja kāda līgumslēdzēja puse formāli vai faktiski ievieš, piemēro vai autorizē jebkura attiecīgajā grafikā minētā produkta importa monopolu, tad, izņemot gadījumus, ja tas ir paredzēts attiecīgajā grafikā, vai gadījumu, ja puses, kas sākotnēji noteica koncesiju, ir citādi vienojušās, šāds monopolstāvoklis, kas caurmērā pieļautu vairāk aizsardzības, nekā paredzēts attiecīgajā grafikā, netiks atļauts. šī paragrāfa nosacījumi neattur nevienu līgumslēdzēju pusi no jebkāda veida palīdzības iekšzemju ražotājiem, ko atļauj arī citi šīs vienošanās noteikumi*.
5. Ja kāda līgumslēdzēja puse uzskata, ka kāda cita līgumslēdzēja puse nenodrošina produktam attiecīgajā koncesijā paredzēto režīmu, kas, saskaņā ar pirmās līgumslēdzējas puses pārliecību, šim produktam paredzēts attiecīgajā grafikā (vienošanās pielikumā), pirmajai līgumslēdzējai pusei nekavējoties tieši jāinformē otrā līgumslēdzēja puse. Ja pēdējā piekrīt, ka koncesijā paredzētais režīms ir tāds, kā to pieprasa pirmā līgumslēdzēja puse, taču paziņo, ka tai nav iespējams nodrošināt koncesijā paredzēto režīmu, jo tiesa vai cita piekritīga varas autoritāte ir izdevusi likumu, kas neļauj minēto produktu pakļaut šīs līgumslēdzējas puses tarifu likumiem, lai tad īstenotu vienošanās paredzēto režīmu, tad abām līgumslēdzējām pusēm, piesaistot citas pamatoti ieinteresētās līgumslēdzējas puses, nekavējoties jāuzsāk tālākas sarunas, lai vienotos par kompensācijas iespējām.
6. (a) Īpašie nodokļi un nodevas, kas paredzēti grafikos un attiecas uz līgumslēdzējām pusēm - Starptautiskā valūtas fonda dalībniecēm, un priekšrocību robežas, ko nodrošina šīs līgumslēdzējas puses, ir izteiktas attiecīgajā valūtā un per value akceptētas vai provizionāli pieņemtas Starptautiskajā valūtas fondā līdz šīs vienošanās spēkā stāšanās brīdim. Ja šis per value ir konstanti samazināts ar Starptautiskā valūtas fonda vienošanās paragrāfiem par vairāk nekā 20%, tad īpašie nodokļi, nodevas un priekšrocību robežas var tikt pielāgotas, lai atspoguļotu šādu per value samazināšanos; ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES (i.e. id est līgumslēdzējām pusēm darbojoties vienoti, kā tas paredzēts XXV pantā) piekrīt, ka šādi pielāgojumi nevājinās vērtību koncesijām, kas paredzētas attiecīgajā grafikā vai jebkur citur vienošanās tekstā; ar noteikumu, ka visi faktori, kas var ietekmēt šādu grozījumu nepieciešamību vai steidzamību, ir būtiski izvērtēti.
(b) Līdzīgi noteikumi ir piemērojami ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas nav fonda dalībniece, no tās dienas, kad šī līgumslēdzēja puse kļūst par fonda dalībnieci vai iesaistās speciālā apmaiņas līgumā, kā tas noteikts 15. paragrāfā.
7. Ar šo grafiki, kas iekļauti vienošanās pielikumā, kļūst par tās neatņemamu sastāvdaļu
2. daļa
III pants
Starptautiskās nodokļu un normatīvu sistēmas nacionālais režīms
1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka iekšējie nodokļi, citas iekšējās nodevas, likumi, normatīvi un prasības pret iekšējo tirdzniecību, kas piedāvā pārdot, pirkt, transportēt, izplatīt vai lietot produktus, un iekšējie kvantitatīvie produktu sastāva, ražošanas procesa vai lietošanas normatīvi nav piemērojami importētiem vai iekšzemes ražotāju produktiem, lai tādējādi nodrošinātu aizsardzību iekšzemes produkcijai.
2. Ikvienas līgumslēdzējas puses teritorijas importētie produkti nevar tikt tieši vai netieši aplikti ar iekšējiem nodokļiem vai nodevām, izņemot tos, ar kuriem ir aplikti arī tādi paši iekšzemes produkti. Turklāt neviena līgumslēdzēja puse nedrīkst citādi piemērot iekšējos nodokļus vai citas iekšējās nodevas importētiem vai iekšzemes produktiem ar metodēm, kas ir pretrunā ar 1.paragrāfā noteiktajiem principiem.
3. Attiecībā uz jebkuru spēkā esošu iekšējo nodokli, kas nav savienojams ar 2. paragrāfa nosacījumiem, bet ir speciāla tirdzniecības līguma autorizēts (līgums spēkā ar 1947. gada 10. aprīli), kur importa nodoklis apliekamajam produktam ir nodrošināts pret pieaugumu - fiksēts, līgumslēdzējai pusei ir tiesības atlikt 2. paragrāfa nosacījumu piemērošanu šādam nodoklim līdz tam brīdim, kad tai būs iespēja atbrīvoties no šāda tirdzniecības līguma saistībām un palielināt importa nodokli apliekamajam produktam tik lielā mērā, lai kompensētu aizsargājošā elementa - fiksētā nodokļa - atcelšanu.
4. Līgumslēdzējas puses teritorijā ražotajiem produktiem, kas tiek importēti jebkuras citas līgumslēdzējas puses teritorijā, ir jānodrošina ne mazāk labvēlīgs režīms attiecībā uz visu likumdošanu, normatīviem un prasībām, kā iekšzemes produktam, ieskaitot produkta iekšējo tirdzniecību, tirdzniecības piedāvājumu, pirkšanu un transportēšanu, izplatīšanu vai lietošanu. šī paragrāfa nosacījumi neattiecas uz dažādu savstarpēju transportēšanas izmaksu piemērošanu, jo tās pamatojamas tikai un vienīgi ar transporta līdzekļu ekonomisko darbību un neskar produkta nacionālo izcelsmi.
5. Līgumslēdzējas puses nedrīkst ieviest vai piemērot jebkādus savstarpējus kvantitatīvos noteikumus par produkta sastāvu, ražošanas procesu vai lietošanu, kuri tieši vai netieši regulētu kādu noteiktu produkta daļu vai proporciju piegādi no iekšzemes resursiem. Vēl jo vairāk, līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot iekšējos kvantitatīvos noteikumus citādā veidā, kas ir pretēji 1. paragrāfā noteiktajiem principiem.*
6. 5. paragrāfa nosacījumi neattiecas uz līgumslēdzēju pušu teritorijās spēkā esošajiem iekšējiem kvantitatīvajiem noteikumiem, ja tie darbojas no 1939. gada 1. jūlija vai 1947. gada 10. aprīļa, atkarībā no attiecīgās līgumslēdzējas puses, ja tikai jebkurš šāds noteikums netiek mainīts, lai kaitētu importam un ja sarunās pret to attiecas kā pret muitas nodokli.
7. Produkta sastāvu, ražošanas procesu vai lietošanu noteiktā daudzumā vai proporcijās regulējošie iekšējie kvantitatīvie noteikumi nedrīkst tikt piemēroti tā, lai asignētu šos daudzumus vai proporcijas no ārējiem piegādes avotiem.
8. (a) šī panta nosacījumi neattiecas uz likumiem, noteikumiem vai prasībām, pēc kurām vadīdamies valsts iestādes iepērk produktus valdības pasūtījuma ietvaros, ja tas netiek darīts, lai vēlāk tos ar peļņu pārdotu vai pasūtītu produktu ražošanu pārdošanai.
(b) šī panta nosacījumi neaizliedz subsidēt tikai un vienīgi iekšzemju ražotājus, ieskaitot maksājumus iekšzemju ražotājiem, ko veic no iekšējo nodokļu vai nodevu apjoma, kas ir piemēroti šajā pantā noteiktajā kārtībā, kā arī atļauj subsīdijas iekšzemju produktu valdības pasūtījuma veidā.
9. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka iekšējie cenu maksimuma kontroles līdzekļi, pat ja tie atbilst citiem šī panta nosacījumiem, var būt nelabvēlīgi citām līgumslēdzējām pusēm - importa produktu piegādātājām. Tad tām līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šādus līdzekļus, ir jāņem vērā eksportētāju līgumslēdzēju pušu intereses tā, lai iespēju robežās izvairītos no šādu nelabvēlīgu apstākļu radīšanas.
10. šī panta nosacījumi neaizliedz nevienai no līgumslēdzējām pusēm ieviest vai turpināt iekšējos kvantitatīvos noteikumus attiecībā uz attīstītajām kinofilmām, kā arī piemērot IV panta nosacījumus.
IV pants
Īpašie nosacījumi attiecībā uz kinofilmām
Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm ievieš vai turpina piemērot iekšējos kvantitatīvos noteikumus attiecībā uz attīstītajām kinofilmām, tādi noteikumi ir jānoformē demonstrēšanas kvotu veidā, kam jāatbilst sekojošām prasībām:
(a) Demonstrēšanas kvotās jāparedz, ka vietējas izcelsmes kinofilmas tiek demonstrētas noteiktā, minimālā proporcijā no kopējā reāli patērētā laika jebkuras izcelsmes filmu komerciālai demonstrēšanai noteiktā laika periodā, kas nav mazāks par vienu gadu, un šī proporcija tiek aprēķināta, par pamatu ņemot demonstrēšanas laiku gadā vienā kinoteātrī vai līdzīgu ekvivalentu,
(b) Izņemot to demonstrēšanas laiku, kas rezervēts vietējas izcelsmes filmām demonstrēšanas kvotas ietvaros. Demonstrēšanas laiks, kas rezervēts vietējas izcelsmes filmām, ieskaitot to, kas noteikts administratīvu darbību rezultātā no vietējas izcelsmes filmām paredzētā demonstrēšanas laika, nevar tikt iekļauts starp piegādes avotiem;
(c) Ņemot vērā šī panta (b) apakšparagrāfa nosacījumus, ikviena no līgumslēdzējām pusēm var turpināt demonstrācijas kvotas, kas atbilst (a) apakšparagrāfa prasībām, kur noteiktas izcelsmes filmām rezervēts minimālais demonstrēšanas laiks, izņemot filmas, kuru izcelsmes valsts ir līgumslēdzēja puse, kas noteikusi šādas kvotas, tikai tajā gadījumā, ja šis minimālais demonstrēšanas laiks nav ticis palielināts pēc 1947. gada 10. aprīļa;
(d) Demonstrēšanas kvotas ir subjekts sarunām par to ierobežošanu, liberalizāciju vai atcelšanu.
V pants
Tranzīta brīvība
1. Visas preces (ieskaitot bagāžu), kā arī kuģi un citi transporta līdzekļi ir uzskatāmi par tranzītā esošiem līgumslēdzējas puses teritorijā, ja ceļš, ko tie veic pāri šai teritorijai ar vai bez pārkraušanas, turēšanas noliktavā, kravas sadalīšanas vai transporta līdzekļa maiņas, ir tikai kopējā maršruta posms, kas sākas un izbeidzas aiz tās līgumslēdzējas puses robežām, kuras teritoriju šķērso minētais maršruts. šāda rakstura maršruts šajā pantā ir definēts kā tranzītmaršruts.
2. Katrai līgumslēdzējas puses teritorijai ir jānodrošina tranzīta brīvība tranzītmaršrutiem, kas iet no vai uz citu līgumslēdzēju valstu teritorijām, pa ceļiem, kas ir vispiemērotākie starptautiskajam tranzītam. Nedrīkst pieļaut izņēmumus, kas saistīti ar karogiem, zem kuriem brauc kuģi, to izcelsmes valsti, izbraukšanu, iebraukšanu vai vietām no un uz kurām krava dodas, nedrīkst pieļaut arī izņēmumus, kas saistīti ar preču, kuģu vai citu transporta līdzekļu īpašniekiem.
3. Ikviena līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai tranzītmaršruti tās teritorijā ienāktu attiecīgajā muitas punktā, taču, izņemot gadījumus, kad netiek izpildīti noteiktie muitas likumi un noteikumi, šādus tranzītmaršrutus, kas nāk no vai dodas uz kādu no citas līgumslēdzējas valsts teritorijām, nedrīkst bez vajadzības aizkavēt vai pakļaut kādiem ierobežojumiem un aizliegumiem, tāpat šīs tranzītkravas nav apliekamas ar muitas nodokļiem, kuri tiek piemēroti tranzītam vai sakarā ar tranzītu, izņemot transportēšanas izmaksas vai izmaksas, kas līdzvērtīgas ar tranzīta radītajiem administratīvajiem izdevumiem vai ar pakalpojumu izmaksām.
4. Visas nodevas un noteikumi, ko līgumslēdzējas puses piemēro tranzītam no un uz citu līgumslēdzēju pušu teritorijām, ir jābūt pamatotām, ņemot vērā tranzīta apstākļus.
5. Attiecībā uz visām tranzīta nodevām, noteikumiem un formalitātēm, katrai no līgumslēdzējām pusēm ir jārada tranzītmaršrutiem no un uz citu līgumslēdzēju pušu teritorijām ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tiem tranzītmaršrutiem, kas ir ceļā no vai uz jebkuru trešās puses valsti.*
6. Katrai no līgumslēdzējām pusēm jārada ne mazāk labvēlīgs režīms produktiem, kas atradušies tranzītā cauri jebkurai citai līgumslēdzējas puses teritorijai, kā tad, ja tie būtu transportēti no to izcelsmes vietas uz galamērķi, apejot šīs citas līgumslēdzējas puses teritoriju. Tomēr katra no līgumslēdzējām pusēm drīkst turpināt savas tiešā konusamenta prasības, kas ir spēkā Vienošanās dienā, attiecībā uz jebkurām precēm, kam šāds tiešais konusaments ir nepieciešams noteikums šo preču ievešanai ar preferenciālām nodokļu likmēm, vai arī ir saistīts ar vērtēšanas metodēm, ko līgumslēdzēja puse nosaka nodokļiem.
7. Šī panta nosacījumi neattiecas uz tranzītā esošiem lidaparātiem, bet ir attiecināma uz preču tranzītu pa gaisu (ieskaitot bagāžu).
VI pants
Antidempinga un pretsubsīdiju nodokļi
1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka dempings, kura gadījumā vienas valsts produkti tiek piedāvāti tirdzniecībai otrā valstī, par cenām, kas ir zemākas nekā produktu normālā vērtība, ir nosodāms, ja tas rada vai draud radīt materiālu kaitējumu līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotajai industrijai vai arī materiāli kavē iekšzemes industrijas izveidošanos. šis pants nosaka, ka produkts ir piedāvāts tirdzniecībai importētājā valstī par zemāku cenu nekā tā normālā vērtība, ja produkta, kas tiek eksportēts no vienas valsts uz otru, cena:
(a) ir mazāka nekā salīdzinoši cena parastā tirdzniecības procesā tādam pašam produktam, kad tas paredzēts patērēšanai eksportētājā valstī, vai,
(b) ja nav nosakāma tā cena iekšzemē, ir mazāka nekā:
(i) lielākā salīdzinājumam pieejamā cena tādam pašam produktam, to eksportējot uz jebkuru trešās puses valsti parastā tirdzniecības procesā, vai
(ii) ražošanas izmaksas produktam izcelsmes valstī un pamatota uzcenojuma, ko veido pārdošanas izmaksas un peļņa, summu.
(iii) Katrā no šiem gadījumiem pienācīgā mērā jāņem vērā atšķirības pārdošanas noteikumos un attiecībās, atšķirības nodokļu sistēmās un citas atšķirības, kas jāņem vērā, salīdzinot cenas.*
2. Lai aizsargātos vai kompensētu dempingu, līgumslēdzējai pusei jāapliek jebkurš dempinga produkts ar antidempinga nodokli, ne lielāku par attiecīgā produkta dempinga robežu. šis pants nosaka, ka par dempinga robežu ir uzskatāma cenu starpība, ko nosaka pēc pirmā paragrāfa nosacījumiem.*
3. Vienas līgumslēdzējas puses produktu importam citas līgumslēdzējas puses teritorijā nedrīkst piemērot lielāku pretsubsīdiju nodokli nekā aprēķinātais pabalsts vai subsīdijas, ko paredzēts piešķirt, tieši vai netieši, produkta izcelsmes valsts vai eksportējošās valsts rūpniecībai, ražošanai vai eksportam šī produkta saražošanai, ieskaitot īpašas subsīdijas noteikta produkta transportēšanai. Termins "pretsubsīdiju nodoklis" apzīmē īpašu nodokli, ko piemēro, lai aizsargātos pret jebkuru pabalstu vai subsīdijām, kas tieši vai netieši noteikti jebkuras preces ražošanai vai eksportam.*
4. Jebkuras līgumslēdzējas puses produkts, kas importēts citas līgumslēdzējas puses teritorijā, nevar tikt aplikts ar antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli tādēļ, ka tas pats produkts netiek aplikts ar tam paredzētajiem nodokļiem, ja to patērē tā izcelsmes vai eksportētājā valstī, vai arī tādēļ, ka tādi nodokļi tiek atmaksāti.
5. Jebkuras līgumslēdzējas puses produkts, kas importēts citas līgumslēdzējas puses teritorijā, nevar tikt aplikts ar antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli tādēļ, lai kompensētu tādu pašu dempinga vai eksporta subsīdiju situāciju.
6. (a) Līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot nekādus antidempinga vai pretsubsīdiju nodokļus kāda produkta importam no citas līgumslēdzējas puses teritorijas, kamēr tās nav noteikušas, ka dempinga vai subsidēšanas rezultāts var draudēt ar materiāliem zaudējumiem esošajai iekšzemes ražošanai vai arī var materiāli kavēt šādas iekšzemes ražošanas izveidošanos.
(b) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var neievērot (a) apakšparagrāfa prasības, lai atļautu kādai līgumslēdzējai pusei piemērot antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli jebkura produkta importam ar mērķi aizsargāties no dempinga vai subsidēšanas, kas materiāli apdraud citas līgumslēdzējas puses teritorijā esošo ražošanu un no kuras teritorijas attiecīgais produkts tiek eksportēts uz importētājas līgumslēdzējas puses teritoriju. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES neievēros šī paragrāfa (a) apakšparagrāfu, lai atļautu piemērot pretsubsīdiju nodokli gadījumā, ja tās uzskata, ka subsīdijas rada vai draud radīt materiālus zaudējumus citas līgumslēdzējas puses teritorijā esošajai ražošanai, kuras attiecīgie produkti tiek eksportēti uz importētājas līgumslēdzējas puses teritoriju.*
(c) Izņēmuma gadījumos, kur vilcināšanās var radīt grūti labojamu kaitējumu, līgumslēdzēja puse var piemērot pretsubsīdiju nodokli mērķiem, kas noteikti šī paragrāfa (b) apakšparagrāfā bez citu līgumslēdzēju pušu piekrišanas ar noteikumu, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES tiks nekavējoši informētas par to un pretsubsīdiju nodoklis tiks pilnīgi atcelts, ja tam nepiekrīt līgumslēdzējas puses.
7. Par iekšzemes cenas stabilizācijas vai pamatpreču atmaksāšanas sistēmu, kas nav saistīta ar eksporta cenu izmaiņām un kas dažreiz izraisa preču eksportēšanu par zemākām cenām nekā salīdzinošā cena, ko iekasē no līdzīgas preces pircējiem iekšzemes tirgū, var tikt uzskatīta par tādu, kas nerada materiālu kaitējumu tajā nozīmē, kā to nosaka 6. paragrāfs, ja tā ir noteikta pamatoti ieinteresēto līgumslēdzēju pušu konsultāciju rezultātā un ņemot vērā, ka:
(a) rezultātā sistēma pārdod preci eksportam par augstāku cenu, nekā ir salīdzinošā cena par tādu pašu preci, ko pircējs maksā iekšzemes tirgū, un
(b) sistēma tā darbojas vai nu efektīvas produktu regulēšanas, vai cita iemesla dēļ, bet ne tāpēc, lai pārmērīgi stimulētu eksportu vai kaitētu citu līgumslēdzēju pušu interesēm
VII pants
Muitas vērtības noteikšana
1. Līgumslēdzējas puses atzīst vispārējo vērtēšanas principu spēkā esamību, kā noteikts sekojošajos šī panta paragrāfos un tās apņemas īstenot šos principus attiecībā uz visiem produktiem, kas tiek aplikti ar nodokļiem vai nodevām* un citiem importa vai eksporta ierobežojumiem, kuri pamatojas uz vai tiek jeb kā regulēti pēc vērtības principa. Bez tam līgumslēdzējas puses pārskatīs pēc citas līgumslēdzējas puses pieprasījuma jebkuru ar muitas vērtības noteikšanu saistītu likumu vai noteikumu darbību, ņemot vērā šos principus. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pieprasīt no līgumslēdzējām pusēm pārskatus par īstenotajiem pasākumiem, lai šī panta nosacījumi tiktu ievēroti.
2. (a) Importētās preces muitas vērtība ir jāpamato ar attiecīgās importētās preces vai tai līdzīgas preces faktisko vērtību, pēc kuras ir novērtēta nodokļa apjoms, un to nedrīkst pamatot ar preces iekšzemes vērtību vai fiktīvu vērtību.*
(b) Faktiskā vērtība ir cena, par kuru vietā un laikā, ko nosaka importētājas valsts likumdošana, attiecīgā vai tai līdzīga prece tiek pārdota vai piedāvāta pārdošanai parastā tirdzniecības procesā un pilnas konkurences apstākļos. Tā kā attiecīgās vai līdzīgas preces cenu nosaka attiecīgā darījuma daudzums, paredzamā cena ir vienveidīgi jāsaskaņo ar:
(i) salīdzināmiem daudzumiem, vai
(ii) daudzumiem, kas nav mazāk labvēlīgi importētājiem kā tie, kur lielāks preces apjoms ir pārdots tirdzniecībā starp importētājām un eksportētājām valstīm.*
(c) Kad faktiskā vērtība nav noskaidrojama, kā to paredz šī paragrāfa (b) apakšparagrāfs, muitas vērtība jāpamato ar tuvāko noskaidrojamo faktiskās vērtības ekvivalentu*.
3. Jebkura importētā produkta muitas vērtība nedrīkst ietvert kāda iekšējā nodokļa apjomu, ko piemēro izcelsmes vai eksportētājā valstī no kura importētais produkts ir ticis atbrīvots, vai ir bijis vai būs atbrīvots, to atmaksājot .
4. (a) Ja līgumslēdzējai pusei ir nepieciešams konvertēt cenu savā valūtā no citas valsts valūtas, kurā tā izteikta, tad, kā nosaka šī panta 2. paragrāfs, katrai no attiecīgajām valūtām konversijas likmes apmaiņai ir jānosaka pēc par value, kā paredzēts Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantos, ar tādām konversijas likmēm, ko pieņēmis Starptautiskais valūtas fonds, vai arī - pēc par value, ko nosaka saskaņā ar īpašu maiņas līgumu, kas noslēgts saskaņā ar šīs Vienošanās XV pantu.
(b) Ja neeksistē šāds noteikts par value un maiņas likme, konversijas likmei ir efektīvi jāatspoguļo šīs valūtas esošā vērtība komercdarījumos.
(c) Līgumslēdzējām pusēm, vienojoties ar Starptautisko valūtas fondu, jāformulē noteikumi, kas regulē līgumslēdzēju pušu ārzemju valūtas konversiju, tā, lai pastāvīgi saglabātos valūtas maiņas likmju dažādība, kā paredz Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu panti. Ikviena līgumslēdzēja puse var pielietot šādus noteikumus, izpildot šī panta 2. paragrāfa nosacījumus kā alternatīvu par value lietošanai. Iekams šos noteikumus akceptēs LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ikviena no līgumslēdzējām pusēm, īstenojot šī panta 2. paragrāfa nosacījumus, var pielietot ārzemju valūtām tādus konversijas noteikumus, kas veidoti, lai efektīvi atspoguļotu šīs ārzemju valūtas vērtību komercdarījumos.
(d) Neviens no šī paragrāfa nosacījumiem nevar tikt pielāgots tā, lai kādai no līgumslēdzējām pusēm pieprasītu izmainīt muitas vajadzībām domātās ārzemju valūtas konversijas metodes, ja tādas ir spēkā tās teritorijā šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdī, ja šādas izmaiņas kopumā palielinātu maksājamo nodokļu apjomu.
5. Pamatojumiem un metodēm, ar kuru palīdzību tiek noteikta ar nodokļiem un nodevām apliekamā produkta vērtība, vai ierobežojumiem, kas tiek pamatoti vai regulēti ar produkta vērtību, ir jābūt stabiliem un tie pienācīgi jāpublicē, lai tirgotāji varētu pietiekami precīzi noteikt muitas vērtību.
VIII pants
Maksājumi un formalitātes, kas saistīti ar importu un eksportu*
1. (a) Jebkura rakstura maksājumu un formalitāšu apjomi (izņemot importa un eksporta nodokļus un izņemot nodokļus, ko paredz III pants), ko līgumslēdzējas puses piemēro importam un eksportam vai sakarā ar tiem, ir jāierobežo līdz aptuvenajām pakalpojumu izmaksām un tie nedrīkst netieši aizsargāt iekšzemes produktus vai fiskālos nolūkos aplikt ar nodokli importu vai eksportu.
(b) Līgumslēdzējas puses atzīst par nepieciešamu samazināt maksājumu un formalitāšu skaitu un dažādību, kā norādīts (a) apakšparagrāfā.
(c) Līgumslēdzējas puses atzīst par nepieciešamu arī samazināt importa un eksporta formalitāšu apjomu un sarežģītības pakāpi, kā arī nepieciešamību vienkāršot importa un eksporta dokumentācijas prasības.*
2. Līgumslēdzēja puse pēc citas līgumslēdzējas puses vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pieprasījuma pārskatīs tās likumu un noteikumu darbību, ņemot vērā šī panta nosacījumus.
3. Līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot lielus sodus par sīkiem muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem. It īpaši sods par ikvienu kļūdu muitas dokumentācijā, kas ir viegli labojama un acīmredzami ir tikusi pielaista bez ļauna nodoma vai nolaidīgas nevērības, nedrīkst būt lielāks kā nepieciešams, lai tas kalpotu tikai par brīdinājumu.
4. šie nosacījumi attiecas uz maksājumiem, cenām, formalitātēm un noteikumiem, ko valsts iestādes piemēro importam un eksportam, ieskaitot tos, kas attiecas uz:
(a) konsulārajiem darījumiem, tādiem kā konsulārie rēķini un sertifikāti;
(b) kvantitatīvajiem ierobežojumiem;
(c) licencēšanu;
(d) apmaiņas kontroli;
(e) statistikas pakalpojumiem;
(f) dokumentiem, dokumentāciju un sertifikātiem;
(g) analīzi un inspekciju;
(h) karantīnu, sanitāriju un dezinfekciju.
IX pants
Izcelsmes marķējumi
1. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānodrošina no citu līgumslēdzēju pušu teritorijām nākušajām precēm ne mazāk labvēlīgs marķēšanas prasību režīms kā režīms, kas piemērots tādam pašam produktam no trešās puses valstīm.
2. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, pieņemot un ieviešot likumus un noteikumus par izcelsmes marķējumiem, līdz minimumam jāsamazina neērtības un sarežģījumi, ko šādi pasākumi var radīt eksportētāju valstu tirdzniecībai un ražošanai, taču pietiekami nodrošinot patērētājus pret viltotiem vai maldinošiem norādījumiem.
3. Kad vien tas ir administratīvi iespējams, līgumslēdzējām pusēm jāatļauj prasītos izcelsmes marķējumus produktiem piestiprināt importēšanas laikā.
4. Līgumslēdzēju pušu importēto produktu marķēšanas likumiem un noteikumiem ir jābūt tādiem, lai tos varētu piemērot, nopietni nesabojājot produktus, nepazeminot to materiālo vērtību vai nepamatoti nepaaugstinot to cenu.
5. Vispārēja noteikuma kārtībā līgumslēdzēja puse nevar tikt sodīta par produktiem pirms importēšanas nepiestiprinātiem izcelsmes marķējumiem, ja vien pareizais marķējums nav nepamatoti aizkavēts, nav piestiprinātas maldinošas zīmes vai marķējuma prasība nav izpildīta ar nodomu.
6. Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji jāsadarbojas, lai nepieļautu tādu tirdzniecības marķējumu lietošanu, kuri varētu maldināt par patieso produkta izcelsmes vietu, kaitējot attiecīgās teritorijas produktu reģionālajam vai ģeogrāfiskajam nosaukumam (vārdam), kas aizsargāti ar tās likumdošanu. Katrai līgumslēdzējai pusei jānodrošina pilnīgs un saprotošs atbalsts šādiem pieprasījumiem, kurus varētu izteikt ikviena līgumslēdzēja puse attiecībā uz augstākminētā nosacījuma piemērošanu to nosaukumu produktiem, uz kuriem tā norādījusi.
X pants
Tirdzniecības noteikumu publicēšana un administrēšana
1. Likumi, noteikumi, tiesu nolēmumi un vispārīga rakstura administratīvie lēmumi, ko ieviesusi kāda no līgumslēdzējām pusēm un kas attiecas uz produktu klasifikāciju vai muitas vērtības noteikšanu vai nodokļu un nodevu likmēm, vai uz importu un eksportu, kā arī uz maksājumu pārskaitījumiem attiecināmām prasībām, ierobežojumiem vai aizliegumiem, vai arī ietekmē to pārdošanu, transportēšanu, izplatīšanu, apdrošināšanu, noliktavu inspicēšanu, izstādīšanu, sastāvu vai citu pielietojumu, ir pilnībā jāpublicē tā, lai valdības un tirgotāji varētu ar tiem iepazīties. Vienošanās, kas ietekmē starptautiskās tirdzniecības politiku un ir spēkā starp kādas līgumslēdzējas puses valdību vai valsts iestādi, un kādas citas līgumslēdzējas puses valdību vai valsts iestādi arī ir jāpublicē. šī paragrāfa nosacījumi nepieprasa līgumslēdzējām pusēm atklāt konfidenciālu informāciju, kuras publicēšana varētu kavēt likuma piemērošanu, citādi būt pretrunā ar sabiedrības interesēm vai kaitēt likumīgām komerciālām attiecīgu publisku vai privātu uzņēmumu interesēm.
2. Līgumslēdzējas puses neuzsāks vispārēji piemērojamus pasākumus, kas attiecas uz nodokļu likmju paaugstināšanos, vai citas nodevas par importu pastāvošās unificētās prakses ietvaros, vai arī papildus neieviesīs kādu jaunu, apgrūtinošu pieprasījumu importiem un to maksājumu pārskaitījumiem, bez iepriekšējas oficiālas šādu normatīvu aktu publikācijas.
3. (a) Katrai līgumslēdzējai pusei ir pienākums visus tās likumus, noteikumus, nolēmumus un lēmumus, kuri aprakstīti šī panta 1. paragrāfā, administrēt unificēti, neieinteresēti un pamatoti.
(b) Katrai līgumslēdzējai pusei jāturpina vai jānodibina īsākajā reāli iespējamā laikā tiesiski, arbitrāžas vai administratīvie tribunāli vai procedūras, lai inter alia precīzi un ātri izskatītu un labotu administratīvās darbības muitas lietās. šādiem tribunāliem ir jābūt neatkarīgiem no valsts iestādēm, kam piekrīt administratīvā vara, un to (tribunālu) lēmumiem praktiski ir jāpārvalda šādas iestādes, ja vien nav iesniegta apelācija augstākas jurisdikcijas tiesā vai tribunālā laika periodā, kas importētājiem norādīts apelāciju iesniegšanai, ar noteikumu, ka minētās valsts iestādes centrālā administrācija pieprasīs un izskatīs atskaiti par kādas lietas būtību, ja ir pamatotas aizdomas, ka nolēmums neatbilst pastāvošajai likumdošanai vai faktu materiālam.
(c) apakšparagrāfa nosacījumi neparedz izbeigt vai aizvietot līgumslēdzējas puses teritorijā šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdī pastāvošās procedūras, kuras faktiski nodrošina objektīvu un neieinteresētu administratīvo darbību pārskatu pat tad, ja šīs procedūras nav pilnīgi vai formāli neatkarīgas no valsts iestādēm, kam piekrīt administratīvā vara valstī. Jebkurai līgumslēdzējai pusei, kuras teritorijā darbojas šādas procedūras, ir jānodrošina LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM atbilstoša informācija, lai pēdējās varētu izvērtēt, vai šīs procedūras atbilst šī apakšparagrāfa prasībām.
XI pants
Vispārējā kvantitatīvo ierobežojumu atcelšana.
1. Ikviena līgumslēdzēja puse nedrīkst piemērot importam no citas līgumslēdzējas puses teritorijas vai kāda produkta eksportam vai pārdošanai eksportam, kas paredzēts jebkuras citas līgumslēdzējas puses teritorijai, nevienu ierobežojumu vai aizliegumu, izņemot nodevas, nodokļus vai citas maksas, kas darbojas ar kvotu, importa, eksporta licenču u.c. starpniecību.
2. Šī panta 1. paragrāfa nosacījumi attiecas uz sekojošo:
(a) Eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas piemēroti īslaicīgi, lai izvairītos no vai atvieglotu pārtikas produktu un citu eksportētājai līgumslēdzējai pusei eksistenciāli svarīgu produktu trūkuma;
(b) Importa un eksporta izliegumiem un ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai ievērotu starptautiskajā tirdzniecībā pieņemtos preču klasifikācijas, gradācijas un tirgošanas standartus;
(c) Importa ierobežojumiem jebkuram lauksaimniecības vai zivjsaimniecības produktam, kas ir importēts jebkurā veidā*, un ir nepieciešami, lai piemērotu valdības normatīvos aktus, kas darbojas:
(i) lai ierobežotu tāda paša iekšzemes produkta saražošanai vai tirgošanai paredzēto daudzumu, vai arī, gadījumā, ja vērā ņemama iekšzemes ražošana līdzīgam produkcijas veidam nepastāv, ierobežotu tādu iekšzemes produktu ražošanu, kurus var tieši aizvietot importētais produkts,
(ii) lai novērstu īslaicīgu tāda paša iekšzemes produkta pārprodukciju, vai arī, gadījumā, ja vērā ņemama ražošana iekšzemes produktam nepastāv, novērstu tādu iekšzemes produktu pārprodukciju, kurus var tieši aizvietot importētais produkts, dodot iespēju iegūt minētā produkta pārprodukciju kādām noteiktām iekšzemes iedzīvotāju grupām bez maksas vai par cenām, kas zemākas par līdzīgu produktu pašreizējām tirgus līmeņa cenām, vai
(iii) ierobežot atļautos jebkuru dzīvnieku produktu ražošanas daudzumus, kuru ražošana ir galvenokārt (liela daļa, vai pilnīgi) atkarīga no importētās preces un ja iekšzemes ražošanas apjomi tam pašam produktam ir relatīvi nenozīmīgi.
Ikvienai līgumslēdzējai pusei ir jāinformē par ierobežojumu ieviešanu, vadoties pēc šī paragrāfa (c) apakšparagrāfa, sniedzot publisku paziņojumu par kopējo atļautā produkta importa apjomu vai vērtību noteiktā laika posmā nākotnē un par jebkurām šīs vērtības vai apjoma izmaiņām. Vēl jo vairāk, jebkuri ierobežojumi, kas piemēroti (i) ietvaros, vairāk nevar palikt spēkā, ja tie samazinās kopējo importu, kas salīdzināms ar iekšzemē ražoto produkciju, pretēji samērojamam līdzsvaram, kura iestāšanos var sagaidīt, ja nav ierobežojumu. Nosakot šo proporciju, līgumslēdzējai pusei jāpievērš pienācīga uzmanība proporcijai, kas bija spēkā iepriekšējā pārstāvētajā periodā, un visiem tiem speciālajiem faktoriem*, kas varētu būt ietekmējuši attiecīgā produkta tirdzniecību.
XII pants
Ierobežojumi, lai nodrošinātu maksājumu bilanci
1. Ņemot vērā XI panta nosacījumus un ar nolūku nodrošināt savu iekšējo finansiālo pozīciju, jebkura līgumslēdzēja valsts var ierobežot atļautās importētās preces daudzumu vai vērtību, kā paredzēts sekojošajos šī panta paragrāfos.
2. (a) Importa ierobežojumi, ko kāda līgumslēdzēja puse radījusi, turpinājusi piemērot vai intensificējusi šī panta ietvaros, nedrīkst pārsniegt tos, kas nepieciešami:
(i) lai apstādinātu tās monetāro rezervju nopietnu samazināšanos, vai lai atvairītu tūlītējus šādas samazināšanās draudus, vai
(ii) gadījumā, ja līgumslēdzējai pusei ir ļoti mazas monetārās rezerves, lai panāktu samērīgu šo rezervju pieaugumu.
Jebkurā gadījumā ir jāvērš pienācīga uzmanība uz apstākļiem, kas izraisījuši šādai līgumslēdzējai pusei nepieciešamību pēc monetārajām rezervēm, vērā ņemot, kur tai ir pieejami ārējie kredīti vai citi resursi, nepieciešamību pienācīgi izlietot šādus kredītus vai resursus.
(b) Līgumslēdzējām pusēm, piemērojot ierobežojumus šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa ietvaros, ir progresīvi jāatvieglina tie, kad apstākļi ir uzlabojušies, turpinot tos tikai tad, ja noteikumi, kas uzsvērti šajā apakšparagrāfā, joprojām atļauj to piemērošanu. Līgumslēdzējām pusēm jāatceļ ierobežojumi, kad apstākļi vairs nepieprasa to ieviešanu vai saglabāšanu, kā paredzēts šajā apakšparagrāfā
3. (a) Līgumslēdzējas puses apņemas, īstenojot savu iekšpolitiku, pievērst pienācīgu uzmanību nepieciešamībai turpināt vai atjaunot līdzsvaru savā maksājumu bilancē uz nopietniem un ilglaicīgiem pamatiem, kā arī censties nepieļaut ražošanas līdzekļu neekonomisku izmantošanu. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešams īstenot, cik lielā mērā vien iespējams, tādus pasākumus, kas palielina un nevis samazina starptautisko tirdzniecību.
(b) Līgumslēdzējas puses, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietvaros, var noteikt šo ierobežojumu izplatības sfēru attiecībā uz dažādiem produktiem vai produktu klasēm tā, lai prioritāte būtu svarīgāko produktu importam.
(c) Līgumslēdzējas puses, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietveros, apņemas:
(i) iespēju robežās izvairīties no citu līgumslēdzēju pušu komerciālo vai ekonomisko interešu ierobežošanas;*
(ii) nepiemērot neapdomīgi ierobežojumus precēm ar minimālu komerciālu daudzumu, kuru izslēgšana var kaitēt regulārajiem tirdzniecības kanāliem, un
(iii) nepiemērot ierobežojumus, kas aizliegtu importēt komerciālos paraugus vai aizliegtu salīdzināšanu ar patentiem, tirdzniecības marķējumu, autortiesībām vai citas tamlīdzīgas funkcijas.
(d) Līgumslēdzējas puses atzīst, ka realizējot iekšpolitiku, kas virzīta uz pilnīgas un produktīvas nodarbinātības sasniegšanu un uz ekonomisko resursu attīstību, līgumslēdzēja puse var pieredzēt lielu pieprasījumu pēc importa, kas savukārt apdraud tās monetārās rezerves, kā tas minēts šī panta 2. (a) paragrāfā. Attiecīgi līgumslēdzējai pusei, kas citādi atbilst šī panta nosacījumiem, nevar tikt pieprasīts, lai tā atsauc vai izmaina tos ierobežojumus, kas jau eksistē, tā, ka izmaiņas šajā politikā novestu pie jauniem ierobežojumiem, ko šī līgumslēdzēja valsts piemēro saskaņā ar šī panta nosacījumiem.
4. a) Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas piemēro jaunus ierobežojumus vai paaugstina esošo ierobežojumu parasto līmeni, būtiski intensificējot šajā pantā paredzētos pasākumus, ir tūlīt pēc šo ierobežojumu ieviešanas vai intensificēšanas nekavējoties jākonsultējas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par savām maksājumu bilances grūtībām un to izcelsmi (vai situācijā, kad iepriekšēja konsultācija ir praktiski iespējama, tā notiek pirms tālākām darbībām), par alternatīvām iespējām situācijas labošanai, kas varētu būt pieejamas, un par iespējamo ierobežojumu ietekmi uz pārējo līgumslēdzēju pušu ekonomiku.
b) Datumā, par kuru LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTIS savstarpēji vienojas, tām jāizskata visi ierobežojumi, kas joprojām vēl tiek tajā brīdī piemēroti, saskaņā ar šo pantu. Kad pagājis viens gads pēc šī datuma, līgumslēdzējām pusēm, kuras vēl joprojām piemēro importa ierobežojumus, ir jāuzsāk konsultācijas, kā paredzēts šī paragrāfa (a) apakšparagrāfā, ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un jāturpina tās katru gadu.
c) i) Ja konsultāciju gaitā ar kādu no līgumslēdzējām pusēm, citas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES vienojas, ka ierobežojumi nav piemēroti saskaņā ar šī panta nosacījumiem vai ar XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV panta nosacījumus), tās norāda uz nesaskaņotības iemesliem un norāda, ka šie ierobežojumi ir pienācīgi jālabo. Ja tomēr konsultāciju rezultātā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES secina, ka piemērotie ierobežojumi ir nopietns šī panta vai XIII panta nosacījumu (ņemot vērā XIV panta nosacījumus) pārkāpums un ka tādēļ ir apdraudēta vai būs apdraudēta kādas citas līgumslēdzējas puses tirdzniecība, tām attiecīgi jāinformē par to līgumslēdzēja puse, kas piemērojusi šos ierobežojumus, un jāsniedz pienācīgas rekomendācijas, lai nodrošinātu ierobežojumu pakļaušanu šiem nosacījumiem noteiktā laika periodā.
ii) Ja šī līgumslēdzēja puse neizpilda tai izteiktās rekomendācijas noteiktajā laika periodā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot ikvienu līgumslēdzēju pusi, kuras tirdzniecību nelabvēlīgi ietekmē minētie ierobežojumi, no saistībām, kas tai paredzētas šajā Vienošanās pret līgumslēdzēju pusi, kura ir piemērojusi šādus ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu šiem apstākļiem.
d) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzsāks sarunas ar ikvienu no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietvaros, pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kas var liecināt par prima face šo ierobežojumu neatbilstības gadījumu šī paragrāfa nosacījumiem vai XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV pantu) un ka tādējādi tās tirdzniecībai ir nodarīts kaitējums. Tomēr lēmums par šādu sarunu uzsākšanu netiks pieņemts, kamēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noskaidrojušas, ka tiešās sarunas starp attiecīgi ieinteresētajām pusēm nav bijušas sekmīgas. Ja konsultācijas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nav vainagojušās panākumiem un tās nosaka, ka attiecīgie ierobežojumi ir piemēroti, pārkāpjot augstākminētos nosacījumus, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rekomendēs ierobežojumu atcelšanu vai izmaiņas tajos. Ja ierobežojumi nav atcelti vai izmainīti līgumslēdzēju pušu noteiktajā laika periodā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot to līgumslēdzēju pusi, kas uzsākusi šo procedūru, no šādām saistībām šīs Vienošanās ietvaros pret līgumslēdzēju pusi, kas piemērojusi ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu situācijai.
e) Lai ierosinātu no šī paragrāfa nosacījumiem izrietošu lietu, nepieciešams pievērst pienācīgu uzmanību ikvienam īpašam ārējam faktoram, kas kaitējoši iedarbojies uz līgumslēdzējas puses eksporta tirdzniecību un mudinājis to piemērot ierobežojumus.*
f) Nolēmumi, kas izdarīti, piemērojot šī paragrāfa nosacījumus, jāizpilda ātri un, ja iespējams, sešdesmit dienu laikā no sarunu uzsākšanas brīža.
5. Ja novērojama pastāvīga un plaši izplatīta šajā pantā pieļauto importa ierobežojumu piemērošana, kas tieši norāda uz vispārēju nestabilitāti, attiecīgi samazinot starptautiskās tirdzniecības apjomus, līgumslēdzējām pusēm jāvienojas par tālākajām darbībām, kas sekotu vai nu no to līgumslēdzēju valstu puses, kuru maksājumu bilances situācija ir saspringta, vai arī no to līgumslēdzēju valstu puses, kuru maksājumu bilances režīms ir izteikti labvēlīgs, vai no jebkuras attiecīgas starpvalstu organizācijas puses, ar mērķi atklāt un novērst slēptos nestabilitātes cēloņus. Līgumslēdzējas puses piedalās šajās pārrunās uz LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ielūguma pamata.
XIII pants*
Nediskriminējoša kvantitatīvo ierobežojumu administrēšana
1. Neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst piemērot kādus aizliegumus vai ierobežojumus kāda produkta importēšanai jebkuras citas līgumslēdzējas valsts teritorijā vai kāda produkta eksportam, kas paredzēts jebkuras citas valsts teritorijai, ja vien tāda paša produkta importēšana un eksportēšana trešās puses valstīs arī ir aizliegta vai ierobežota.
2. Ieviešot importa ierobežojumus jebkuram produktam, līgumslēdzējām pusēm jācenšas, lai attiecīgā produkta tirdzniecības izplatības daļas būtu cik vien iespējams vienādas ar tām daļām, kas veidotos starp dažādām līgumslēdzējām pusēm pašas no sevis, ja šādu ierobežojumu nebūtu un šī mērķa sasniegšanā tām jāievēro sekojoši noteikumi:
(a) Kad vien iespējams, jāseko, lai kvotas, kas atspoguļo atļauto importu kopējos apjomus (vai nu piegādātājām valstīm, vai citām), ir fiksētas un par to apjomu ir oficiāli paziņots tā, kā tas noteikts šī panta 3. (b) paragrāfā.
(b) Gadījumos, kad kvotas nav praktiski iespējamas, ierobežojumi var tikt piemēroti importa licenču vai atļauju veidā bez kvotas;
(c) Līgumslēdzējas puses nedrīkst pieprasīt importa licences vai atļaujas īpaši/vienīgi no kādas valsts vai piegādātāja, izņemot darbojošos kvotu gadījumus, kuras piemērotas saskaņā ar šī paragrāfa (d) apakšparagrāfu;
(d) Gadījumos, kad kvota ir noteikta piegādātāju valstu starpā, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ir jāvienojas ar citām līgumslēdzējām pusēm, kas ir tieši ieinteresētas attiecīgā produkta piegādāšanā, par kvotas daļu asignēšanu. Gadījumos, kur šo metodi nevar būtiski pielietot, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāpiešķir līgumslēdzējām pusēm, kuras ir būtiski ieinteresētas proporcionāli pamatotu produkta apjoma daļu piegādē, ko tās piegādājušas iepriekšējā pārstāvētajā periodā, šīs daļas no kopējās importētā produkta daudzuma vai vērtības apjoma, pietiekami apsverot visus īpašos faktorus, kuri ir ietekmējuši vai var ietekmēt tirgošanos ar šo produktu. Nedrīkst paredzēt nekādus noteikumus vai formalitātes, kas atturētu kādu no līgumslēdzējām pusēm izlietot tai piešķirtās tiesības uz šādu kopējās produkta daudzuma vai vērtības daļu, kura izriet no importēšanas kāda noteikta laika posma ietvaros, uz kuru kvota varētu attiekties.*
3. (a) Gadījumos, kur importa licences tiek izsniegtas saistībā ar importa ierobežojumiem, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro šos ierobežojumus, pēc kādas no produkta tirdzniecībā ieinteresētās līgumslēdzējas puses pieprasījuma jānodrošina visa attiecīgā informācija par ierobežojumu administrēšanu, importa licencēm, kas dotētas nesenā pagātnē, šādu licenču sadalījumu starp piegādātājām valstīm, ņemot vērā, ka nedrīkst uzlikt par pienākumu atklāt tādu informāciju kā importētāju vai piegādātāju uzņēmumu nosaukumi u.taml.
(b) Gadījumā, ja importa ierobežojumu starpā ir arī fiksētās kvotas, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, jāsniedz informācija par to produktu vai produkta kopējo daudzumu vai vērtības apjomu, kas tiks atļauti importēšanai kādā noteiktā laika posmā nākotnē, kā arī jāpublicē jebkuras izmaiņas minētās vērtības robežās vai minētajā daudzumā. Jebkurā apspriežamajā produktu piegādes gadījumā, kad piegāde jau faktiski bijusi ceļā minētā publiskā paziņojuma sniegšanas laikā, tā nevar tikt apturēta vai neielaista teritorijā, ja vien šī piegāde var tikt uzskatīta par realizējamu, ņemot vērā produkta daudzumu, kas bijusi atļauta apspriežamajā laika posmā un arī, kur nepieciešams, ņemot vērā daudzumus, ko atļaus importēt tuvākajā nākotnē un ja vien uz priekšu katra no līgumslēdzējām pusēm produktiem, kas trīsdesmit dienu laikā pēc publiskā paziņojuma sniegšanas dienas ienākuši noliktavā vai izvesti no noliktavas patēriņam, ierastā kārtā nepiemēros šos ierobežojumus, tad minētā prakse ir uzskatāma par pilnībā atbilstošu šī apakšparagrāfa nosacījumiem.
(c) Gadījumā, ja kvotas ir asignētas piegādātājām valstīm, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ir tūlīt jāinformē citas līgumslēdzējas puses, kuras ir ieinteresētas produkta piegādē, par dažādām piegādātājām valstīm uz šo laiku noteiktās kvotas daudzuma vai vērtības daļām un jānāk klajā ar publisku paziņojumu.
4. Attiecībā uz ierobežojumiem, kas tiek noteikti šī panta 2. (d) vai XI panta 2. (c) ietvaros, jebkura produkta reprezentatīvā perioda noteikšana un jebkuru īpašu faktoru izvērtēšana*, kuri var ietekmēt tā tirgošanu, ir jāveic līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ja vien šī līgumslēdzēja puse pēc kādas citas līgumslēdzējas puses, kas ir būtiski mērā ieinteresēta attiecīgā produkta piegādāšanā, vai pēc LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pieprasījuma nekavējoties konsultējas ar citu līgumslēdzēju pusi vai LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par nepieciešamību pielāgot noteiktās proporcijas vai izvēlēto bāzes periodu, vai arī par nepieciešamību pārvērtēt attiecīgos īpašos faktorus, vai par vienpusēji ieviestu, adekvātas kvotas asignēšanu vai tās neierobežotu izmantošanu regulējošu noteikumu, formalitāšu vai jebkuru citu nosacījumu atcelšanu.
5. Šī panta nosacījumi ir piemērojami jebkurai tarifu kvotai, ko nosaka vai turpina piemērot jebkura līgumslēdzēja puse un tiktāl, cik tos var piemērot; šai pantā deklarētie principi attiecas arī uz eksporta ierobežojumiem.
XIV pants
Nediskriminācijas noteikuma izņēmumi
1. Līgumslēdzēja puse, kas piemēro ierobežojumus XII panta vai XVII panta B sadaļas ietvaros, var atkāpties no XIII panta nosacījumu īstenošanas tā, lai panāktu līdzvērtīgus rezultātus maksājumu un pārskaitījumu ierobežojumiem tekošajiem starptautiskajiem darījumiem, kurus līgumslēdzēja puse būtu piemērojusi Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VIII panta vai XIV panta ietvaros vai citu speciālu apmaiņas vienošanos analogu nosacījumu ietvaros, kuras ir slēgtas saskaņā ar XV panta VI paragrāfu.*
2. Līgumslēdzēja puse, kas piemēro importa ierobežojumus, kā noteikts XI pantā vai XVIII panta B sadaļā, var ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU atbalstu uz laiku atkāpties no XIII panta nosacījumu īstenošanas attiecībā uz tās ārējās tirdzniecības nelielu daļu, kur līgumslēdzējas puses vai līgumslēdzēju pušu ieguvums šajā gadījumā daudzkārt pārsniegtu kaitējumu citu līgumslēdzēju pušu tirdzniecībai. *
3. XIII panta nosacījumi neattur teritoriju grupu, kam ir kopēja kvota Starptautiskajā valūtas fondā, no ierobežojumu, kas noteikti saskaņā ar XII pantu vai XVIII panta B sadaļu, piemērošanas importiem no citām valstīm, bet nevis pašas grupas starpā, ar noteikumu, ka šādi ierobežojumi visos citos aspektos ir saskaņoti ar XIII panta nosacījumiem.
4. Šīs Vienošanās nosacījumi, kas uzskaitīti no XI panta līdz XV pantam vai XVIII panta B sadaļā neattur līgumslēdzēju pusi, kas piemēro importa ierobežojumus, kā noteikts XII pantā vai XVIII panta B sadaļā, no darbību īstenošanas, lai vadītu tās eksportu ar mērķi palielināt tās ieguvumu no valūtām, kuras tā var īstenot, neatkāpdamās no XIII panta nosacījumiem.
5. Nosacījumi, kas uzskaitīti, sākot no XI panta līdz XV pantam ieskaitot, vai XVIII panta B sadaļas nosacījumi neattur līgumslēdzēju pusi no kvantitatīvu ierobežojumu piemērošanas:
(a) kam ir līdzvērtīgs efekts apmaiņas ierobežojumiem, ko atļauj Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VII panta 3. (b) daļa, vai
(b) šīs Vienošanās A pielikumā aprakstīto preferenciālo vienošanos, atkarībā no turpat minēto sarunu rezultātiem.
XV pants
Valūtas apmaiņas kārtība
1. Līgumslēdzējām pusēm jāmeklē sadarbības iespējas ar Starptautisko valūtas fondu, lai LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un Starptautiskais valūtas fonds varētu īstenot vienotu politiku gan apmaiņas jautājumos fonda jurisdikcijas ietvaros, gan kvantitatīvo ierobežojumu un citu tirdzniecības darbību jautājumos LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU jurisdikcijas ietvaros.
2. Visos gadījumos, kur LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir sasauktas, lai apspriestos vai rīkotos monetāro rezervju problēmu gadījumā par maksājumu bilanci vai ārzemju valūtas apmaiņas jautājumiem, tām pilnībā jākonsultējas ar Starptautisko valūtas fondu. šajās konsultācijās LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāakceptē visi statistisko u.c. faktu atklājumi no fonda puses attiecībā uz ārzemju valūtas apmaiņu, monetārajām rezervēm vai maksājumu bilanci un jāakceptē arī fonda vērtējums par to, vai līgumslēdzējas puses apmaiņas darbības ir īstenotas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantiem, kā arī saskaņā ar īpašu vienošanos par apmaiņu, ja tāda ir spēkā starp līgumslēdzēju pusi un LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, nonākot pie to galīgā lēmuma par gadījumiem, kuros iesaistīti XII panta 2. (a) paragrāfā un XVIII panta 9. paragrāfā noteiktie kritēriji, jāņem vērā Starptautiskā valūtas fonda viedoklis par to, kādi faktori radījuši nopietnus līgumslēdzējas puses monetāro rezervju zudumus, ļoti nelielas šādas rezerves vai arī par to, kas rada vērā ņemamu tās monetāro rezervju palielināšanos un par citu jautājumu, kas apskatīti šādās konsultācijās, finansiālajiem aspektiem.
3. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāvienojas ar Starptautisko valūtas fondu par konsultāciju procedūru, kā noteikts šī panta 2. paragrāfā.
4. Līgumslēdzējas puses nedrīkst ar apmaiņas darbībām izjaukt* šīs Vienošanās nosacījumu pamatnodomu, ne arī ar tirdzniecības darbībām - Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu nosacījumu pamatnodomu.
5. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES jebkurā brīdī uzskata, ka kāda līgumslēdzēja puse piemēro importam maksājumu un pārskaitījumu apmaiņas ierobežojumus, kuri neatbilst šīs Vienošanās nosacījumiem, kas regulē kvantitatīvo ierobežojumu izņēmuma gadījumus, tām par šādu faktu jāziņo fondam.
6. Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas nav fonda biedre, ir jākļūst par tā biedri LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteiktā laika posmā un pēc konsultācijām ar fondu, vai arī, augstākminētā neizdošanās gadījumā, jānoslēdz ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM īpaša vienošanās par apmaiņu. Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas no fonda, ir jānoslēdz īpaša vienošanās par apmaiņu ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. Ikviens īpašais līgums par apmaiņu, ko līgumslēdzēja puse ir noslēgusi, kā noteikts šajā paragrāfā, attiecīgi kļūst par tās saistību neatņemamu daļu šīs Vienošanās ietvaros.
7. (a) Īpašais līgums par apmaiņu starp līgumslēdzēju pusi un LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM šī panta 6. paragrāfa kontekstā nodrošina pēdējām par labu, ka attiecīgās līgumslēdzējas puses apmaiņas darbību rezultātā netiks grauti šīs Vienošanās mērķi.
(b) Šādas vienošanās noteikumi nedrīkst paredzēt lielākus apmaiņas kārtības ierobežojumus līgumslēdzējai pusei kā tos, kas jau paredzēti fonda biedriem Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu ietvaros.
8. Līgumslēdzējai pusei, kas nav Starptautiskā valūtas fonda biedre, ir jāuzrāda šāda informācija pēc galvenajiem Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VIII panta 5. paragrāfa parametriem tā, kā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES to pieprasa, lai īstenotu tām piekritīgās funkcijas, kā to paredz šī Vienošanās.
9. Šī Vienošanās neattur:
(a) Līgumslēdzēju pusi no apmaiņas kontroles vai apmaiņas ierobežojumu noteikšanas saskaņā ar Vienošanos par Starptautisko valūtas fondu vai saskaņā ar šīs līgumslēdzējas puses un LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU īpašo vienošanos par apmaiņu, vai
(b) līgumslēdzēju pusi no tādu importa vai eksporta ierobežojumu noteikšanas, kuru vienīgās sekas, ņemot vērā XI, XII, XIII. un XIV pantā atļautās sekas, ir šādas apmaiņas kontroles vai apmaiņas ierobežojumu efektivizācija.
XVI pants*
Subsīdijas
A sadaļa
Par vispārējām subsīdijām
1. Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm piešķir vai turpina jebkādu subsīdiju, ieskaitot jebkura veida cenu vai ienākumu atbalsta formu, kas darbojas, lai palielinātu kāda produkta eksportu vai samazinātu kāda produkta importu tās teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei rakstiski jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par paredzētajām subsidēšanas sekām, kas skar attiecīgā produkta daudzumu vai produktu importu un eksportu tās teritorijā, un par apstākļiem, kuri pieprasa šādas subsīdijas. Jebkurā gadījumā, kad šādas subsidēšana rada nopietnu kaitējumu jebkuras citas līgumslēdzējas puses interesēm, līgumslēdzējai pusei, kas noteikusi subsīdijas, jāapspriež to limitēšanas iespējas ar citu līgumslēdzēju pusi vai LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.
B sadaļa
Papildu nosacījumi par eksporta subsīdijām*
2. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, ja viena līgumslēdzēja puse dotē subsīdijas kāda produkta eksportam, tas var kaitēt citām līgumslēdzējām pusēm, gan tām, kas importē, gan tām, kas eksportē, kā arī tas var radīt tām netaisnīgu normālo komerciālo interešu traucējumu, kā arī traucēt šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu.
3. Attiecīgi līgumslēdzējām pusēm jācenšas izvairīties no pamatproduktu eksporta subsidēšanas. Ja tomēr līgumslēdzēja puse tieši vai netieši nosaka kādu subsīdijas formu, kas palielina jebkura pamatprodukta eksportu no tās teritorijas, šādu subsīdiju nedrīkst piemērot tādā veidā, kas piešķirtu līgumslēdzējai pusei vairāk pasaules eksporta tirdzniecības daļas, nekā tai taisnīgi pienāktos, ņemot vērā līgumslēdzēju pušu daļas šajā produkta tirdzniecībā iepriekšējā pārstāvētajā periodā un jebkurus citus īpašus faktorus, kas ietekmējuši vai varētu ietekmēt šādu produkta tirdzniecību.*
4. Turpmākā laikā, no 1958. gada janvāra vai praktiski iespējami agrākā laika posmā, līgumslēdzējām pusēm jāizbeidz tiešu vai netiešu subsīdiju dotēšana jebkura produkta eksportam, izņemot pamatproduktus, kurus subsidējot šādi produkti tiek pārdoti eksportam par zemāku cenu nekā salīdzinošā cena, ko pircēji maksā par tādu pašu produktu iekšzemes tirgū. Līdz 1957. gada decembrim neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst paplašināt šādas subsidizācijas mērogus ārpus tām robežām, kas eksistē 1955. gada 1. janvārī, ieviešot jaunas vai turpinot esošās subsīdijas.*
5. Līgumslēdzējām pusēm šī panta nosacījumi laiku pa laikam jāpārskata, lai pārliecinātos par to efektivitāti ceļā uz šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu un saskaņā ar jauniegūto pieredzi, kā arī lai izvairītos no subsidēšanas, kas nopietni apdraudētu līgumslēdzēju pušu intereses vai tirdzniecību.
XVII pants
Valsts tirdzniecības uzņēmumi
1.* (a) Katra līgumslēdzēja puse apņemas, dibinot vai saglabājot valsts uzņēmumu neatkarīgi no tā dislokācijas, vai arī nosakot formālu vai faktisku dotāciju valsts uzņēmumam, piemērojot ekskluzīvas vai speciālas privilēģijas* šādam uzņēmumam, sekot, lai šis uzņēmums, pērkot vai pārdodot saistībā ar importu vai eksportu, darbotos saskaņā ar vispārējiem nediskriminējoša režīma principiem, kas noteikti šajā Vienošanās, valdības pasākumiem, saistībā ar importu vai eksportu.
(b) (a) apakšparagrāfa nosacījumi pieprasa, lai šādi uzņēmumi, vadoties pēc pārējiem šīs Vienošanās nosacījumiem, īstenotu šādus pirkumus tikai saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem*, ieskaitot cenu, kvalitāti, pieejamību, preces pieprasījumu, transportēšanu un citus pirkšanas un pārdošanas nosacījumus saskaņā ar parasto darījumu praksi, lai konkurētu par piedalīšanos šādā pirkšanā vai pārdošanā.
(c) Neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst atturēt kādu uzņēmumu (tāda veida, kāds aprakstīts šī paragrāfa (a) apakšparagrāfā, vai citāda veida) no darbības tā jurisdikcijas ietvaros un saskaņā ar šī paragrāfa (a) un (b) apakšparagrāfa principiem.
2. Šī panta 1. paragrāfa nosacījumi nav piemērojami produktiem, kas paredzēti tūlītējai patērēšanai valdības nolūkos un nav paredzēti pārdošanai vai pārdošanai paredzētas produkcijas* ražošanai. Attiecībā uz šāda veida importu katrai līgumslēdzējai pusei jārada citām līgumslēdzējām pusēm godīgs un līdzvērtīgs režīms.
3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka uzņēmumi, kas aprakstīti šī panta 1. (a) paragrāfā, iespējams varētu darboties tā, lai radītu nopietnus šķēršļus tirdzniecībai; tādējādi savstarpējas sarunas uz vispārēji izdevīgiem pamatiem, kuru mērķis ir samazināt vai ierobežot šādus šķēršļus, ir svarīgas starptautiskās tirdzniecības attīstībai.*
4. (a) Līgumslēdzējām pusēm jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par produktiem, kurus šī panta 1. (a) paragrāfā aprakstītie uzņēmumi importē vai eksportē to teritorijās.
(b) Līgumslēdzējai pusei, kas nodibina, turpina vai autorizē produkta importa monopolu, kurš nav II panta koncesijas subjekts, pēc tādas līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kam ir ievērojams attiecīgā produkta tirdzniecības apjoms, ir jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par importa cenu pielikumu produktam nesenās pārstāvniecības laikā, vai, ja to nav iespējams izdarīt, par cenu, kas noteikta produkta pārdošanai.
(c) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, pēc līgumslēdzējas puses, kam ir iemesls uzskatīt, ka tās intereses, kas izriet no šīs Vienošanās, apdraud tāda veida uzņēmuma darbība, kāda aprakstīta 1. (a) paragrāfā, pieprasīt attiecīgo informāciju līgumslēdzējai pusei, kas nodibina, turpina vai autorizē šāda uzņēmuma darbību.
(d) šī paragrāfa nosacījumos nav ietverta prasība līgumslēdzējām pusēm atklāt konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt likumu piemērošanu vai citādi kaitētu sabiedrības interesēm vai kādu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm.
XVIII pants*
Valdības palīdzība ekonomiskajai attīstībai
1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu sekmēs to ekonomikas progresīva attīstība, it īpaši to līgumslēdzēju pušu ekonomikas attīstība, kuras uz šo brīdi var nodrošināt tikai zemu dzīves līmeni* un atrodas agrīnajās attīstības stadijās*.
2. Turpinot, līgumslēdzējas puses atzīst, ka, lai iedzīvinātu programmatiskos un ekonomikas attīstības politiskos aspektus ar mērķi paaugstināt tautas dzīves līmeņa standartu, minētajām līgumslēdzējām pusēm būs nepieciešams piemērot aizsargājošu importa politiku, un ka šādas darbības ir attaisnojamas tikmēr, kamēr tās kalpo kā līdzeklis, lai sasniegtu šīs Vienošanās mērķus. Ar šo tās vienojas, ka minētās līgumslēdzējas puses jānodrošina ar papildus iespējām, lai tās varētu
(a) saglabāt pietiekoši elastīgu tarifu struktūru, tādējādi nodrošinot tarifu aizsardzību, kas nepieciešama atsevišķas noteiktas industrijas (ražošanas) izveidei;
(b) piemērot kvantitatīvos maksājumu bilances vajadzībām veidā, kas pilnībā aptver turpinošos augsto pieprasījumu līmeni pēc importa, ko noteikti radīs šo valstu ekonomiskās attīstības programmas.
3. Beidzot, līgumslēdzējas puses atzīst, ka papildu iespējas, ko paredz šī panta A un B sadaļas, būtu normālā situācijā pietiekošas, lai līgumslēdzējas puses būtu spējīgas izpildīt to ekonomiskās attīstības prasības. Tomēr tās vienojas, ka var rasties apstākļi, kuros neviens ar šiem nosacījumiem samērojams pasākums, lai atļautu ekonomiskās attīstības procesā esošajai līgumslēdzējai pusei dotēt valdības palīdzību, kas nepieciešama, lai attīstītu kādas noteiktas industrijas izveidošanu ar mērķi paaugstināt tautas dzīves līmeni, nav izpildāms. Īpaša secība, kā rīkoties šādos gadījumos, ir paredzēta šī panta C un D sadaļās.
4. (a) No tā izriet, ka līgumslēdzēja puse, kuras ekonomika var nodrošināt tikai zemu dzīves standartu* un atrodas agrīnās attīstības stadijā, drīkst uz kādu laiku novirzīties no citu šīs Vienošanās pantu nosacījumiem, kā noteikts šī panta A, B un C sadaļās.
(b) Līgumslēdzēja puse, kuras ekonomika ir attīstības procesā, bet uz kuru neattiecas (a) apakšparagrāfs, var iesniegt lūgumu LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM kā tas noteikts šī panta D sadaļā.
5. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka to līgumslēdzēju pušu, kuru ekonomiskais stāvoklis ir tāds, kā iepriekš aprakstīts 4. paragrāfa (a) un (b) daļās un ir galvenokārt atkarīgs no nelielu pamatproduktu daudzumu un veidu eksporta, eksporta ienākumi var nopietni sarukt, ja samazinās šādu preču tirdzniecība. Attiecīgi, ja šādas līgumslēdzējas puses pamatproduktu eksportu nopietni ietekmē citas līgumslēdzējas puses darbības, pirmajai jāpielieto šīs Vienošanās XXII pantā paredzētie konsultāciju nosacījumi.
6. Līgumslēdzējām pusēm katru gadu jāpārskata visi lēmumi, kas piemēroti saskaņā ar šī panta C un D sadaļām.
A sadaļa
7. (a) Ja līgumslēdzēja puse, kas var tikt raksturota ar šī panta 4. (a) paragrāfu, uzskata par vēlamu izmainīt vai atteikties no koncesijas, kas iekļauta attiecīgajā Grafikā šīs Vienošanās pielikumā ar nolūku, lai sekmētu kādas noteiktas industrijas* izveidošanu un paceltu tās iedzīvotāju dzīves līmeni, tai šai sakarā jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un jāuzsāk konsultācijas ar jebkuru līgumslēdzēju pusi, ar kuru tā sākotnēji bija vienojusies par šo koncesiju, kā arī ar jebkuru citu līgumslēdzēju pusi, kas varētu būt še pamatoti ieinteresētas. Ja ir panākta vienošanās starp attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm, tām ir tiesības mainīt vai atteikties no koncesijām šīs Vienošanās attiecīgo Grafiku noteiktajā kārtībā ar nolūku, lai iedarbinātu šādu vienošanos, ieskaitot arī jebkurus uz to attiecināmos kompensējošos pielāgojumus.
(b) Ja vienošanās nav panākta sešdesmit dienu laikā no tā brīža, kad iepriekš (a) apakšparagrāfā pieprasītais paziņojums ir ticis iesniegts, līgumslēdzēja puse, kas piedāvā izmainīt vai vēlas atteikties no koncesijas, var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, ar kuras piedāvājumu tām nekavējoties jāiepazīstas. Ja tās konstatē, ka līgumslēdzēja puse, kura piedāvā izmainīt vai vēlas atteikties no koncesijas, ir pielikusi visas pūles un izmantojusi katru iespēju, lai vienotos, un ka pielāgotā kompensācija ir adekvāta, līgumslēdzēja puse var tālāk brīvi mainīt vai atteikties no koncesijas, ja tā līdztekus nodrošina pielāgoto kompensāciju izpildi. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nenonāk pie secinājuma, ka līgumslēdzējas puses piedāvātā kompensācija par koncesijas izmaiņu vai atteikšanos no tās ir adekvāta, taču atklāj, ka līgumslēdzēja puse ir pielikusi pietiekošas pūles, lai piedāvātu adekvātu kompensāciju, līgumslēdzējai pusei ir tiesības īstenot tās nodomu par šādu koncesijas izmainīšanu vai atteikšanos no tās. Ja ir īstenotas visas šīs darbības, jebkura citai līgumslēdzējai pusei, uz kuru attiecas šī panta (a) apakšparagrāfs, ir tiesības mainīt vai atteikties no būtiski līdzvērtīgām koncesijām, par kurām sākotnēji vienojušās ar to līgumslēdzēju pusi, kas īstenojusi šīs darbības.*
B sadaļa
8. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka līgumslēdzējām pusēm, kuras ir raksturotas šī panta 4. (a) paragrāfā un kuras atrodas straujas attīstības stāvoklī, ir raksturīgas grūtības ar maksājumu bilanci, ko galvenokārt rada to centieni paplašināt iekšējos tirgus un to nestabilie tirdzniecības noteikumi.
9. Ar nolūku aizsargāt tās ārējo finansu pozīciju un nodrošināt rezervju līmeni, kas būtu atbilstošs tās ekonomiskās attīstības programmai, līgumslēdzēja puse, kura ir raksturota šī panta (a) paragrāfā, ņemot vērā nosacījumus no 10. līdz 12. paragrāfam, drīkst kontrolēt tās vispārējo importa līmeni, ierobežojot importēto preču daudzumu vai vērtību, ja vien piemērotie, turpinātie vai intensificētie importa ierobežojumi nepārsniedz līmeni, kas nepieciešams, lai:
(a) aizsargātos no vai apturētu nopietnu tās monetāro rezervju kritumu, vai
(b) līgumslēdzējas puses gadījumā, kam ir neadekvātas monetārās rezerves, panāktu būtisku tās rezervju pieauguma līmeni.
Katrā no šiem gadījumiem pienācīga uzmanība jāpievērš īpašiem faktoriem, kas varētu būt ietekmējuši līgumslēdzējas puses rezerves vai nepieciešamību pēc rezervēm, ieskaitot, ja tai bijuši pieejami īpaši ārējie kredīti vai citi resursi, nepieciešamību nodrošināt šādu kredītu vai resursu pienācīgu izlietojumu.
10. Piemērojot šādus ierobežojumus, līgumslēdzēja puse to darbību var tā piemērot dažādu produktu vai produktu klašu importam, lai dotu priekšroku tās ekonomikas attīstības politikai svarīgākajiem produktiem; ja vien ierobežojumi ir noteikti tā, lai izvairītos no nevajadzīgas citas līgumslēdzējas puses komerciālo vai ekonomisko interešu traucēšanas un tā, lai bez pamatojuma neaizliegtu jebkuru produktu importu nelielās komerciālos daudzumos, kuru iztrūkums varētu kaitēt regulārajiem tirdzniecības kanāliem; un ja vien ierobežojumi nav piemēroti tā, lai atturētu no preču paraugu importēšanas vai atturētu no patentu, tirdzniecības zīmju, autortiesību vai līdzīgu darbību īstenošanas.
11. Īstenojot savu iekšzemes politiku, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāpievērš pienācīga uzmanība ilglaicīga un pamatota līdzsvara saglabāšanai tās maksājumu bilancē un vēlamajai ražojošo resursu ekonomiskai pielietošanai. Tai progresīvi jāatvieglina jebkuri ierobežojumi, kas piemēroti šīs sadaļas ietvaros, ja apstākļi uzlabojas, turpinot šos ierobežojumus vienīgi tiktāl, cik tas nepieciešams šī panta 9. paragrāfa ietvaros, un tām jāatsakās no šādiem ierobežojumiem, ja apstākļi tādus vairs nepieprasa; kaut arī nevar pieprasīt kādai līgumslēdzējai pusei ierobežojumu atcelšanu vai grozīšanu pamatos, kur izmaiņas tās attīstības politikā varētu bez nepieciešamības atvieglot ierobežojumus, kura tā piemēro šīs sadaļas ietvaros.*
12. (a) Jebkurai no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro jaunus ierobežojumus vai paaugstina kopējo esošo ierobežojumu līmeni, būtiski intensificējot šīs nodaļas ietvaros piemēroto lēmumu darbību, ir pēc šo ierobežojumu noteikšanas vai intensificēšanas (vai gadījumā, ja ir iespējama iepriekšēja konsultācija, pirms ierobežojumu piemērošanas) nekavējoties jākonsultējas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par to, kas izraisījis tās maksājumu bilances problēmas, par alternatīvajām darbībām, kas pieejamas situācijas labošanai un par iespējamo šo ierobežojumu ietekmi uz citu līgumslēdzēju pušu ekonomikām.
(b) LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteiktā* datumā tām jāpārskata visi ierobežojumi, kas joprojām tiek piemēroti šīs sadaļas ietvaros. Divus gadus pēc šī noteiktā datuma līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus, kā noteikts šajā panta sadaļā, jāuzsāk augstākminētā (a) apakšparagrāfā noteiktā veida konsultācijas ne mazāk kā divu gadu intervālā, vadoties pēc programmas, ko LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES sastāda katru gadu; ņemot vērā, ka nekādas konsultācijas, vadoties pēc šī panta nosacījumiem, netiek rīkotas divu gadu laikā pēc vispārējo konsultāciju noslēguma.
(c) (i) Ja līgumslēdzējas puses konsultāciju gaitā ar līgumslēdzēju pusi šī paragrāfa (a) vai (b) apakšparagrāfa ietvaros atklāj, ka ierobežojumi nav savietojami ar šīs sadaļas vai XIII panta (ņemot vērā XIV pantu) nosacījumiem, tām jānorāda uz nesavietojamības iemesliem un jāiesaka attiecīgi izmainīt ierobežojumus.
(ii) Ja tomēr konsultāciju gaitā līgumslēdzējas puses nosaka, ka ierobežojumi ir piemēroti tā, ka tie nopietni pārkāpj šīs sadaļas vai XIII panta (ņemot vērā XIV pantu) nosacījumus un, ka tādējādi ir nodarīts vai draud kaitējums kādas līgumslēdzējas puses tirdzniecībai, tām attiecīgi jāinformē līgumslēdzēja puse, kas piemēro ierobežojumus, un jāizstrādā attiecīgie ieteikumi, kā nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem noteiktā laika posmā. Ja šāda līgumslēdzēja puse nerīkojas atbilstoši minētajiem ieteikumiem noteiktajā laika posmā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot jebkuru līgumslēdzēju pusi, kuras tirdzniecībai kaitē šādi ierobežojumi, no tās saistībām pret līgumslēdzēju pusi, kas piemēro ierobežojumus, šīs Vienošanās ietvaros tā, kā tās uzskata par atbilstošu apstākļiem.
(d) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzsāks sarunas ar ikvienu no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus šīs panta sadaļas ietvaros, pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kas var liecināt par prima face šo ierobežojumu neatbilstības gadījumu šīs sadaļas nosacījumiem vai XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV pantu) un ka tādējādi tās tirdzniecībai ir nodarīts kaitējums. Tomēr lēmums par šādu sarunu uzsākšanu netiks pieņemts, kamēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noskaidrojušas, ka tiešās sarunas starp attiecīgi ieinteresētajām pusēm nav bijušas sekmīgas. Ja konsultācijas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nav vainagojušās panākumiem un tās nosaka, ka attiecīgie ierobežojumi ir piemēroti, pārkāpjot augstākminētos nosacījumus, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rekomendēs ierobežojumu atcelšanu vai izmaiņas tajos. Ja ierobežojumi nav atcelti vai izmainīti līgumslēdzēju pušu noteiktajā laika posmā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot to līgumslēdzēju pusi, kas uzsākusi šo procedūru, no šādām saistībām šīs Vienošanās ietvaros pret līgumslēdzēju pusi, kas piemērojusi ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu situācijai.
(e) Ja līgumslēdzēja puse, pret kuru īstenotas šādas darbības, saskaņā ar šī paragrāfa (c), (ii) vai (d) apakšparagrāfu pēdējo teikumu uzskata, ka LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU autorizētā atbrīvošana no saistībām negatīvi ietekmē tās ekonomiskās attīstības programmu vai politiku, minētajai pusei ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc šādu darbību īstenošanas ir tiesības iesniegt rakstisku paziņojumu par tās vēlēšanos izstāties no šīs Vienošanās LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Atbildīgajam Sekretāram1, un izstāšanās ir spēkā ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā pēc brīža, kad Atbildīgais Sekretārs ir saņēmis paziņojumu.
(f) LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM pienācīgā mērā jāņem vērā faktori, kas aprakstīti šī panta 2. paragrāfā. Nolēmumi, kas izdarīti, piemērojot šī paragrāfa nosacījumus, jāizpilda ātri un, ja iespējams, sešdesmit dienu laikā no sarunu uzsākšanas brīža.
C sadaļa
13. Ja līgumslēdzēja puse, uz kuru attiecas šī panta 4. (a) paragrāfs, uzskata, ka ir nepieciešama valsts palīdzība, lai sekmētu noteiktas industrijas izveidošanu* ar nolūku paaugstināt tautas dzīves līmeņa standartu, bet tai nav iespējams piemērot nevienu no līdzekļiem, kas paredzēti citos šīs Vienošanās nosacījumos, tai jārīkojas tā, kā noteikts tālāk šīs sadaļas nosacījumos.*
14. Attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāiesniedz ziņojums LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par īpašajām grūtībām, ar kurām tā saskārusies, īstenodama šī panta 13. paragrāfā definētos mērķus, turpat norādot uz kādu īpašu līdzekli, kuru tā piedāvā ieviest, lai izkļūtu no minētajām grūtībām. Tā nedrīkst piedāvāt īpašo līdzekļu piemērošanu, pirms apritējis laika posms, kas paredzēts 15. vai 17. paragrāfā vai arī ja šis līdzeklis ietekmēs tāda produkta importu, uz kuru attiecas attiecīgais Grafiks šīs Vienošanās pielikumā, kamēr tā panākusi vienošanos ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM saskaņā ar 18. paragrāfu; gadījumā ja industrija, kam paredzēta palīdzība, jau ir sākusi ražošanu, līgumslēdzēja puse var, attiecīgi informējot LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, īstenot pasākumus, kas nepieciešami šajā laika posmā lai nepieļautu attiecīgā produkta vai produktu importa līmeņa būtisku palielināšanos virs normālā līmeņa.*
15. Ja trīsdesmit dienu laikā kopš paziņošanas par šādiem līdzekļiem LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES neizsauc attiecīgo līgumslēdzēju pusi uz konsultācijām*, šai līgumslēdzējai pusei ir tiesības atkāpties no citu šīs Vienošanās pantu atbilstošajiem nosacījumiem, lai ieviestu tās izvēlēto līdzekli.
16. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieprasa*, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jākonsultējas ar tām par izvēlēto īpašo līdzekļu nepieciešamību tādēļ, ka šīs Vienošanās ietvaros varētu būt pieejami citi alternatīvi līdzekļi, un arī - par iespaidu, kādu šie līdzekļi atstās uz citu iesaistīto līgumslēdzēju pušu ekonomiskajām un komerciālajām interesēm. Ja šādu konsultāciju rezultātā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt, ka neviens cits no šajā Vienošanās paredzētajiem alternatīvajiem līdzekļiem nav pielietojams 13. paragrāfā definēto mērķu sasniegšanai un piekrīt* piedāvātajam līdzeklim, tad attiecīgā līgumslēdzēja puse ir jāatbrīvo no tās saistībām, kas definētas attiecīgi citos šīs Vienošanās pantos tādā mērā, lai tā varētu piemērot izvēlēto līdzekli.
17. Ja deviņdesmit dienu laikā no paziņojuma brīža par izvēlēto līdzekli LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav vienojušās par to, līgumslēdzēja puse var ieviest piedāvāto līdzekli, iepriekš par to paziņodama LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.
18. Ja piedāvātais līdzeklis ietekmē produktu, uz kuru attiecas šīs Vienošanās pielikumā esošā attiecīgā Grafikā iekļautā koncesija, līgumslēdzējai pusei jāuzsāk konsultācijas ar jebkuru no līgumslēdzējām pusēm, ar kuru sākotnēji panākta Vienošanās par šo koncesiju, un ar jebkuru citu, LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādīto līgumslēdzēju pusi, kura ir būtiski ieinteresēta. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jāvienojas par piedāvātajiem līdzekļiem, ja tās atzīst, ka, lai sasniegtu mērķi, kas definēts šī panta 13. paragrāfā, nav praktiski pielietojams neviens no šīs Vienošanās pantos paredzētajiem līdzekļiem un ja tās apmierina:
(a) ka šī vienošanās ir panākta ar šādām līgumslēdzējām pusēm augstākminēto konsultāciju, vai
(b) ka līgumslēdzēja puse ir pielikusi pienācīgas pūles, vadīdamās pēc šīs nodaļas nosacījumiem, lai panāktu vienošanos, un ka citu līgumslēdzēju pušu intereses ir adekvāti aizsargātas, ja šāda vienošanās nav panākta sešdesmit dienu laikā kopš brīža, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES saņēmušas paziņojumu, kā noteikts 14. paragrāfā*.
Līgumslēdzēja puse, kas vadījusies pēc šīs nodaļas noteikumiem, pamatojoties uz iepriekšminēto ir jāatbrīvo no tās saistībām citu šīs Vienošanās pantu kontekstā tādā mērā, kas atļauj piemērot izvēlēto līdzekli.
19. Ja līdzeklis, kas aprakstīts šī panta 13. paragrāfā, saistās ar industriju atbalstīšanu, kuras dibināšana sākumposmā tikusi veicināta aizsargājot ar gadījuma rakstura līdzekļiem - ierobežojumiem, ko attiecīgā līgumslēdzēja puse piemērojusi maksājumu bilances nolūkos attiecīgo šīs Vienošanās normu ietvaros, šī līgumslēdzēja puse var atsaukties uz šajā sadaļā definētajiem nosacījumiem un kārtību, ar noteikumu, ja tā piemēros piedāvāto līdzekli tikai ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU* piekrišanu*.
20. Šīs sadaļas iepriekšējie paragrāfi neautorizē kādas atkāpes no šīs Vienošanās I, II, un XIII panta. šī sadaļa paredz, ka jebkuri ierobežojumi ir piemērojami arī šī panta X paragrāfa nosacījumiem.
21. Jebkura līgumslēdzēja puse šī līdzekļa piemērošanas laikā saskaņā ar šī panta 17. paragrāfu, ja tā ir būtiski ietekmēta, var uz laiku pārtraukt tirdzniecības pieteikumu ar līgumslēdzēju pusi, kas atsaucas uz šajā sadaļā definētajiem noteikumiem un kārtību par šādām būtiski līdzvērtīgām koncesijām vai citām saistībām šīs Vienošanās kontekstā, pret kuru pārtraukšanu neiebilst LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES*; ņemot vērā, ka paziņojums par šādu pārtraukšanu ir jāiesniedz ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc īpaša līdzekļa ieviešanas vai izmainīšanas tā, ka tas būtiski ierobežo ieinteresētās līgumslēdzējas puses intereses. Ikvienai šādai līgumslēdzējai pusei ir jāatļauj adekvāta konsultācijas iespēja saskaņā ar šīs Vienošanās XXII panta nosacījumiem.
D sadaļa
22. Līgumslēdzēja puse, kas atbilst šī panta 4. (b) apakšparagrāfam, var vērsties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, ja tā vēlas ieviest tāda veida īpašo līdzekli, kāds aprakstīts šī panta 13. paragrāfā, tās ekonomikas attīstības nolūkos kādas noteiktas industrijas dibināšanai*, un lūgt to piekrišanu šādiem līdzekļiem. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM tūlīt jākonsultējas ar šādu līgumslēdzēju pusi un, savu lēmumu pieņemot, tām jāvadās no 16. paragrāfā definētajiem apsvērumiem. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt piedāvātā līdzekļa īstenošanai, attiecīgā līgumslēdzēja puse jāatbrīvo no tās saistībām saistībā ar citiem šīs Vienošanās pantu nosacījumiem tādā mērā, lai tā varētu piemērot izvēlēto līdzekli. Ja piedāvātais līdzeklis ietekmēs produktu, uz kuru attiecas attiecīgā šī Vienošanās pielikumā iekļautā grafika koncesijas, jāpiemēro 18. paragrāfa nosacījumi*.
23. Ikvienam no minētajiem līdzekļiem jāatbilst šī panta 20. paragrāfam.
XIX pants
Ārkārtas darbības noteiktu produktu importam
1. (a) Ja neparedzētas notikumu gaitas attīstības rezultātā un kā šīs Vienošanās kontekstā līgumslēdzējas puses īstenotu saistību, ieskaitot tarifu koncesijas, sekas, jebkurš produkts tiek importēts šīs līgumslēdzējas puses teritorijā tik lielos daudzumos vai uz tādiem noteikumiem, kuri nopietni kaitē iekšzemes ražotājiem šajā teritorijā, kuri ražo tādus pašus vai tieši konkurējošus produktus, līgumslēdzēja pusei ir tiesības pilnībā vai daļēji pārtraukt tās saistības vai atteikties no/ mainīt koncesiju tādā mērā vai uz tik ilgu laiku, kas ir nepieciešams, lai izvairītos no šāda kaitējuma.
(b) Ja kāds produkts, kurš ir ietverts koncesijā atbilstoši preferencei, tiek importēts līgumslēdzējas puses teritorijā apstākļos, kas definēti šī paragrāfa (a) apakšaparagrāfā, un rada vai draud ar nopietna kaitējuma rašanos tādu pašu vai tieši konkurējošu produktu iekšzemes ražotājiem līgumslēdzējas puses teritorijā, kas saņem vai ir saņēmusi šādas priekšrocības, importējošā līgumslēdzēja pusei ir tiesības, pēc citas līgumslēdzējas puses attiecīga pieprasījuma, pilnībā vai daļēji atteikties no tai piekrītošajām saistībām, vai arī atteikties no koncesijas vai mainīt to par šo produktu tādā mērā vai uz tik ilgu laiku, kas ir nepieciešams, lai izvairītos no šāda kaitējuma.
2. Pirms jebkura līgumslēdzēja puse uzsāk darbības saskaņā ar šī panta 1. paragrāfu, tai rakstiski jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, cik vien laikus iespējams, un jādod LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un tām līgumslēdzējām pusēm, kas ir pamatoti ieinteresētas kā attiecīgā produkta eksportētājas, iespēja apspriesties par piedāvātajām darbībām. Kad saistībā ar koncesiju, ņemot vērā priekšrocības, tiek iesniegts šāds paziņojums, tajā jābūt norādītai līgumslēdzējai pusei, kura pieprasa attiecīgās darbības. Kritiskos apstākļos, kur kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, šī panta 1. paragrāfā paredzētās darbības var tikt īstenotas provizoriski bez iepriekšējas konsultācijas, ar noteikumu, ka šādas konsultācijas tiek uzsāktas nekavējoties pēc šādas darbības īstenošanas.
3. (a) Ja vienošanās starp ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm par minēto darbību nav panākta, līgumslēdzējai pusei, kas piedāvā uzsākt vai turpināt šo darbību, tomēr ir tiesības to īstenot, un, ja šāda darbība ir uzsākta vai turpināta, līgumslēdzējas puses, kuras tā skar, var, ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc notikuma fakta, atteikties trīsdesmitajā dienā no brīža, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisku paziņojumu par šādu pārtraukšanu, no tām piekrītošajām tirdzniecības saistībām ar līgumslēdzēju pusi, kas izlēmusi par šādas darbības īstenošanu, vai gadījumā, kas apskatīts šī panta 1. paragrāfā, no tirdzniecības ar līgumslēdzēju pusi, kas pieprasa šādas darbības īstenošanu, vai citām pamatoti ekvivalentām koncesijām vai saistībām šīs Vienošanās ietvaros, pret kuru pārtraukšanu neiebilst LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES.
(b) Ņemot vērā arī šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa nosacījumus, gadījumā, ja darbība ir īstenota, iepriekš neapspriežoties, un rada vai draud ar nopietnu kaitējumu līgumslēdzējas puses teritorijā esošajiem iekšzemes ražotājiem, kurus ietekmē šī darbība, šai līgumslēdzējai pusei gadījumā, ja nopietna un grūti labojama kaitējuma draudi pieprasa nekavējoši rīkoties, ir tiesības atteikties darbības īstenošanas laikā un konsultāciju periodā no šādām koncesijām vai citām saistībām, ja tas nepieciešams, lai aizsargātos vai kompensētu radīto kaitējumu.
XX pants
Vispārējie izņēmumi
Paturot prātā noteikumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, lai varētu izveidoties pamats nekontrolējamai un nepieļaujamai diskriminācijai starp valstīm, kurās pārsvarā ir vienādi apstākļi, vai maskēti kavēkļi starptautiskajai tirdzniecībai, šī Vienošanās neattur līgumslēdzēju pusi no tādu pasākumu īstenošanas vai pārņemšanas, kas:
(a) nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības morāli;
(b) nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvi vai veselību;
(c) ir saistībā ar zelta vai sudraba importu vai eksportu;
(d) nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību tiem likumiem, kas nav pretrunā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, ieskaitot muitas un monopolu, kas darbojas II panta 4. paragrāfa un XVII panta ietvaros, iedzīvināšanu , patentu, tirdzniecības zīmju un autortiesību aizsardzību, kā arī aizsardzību pret maldinošām darbībām;
(e) ir saistībā ar produktiem, ko saražo cietumos esošais darbaspēks;
(f) noteikti, lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības - mākslas, vēsturiskās vai arheoloģiskās vērtības;
(g) ir saistībā ar izzūdošu dabas resursu konservāciju, ja šādi pasākumi tiek īstenoti kopā ar attiecīgajiem ierobežojumiem iekšzemes ražošanai vai patēriņam;
(h) ir saistībā ar starpvalstu vienošanos par patēriņa precēm un ir saskaņā ar kritērijiem, kas iesniegti līgumslēdzējām pusēm un pret kuriem tās nav cēlušas iebildumus, vai arī saistībā ar pašu vienošanos, kas ir iesniegta un pret kuru tām nav bijuši iebildumi;*
(i) ir saistībā ar iekšzemes materiālu eksportu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šādu materiālu nepieciešamo kvantumu iekšzemes pārstrādes industrijai periodos, kad valdības ieviestā stabilizācijas plāna ietvaros šādu materiālu iekšzemes cena tiek fiksēta zemāka nekā pasaules tirgū; ja vien šādi ierobežojumi nedarbojas kā faktors, kas palielina eksportu vai aizsardzību šādai iekšzemes industrijai un neatkāpjas no šīs Vienošanās nosacījumiem par nediskrimināciju;
(j) ir svarīgi, lai īstenotu produktu izplatīšanu kopumā vai lokālajā piegādē; ja vien šādi pasākumi ir samērojami ar principu, pēc kura visām līgumslēdzējām pusēm piekrīt taisnīgas šādas produkta starptautisko piegāžu daļas, un ka jebkuri šādi pasākumi, kas nav samērojami ar citiem šīs Vienošanās pantiem, ir jāpārtrauc tad, kad vairs neeksistē apstākļi, kas šādus pasākumus ir prasījuši. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jāpārskata šī apakšparagrāfa nepieciešamība ne vēlāk kā 1960. gada 30. jūnijā.
XXI pants
Izņēmumi drošībai
Šajā Vienošanās nevar tikt paredzētas darbības, kas:
(a) pieprasa, lai līgumslēdzēja puse nodotu atklātībai informāciju, kuras atklāšana ir pretrunā ar svarīgām tās drošības interesēm, vai
(b) atturētu kādu līgumslēdzēju pusi no tādu pasākumu īstenošanas, kuri ir nepieciešami tās svarīgām drošības interesēm:
(i) attiecībā uz radioaktīvajiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem tos izgatavo;
(ii) attiecībā uz tirgošanos ar ieročiem, munīciju vai militārajām precēm un materiāliem, kas var tieši vai netieši tikt izmantoti militārām vajadzībām;
(iii) kas rodas kara laikā vai citos ārkārtas apstākļos starptautiskajās attiecībās; vai
(c) lai atturētu kādu līgumslēdzēju pusi no tai piekrītošo starptautisko miera un drošības saglabāšanas pienākumu īstenošanas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas ietvaros.
XXII pants
Konsultācijas
1. Katrai no līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina labvēlīga attieksme un adekvātas iespējas konsultācijām attiecīgi par jebkuriem šīs Vienošanās darbības jautājumiem, ko varētu pieprasīt cita līgumslēdzēja puse.
2. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pēc kādas līgumslēdzējas puses pieprasījuma konsultēties ar jebkuru no līgumslēdzējām pusēm par ikvienu jautājumu, kurā tās nav varējušas nonākt pie vispusēji apmierinoša atrisinājuma 1. paragrāfa nosacījumu ietvaros.
XXII pants
Anulēšana vai izbeigšana
1. Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm uzskata, ka ir mazinājies vai anulēts ieguvums, ko tā tieši vai netieši iegūst no šīs Vienošanās, vai ka jebkura no Vienošanās mērķiem sasniegšana ir kavēta tāpēc, ka:
(a) cita līgumslēdzēja puse nepilda tai piekrītošās saistības šīs Vienošanās ietvaros, vai
(b) jebkura pasākuma rezultātā, ko cita līgumslēdzēja puse ir piemērojusi, neatkarīgi no tā, vai šis pasākums atbilst šīs Vienošanās nosacījumiem vai nē
(c) jebkurā citā situācijā
līgumslēdzēja puse nolūkā panākt apmierinošu situācijas noregulējumu var rakstiski izteikt priekšlikumus vai protestu līgumslēdzējai pusei vai pusēm, kuras, kā uzskata pirmā līgumslēdzēja puse, ir iesaistītas notikušajā. Attiecīgi katrai līgumslēdzējai pusei ir jāizrāda labvēlīga attieksme pret protestiem vai priekšlikumiem, kas tai šādā veidā ir tikuši iesniegti.
2. Ja būtiskā laika periodā nav panākts apmierinošs izlīdzinājums iesaistīto līgumslēdzēju pušu starpā, vai arī grūtības rada apstākļi, kas aprakstīti šī panta 1 (c) paragrāfā, ar jautājumu var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nekavējoties jāizpēta jebkurš jautājums, kas nonācis to kompetencē un jāizdara atbilstošās rekomendācijas līgumslēdzējām pusēm, kuras pēc to uzskatiem, ir saistītas ar šī jautājuma noregulēšanu. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES arī var izstrādāt atbilstošu rīkojumu šī jautājuma atrisināšanai. Līgumslēdzējas puses var konsultēties ar līgumslēdzējām pusēm, Apvienoto Nāciju Ekonomisko un sociālo lietu padomi un ar jebkuru starpvalstu organizāciju gadījumos, kur tās uzskata šādas konsultācijas par nepieciešamām. Ja līgumslēdzējas puses uzskata, ka šādus pasākumus attaisnojoši apstākļi ir būtiski nopietni, tās pēc saviem ieskatiem var atļaut kādai no līgumslēdzējām pusēm atteikties no šādu koncesiju piemērošanas kādai citai līgumslēdzējai pusei vai palikt ar tām kādās citās saistībās, ko paredz šī Vienošanās. Ja koncesijas vai citu saistību izpilde pret kādu no līgumslēdzējām pusēm ir faktiski izbeigta, tai ir tiesības ne vēlāk kā sešdesmit dienas pēc šādām darbībām iesniegt rakstisku ziņojumu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Atbildīgajam Sekretāram2 par tās lēmumu izstāties no šīs Vienošanās, un izstāšanās stājas spēkā ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā pēc brīža, kad viņš ir saņēmis paziņojumu.
3. daļa
XXIV pants
Teritoriālā piemērošana - Tirdzniecība pierobežas zonā - Muitas savienības un brīvās tirdzniecības zonas
1. Šīs Vienošanās nosacījumi attiecas uz līgumslēdzēju pušu metropolē esošajām muitas teritorijām un uz jebkurām citām muitas teritorijām, par kurām šī Vienošanās ir akceptēta XXVI pantā vai ir tikusi piemērota, kā noteikts XXXIII pantā vai sekojot Pagaidu piemērošanas protokola nosacījumiem. Katrai muitas teritorijai, tikai un vienīgi teritoriālas piemērošanas nolūkos, jānodrošina tāds pats režīms kā līgumslēdzējai pusei, ja vien šī paragrāfa nosacījumi netiek izmantoti, lai nodrošinātu kādas tiesības vai saistības starp divām vai vairākām muitas teritorijām, attiecībā uz ko viena vienīga līgumslēdzēja puse ir akceptējusi šo Vienošanās XXVI pantā vai piemērojusi to, kā noteikts XXXIII pantā, vai Pagaidu piemērošanas protokolā.
2. Lai īstenotu šo Vienošanos, muitas teritorija ir jāuztver kā jebkura cita teritorija, attiecībā uz kuru turpinās atsevišķi tarifi vai citi komercijas ierobežojumi lielā tās tirdzniecības daļā ar citām teritorijām.
3. Šīs Vienošanās nosacījumi nevar tikt izmantoti, lai nepieļautu:
(a) kādas līgumslēdzējas puses noteiktās priekšrocības valstīm, kas ar to robežojas, lai saglabātu pierobežas tirdzniecību;
(b) priekšrocības, ko blakus esošās valstis noteikušas Brīvajai Triestas teritorijai, ja vien šādas priekšrocības nav pretrunā ar Miera līgumiem, kas tika noslēgti Otrā pasaules kara laikā.
4. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka ir vēlams palielināt tirdzniecības brīvību brīvprātīgas vienošanās ietvaros, panākot ciešāku šādu līgumu dalībvalstu ekonomisko integrāciju. Tās arī atzīst, ka muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonu mērķis ir blakusesošo teritoriju tirdzniecības attīstības sekmēšana un nevis norobežošanās ar šādu teritoriju palīdzību no tirdzniecības ar citām līgumslēdzējām pusēm.
5. Attiecīgi, šīs Vienošanās nosacījumi neparedz, ka jāizvairās no muitas savienību, brīvās tirdzniecības zonu vai pagaidu vienošanās noslēgšanas par šādu zonu vai savienību veidošanu starp līgumslēdzējām valstīm, ja vien:
(a) attiecībā uz muitas savienību vai vienošanos starplaikā, kas paredz muitas savienības izveidošanu, nodokļi un citi komercdarbības noteikumi, kas attiecas uz šādu savienību vai pagaidu vienošanos attiecībā uz tirdzniecību ar līgumslēdzēju pusi vai līgumslēdzējām pusēm, kas nav savienības vai vienošanās subjekti, nedrīkst kopumā būt lielāki vai ierobežot šādu tirdzniecību lielākā mērā, nekā parastie nodokļi un komercdarbības noteikumi, kas ir attiekušies uz blakusesošajām teritorijām pirms šādas savienības vai pagaidu vienošanās izveidošanās;
(b) attiecībā uz brīvās tirdzniecības zonām vai vienošanos starplaikā par brīvās tirdzniecības zonu izveidošanu, nodokļi un citi komercdarbības noteikumi, kas attiecas uz šādu brīvās tirdzniecības zonu vai pagaidu vienošanos attiecībā uz tirdzniecību ar līgumslēdzēju pusi vai līgumslēdzējām pusēm, kas nav iekļautas šādā zonā vai nav vienošanās subjekti, nedrīkst kopumā būt lielāki vai ierobežot šādu tirdzniecību lielākā mērā, nekā parastie nodokļi un komercdarbības noteikumi, kas ir attiekušies uz blakusesošajām teritorijām pirms šādas brīvās tirdzniecības zonas vai pagaidu vienošanās izveidošanās, un
(c) jebkurā pagaidu vienošanās, uz kuru attiecas (a) un (b) apakšparagrāfi, jāparedz plāns un izpildes grafiki šādas muitas savienības vai šādas brīvās tirdzniecības zonas izveidei būtiskā laika posmā.
6. Ja, izpildot 5 (a) apakšparagrāfa noteikumus, līgumslēdzēja puse pieprasa jebkuras nodokļu likmes palielināšanu pretēji II panta nosacījumiem, tiek ierosināts XXVIII pantā noteiktais process. Nosakot kompensējošus pielāgojumus, jāņem vērā tā kompensācija, kuru jau ir radījusi ar šādu likmi saistīto nodokļu samazināšana citās savienības dalībvalstīs.
7. (a) Jebkurai līgumslēdzējai pusei, kas izlemj iestāties muitas savienībā vai brīvās tirdzniecības zonā, vai starplaikā noslēgt pagaidu vienošanos, kas paredz šādas savienības vai zonas izveidošanu, ir tūlīt attiecīgi jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un jāiesniedz tām informācija par piedāvāto savienību vai zonu tā, lai LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pēc saviem ieskatiem varētu nodrošināt līgumslēdzējām pusēm atskaites un ieteikumus.
(b) Ja pēc pagaidu vienošanās iekļautā plāna un grafika (kā noteikts 5. paragrāfā) izpētes un apspriedes ar šajā pagaidu vienošanās iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm, kā arī ņemot vērā informāciju, kas tām bijusi pieejama, kā noteikts (a) apakšparagrāfā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzskata, ka šī pagaidu vienošanās nav uzskatāma par būtisku pamatu muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas veidošanai vai arī, ka laika periodā, ko pagaidu vienošanās puses ir noteikušas, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, tas nav praktiski iespējams, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānodrošina šīs vienošanās puses ar ieteikumiem. Puses nedrīkst turpināt vai padarīt šādu vienošanos par spēkā esošu, ja tās nepiekrīt to grozīt atbilstoši šiem ieteikumiem.
(c) Par jebkurām būtiskām izmaiņām plānā vai grafikā, uz kuriem attiecas 5. (c) paragrāfs, ir jāziņo LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kas var pieprasīt konsultācijas ar iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm, ja ir pamats uzskatīt, ka šīs izmaiņas apdraud vai nepamatoti paildzina muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidi.
8. Šīs Vienošanās ietvaros:
(a) Muitas savienība nozīmē vienas muitas teritorijas aizvietošanu ar divām vai vairākām muitas teritorijām tā , ka
(i) nodokļi un citi komercdarbības ierobežojumi (nepieciešamības gadījumā izņēmums var būt tie, kas atļauti XI, XII, XIII, XIV, XV un XX pantā) tiek atcelti visām blakusesošajām teritorijām savienībā vismaz attiecībā uz pilnīgi visiem produktiem, kas ražoti šajās teritorijās, attiecībā uz visu tirdzniecību ar šo teritoriju izcelsmes produktiem, un,
(ii) saskaņā ar 9.paragrāfa nosacījumiem savienības dalībvalstis piemēro pamatā tos pašus nodokļus un citus komercdarbības ierobežojumus tirdzniecībai ar tām teritorijām, kas nav savienības subjekts;
(b) Brīvās tirdzniecības zona nozīmē divu vai vairāku muitas zonu grupu, kuras robežās nodokļi un citi komercdarbību ierobežojošie noteikumi (nepieciešamības gadījumā izņēmums var būt tie, kas atļauti XI, XII, XIII., XIV, XV un XX pantā) tiek atcelti visām blakusesošajām teritorijām savienībā.
9. l. panta 2. paragrāfā minētās preferences nevar ietekmēt šādas muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidošana, taču preferences var tikt atceltas vai pielāgotas visu iesaistīto līgumslēdzēju pušu sarunu rezultātā. * šī iesaistīto līgumslēdzēju pušu sarunu procedūra attiecas īpaši uz preferenču atcelšanu, kas atbilst 8. (a)(i) paragrāfa un 8. (b) paragrāfa nosacījumiem.
10. Līgumslēdzējas puses var ar divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprināt priekšlikumus, kas pilnībā nav saskaņoti ar nosacījumiem no 5. līdz 9. paragrāfam ieskaitot, ar noteikumu, ka rezultātā ir jāizveido muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas šīs Vienošanās kontekstā.
11. Ņemot vērā īpašo situāciju, kāda izveidojusies Indijas un Pakistānas, kā neatkarīgu valstu nodibināšanās rezultātā, un atzīstot faktu, ka tās jau sen ir ekonomiska vienība, līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka šīs Vienošanās nosacījumi neattur tās no īpašu savstarpējo pasākumu piemērošanas tirdzniecībai starp tām, sagaidot, ka to abpusējās tirdzniecības attiecības definitīvi nostiprināsies.*
12. Katrai līgumslēdzējai pusei jāveic pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu šīs Vienošanās nosacījumu ievērošanu reģionālajās un vietējās pašpārvaldes institūcijās, kas atrodas tās teritorijās.
XXV pants
Līgumslēdzēju pušu kopdarbība
1. Līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem ik pa laikam jātiekas, lai padarītu efektīvākus tos Vienošanās nosacījumus, kas pieprasa kopdarbību, un vispārēji - lai nodrošinātu šīs Vienošanās darbību un attīstītu tās mērķus. šīs Vienošanās tekstā kopdarbībā esošas līgumslēdzējas puses ir apzīmētas kā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES.
2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram tiek uzdota LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pirmās tikšanās sasaukšana, ne vēlāk kā 1948. gada 1. martā.
3. LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU tikšanās reizēs katrai līgumslēdzējai pusei piekrīt viena balss.
4. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu pārsvaru, ja tas šajā Vienošanās nav noteikts citādi.
5. Izņēmuma gadījumos, kas nav definēti šajā Vienošanās, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atcelt kādai līgumslēdzējai pusei tai piekrītošās saistības, ja vien šāds lēmums ir apstiprināts ar divām trešdaļām balsu vairākuma un ja šajā vairākumā ir ietvertas vairāk nekā viena puse no līgumslēdzējām pusēm. šādā veidā balsojot LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var
(i) definēt īpašas izņēmuma apstākļu kategorijas, kad saistību atcēlējam jāpiemēro cita balsošanas sistēma, un
(ii) noteikt tādus kritērijus, kas nepieciešami šī paragrāfa3 piemērošanai.
XXVI pants
Akceptēšana, spēkā stāšanās un reģistrācija
1. Šīs Vienošanās datumam jābūt 1947. gada 30. oktobrim.
2. Šī Vienošanās ir pieejama jebkuras līgumslēdzējas puses akceptēšanai, kura 1955. gadā bija par tādu kļuvusi vai arī bija sākusi sarunu procesu ar nolūku akceptēt Vienošanos.
3. Šī Vienošanās vienīgajā oriģinālā angļu valodā un vienīgajā oriģinālā franču valodā glabājas pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra, kas turpmāk piegādās visu ieinteresēto valstu valdībām sertificētas kopijas.
4. Katras dalībvalsts valdība, kas akceptē šo Vienošanos, deponēs akceptēšanas instrumentu pie LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora4, kurš savukārt informē visas ieinteresētās dalībvalstis par deponēšanas datumu brīdī, kad šī Vienošanās stājas spēkā, kā noteikts VI pantā.
5. (a) Katra valdība, kas akceptē šo Vienošanos, attiecina to uz savu metropoles teritoriju un citām teritorijām, ar kurām tai ir starptautiskas saistības; izņemot minētās muitas teritorijas, kas tai jādara zināms LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram5 brīdī, kad tā akceptē Vienošanos.
(b) Jebkura valdība, kas šādā veidā informējusi Ģenerāldirektoru šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa izņēmumu ietvaros, var jebkurā laikā darīt zināmu Ģenerāldirektoram, ka tās akcepts ir spēkā jebkurai atsevišķai muitas teritorijai vai teritorijām, kas līdz tam bijušas izņēmums, un tas stājas spēkā trīsdesmit dienu laikā no brīža, kad Ģenerāldirektors ir saņēmis attiecīgo informāciju.
(c) Ja kāda no muitas teritorijām, attiecībā uz kuru līgumslēdzēja puse ir akceptējusi šo Vienošanos, iegūst pilnīgu autonomiju tās ārējos tirdzniecības sakaros un citos jautājumos, kas apskatīti Vienošanās ietvaros, šī teritorija var tikt uzskatīta par līgumslēdzēju pusi, ja atbildīgā līgumslēdzēja puse ir virzījusi (sponsorship) to ar attiecīgu deklarāciju.
6. Šī Vienošanās stājas spēkā starp to akceptējušajām dalībvalstīm trīsdesmitajā dienā no brīža, kad akceptēšanas instrumenti ir tikuši deponēti pie LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora H pielikumā nosaukto valstu vārdā, kuru teritorijām piekrīt astoņdesmit pieci procenti no kopējā šo dalībvalstu ārējās tirdzniecības apjoma, kas savukārt ir aprēķināti pēc šajā pielikumā iekļautās procentu slejas. Katras dalībvalsts akceptēšanas instruments sāk darboties trīsdesmitajā dienā no brīža, kad šis instruments ir ticis deponēts.
7. Apvienoto Nāciju Organizācijai ir tiesības reģistrēt šo Vienošanos, tiklīdz tā stājas spēkā.
XXVII pants
Atturēšanās vai atteikšanās no koncesijām
Jebkurai līgumslēdzējai pusei ir tiesības atturēties vai atteikties pilnīgi vai daļēji no jebkuras koncesijas, kā noteikts attiecīgajā šīs Vienošanās Grafikā, attiecībā uz kuru šāda līgumslēdzēja puse nosaka, ka koncesija ir tikusi sākotnēji noslēgta ar dalībvalsti (valdību), kura nav kļuvusi par līgumslēdzēju pusi vai vairs nav uzskatāma par līgumslēdzēju pusi. Līgumslēdzējai pusei, tā rīkojoties, ir jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un, ja to pieprasa, jākonsultējas ar līgumslēdzējām pusēm, kurām ir interese par attiecīgo produktu.
XXVIII pants*
Grafiku izmainīšana
1. Ik pa trim gadiem, gada pirmajā dienā, kur pirmā perioda skaitīšana sākas no 1958. gada 1. janvāra (vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pēc vairākuma principa ar divu trešdaļu balsu pārsvaru noteiktā jebkura cita perioda pirmajā dienā), līgumslēdzēja puse (šeit un turpmāk šajā pantā saukta par "iesniedzēju līgumslēdzēju pusi") var, sarunās vienojoties ar jebkuru līgumslēdzēju pusi, ar kuru sākotnēji bija panākta koncesija, un jebkuru citu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteikto līgumslēdzēju pusi, kas ir principiāli ieinteresēta piegādē* (šīs divas līgumslēdzēju pušu kategorijas kopā ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi šeit un turpmāk šajā Vienošanās ir sauktas par "tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm"), un vienojoties ar jebkuru citu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādīto līgumslēdzēju pusi, kas ir pamatoti ieinteresēta šai koncesijā*, grozīt vai atteikties no koncesijas, kas iekļauta attiecīgajā Grafikā šīs Vienošanās pielikumā.
2. šādās sarunās un vienošanās procesā, kur var tikt apskatīti noteikumi kompensāciju pielāgošanai attiecībā uz citiem produktiem, ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm jācenšas pielāgot parasto uz vienlīdzības pamatiem dibināto koncesiju līmeni, kas nebūtu mazāk labvēlīgs tirdzniecībai, kā šīs Vienošanās nodrošinātais pirms sarunu uzsākšanās.
3. (a) Ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm nevar tikt panākta pirms 1958. gada 1. janvāra vai pirms tā perioda beigām, kas paredzēts šī panta 1. paragrāfā, līgumslēdzēja puse, kura piedāvā grozīt vai grib atteikties no koncesijas, tomēr var pēc saviem ieskatiem rīkoties, un, ja šādas darbības ir notikušas, jebkura līgumslēdzēja puse, ar kuru šī koncesija sākotnēji ir bijusi noslēgta, jebkura līgumslēdzēja puse, kura 1. paragrāfā ir definēta kā principiāli ieinteresēta piegādēs un jebkura līgumslēdzēja puse, kura 1. paragrāfā ir definēta kā pamatoti ieinteresēta, var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.
(b) Ja tieši ieinteresētās līgumslēdzējas puses ir vienojušās, bet nav apmierināta kāda cita līgumslēdzēja puse, kas definēta šī panta 1. paragrāfā kā pamatoti ieinteresēta, šāda līgumslēdzēja puse var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.
4. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var jebkurā laikā īpašos apstākļos atļaut* līgumslēdzējai pusei uzsākt sarunas par šīs Vienošanās pielikumā esošā attiecīgā Grafika koncesijas izmainīšanu vai atteikšanos no tās, pielietojot sekojošas procedūras un noteikumus:
(a) šādām sarunām jānotiek saskaņā ar šī panta 1. un 2. paragrāfu.
(b) Ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm ir panākta sarunās, jāpiemēro šī panta 3. (b) paragrāfa nosacījumi.
(c) Ja sešdesmit dienu* laikā, kopš šādas sarunas ir tikušas atļautas, vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU atļautā ilgākā laika posmā, nav panākta vienošanās tieši ieinteresēto līgumslēdzēju pušu starpā, iesniedzēja līgumslēdzēja puse var par to ziņot LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.
(d) Saņemot šādu ziņojumu, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nekavējoties jāizpēta lietas būtība un jāiesniedz savs viedoklis tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm ar nolūku panākt izlīdzinājumu. Ja ir panākts šāds izlīdzinājums, jāpiemēro 3. (b) paragrāfa nosacījumi tā, kā ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm būtu panākta. Ja nav panākta nekāda vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējam pusēm, ieinteresētā līgumslēdzēja puse var pēc saviem ieskatiem grozīt vai atteikties no koncesijas, ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nenosaka, ka iesniedzēja līgumslēdzēja puse nepamatoti nav piedāvājusi adekvātu kompensāciju.* Ja šādas darbības ir notikušas, jebkura līgumslēdzēja puse, ar kuru šī koncesija sākotnēji ir bijusi noslēgta, jebkura līgumslēdzēja puse, kura 4. (a) paragrāfā ir definēta kā principiāli ieinteresēta piegādēs, un jebkura līgumslēdzēja puse, kura 4. (a) paragrāfā ir definēta kā pamatoti ieinteresēta, var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.
5. Pirms 1958. gada 1. janvāra un pirms jebkura 1.(a) paragrāfā paredzētā laika posma beigām līgumslēdzēja puse var, paziņojot par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, sev piešķirt tiesības nākamā posma laikā izmainīt attiecīgo Grafiku saskaņā ar 1. līdz 3. paragrāfam noteiktajām procedūrām. Ja līgumslēdzēja puse ir izdarījusi šādu izvēli, citām līgumslēdzējām pusēm ir tiesības šī paša perioda laikā ar tām pašām procedūrām grozīt vai atteikties no koncesijām, kas sākotnēji panāktas ar šo līgumslēdzēju pusi.
XXVIII pants bis
Sarunas par tarifiem
1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka muitas nodokļi bieži ir nopietns šķērslis tirdzniecībai; tādējādi sarunas, kas norisinās pēc vienlīdzības principiem ar nolūku rezultātā būtiski samazināt kopējos importa un eksporta tarifus un citas nodevas, īpaši ņemot vērā, ka šādi lieli tarifi neļauj importēt minimālus daudzumus, un kas norisinās, pievēršot pienākošos uzmanību šīs Vienošanās mērķiem un dažādām atsevišķu līgumslēdzēju pušu vajadzībām, ir ļoti nozīmīgas starptautiskās tirdzniecības izvēršanā. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES tāpēc var ik pa laikam veicināt šādu sarunu noturēšanu.
2. (a) Sarunas pēc šī panta prasībām pēc ieinteresēto līgumslēdzēju pušu izvēles var tikt risinātas par katru atsevišķu produktu vai piemērojot šādas multilaterālas procedūras. šādām sarunām jāveicina nodokļu samazināšana, nodokļu fiksēšana esošajā līmenī vai garantijas, ka atsevišķi nodokļi vai uzskaitīto produktu kategorijām noteiktais vidējais nodokļu līmenis nepaaugstināsies virs noteiktām robežām. Mazu nodokļu vai beznodokļu (duty free) režīma fiksēšana ir jāuzskata par koncesiju, kas pēc savas vērtības ir līdzvērtīga lielu nodokļu samazināšanai.
(b) Līgumslēdzējas puses atzīst, ka multilaterālo sarunu kopējie panākumi ir atkarīgi no visām līgumslēdzējām pusēm, kuras savstarpēji ir attīstījušas būtisku ārējās tirdzniecības proporciju.
3. Sarunām jānotiek tā, lai tās nodrošinātu, ka vienlīdz lielā mērā tiek ņemts vērā sekojošais:
(a) atsevišķu līgumslēdzēju pušu un atsevišķu industriju vajadzības;
(b) nepieciešamība pēc elastīgākas tarifu aizsardzības lietošanas, mazāk attīstītajām valstīm, lai palīdzētu to ekonomikas attīstībai, un šo valstu īpašā nepieciešamība - tarifi ar nolūku gūt valstij ienākumu; un
(c) visi citi tamlīdzīgi apstākļi, ieskaitot attiecīgo līgumslēdzēju pušu fiskālās, attīstības, stratēģiskās un citas nepieciešamības.
XXIX pants
Šīs Vienošanās saistība ar Havanas Hartu.
1. Līgumslēdzējas puses uzņemas savas izpildvaras robežās pilnībā ievērot un izpildīt vispārējos Havanas Hartas no 1. līdz 4. nodaļai (ieskaitot) un 9. nodaļas noteikumus laikā, kamēr tie tiek akceptēti saskaņā ar to konstitūcijās noteikto procedūru*.
2. Šīs Vienošanās 2. daļa tiek uz laiku atcelta Havanas Hartas spēkā stāšanās brīdī.
3. Ja līdz 1949. gada 30. septembrim Havanas harta nav stājusies spēkā, līgumslēdzējām pusēm jātiekas pirms 1949. gada 31. decembra, lai izlemtu, vai šī Vienošanās ir jālabo, jāpapildina vai jāturpina.
4. Ja Havanas Harta vairs nav spēkā, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jātiekas, cik vien ātri tas ir iespējams, lai vienotos par šīs Vienošanās mainīšanu, labošanu vai turpināšanu. Laikā, kamēr tiek panākta šāda vienošanās, šīs Vienošanās 2. daļa atkal stāsies spēkā; ar noteikumu, ka jāaizvieto visi 2. daļas nosacījumi, izņemot XXIII pantu, mutatis mutandis, ar to formu, kā tie definēti Havanas Hartā; un nosakot, ka arī turpmāk nevienai līgumslēdzējai pusei nav saistoši nekādi tādi nosacījumi, kuri nav bijuši saistoši laikā, kad atcelta Havanas Harta.
5. Ja līgumslēdzēja puse nav akceptējusi Havanas Hartu tās spēkā stāšanās brīdī, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāvienojas par to, vai un kādā veidā šī Vienošanās, kas ietekmē attiecības starp šādu līgumslēdzēju pusi un citām līgumslēdzējām pusēm, ir jāpapildina vai jāgroza. Kamēr notiek sarunu un vienošanās process, šīs Vienošanās 2. daļas nosacījumi, ņemot vērā šī panta 2. paragrāfa noteikumus, turpinās un ir piemērojami šādas līgumslēdzējas puses un citu līgumslēdzēju pušu starpā.
6. Līgumslēdzējas puses, kas ir Starptautiskās tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, nedrīkst izmantot šīs Vienošanās nosacījumus, lai kavētu darbību kādam no Havanas Hartas noteikumiem. šī paragrāfa pamatprincipa piemērošana līgumslēdzējai pusei, kas nav Starptautiskās tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, ir vienošanās subjekts, kā noteikts šī panta 5. paragrāfā.
XXX pants
Grozījumi
1. Izņemot vietas, kur iespēja izdarīt izmaiņas (modificēt) ir paredzēta šīs Vienošanās kontekstā, šīs Vienošanās 1. daļas grozījumi, XXIX panta un šī panta grozījumi stājas spēkā tikai, ja tos akceptējušas visas līgumslēdzējas puses. Citi šīs Vienošanās grozījumi attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas tos akceptē, stājas spēkā ar divām trešdaļām līgumslēdzēju pušu balsu vairākuma un turpmāk ir spēkā katrai līgumslēdzējai pusei, kad tā ir tos akceptējusi.
2. Ikviena līgumslēdzēja puse, kas akceptē šīs Vienošanās grozījumu, deponē akceptēšanas instrumentu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra laika periodā, ko noteikušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var nolemt, ka kāds no grozījumiem, kurš izdarīts saskaņā ar šo pantu, ir tāda rakstura, ka jebkura līgumslēdzēja puse, kas nav to akceptējusi LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādītajā laika posmā, var izstāties no šīs Vienošanās vai turpināt līgumslēdzējas puses statusu ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU piekrišanu.
XXXI pants
Izstāšanās
Nemazinot XVIII panta 2. paragrāfa vai XXIII panta vai XXX panta 2. paragrāfa nosacījumu ietekmi, jebkura līgumslēdzēja puse var izstāties no šīs Vienošanās vai arī var atsevišķi izstāties par labu kādai no atsevišķām muitas teritorijām, par kuru tai piekrīt starptautiska atbildība un kura tai laikā ir sasniegusi pilnīgu autonomiju tās ārējos ekonomiskajos sakaros un citos jautājumos, kas apskatīti Vienošanās ietvaros. Līgumslēdzējai pusei ir jāizstājas sešu mēnešu laikā no brīža, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.
XXXII pants
Līgumslēdzējas puses
1. Šīs Vienošanās līgumslēdzējas puses ir to valstu valdības, kuras piemēro šīs Vienošanās nosacījumus saskaņā ar XXVI pantu un XXXIII pantu vai arī saskaņā ar Pagaidu iesnieguma protokolu.
2. Jebkurā laikā no šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīža saskaņā ar XXVI panta 6. paragrāfu, tās līgumslēdzējas puses, kas akceptējušas šo Vienošanos saskaņā ar XXVI panta 4. paragrāfu, var nolemt, ka ikviena līgumslēdzēja puse, kas nav šādi akceptējusi Vienošanos, vairs nav uzskatāma par līgumslēdzēju pusi.
XXXIII pants
Pievienošanās
Valsts valdība, kas nav šīs Vienošanās puse, vai šāda valdība, kas darbojas atsevišķas muitas teritorijas vārdā, kura ieguvusi pilnīgu autonomiju tās ārējā tirdzniecībā un citos Vienošanās ietvaros apskatītajos jautājumos, var pievienoties šai Vienošanās, pārstāvot sevi vai šo teritoriju, par noteikumiem vienojoties ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. šī paragrāfa ietvaros LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
XXXIV pants
Pielikumi
Šīs Vienošanās pielikumi ar šo ir nostiprināti kā tās neatņemama sastāvdaļa.
XXXV pants
Vienošanās nepiemērošana starp noteiktām līgumslēdzējām pusēm.
1. Šī Vienošanās vai šīs Vienošanās II pants nevar tikt piemēroti starp kādu no līgumslēdzējām pusēm un citu līgumslēdzēju pusi, ja:
(a) abas līgumslēdzējas puses nav uzsākušas savstarpējas sarunas par tarifiem, un
(b) jebkura no līgumslēdzējām pusēm brīdī, kad kāda valsts kļūst par līgumslēdzēju pusi, nav piekritusi šādai akceptēšanai
2. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pārskatīt šī panta darbību atsevišķos gadījumos pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma un izteikt attiecīgas rekomendācijas.
4. daļa*
Tirdzniecība un attīstība
XXXVI pants
Principi un mērķi
1.* Līgumslēdzējas puses,
(a) atgādinot, ka šīs Vienošanās galvenie mērķi ir dzīves līmeņa paaugstināšana un visu līgumslēdzēju pušu ekonomikas progresīva attīstība, un uzskatot, ka šādu mērķu sasniegšana īpaši neatliekama ir mazāk attīstītām līgumslēdzējām pusēm;
(b) uzskatot, ka mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ieguvumam no eksporta var būt ārkārtīgi svarīga loma to ekonomikas attīstībā un ka šī ieguldījuma apjomu nosaka cenas, ko mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses maksā par būtiskiem importiem, to eksporta apjoms un cenas, ko tās saņem par šiem eksportiem;
(c) piezīmējot, ka starp attīstīto valstu dzīves standartu un mazāk attīstīto valstu dzīves standartu ir liela starpība;
(d) atzīstot, ka individuāla un kopīga darbība ir svarīgs faktors mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ekonomikas tālākai attīstībai un straujai dzīves līmeņa paaugstināšanai šajās valstīs;
(e) atzīstot, ka starptautiskajai tirdzniecībai, kā ekonomiskā un sociālā progresa virzītājspēkam, ir jānosaka tādi noteikumi un procedūras kārtība, kā arī pielīdzināšana šādiem noteikumiem un procedūrām, kas atbilst procedūrām šīs Vienošanās ietvaros;
(f) atzīmējot, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var veicināt īpašu pasākumu pielietošanu, lai veicinātu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības un ekonomikas attīstību;
vienojas par sekojošo.
2. Ir nepieciešams ātri un stabili paplašināt mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu eksporta ienākumus.
3. Ir nepieciešams labticīgi censties, lai nodrošinātu mazāk attīstītajām līgumslēdzējām pusēm tādu dalību starptautiskās tirdzniecības pieaugumā, kas samērojama ar to ekonomikas attīstības vajadzībām.
4. Ņemot vērā, ka daudzas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses ir atkarīgas no limitētu pamatproduktu veidu eksporta*, ir nepieciešams nodrošināt tām vislielāko iespējamo labvēlības režīmu šo produktu iekļaušanā pasaules tirgū minētajiem produktiem un, kur tas iespējams, īstenot pasākumus, lai šiem produktiem stabilizētu un uzlabotu tirgus situāciju pasaulē, ieskaitot pasākumus, kas sekmē stabilu un izdevīgu cenu veidošanu, tādējādi attīstot starptautisko tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šo valstu eksporta ienākumu dinamisku un pastāvīgu pieaugumu, lai nodrošinātu tās ar pastāvīgi pieaugošiem ekonomiskās attīstības resursiem.
5. Mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ekonomikas strauju attīstību sekmēs to ekonomikas struktūras dažādošana un izvairīšanās no pārmērīgas atkarības no pamatproduktu eksporta. Tātad, ir nepieciešams palielināt tādu saražoto vai pārstrādāto produktu piekļuvi tirgiem tiem labvēlīgā režīmā, kuru eksportā patlaban vai nākotnē ir ieinteresētas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses.
6. Tā, kā mazāk attīstītajām līgumslēdzējām pusēm novērojams pastāvīgs eksporta transakciju un citu ārzemju apmaiņas ienākumu deficīts, ārkārtīgi svarīgas ir attiecības starp tirdzniecības un finansu palīdzību to attīstībā. Tātad ir nepieciešama cieša pastāvīga sadarbība starp LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un vadošajām starptautiskajām aizņēmumu institūcijām, lai tās varētu kopīgi nodrošināt vislielāko ieguldījumu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu uzdevumu atvieglošanā, parādīdamas ieinteresētību to ekonomiskajā attīstībā.
7. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir nepieciešams sadarboties ar citām starptautiskām struktūrām, organizācijām un aģentūrām, kuru darbība saistīta ar mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecību un ekonomisko attīstību.
8. Attīstītās līgumslēdzējas puses negaida atlīdzību vai atlīdzinošas darbības par savu ieguldījumu tirdzniecības sarunās, kas īstenotas, lai samazinātu vai atceltu tarifus un citas mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecību kavējošas barjeras.*
9. Pasākumu īstenošana, kuri varētu stiprināt šo principu un mērķu iedzīvināšanu, ir pamats līgumslēdzēju pušu apzinātam un mērķtiecīgam ieguldījumam, tām darbojoties gan individuāli, gan kopdarbojoties.
XXXVII pants
Saistības
1. Attīstītajām līgumslēdzējām pusēm ir pienākums savu iespēju robežās, tas ir, kad vien to neaizliedz nepārvarami šķēršļi, ieskaitot likuma normas, ievērot sekojošus nosacījumus:
(a) nodrošināt lielu prioritāti barjeru samazināšanai un atcelšanai, ieskaitot muitas nodokļus un citus ierobežojumus, kas nepamatoti atšķir pārstrādātos produktu veidus no nepārstrādātiem*, to produktu eksportam, kuri pašreiz ir vai nākotnē būs īpaši svarīga sastāvdaļa mazāk attīstīto valstu eksportā;<>
(b) atteikties no muitas nodokļu vai ārpustarifu importa ierobežojumu ieviešanas vai to ietekmes paplašināšanas to produktu eksportam, kuri pašreiz ir vai nākotnē būs īpaši svarīgas sastāvdaļas mazāk attīstīto valstu eksportā; un
(c) (i) atteikties no jaunu fiskālo pasākumu īstenošanas, un
(ii) jebkuru fiskālās politikas izmaiņu gadījumā nodrošināt prioritāti tādu fiskālo pasākumu samazināšanai vai atcelšanai,
kuri lielā mērā, īpaši piemērojot pamatproduktiem, kas pilnīgi vai galvenokārt ražoti mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu teritorijās, ierobežo vai ierobežos šo pamatproduktu patēriņu, to izejvielu vai pārstrādātajās formās.
2. (a) Ikvienā gadījumā, kad tiek uzskatīts, ka netiek īstenoti 1. paragrāfa (a), (b) vai (c) nosacījumi, par lietas būtību jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ko ir pienākums darīt vai nu līgumslēdzējai pusei, kas tādā veidā atturas no šo nosacījumu īstenošanas, vai arī citai ieinteresētajai līgumslēdzējai pusei.
(b) (i) Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm to pieprasa, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jākonsultējas, neietekmējot kādu divpusējo (bilaterālās) konsultāciju procesu, ar attiecīgo līgumslēdzēju pusi un visām ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm par konstatēto faktu ar mērķi panākt atrisinājumu, kas vienlīdz apmierinātu visas attiecīgās līgumslēdzējas puses un tādējādi īstenotu XXXVI panta nosacījumus. šo konsultāciju gaitā ir jāizskata visi iemesli, kāpēc nav īstenoti 1. paragrāfa (a), (b) un (c) apakšparagrāfa nosacījumi.
(ii) Tā, kā 1. paragrāfa (a), (b) un (c) apakšparagrāfa nosacījuma īstenošana dažos gadījumos var tikt ātrāk panākta citu attīstīto līgumslēdzēju pušu kopdarbības rezultātā, šādas konsultācijas, ja tas ir iespējams, jāīsteno ar šādu mērķi.
(iii) LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU konsultācijas piemērotos gadījumos var tikt īstenotas ar mērķi, lai panāktu vienošanos par kopdarbību šīs Vienošanās mērķu attīstīšanai, kā tas paredzēts XXV panta 1. paragrāfā.
3. Attīstītajām līgumslēdzējām pusēm ir pienākums:
(a) pielikt visas pūles, lai saglabātu tirdzniecības robežas vienlīdzīgā līmenī tajos gadījumos, kur valsts valdība tieši vai netieši nosaka tālākās pārdošanas cenas produktiem, kas pilnīgi vai daļēji ražoti mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu teritorijās;
(b) aktīvi apspriest citu līdzekļu īstenošanu, kas nodrošinātu importam no mazāk attīstītajām valstīm lielākas iespējas, šim mērķim īstenot atbilstošu starptautiska līmeņa sadarbību;
(c) apspriežot citu šīs Vienošanās kontekstā piemērojamo līdzekļu īstenošanu, īpaši ievērot mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības intereses, lai atrisinātu atsevišķas problēmas, kas skar šo līgumslēdzēju pušu svarīgas intereses, un izskatītu visus iespējamos to konstruktīvos atrisinājumus, pirms šādi līdzekļi tiek piemēroti.
4. Mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses piekrīt attiecīgi īstenot 4. daļas nosacījumus citu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu labā tik lielā mērā, kamēr šādas darbības atbilst to individuālajai pašreizējai un nākotnes attīstībai, finansu un tirdzniecības attīstībai, ņemot vērā tirdzniecības attīstību pagātnē un mazāk attīstīto valstu intereses kopumā.
5. Īstenojot no 1. līdz 4. paragrāfam definētos nosacījumus, katra līgumslēdzēja puse nodrošinās kādai citai ieinteresētajai līgumslēdzējai pusei pilnīgu un tūlītēju konsultāciju iespēju parasto šīs Vienošanās procedūru ietvaros kurā katrā apspriežamajā gadījumā.
XXXVIII pants
Kopdarbība
1. Līgumslēdzējām pusēm pienācīgā mērā jāsadarbojas savā starpā šīs Vienošanās kontekstā un citās jomās, lai īstenotu XXXVI pantā noteiktos mērķus.
2. Atsevišķi uzskaitot, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums:
(a) pienācīgi rīkoties, ieskaitot starptautiska līmeņa darbību, lai nodrošinātu to pamatproduktu, kuru eksportā patlaban vai nākotnē ir ieinteresētas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses, piekļuvi tirgiem tiem labvēlīgā režīmā, un, kur tas iespējams, īstenot pasākumus, lai stabilizētu un uzlabotu tirgus situāciju pasaulē šiem produktu veidiem, ieskaitot pasākumus, kas sekmē stabilu un izdevīgu cenu veidošanu, tādējādi attīstot starptautisko tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šo valstu eksporta ienākumu dinamisku un pastāvīgu pieaugumu;
(b) veidot attiecīgu sadarbību tirdzniecības un attīstības jautājumos ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās organizācijām un aģentūrām, ieskaitot institūcijas, kas izveidotas pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par tirdzniecību un attīstību ieteikuma;
(c) sadarboties, analizējot atsevišķu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu attīstības plānus un politiku, kā arī pētot tirdzniecības un savstarpējās palīdzības attiecības ar mērķi izstrādāt konkrētus pasākumus, lai atbalstītu eksporta potenciāla attīstību un nodrošinātu piekļuvi tirgiem tām industrijām, kas šādā veidā attīstījušās, un, šai sakarā, meklēt sadarbības iespējas ar valstīm un starptautiskajām organizācijām, it īpaši ar tādām organizācijām, kuru kompetencē ir ekonomiskās attīstības finansu palīdzības nodrošināšana, sadarboties sistemātisko pētījumu jomā par tirdzniecības un palīdzības attiecībām starp atsevišķām līgumslēdzējām pusēm nolūkā izstrādāt tiešu eksporta potenciāla, tirgus prognozes un jebkuras tālāk nepieciešamas darbības analīzi;
(d) pastāvīgi pārskatīt pasaules tirdzniecības attīstības gaitu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības izaugsmei, un nodrošināt līgumslēdzējām pusēm apstākļiem piemērotas rekomendācijas;
(e) ekonomiskās attīstības nolūkā sadarboties piemērotu tirdzniecības paplašināšanas metožu izstrādē starptautiskā līmenī harmonizējot nacionālo politiku un noteikumus, ar produkciju ietekmējošu tehnisko un komerciālo standartu, transporta un mārketinga palīdzību un nodrošinot plašas iespējas tirdzniecības informācijas apmaiņai, kā arī attīstot tirgzinības; un
(f) īstenojot institucionālos faktorus, kuri nepieciešami, lai īstenotu XXXVI panta nosacījumus un iedzīvinātu šīs daļas nosacījumus.
A PIELIKUMS
Teritoriju saraksts, uz ko attiecas I panta 2.(a) paragrāfs
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas
Kanāda
Austrālijas Savienība
Austrālijas Savienības atkarīgās teritorijas
Jaunzēlande
Jaunzēlandes atkarīgās teritorijas
Dienvidāfrikas Savienība, ieskaitot Dienvidrietumāfriku
Īrija
Indija (1947. gada 10. aprīlī)
Ņūfaundlenda
Dienvidrodēzija
Birma
Ceilona
Dažās teritorijās attiecīgiem produktiem ir spēkā divas vai vairākas preferenciālas likmes. Katrai šādai teritorijai ir pienākums, vienojoties ar citām līgumslēdzējām pusēm, kas ir šī produkta tiešie piegādātāji vislielākās labvēlības valsts režīmā, aizvietot šādas preferenciālas likmes ar vienu preferenciālu likmi, kas nedrīkst būt mazāk labvēlīga vislielākās labvēlības valsts režīma piegādātājiem kā tās preferences, kas bija spēkā pirms šādas aizvietošanas.
Līdzvērtīgas preferenču robežas ieviešana, kas aizvieto iekšējā nodokļa preferenču robežu (spēkā 1947. gada 10. aprīlī) tikai un vienīgi divu šajā pielikumā uzskaitīto valstu starpā vai kas aizvieto preferenciālās kvantitatīvās normas, kuras aprakstītas nākamajā paragrāfā, nedrīkst radīt tarifu preferences robežas paaugstināšanos.
Preferenciālās normas, kas minētas XIV panta 5. (b) paragrāfā, ir spēkā Apvienotajā Karalistē 1947. gada 10. aprīlī un ir noteiktas ar līgumisku vienošanos Kanādai, Austrālijai un Jaunzēlandei, Kanādai, Austrālijai un Jaunzēlandei attiecībā uz saldētu liellopu un teļa gaļu, saldētu aitas un jēra gaļu, saldētu cūkas gaļu un bekonu. Ir noteikts, ka, neietekmējot jebkuru darbību, kas īstenota XX panta (h) apakšparagrāfa ietvaros, šīs normas ir jāatceļ vai jāaizvieto ar tarifu preferencēm un ka sarunām ar šādu mērķi attiecīgo valstu un ieinteresēto valstu starpā jāsākas cik drīz vien iespējams.
Jaunzēlandē 1947. gada 10. aprīlī spēkā esošais filmu nomas nodoklis šīs Vienošanās kontekstā jāuzskata par muitas nodokli, uz kuru ir attiecināms I pants. Iznomātāju filmu kvota, kas ir spēkā Jaunzēlandē 1947. gada 10. aprīlī, ir jāuztver kā demonstrēšanas kvota, un uz to attiecas IV pants.
Indijas un Pakistānas domīnijas nav šeit minētas atsevišķi tādēļ, ka tās šādā statusā neeksistēja 1947. gada 10. aprīlī.
B PIELIKUMS
Franču Savienības teritoriju saraksts, uz ko attiecas I panta 2.(b) paragrāfs
Francija
Franču Ekvatoriālā Āfrika (Kongo Līča Līguma6 un citas teritorijas)
Franču Rietumāfrika
Kamerūna Franču aizbildniecībā
Franču Somālijas krasts un atkarīgās teritorijas
Franču Okeānijas teritorijas
Franču teritorijas Jaunhebrīdu Kondomīnijā
Indoķīna
Madagaskara un atkarīgās teritorijas
Maroka (Franču zona)
Jaunkaledonija un atkarīgās teritorijas
Sentpjēra un Mikelona
Togo Franču aizbildniecībā
Tunisija
C PIELIKUMS
Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas I panta 2.(b) paragrāfs, attiecas uz Beļģijas muitas savienību, Luksemburgu un Nīderlandi
Beļģijas un Luksemburgas ekonomiskā savienība
Beļģu Kongo
Ruanda Urundi
Nīderlande
Jaungvineja
Surinama
Nīderlandes Antiļas
Indonēzijas Republika
Importiem tikai un vienīgi Muitas savienības teritorijās.
D PIELIKUMS
Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas I panta 2.(b) paragrāfs, attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm
Amerikas Savienotās Valstis (muitas teritorija)
Amerikas Savienoto Valstu atkarīgās teritorijas
Filipīnu Republika
Līdzvērtīgas preferenču robežas ieviešana, kas aizvieto iekšējā nodokļa preferenču robežu (spēkā 1947. gada 10. aprīlī) tikai un vienīgi divu šajā pielikumā uzskaitīto valstu starpā vai kas aizvieto preferenciālās kvantitatīvās normas, kuras aprakstītas nākamajā paragrāfā, nedrīkst radīt tarifu preferences robežas paaugstināšanos.
E PIELIKUMS
Teritoriju saraksts, kuras ietver Čīles un tās kaimiņvalstu preferenciālās normas, uz kurām attiecas I panta 2.(d) paragrāfs
Preferences, kas spēkā tikai un vienīgi starp Čīli, no vienas puses, un
1. Argentīnu
2. Bolīviju
3. Peru,
no otras puses.
F PIELIKUMS
Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas preferenciālās normas starp Libānu un Sīriju, un to kaimiņvalstis, uz kurām attiecas I panta 2.(d) paragrāfs
Prefereces, kas spēkā tikai un vienīgi starp Libānas — Sīrijas Muitas savienību, no vienas puses, un
1. Palestīnu
2. Transjordāniju,
no otras puses.
G PIELIKUMS
Datumi, kuros noteiktas preferenču robežas, kas minētas I panta 4. paragrāfā
Austrālija1946. gada 15. oktobrisKanāda1939. gada 1. jūlijsFrancija1939. gada 1. janvārisLibānas — Sīrijas Muitas Savienība1938. gada 30. novembrisDienvidāfrikas Savienība1938. gada 1. jūlijsDienvidrodēzija1941. gada 1. maijs
H PIELIKUMS
Ārējās tirdzniecības procentuālās daļas, kas pielietojamas XXVI pantā minēto parametru noteikšanai
(Pamatots uz no 1949. gada līdz 1953. gadam izdarītajiem vidējiem aprēķiniem)
Ja pirms tam, kad Japānas valdība ir iekļāvusies Vispārējā Vienošanās, esošā Vienošanās ir visu līgumslēdzēju pušu akceptēta, kuru 1. slejā parādītie ārējās tirdzniecības dati atbilst procentuālajai sakarībai, kas definēta XXVI panta 6. paragrāfā, minētā paragrāfa kontekstā ir piemērojama 1.sleja. Ja esošā Vienošanās nav tikusi šādi akceptēta pirms Japānas valdības iekļaušanās, minētā paragrāfa kontekstā jāpiemēro 2. sleja.
1. sleja
Līgumslēdzējas puses
1995.gada 1. martā2. sleja
Līgumslēdzējas puses
1995.gada 1. martā un JapānaAustrālija3.13.0Austrija0.90.8Beļģija — Luksemburga4.34.2Brazīlija2.52.4Birma0.30.3Kanāda6.76.5Ceilona0.50.5Čīle0.60.6Kuba 1.1Čehoslovakija1.41.4Dānija1.41.4Dominikas Republika0.10.1Somija1.01.0Francija8.78.5Vācijas Federālā Republika5.35.2Grieķija0.40.4Haiti0.10.1Indija2.42.4Indonēzija1.31.3Itālija2.92.8Nīderlandes Karaliste4.74.6Jaunzēlande1.01.0Nikragva0.10.1Norvēģija1.11.1Pakistāna0.90.8Peru0.40.4Rodēzija un Njasalenda0.60.6Zviedrija2.52.4Turcija0.60.6Dienvidāfrikas Savienība1.81.8Apvienotā Karaliste20.319.8Amerikas Savienotās Valstis20.620.1Urugvaja0.40.4Japāna—2.3 100.0100.0Piezīme: Šīs procentuālās attiecības ir aprēķinātas, ņemot vērā visu to teritoriju tirdzniecību, kurās piemērota Vispārējā Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību.
I PIELIKUMS
Piezīmes un papildus nosacījumi
I panta pielikums
1. paragrāfs
Pienākumi, kas definēti I panta 1. paragrāfā ar atsauci uz III panta 2. un 4. paragrāfu, un tie, kas definēti III panta 2. un IV paragrāfā ar atsauci uz VI pantu, ir jāuzskata par saistītiem ar 2. daļu Pagaidu pieteikuma protokola nolūkos.
Atsauces augstākminētajā paragrāfā un I panta 1. paragrāfā uz III panta 2. un 4. paragrāfu ir spēkā tikai pēc tam, kad III pants ir ticis izmainīts, stājoties spēkā grozījumam, ko paredz II daļu modificējošais Protokols un Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVI pants, 1948. gada 14. septembrī7.
4. paragrāfs
Termins "preferences robeža" nozīmē absolūto starpību, nevis proporcionālo attiecību, starp vislielākās labvēlības režīma valsts nodokļu likmi un preferenciālo nodokļu likmi tādam pašam produktam. Piemēram:
1) Ja vislielākās labvēlības režīma valsts likme ir 36 procenti ad valorem un preferenciālā nodokļu likme ir 24 procenti ad valorem, preferences robeža ir 12 procenti ad valorem, nevis viena trešā daļa no vislielākās labvēlības režīma likmes;
2) Ja vislielākās labvēlības režīma likme ir 36 procenti ad valorem un preferenciālā likme ir izteikta kā divas trešās daļas no vislielākās labvēlības režīma likmes, tad preferences robeža ir 12 procenti ad valorem;
3) Ja vislielākās labvēlības valsts režīma likme ir 2 franki par vienu kilogramu un preferenciālā nodokļu likme ir 1.50 franki par kilogramu, preferences robeža ir 0.50 franki par kilogramu.
Sekojošas muitas darbības, ja tās notiek pēc pieņemtajām parastajām procedūrām, nav pretrunā ar vispārējo preferenču robežu fiksēšanu:
i) Atkārtota, pareizi noteikta tarifu klasifikācijas vai nodokļu likmju piemērošana produktam gadījumos, kad šādas klasifikācijas vai likmes piemērošana produktam ir tikusi uz laiku atcelta vai nedarbojās 1947. gada 10. aprīlī; un
ii) Atsevišķu produktu klasifikācija ar citu tarifu pantu nekā tas tarifs, kas šim produktam bija noteikts 1947. gada 10. aprīlī, gadījumos, kad tarifu likums skaidri norāda, ka šis produkts var tikt klasificēts ar vairāk kā vienas tarifu pozīcijas palīdzību.
II panta pielikums
2. (a) paragrāfs
Atsauces II panta 2. (a) paragrāfā uz III panta 2. paragrāfu ir spēkā tikai pēc tam, kad III pants ir ticis grozīts, stājoties spēkā grozījumam, ko paredz II daļu modificējošais Protokols un Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVI pants, 1948. gada 14. septembrī.8
2. (b) paragrāfs
Skatīt piezīmi, kas attiecas uz I panta 1. paragrāfu.
4. paragrāfs
Izņemot tos gadījumus, kur līgumslēdzējas puses, kas sākotnēji vienojušās par koncesiju, ir vienojušās citādāk, šī panta nosacījumi jāpiemēro, ņemot vērā Havanas Hartas XXXI pantu
III panta pielikums
Jebkurš iekšējais nodoklis, normatīvi vai prasības, kas aprakstīti 1. paragrāfā un attiecas uz importēto produktu un tādu pašu iekšzemē ražotu produktu un tiek iekasēti vai piemēroti importētā produkta importēšanas laikā un vietā, ir tomēr jāuztver kā tāda veida iekšējais nodoklis, normatīvi vai prasības, kas aprakstīti 1. paragrāfā un attiecīgi ir pakļauti III panta nosacījumiem.
1. paragrāfs
1. paragrāfa piemērošana iekšējiem nodokļiem, ko piemēro līgumslēdzējas puses teritoriju vietējās pārvaldes institūcijas, ir pakļauta XXIV panta pēdējā paragrāfa nosacījumiem. Termins "pienācīgi pasākumi" minētajā paragrāfā neuzliek par pienākumu, piemēram, atcelt to nacionālo likumu daļu, kas atļauj vietējām pārvaldes institūcijām ieviest iekšējos nodokļus, kuri faktiski neatbilst III panta nosacījumiem, taču ir saskaņā ar šī panta ideju, ja šādu likumu atcelšana izraisītu nopietnu vietējo pārvaldes institūciju finansu krīzi. Attiecībā uz vietējo pārvaldes institūciju noteikto nodokļu sistēmu, kas nesaskan gan ar III panta nosacījumiem, gan ar tā ideju, termins "pienācīgi pasākumi" pieļauj, ka līgumslēdzēja puse pakāpeniski atceļ neatbilstošo nodokļu sistēmu pārejas perioda laikā, gadījumā, ja krasa pāreja radītu nopietnas administratīvas un finansiālas problēmas.
2. paragrāfs
Nodoklis, kas atbilst 2.paragrāfa pirmajā teikumā noteiktajām prasībām tiks uzskatīts par neatbilstošu otrajā teikumā noteiktajam nosacījumam tikai, ja starp produktu, kas aplikts ar nodokļiem, un tieši konkurējošu vai aizvietojošu produktu, kas nav aplikts ar tādiem pašiem nodokļiem, pastāvējusi konkurence.
5. paragrāfs
Normatīvie akti, kas atbilst 5. paragrāfa pirmajā teikumā noteiktajiem nosacījumiem, nevar tikt uzskatīti par neatbilstošiem otrajā teikumā noteiktajiem nosacījumiem ikvienā gadījumā, kad tie attiecas vienīgi uz iekšzemē nozīmīgos daudzumos saražotiem produktiem. Normatīvais akts nevar tikt uzskatīts par atbilstošu otrā teikuma nosacījumiem ar pamatojumu, ka proporcija vai daudzums, kas piešķirts katram no produktiem, uz kuru attiecas normatīvs, rada vienlīdzīgas attiecības starp importētajiem un iekšzemē ražotajiem produktiem.
V panta pielikums
5. paragrāfs
Attiecībā uz transporta izmaksām, 5. paragrāfā definētais princips attiecas uz vienādiem produktiem, kas ir transportēti pa vienu un to pašu maršrutu vienādos apstākļos.
VI panta pielikums
1. paragrāfs
1. Saistīto kompāniju radītais slēptais dempings (tad, ja importētājs pārdod produktu par zemāku cenu, nekā ar importētāju saistītais eksportētājs ir norādījis pavadzīmē, kā arī par zemāku cenu, nekā eksportējošās valsts tirgū) ir cenu dempinga paveids, attiecībā uz kuru ir jāaprēķina dempinga robeža, par pamatu šādiem aprēķiniem ņemot cenu, par kādu importētājs ir pārdevis produktu tālāk.
2. Ar šo tiek atzīts, ka gadījumā, ja tiek importēts no valsts, kurai ir pilnīgs vai būtisks tās tirdzniecības monopols un kur visas cenas ir fiksējusi valsts, var rasties īpaši sarežģījumi, nosakot cenas salīdzinājumu 1. paragrāfa kontekstā. šādos gadījumos līgumslēdzējas puses var uzskatīt par nepieciešamu ņemt vērā iespēju, ka tieša cenu salīdzināšana ar šādas valsts iekšzemes cenām ne vienmēr būs pielietojama.
2. un 3. paragrāfs
1. Tāpat kā daudzos muitas administrācijas gadījumos, līgumslēdzēja puse var pieprasīt pamatotu drošību (obligāciju vai skaidras naudas depozītu) pretdempinga vai pretsubsīdiju nodokļu izmaksai, kamēr tiek izskatītas aizdomas par dempinga vai subsidēšanas faktu.
2. Vairāku valūtu pielietošanas gadījumā atsevišķos apstākļos var notikt eksporta subsidēšana, kam var pretdarboties ar pretsubsīdiju nodokli 3. paragrāfa ietvaros, vai arī var radīt dempinga paveidu attiecīgās valsts valūtas devalvācijas ceļā, kam var pretdarboties tā, kā paredzēts 2. paragrāfā. Termins "vairāku valūtu pielietošana" nozīmē darbību, ko sankcionējusi vai veic valsts.
6. (b) paragrāfs
Atteikšanās no tiesībām šī apakšparagrāfa nosacījumu kontekstā ir pieļaujama tikai līgumslēdzējas puses pieteikuma gadījumā, kad tā piedāvā iekasēt antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli.
VII panta pielikums
1. paragrāfs
Izteiciens "citas nodevas" neattiecas uz iekšējiem nodokļiem vai tiem līdzvērtīgām nodevām, kas ieviestas importētiem produktiem vai sakarā ar tiem.
2. paragrāfs
1. Šī panta kontekstā būtu pareizi uzskatīt, ka termins "patiesā vērtība" ietver cenu, kas norādīta pavadzīmē plus jebkuru tajā neiekļautu nodevu par attaisnotām izmaksām, kas ir raksturīgas "patiesās vērtības" sastāvdaļas, un pieskaitot vēl jebkuru neparastu atlaidi vai citu normālās un konkurētspējīgās cenas samazinājumu.
2. VII panta 2. (b) paragrāfa kontekstā būtu pareizi uzskatīt, ka līgumslēdzējām pusēm sakot "parastā tirdzniecības procesā ... pilnas konkurences apstākļos", tās izslēdz darījumus, kur pircējs un pārdevējs nav viens no otra neatkarīgi un kur cena nav vienīgais darījuma apsvērums.
3. "Pilnas konkurences apstākļu" standartjēdziens atļauj līgumslēdzējām pusēm izslēgt tās cenas, kurām ir piesaistītas īpašas atlaides, kas atļautas ekskluzīviem aģentiem.
4. Tas, kā formulēti (a) un (b) apakšparagrāfi, atļauj līgumslēdzējai pusei vienveidīgi noteikt muitas vērtību vai nu (1) pamatojoties un importētās preces eksportētāja cenām, vai (2) pamatojoties uz preces kopējo cenu līmeni.
VIII panta pielikums
1. Kaut arī VII pants tieši nepaskaidro daudzveidīgu maiņas likmju lietošanu kā tādu, 1. un 4. paragrāfs paredz apmaiņas nodokļu vai nodevu lietošanu kā līdzekli, lai ieviestu vairāku valūtu pielietošanu; ja, tomēr līgumslēdzēja puse ar Starptautiskā valūtas fonda piekrišanu, lieto daudzveidīgu valūtas apmaiņu likmes maksājumu bilances nolūkā, XV panta 9. (a) paragrāfa nosacījumi pilnībā nodrošina tās pozīciju.
2. paragrāfa nosacījumu kontekstā būt pareizi uzskatīt, ka gadījumā, kad no vienas līgumslēdzējas puses teritorijas otras līgumslēdzējas puses teritorijā tiek importēti produkti, to izcelsmes sertifikāti ir jāpieprasa tikai tik lielā mērā, cik tas ir noteikti nepieciešams.
XI, XII, XIII, XIV, un XVII pantu pielikums
XI, XII, XIII, XIV, un XVII pantos termini "importa ierobežojumi" vai "eksporta ierobežojumi" iekļauj ierobežojumus, ko īsteno valsts savās tirdzniecības operācijās.
XI panta pielikums
2. (c) paragrāfs
Termins "jebkurā veidā" šajā paragrāfā attiecas uz vienādiem produktiem, kad tie ir pārstrādes sākumposmā un strauji bojājas, kas tieši konkurē ar svaigiem produktiem un, ja tie tiek brīvi importēti, var padarīt neefektīvu ierobežojumu, kas attiecas uz svaigo produktu.
2. paragrāfs, pēdējais apakšparagrāfs
Termins "speciālie faktori" attiecas arī uz relatīvās ražošanas efektivitātes izmaiņām gan iekšzemes un ārvalstu ražotāju starpā, gan dažādu ārvalstu ražotāju starpā, taču neattiecas uz izmaiņām, kas radītas mākslīgi un ar šajā Vienošanās neatļautiem līdzekļiem.
XII panta pielikums
LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums saglabāt noslēpumā jebkuru šīs Vienošanās sakarā noturēto konsultāciju raksturu un saturu.
3. (c), (i) paragrāfs
Līgumslēdzējām pusēm, kas pielāgo ierobežojumus, ir jāizvairās no nopietna kaitējuma radīšanas tādu preču eksportam, no kura līgumslēdzējas puses ekonomika ir lielā mērā atkarīga.
4. (b) paragrāfs
Ar šo vienojas, ka noteiktais datums ir deviņdesmit dienas pēc grozījumu, kurus satur Protokols, kas groza preambulu un šīs Vienošanās 2. un 3. daļu, stāšanās spēkā. Ja tomēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzskata, ka apstākļi nav labvēlīgi šī apakšparagrāfa nosacījumu piemērošanai paredzētajā laika posmā, tās var noteikt arī vēlāku datumu; ja vien šis datums iestājas ne vēlāk kā trīsdesmit dienas no brīža, kad VIII pantā noteiktie pienākumi, 2., 3. un 4. daļa no Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu ir piemērojami līgumslēdzējām pusēm, fonda dalībvalstīm, kuru tirdzniecība kopsummā sastāda vismaz piecdesmit procentu no kopējā visu līgumslēdzēju pušu tirdzniecības apjoma.
4. (e) paragrāfs
Ar šo vienojas, ka 4. (e) paragrāfs nepievieno jaunus kritērijus kvantitatīvo ierobežojumu ieviešanai vai turpināšanai maksājumu bilances nolūkā. Tā nozīme ir tikai un vienīgi nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemti vērā visi ārējie faktori — izmaiņas tirdzniecības noteikumos, kvantitatīvie ierobežojumi, pārmērīgi tarifi un subsīdijas, kas var radīt papildu sarežģījumus ar maksājumu bilanci tai līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus.
XIII panta pielikums
2. (d) paragrāfs
Netika minēti "komerciāli apsvērumi" kā kritērijs, pēc kura nosaka kvotas, tādēļ, ka tika uzskatīts, ka vietējām varas institūcijām ne vienmēr būs praktiski iespējams to piemērot. Vēl vairāk, gadījumos, kad tas ir praktiski iespējams, līgumslēdzējai pusei jāpiemēro šie apsvērumi vienošanās procesā, saskaņā ar pamatnoteikumu, kas definēts 2. paragrāfa pirmajā teikumā.
4. paragrāfs
Skatīt piezīmi attiecībā uz "īpašajiem faktoriem" saistībā ar XI panta 2. paragrāfa pēdējo apakšparagrāfu.
XIV panta pielikums
1. paragrāfs
Šī paragrāfa nosacījumi nevar tikt tā interpretēti, lai konsultācijās, ko nodrošina XII panta 4. paragrāfs un XVIII panta 12. paragrāfs, atturētu LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, no pilnīgas importa ierobežojumu jomā konstatētas diskriminācijas izcelšanās, iemeslu un radīto seku izvērtēšanas.
2. paragrāfs
3. Viena no situācijām, kas raksturota 2. paragrāfā, ir, kad līgumslēdzēja puse saglabā tā brīža darījumu rezultātā panākto līdzsvaru (bilanci), kuru tā uzskata par neiespējamu izmantot bez diskriminācijas.
XV panta papildinājums
4. paragrāfs
Vārds "izjaukšana" ir lietots, lai norādītu, ka atkāpšanās no šī Vienošanās panta apmaiņas darbības rezultātā nav jāuzskata par šī panta neievērošanu, ja, piemēram, nav pretrunas ar šajā pantā definēto nolūku. Tādējādi, ja līgumslēdzēja puse, kas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantiem, kā daļu no apmaiņas kontroles pieprasa samaksu par tās eksportiem savā valūtā vai vienas vai vairāku Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu valūtā, tas netiks uzskatīts par XI vai XIII panta pārkāpumu. Cits piemērs varētu būt, ka līgumslēdzēja puse, kas sīki norāda uz importa licences valsti, no kuras preces ir tikušas importētas, to dara, nevis lai ieviestu papildus diskriminējošu elementu tās importa licencēšanas sistēmā, bet lai īstenotu atļautas apmaiņas kontroli.
XVI panta papildinājums
Tādu nodevu un nodokļu atcelšana eksportētajam produktam, kurus tomēr piemēro tādam pašam produktam, ja tas paredzēts iekšzemes patēriņam, vai atbrīvo no šādām nodevām un nodokļiem apmēros, kas nepārsniedz tos, kas uzkrājušies, nevar tikt uzskatīta par subsidēšanu.
B sadaļa
1. B sadaļas nosacījumi neattur līgumslēdzēju pusi no daudzveidīgu apmaiņas likmju piemērošanas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu nosacījumiem.
2. B sadaļas mērķu īstenošanas nolūkos par "pirmproduktu" jāuzskata jebkurš lauksaimniecības, zivju, minerālu produkts tā dabiskajā veidā, kas ir tādā mērā apstrādāts, kā to parasti pieprasa sagatavošana starptautiskajam tirgum.
3. paragrāfs
1. Fakts, ka līgumslēdzēja puse nav eksportējusi apspriežamo produktu iepriekšējā pārstāvētajā periodā, neattur šo līgumslēdzēju pusi no attiecīgā produkta tirdzniecības daļas iegūšanas.
2. Iekšzemes cenas stabilizācijas sistēma vai pirmprodukta atgriešana iekšzemes ražotājiem neatkarīgi no eksporta cenu kustības, kas dažreiz rada situāciju, kad produkts tiek tirgots eksportam par zemāku cenu nekā tā, ko iekšzemes patērētāji par šādu produktu maksā, nav jāuzskata par eksporta subsīdiju 3. paragrāfa ietvaros, ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nosaka, ka:
a) sistēma ir veidota tā, lai tās darbības rezultātā vai sistēmas darbības rezultātā produkts tiktu pārdots eksportam par lielāku cenu, nekā patērētāji maksā par šo produktu iekšzemes tirgū, un
b) sistēma tā darbojas vai arī veidota tādēļ, lai efektīvi regulētu ražošanu u.c., nevis lai netaisnīgi stimulētu eksportu vai kā citādi nopietni kaitētu citu līgumslēdzēju pušu interesēm.
Ņemot vērā šādu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteikumu, visas darbības šādas sistēmas ietvaros ir pakļautas 3. paragrāfa nosacījumiem, ja tās ir pilnīgi vai daļēji finansētas no valdības fondiem papildus tiem fondiem, kas iegūti no ražotājiem attiecībā uz minēto produktu.
4. paragrāfs
4. paragrāfa nolūks ir mudināt līgumslēdzējas puses noslēgt vienošanos par 1957. gadā spēkā esošo subsīdiju nepielietošanu ar 1958. gada 1. janvāri, vai, ja tas neizdodas, vienoties par to apturēšanu līdz brīdim, kad tās uzskata par iespējamu panāk šādu vienošanās.
VII panta pielikums
1. paragrāfs
Mārketinga valžu darbība, kuras veido līgumslēdzējas puses un kuras ir iesaistītas pirkšanā vai pārdošanā, ir pakļauta (a) un (b) apakšparagrāfu nosacījumiem.
Mārketinga valžu darbība, kuras veido līgumslēdzējas puses un kuras nav iesaistītas pirkšanā vai pārdošanā, bet gan izstrādā noteikumus attiecībā uz privāto tirdzniecību, ir pakļauta šīs Vienošanās pantu attiecīgajiem nosacījumiem.
šis paragrāfs neaizliedz valsts uzņēmumiem noteikt to produktam dažādas cenas dažādiem tirgiem ar noteikumu, ja šādai cenu dažādībai ir komerciāli iemesli — eksporta tirgu piegādes un pieprasījuma noteikumu apmierināšana.
1. (a) paragrāfs
Valdības pasākumi, kas virzīti uz kvalitātes un efektivitātes standartu nodrošināšanu ārējā tirdzniecībā, vai piešķirtās privilēģijas nacionālo dabas resursu izmantošanā, kas tomēr valdībai nepaver iespēju kontrolēt šāda veida uzņēmuma tirdzniecību, nav uzskatāmi par "ekskluzīvām vai īpašām privilēģijām".
1. (b) paragrāfs
Valsts, kas saņēmusi "saistīto aizdevumu", var ņemt šo aizdevumu vērā kā "komerciālu apsvērumu", kad tā pērk vajadzīgo ārvalstīs.
2. paragrāfs
Ar terminu "prece" tiek saprasts produkts komerciālajā izpratnē un tas neietver pakalpojumu pirkšanu vai pārdošanu.
3. paragrāfs
Sarunas, ko līgumslēdzējas puses šī paragrāfa ietvaros piekrīt noturēt, ir ar nolūku samazināt importa un eksporta nodokļus un citas izmaksas vai ar nolūku panākt kādu citu vispusīgi izdevīgu atrisinājumu saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem (skat. II panta 4. paragrāfu un piezīmi pie tā).
4. (b) paragrāfs
Termins "importa cenu pielikums" šajā paragrāfā nozīmē cenas robežu, kas parāda par cik cena, kuru pieprasa importa monopols importētajam produktam (izņemot iekšējos nodokļus, kas atbilst III panta aprakstam, transportēšanas, izplatīšanas un citas izmaksas, kas rodas pārdošanas, pirkšanas vai tālākas pārstrādes laikā, un atbilstošu peļņas robežu) un pārsniedz importa cenu.
XVIII panta pielikums
LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un līgumslēdzējām pusēm ir pienākums saglabāt noslēpumā jebkuru šīs Vienošanās sakarā noturēto konsultāciju raksturu un saturu.
1. un 4. paragrāfi
1. Kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES izvērtē, vai līgumslēdzējas puses ekonomika var "nodrošināt tikai zemu dzīves standartu", tām jāņem vērā šīs valsts ekonomikas normālais stāvoklis un tās nedrīkst pamatot savu lēmumu ar izņēmuma apstākļiem, kādi var rasties, piemēram, ārkārtīgi labvēlīgu apstākļu dēļ kādas šīs līgumslēdzējas puses galvenajam eksporta produktam vai produktiem.
2. Frāze "attīstības agrīnajās stadijās" attiecas ne tikai uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas tikko uzsākušas ekonomisko attīstību, bet arī uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas savā ekonomikā ir uzsākušas industrializācijas procesus, lai pārtrauktu pārmērīgu atkarību no pamatprodukcijas.
2., 3., 7., 13. un 22. paragrāfs
Atsauce uz kādas noteiktas industrijas izveidošanu attiecas ne tikai uz jaunas industrijas izveidošanu, bet arī uz jauna ražošanas atzara izveidošanu pastāvošās industrijas ietvaros un uz būtisku esošās industrijas pārveidošanu, kā arī uz būtisku esošās industrijas paplašināšanu, ja tā var nodrošināt tikai samērā nelielu daļu no iekšzemes pieprasījuma. Tas attiecas arī uz dabas katastrofu vai karadarbības rezultātā iznīcinātu industriju atjaunošanu
7. (b) paragrāfs
Paziņojums par līgumslēdzējas puses, izņemot 7. (a) paragrāfā minēto iesniedzēju līgumslēdzēju pusi, grozījumiem vai izstāšanos 7. (b) paragrāfa ietvaros, ir jāiesniedz sešus mēnešus pēc brīža, kad iesniedzēja līgumslēdzēja puse ir īstenojusi darbību, un tie stājas spēkā ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc tam, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas paziņojumu par šādām izmaiņām vai atteikšanos.
11. paragrāfs
11. paragrāfa otrais teikums nevar tikt skaidrots tā, lai līgumslēdzējai pusei pieprasītu ierobežojumu atcelšanu vai atvieglošanu, ja šāda atcelšana vai atvieglošana radītu apstākļus, kas attaisno XVIII panta 9. paragrāfā minēto ierobežojumu intesifikāciju vai ieviešanu.
12. (b) paragrāfs
Datums, kas minēts 12. (b) paragrāfā, ir tas datums, ko LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nosaka pēc šīs Vienošanās XII panta 4. (b) paragrāfa nosacījumiem.
13. un 14. paragrāfi
Ar šo atzīst, ka līgumslēdzējai pusei ir nepieciešams pienācīgs laiks, lai tā varētu izvērtēt attiecīgās industrijas konkurējošo pozīciju, pirms attiecīgā līgumslēdzēja puse izlemj par labu pasākumu ieviešanai un paziņo par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.
15. un 16. paragrāfi
Ar šo saprot, ka LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums uzaicināt līgumslēdzēju pusi, kura iesaka C sadaļas ietvaros piemērot līdzekļus, uz konsultācijām, kā noteikts 16. paragrāfā, ja to ir pieprasījusi līgumslēdzēja puse, kuras tirdzniecību ievērojami ietekmēs veicamie pasākumi.
16., 18., 19. un 22. paragrāfs
1. Ar šo saprot, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var piekrist ieteiktajiem veicamajiem pasākumiem atkarībā no īpašiem apstākļiem vai ierobežojumiem. Ja faktiski veiktais pasākums neatbilst tam, kam piekritušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, tas ir jāuzskata par pasākumu, kura veikšanai nav piekritušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES. Gadījumos, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir piekritušas pasākumu veikšanai noteiktā laika periodā, attiecīgā līgumslēdzēja puse, ja tā uzskata, ka šī pasākuma veikšana turpmākā laikā ir nepieciešama, lai panāktu mērķi, kura īstenošanai šie pasākumi ir tikuši sākotnēji ieteikti, var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, lai pagarinātu šo piemērošanas periodu saskaņā ar C un D sadaļā minētajām procedūrām un nosacījumiem.
2. Ir sagaidāms, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES vienmēr atteiksies piekrist tādiem pasākumiem, kuru veikšana var izraisīt nopietnu kaitējumu tiem produktiem, no kuru eksporta lielā mērā atkarīgs līgumslēdzējas puses ekonomikas stāvoklis.
18. un 22. paragrāfi
Frāze "ka līgumslēdzēju pušu intereses ir pienācīgi nodrošinātas" nozīmē, ka katrā no gadījumiem ir jāparedz laika posms, kas nepieciešams, lai apsvērtu vispiemērotāko metodi, ar kuru šīs intereses tiks aizsargātas. Piemērota metode varētu būt arī papildu koncesija, ko šai laika posmā piešķir līgumslēdzēja puse, kas pamatojusies uz C un D sadaļām, kur novirzīšanās no citiem šīs Vienošanās pantiem paliktu spēkā; vai arī piemērota metode varētu būt apspriežamā līdzekļa piemērošanas rezultātā radītajam kaitējumam pamatoti līdzvērtīgas koncesijas pagaidu atcelšana. šādai līgumslēdzējai pusei ir tiesības nodrošināt savas intereses ar šādu koncesijas apturēšanu uz laiku; ar noteikumu, ja šīs tiesības, līgumslēdzējai pusei veicot 4. (a) paragrāfā aprakstītos pasākumus, netiks izmantotas tad, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir noteikušas, ka piedāvātās kompensējošās koncesijas apmēri ir pietiekami.
19. paragrāfs
19. paragrāfa nosacījumi attiecas uz gadījumiem, kad kāda industrija ir pastāvējusi ilgāk, nekā "būtisku laika posmu", uz ko attiecas 13. un 14. paragrāfa piezīme, un tā nevar tikt veidota tā, lai līgumslēdzēja puse, kas aprakstīta XVIII panta 4.(a) paragrāfā, nevarētu izmantot savas tiesības pamatojoties uz citiem C sadaļas nosacījumiem, ieskaitot 17. paragrāfu, attiecībā uz jaunizveidotu industriju, pat ja tā jau guvusi labumu no gadījuma rakstura aizsardzības, ko rada importa ierobežojumi maksājumu bilances nolūkos.
21. paragrāfs
Ikviena pasākuma veikšana, kā noteikts 21. paragrāfa nosacījumos, ir jāpārtrauc, ja ir pārtraukta darbība, kas notiek saskaņā ar 17. paragrāfu, vai, ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt līdzeklim, kas ir piedāvāts pēc 17. paragrāfā noteiktā deviņdesmit dienu ilgā laika posma izbeigšanās.
XX panta pielikums
(h) apakšparagrāfs
Izņēmums, kas noteikts šajā apakšparagrāfā, attiecas uz jebkuru preču līgumu, kas atbilst Ekonomikas un sociālo lietu padomes 1947. gada 28. marta rezolūcijas 30 (IV) apstiprinātajiem principiem.
XXIV panta pielikums
9. paragrāfs
Ar šo saprot, ka I panta nosacījumi pieprasa, ka tad, kad produkts, kas importēts muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts teritorijā ar preferenciālām nodokļu likmēm, tiek reeksportēts uz citas šādas savienības vai zonas dalībvalsts teritoriju, pēdējai jāievāc nodoklis, kas atbilst starpībai starp nodokli, kas jau samaksāts, un lielāko nodokli, kas būtu jāmaksā, ja produkts tiktu importēts tieši tās teritorijā.
11. paragrāfs
Līdzekļi, ar kuriem Indija un Pakistāna savstarpēji īsteno noteiktus divpusējus tirdzniecības pasākumus, var novirzīties no atsevišķiem Vienošanās nosacījumiem, ja tās par šiem līdzekļiem ir vienojušās, taču vispārējā mērogā šiem līdzekļiem ir jāatbilst Vienošanās mērķiem.
XXVIII panta pielikums
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un katra no attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm organizē sarunas un konsultācijas, ievērojot vislielāko iespējamo slepenību, lai priekšlaicīgi neatklātu nākotnē sagaidāmo tarifu izmaiņu detaļas. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir nekavējoties jāinformē par jebkurām tarifu izmaiņām, kas radušās, pamatojoties uz šo Vienošanos.
1. paragrāfs
1. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES noteikušas citu, ne trīs gadu ilgu laika posmu, līgumslēdzēja puse var darboties saskaņā ar XXVIII panta 1. vai 3. paragrāfu pirmajā dienā pēc šī posma izbeigšanās, ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noteikušas citu periodu, sekojošie laika posmi būs trīs gadus ilgi pēc šāda noteikta perioda izbeigšanās.
2. Nosacījums, ka 1958. gada 1. janvārī un citos datumos, kas noteikti atbilstoši 1. paragrāfam, līgumslēdzēja puse "var ... mainīt vai atteikties no koncesijas" nozīmē, ka šajā dienā un pirmajā dienā pēc katra laika posma šādas līgumslēdzējas puses juridiskās saistības mainās; tas nenozīmē, ka izmaiņām muitas tarifos ir obligāti jāstājas spēkā šai datumā. Ja tarifa izmaiņas, kas noteiktas saskaņā ar šo paragrāfu, tiek atliktas, ir jāatliek arī jebkuru kompensējošo koncesiju stāšanās spēkā.
3. Ne agrāk kā sešus mēnešus un ne vēlāk kā pirms 1958. gada 1. janvāra vai attiecīgā laika posma izbeigšanās datumā, līgumslēdzējai pusei, kas vēlas izmainīt vai atteikties no kādas koncesijas, kas inkorporēta attiecīgajā grafikā, jāpaziņo par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM tad attiecīgi jānorāda līgumslēdzējai pusei, kādas sarunas vai konsultācijas, kas minētas 1. paragrāfā, ir noturamas. Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kam ir šādi norādījumi, ir jāpiedalās šādās konsultācijās vai sarunās ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi ar nolūku panākt vienošanos pirms posma beigām. Jebkurš Grafiku darbības laika paildzinājums ir uzskatāms par Grafiku izmaiņām pēc šādu sarunu noturēšanas, kā noteikts XXVI panta 1., 2. un 3. paragrāfā. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rīko daudzpusējās tarifu sarunas sešu mēnešu ilgā laika posmā pirms 1958. gada 1. janvāra vai pirms jebkura datuma, kas noteikts saskaņā ar 1. paragrāfu, tām jāiekļauj šādu sarunu sagatavošanas gaitā piemērotas procedūras, kas paredz sarunas, uz kurām attiecas šis paragrāfs.
4. Prasībai, ka jebkurai pamatoti ieinteresētajai pusei ir jāparedz dalība sarunās vienlīdzīgi ar līgumslēdzējām pusēm, ar kurām sākotnēji notikusi vienošanās par koncesiju, ir nozīme, ko pamato nepieciešamība līgumslēdzējai pusei, kam ir lielāka tirdzniecības daļa, ko ietekmē koncesijas, nekā līgumslēdzējai pusei, ar kuru sākotnēji notikusi vienošanās par koncesiju, saņemt efektīvu iespēju aizstāvēt šajā Vienošanās tai paredzētās kontrakta tiesības. No otras puses, nav iecerēts, ka šo sarunu vēriens būtu tāds, ka sarunas un vienošanās XXVIII panta ietvaros kļūtu netaisnīgi sarežģītas, ne arī, lai radītu sarežģījumus šī panta piemērošanai koncesijām, kas veidosies no sarunām nākotnē. Attiecīgi LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānosaka, ka līgumslēdzēja puse ir uzskatāma par pamatoti ieinteresētu, ja tai būtiskā laika posmā pirms sarunu sākšanas ir lielāka tirdzniecības daļa iesniedzējas līgumslēdzējas puses tirgū nekā līgumslēdzējai pusei, ar ko sākotnēji vienojās par šo koncesiju, vai arī, ja tai, pēc LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU uzskatiem, būtu izveidojusies šāda tirdzniecības daļa, ja iesniedzēja līgumslēdzēja puse nebūtu piemērojusi diskriminējošus kvantitatīvus ierobežojumus. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nevajadzētu arī noteikt vairāk kā vienu pamatoti ieinteresēto līgumslēdzēju pusi, ja vien tas nav izņēmuma gadījums, kur ir vairāk nekā divas līgumslēdzējas puses, kam ir līdzīgs principiālas piegādātājas dalībvalsts ieinteresētības līmenis.
5. Ņemot vērā principiālas piegādātājas dalībvalsts ieinteresētības definīciju 1. paragrāfa 4. piezīmē, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var izņēmuma gadījumā noteikt, ka līgumslēdzējai pusei ir principiāla ieinteresētība preces piegādē, ja apspriežamā koncesija ietekmē tirdzniecību, kas ir šādas līgumslēdzējas puses eksporta galvenā daļa.
6. Nav paredzēts, ka nosacījums par pamatoti ieinteresētās puses piedalīšanos un par konsultācijām ar katru līgumslēdzēju pusi, kam ir principiāla ieinteresētība kuru iesniedzēja puse vēlas mainīt vai no kuras atkāpties, ir jāpiemēro tā, ka pēdējai ir jāmaksā kompensācijas vai jāveic atmaksa, kas lielāka nekā paredzētie grozījumi vai atkāpšanās, spriežot pēc tirdzniecības apstākļiem laikā, kad notikusi atteikšanās, un paredzot visus diskriminējošos kvantitatīvos ierobežojumus, ko iesniedzēja līgumslēdzēja puse saglabā.
7. Izteicienu "būtiska interese" nav iespējams precīzi definēt, un, tādējādi, tas var radīt LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM sarežģījumus. Tas ir lietots, lai ietvertu tikai tās līgumslēdzējas puses, kurām ir, vai pamatoti būtu, ja netiktu piemēroti diskriminējoši kvantitatīvie ierobežojumi, nozīmīga daļa tās līgumslēdzējas puses tirgū, kura meklē iespēju grozīt vai atteikties no koncesijas.
4. paragrāfs
1. Jebkura prasība uzsākt sarunas ir jāpamato ar attiecīgajiem statistikas un citiem datiem. Lēmums šādā jautājumā jāpieņem trīsdesmit dienu laikā no tā iesniegšanas brīža.
2. Ar šo tiek atzīts, ka dažām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir lielā mērā atkarīgas no salīdzinoši neliela pamatpreču skaita un kuras paļaujas uz tarifiem kā uz svarīgu savas ekonomikas tālāko dažādošanu vai kā uz svarīgu valsts kases ienākumu avotu, atļaujot normālā kārtībā vest sarunas tikai XXVIII panta 1. paragrāfa ietvaros, var likt tām šādos apstākļos izdarīt izmaiņas vai atteikties tā, ka tālākā nākotnē skatoties ir redzams, ka tas nav nepieciešams. Lai izvairītos no šādas situācijas, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES atļauj jebkurai no šādām līgumslēdzējām pusēm uzsākt sarunas, izņemot gadījumus, kad tās uzskata, ka šādas sarunas varētu beigties ar tarifu līmeņu paaugstināšanos vai veicināt to tik lielā mērā, ka šīs Vienošanās grafiki būtu apdraudēti vai netaisnīgā kārtā traucēts starptautiskais tirgus.
3. Ir paredzams, ka sarunās, kas atļautas 4.paragrāfa ietvaros vienas vienības vai ļoti nelielu vienību kopuma izmainīšanai vai atteikšanās no tās, ir normāli jāvienojas sešdesmit dienu laikā. Ir tomēr skaidrs, ka šāds laika posms būs nebūtisks gadījumos, kur jāvienojas par lielāka vienību kopuma izmaiņu vai atteikšanos no tā. Tādos gadījumos LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānosaka ilgāks laika periods.
4. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM šādi jānosaka (uz ko attiecas 4. (d) paragrāfs) trīsdesmit dienu laikā no šīs lietas iesniegšanas brīža, ja vien iesniedzēja līgumslēdzēja puse nepiekrīt ilgākam periodam.
5. Ar šo saprot, nosakot 4. (d) paragrāfa kontekstā, vai līgumslēdzēja puse nav nepamatoti izvairījusies no piemērotas kompensācijas noteikšanas, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pienācīgā mērā ievēros līgumslēdzējas puses stāvokli, kas piesaistījusi savus tarifus ļoti zemām nodokļu likmēm un tādējādi tai bijis mazāk iespēju, nekā citām līgumslēdzējām pusēm, lai noteiktu kompensējošus pielāgojumus.
XXVIII bis panta papildinājums
3. paragrāfs
Te jāsaprot, ka atsauce uz fiskālajām vajadzībām iekļauj nodokļu valsts ienākuma funkciju un īpašus nodokļus, kas ir uzlikti valsts kases nolūkos, vai nodokļus, kas piemēroti produktiem, kuri tieši aizvieto produktu, kas aplikts ar valsts kases nodokli, tādējādi izsargājoties no izvairīšanās no šādu nodokļu nemaksāšanas.
XXIX panta papildinājums
1. paragrāfs
Havanas Hartas 7. un 8. nodaļa nav pieminētas 1. paragrāfā, jo tās pamatā attiecas uz organizācijām, to funkcijām un Starptautiskās tirdzniecības organizācijas funkcijām.
4. daļas papildinājums
Jēdziens "attīstītās līgumslēdzējas puses" un jēdziens "mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses", kā tie lietoti 4. daļā, ir jāsaprot attiecībā uz attīstītajām un mazāk attīstītajām Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību dalībvalstīm.
XXXVI panta papildinājums
1. paragrāfs
Šis pants ir pamatots ar mērķiem, kas definēti I pantā, kurš attiecīgi tiks grozīts, kā to paredz Protokolu Izmaiņas 1. daļas 1. paragrāfa A sadaļa un XXIX un XXX pants, kad šis Protokols stāsies spēkā.9
4. paragrāfs
Termins "pamatprodukti" iekļauj lauksaimniecības produktus, skat. XVI panta pielikumu, B sadaļu, 2. paragrāfu.
5. paragrāfs
Dažādošanas programma pamatā attiecas uz pamatproduktu pārstrādes un ražošanas industriju attīstību, ņemot vērā atsevišķās līgumslēdzējas puses situāciju un pasaules uzskatus par dažādu preču ražošanu un patēriņu.
8. paragrāfs
Frāze "savstarpēja atlīdzība netiek sagaidīta" nozīmē, ka saskaņā ar mērķiem, kas definēti šajā pantā, netiek sagaidīts, ka mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses sarunu gaitā piekāpsies/ dos ieguldījumu, kas nav samērojamas ar to individuālo attīstību, finansu un tirdzniecības nepieciešamībām, ņemot vērā to agrāko tirdzniecības attīstību.
šis paragrāfs ir piemērojams gadījumā, ja notiek darbība XVIII panta A sadaļas ietvaros, XXVIII panta, XXVIII bis panta (arī XXIX panta ietvaros, pēc tā izmainīšanas, kā noteikts Protokolu Izmainīšanas 1. daļā, 1. paragrāfa A sadaļā, un XXIX pants un XXX pants ir stājušies spēkā10), XXXIII panta, vai jebkuras citas šīs Vienošanās procedūras ietvaros.
XXXVII panta pielikums
1. (a) paragrāfs
šis paragrāfs ir piemērojams sarunās par tarifu vai citu ierobežojošu tirdzniecības barjeru atcelšanu vai samazināšanu, ņemot vērā XXVIII, XXVIII bis. (XXIX panta ietvaros, pēc tā izmainīšanas, kā noteikts Protokolu Izmainīšanas 1. daļā, 1. paragrāfa A sadaļā, un, XXIX pants un XXX pants ir stājušies spēkā) un XXXIII pantu, kā arī saistībā ar jebkuru citu darbību, lai sekmētu šādu samazināšanu vai atcelšanu, ko līgumslēdzējas puses varētu uzskatīt par iespējamu.
3. (b) paragrāfs
Citi pasākumi/ līdzekļi, kas minēti šajā paragrāfā, iekļauj iekšzemes strukturālo izmaiņu attīstīšanas posmus, lai sekmētu atsevišķu produktu patēriņu vai ieviestu tirdzniecības reklāmas pasākumus.
__________________________________
1 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).
2 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).
3 Autentiskajā tekstā kļūdaini rakstīts "apakšparagrāfs".
4 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General)
5 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).
6 Importam metropolē Francijā un Franču Savienības teritorijās.
7 Šis Protokols stājies spēkā 1948. gada 14. decembrī.
8 Šis Protokols stājies spēkā 1948. gada 14. decembrī.
9 Šis Protokols tika noslēgts 1968. gada 1. janvārī.
10 Šis Protokols tika noslēgts 1968. gada 1. janvārī.
Vienošanās par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem
Preambula
Vienošanās Par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem, turpmāk tekstā "Vienošanās", Parakstītāji1;
Atzīmējot, ka 1973. gada 12.—14. septembrī Ministri vienojās par to, ka Tokijas Daudzpusējo tirdzniecības sarunu raundam jāpanāk pasaules tirdzniecības ekspansija un vēl lielāka liberalizācija, inter alia, progresīvi atsakoties no tirdzniecības kavēkļiem un uzlabojot starptautiskos pasaules tirdzniecības nosacījumus;
Vēloties panākt maksimālu pasaules tirdzniecības ar civilajiem gaisa kuģiem, to daļu un citu līdzīgu iekārtu, brīvību, ieskaitot nodokļu atcelšanu un samazinot vai atceļot tirdzniecības ierobežojumus vai kavējošu efektu vislielākajā iespējamajā mērā;
Vēloties sekmēt aeronautikas industrijas tehnoloģisko attīstību pasaules tirdzniecībā;
Vēloties nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas konkurences iespēju savām ar civilajiem gaisa kuģiem saistītajām aktivitātēm un saviem ražotājiem iespēju piedalīties pasaules civilo gaisa kuģu tirgus attīstībā;
Paturot prātā civilo gaisa kuģu sektora nozīmi to kopējās savstarpējās ekonomiskajās un tirdzniecības interesēs;
Atzīstot, ka daudzi Parakstītāji uzskata gaisa kuģu sektoru par īpaši svarīgu ekonomiskās un industriālās politikas sastāvdaļu;
Cenšoties samazināt atgriezeniskos efektus tirdzniecībā ar civilajiem gaisa kuģiem, kas rodas no valsts atbalsta civilo gaisa kuģu attīstībā, ražošanā un marketingā, tomēr atzīstot, ka šāds valsts atbalsts pats par sevi nevar būt tirdzniecību traucējošs;
Vēloties, lai to civilo gaisa kuģu aktivitātes notiktu uz komerciālas konkurences pamata un atzīstot, ka valsts — industriālās attiecības to starpā ir ļoti dažādas;
Atzīstot to pienākumus un tiesības Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību ietvaros, turpmāk saukts "GATT", un citus daudzpusējos līgumus, kas noslēgti GATT ietvaros;
Atzīstot nepieciešamību ieviest starptautisko notifikāciju (paziņošanu), konsultācijas, novērošanu un strīdus noregulēšanas kārtību nolūkā nodrošināt godīgu, precīzu un efektīvu Vienošanās nosacījumu ieviešanu, un uzturēt to starpā saistību un tiesību līdzsvaru;
Vēloties izveidot starptautisku nodrošinājumu, kas nosaka tirdzniecības kārtību ar civilajiem gaisa kuģiem;
Ar šo vienojas par sekojošo:
- a)) standartu klasifikācijas sistēma, kura atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam satura alfabētisku/ ciparu norādi;
- b)) posma kodu sistēma, kura atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam tā attīstības posma alfabētisku/ ciparu norādi; šim nolūkam ir jānosaka vismaz pieci attīstības posmi:
- (1)) posms - pieņemts lēmums par standarta izstrādāšanu, bet tehniskais darbs vēl nav sākts;
- (2)) posms - tehniskais darbs ir sācies, bet komentāru iesniegšana vēl nav uzsākta;
- (3)) posms - komentāru iesniegšana ir sākusies, bet vēl nav beigusies;
- (4)) posms - komentāru iesniegšana ir beigusies, bet standarts vēl nav pieņemts; un
- (5)) posms - standarts ir pieņemts.
- c)) identifikācijas sistēma, kas aptver visus starptautiskos standartus, kuri atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam starptautiskā standarta (standartu) alfabētisku/ ciparu norādi, kas izmantots kā pamats.
- a)) nepārtraukti pārskatīt un veikt uzraudzību par Līguma piemērošanu attiecīgajam sektoram;
- b)) ierosinājumu vai rekomendāciju formulēšana to izskatīšanai Padomē saistībā ar jebkuru jautājumu attiecībā uz tirdzniecību attiecīgajā sektorā;
- c)) ja pastāv pielikums, kas pieder pie sektora, izskatīt ierosinājumus labojumiem šajā sektora pielikumā, un sniegt attiecīgas rekomendācijas Padomei;
- d)) sasaukt tehnisku diskusiju forumu, veikt izpēti attiecībā uz Dalībvalstu pasākumiem un iepazīties ar jebkuriem tehniskajiem jautājumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā sektorā;
- e)) sniegt tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm un jaunattīstības valstīm, kuras ir stājušās sarunās par pievienošanos Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, attiecībā uz saistību piemērošanu vai citiem jautājumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā sektorā, un
- f)) sadarboties ar jebkurām citām palīginstitūcijām, kas izveidotas saskaņā ar Vispārējo Līgumu par pakalpojumu tirdzniecību, vai starptautiskajām organizācijām, kuras ir aktīvas attiecīgajā sektorā.
- a)) daudzpusēju disciplīnu attīstību attiecībā uz pieeju tirgum, tā, lai nodrošinātu, ka nacionālās regulējošās prasības būtu:
- b)) starptautisko standartu izmantošanu un, līdztekus, tā veicina sadarbību ar atbilstošajām starptautiskajām organizācijām, kā noteikts saskaņā ar VI panta 5. b) paragrāfu, tā, lai pilnībā stātos spēkā VII panta 5. paragrāfs;
- c)) Līguma VI panta 6. paragrāfa piemērošanas efektīvu nodrošināšanu, nosakot direktīvas kvalifikāciju atzīšanai.
- a)) Dalībvalsts, kura ir ieinteresēta pievienoties atbilstoši Līguma par valsts pasūtījumu XXIV panta 2. paragrāfam, darīs zināmu savu ieinteresētību PTO Ģenerāldirektoram, iesniedzot atbilstošu informāciju, kas ietver piedāvājuma īsu kopsavilkumu iekļaušanai I pielikumā, ievērojot atbilstošos Līguma nosacījumus, sevišķi I pantu, un pēc piemērojamības - V pantu;
- b)) paziņojums tiks izsūtīts LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM;
- c)) Dalībvalstij, kura ir ieinteresēta pievienoties, jāsarīko konsultācijas ar Pusēm par to pievienošanās nosacījumiem Līgumam;
- d)) lai nodrošinātu pievienošanos, Komitejai jāizveido darba grupa pēc minētās Dalībvalsts, vai jebkuras no LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM pieprasījuma. Darba grupai jāiepazīstas ar:
- e)) pēc Komitejas lēmuma, kura vienojas par pievienošanās nosacījumiem, ieskaitot pievienojošās Dalībvalsts piedāvājuma kopsavilkuma sarakstus, šādi pievienojusies Dalībvalsts iesniedz PTO Ģenerāldirektoram pievienošanās aktu, kurš apliecina šādi pieņemtos nosacījumus. Pievienojošās Dalībvalsts piedāvājuma satura saraksti angļu, franču un spāņu valodās jāpievieno Līgumam;
- f)) pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, augstāk minētās procedūras ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kuras ir ieinteresētas pievienoties un PTO Ģenerāldirektoram uzliktos uzdevumus jāuzņemas pildīt GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram.
- a)) riska apdrošināšanu attiecībā uz:
- b)) pārapdrošināšanu, retrocesiju un papildus pakalpojumus apdrošināšanai, kā minēts Pielikuma 5.a)iv) apakšparagrāfā;
- c)) finansu informācijas sniegšanu un nodošanu, kā arī finansu datu apstrādi, kā minēts Pielikuma 5.a)xv) apakšparagrāfā, padomdevēja un citus papildus pakalpojumus, izņemot starpniecību saistībā ar banku darbībām un citiem finansu pakalpojumiem, kā minēts Pielikuma 5.a)xvi)apakšparagrāfā.
- a)) 3.a) apakšparagrāfā;
- b)) 3.b) apakšparagrāfā; un
- c)) Pielikumā apakšparagrāfos no 5.a)v) līdz xvi).
- b)) Katra Dalībvalsts atbilstoši kvalificēta personāla pieejamībai tās teritorijā atļauj uz laiku iebraukt tās teritorijā sekojošam personālam, kas ir saistīts ar jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzēja komerciālo klātbūtni:
- a)) nediskriminējošiem pasākumiem, kuri attur finansu pakalpojumu sniedzējus no finansu pakalpojumu piedāvāšanas Dalībvalsts teritorijā, tādā formā, kā to noteikusi Dalībvalsts;
- b)) nediskriminējošiem pasākumiem, kuri ierobežo finansu pakalpojumu sniedzēju darbības paplašināšanos visā Dalībvalsts teritorijā;
- c)) Dalībvalsts pasākumiem, ja tā piemēro tos pašus pasākumus gan banku, gan vērtspapīru pakalpojumu sniegšanā, un jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzēja koncentrē savu darbību uz vērtspapīru pakalpojumu sniegšanu; un
- d)) citiem pasākumiem, kuri, kaut arī respektējot Līguma nosacījumus, negatīvi ietekmē jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējus spēju konkurēt vai iekļūt Dalībvalsts tirgū;
- b)) PTO Līgums ir pieejams akceptēšanai saskaņā ar šī Līguma XIV pantu GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, kuru Grafiki tādejādi ir tikuši iesniegti un apstiprināti pirms PTO Līguma stāšanās spēkā.
- c)) (a) un (b) apakšparagrāfu nosacījumi nemazina vismazāk attīstīto valstu tiesības iesniegt Grafikus viena gada laikā no 1994. gada 15. aprīļa.
- b)) Sagatavošanas komitejai jāiesniedz Ministru Konferencei atskaite par pieprasījuma izpētes rezultātiem. Atskaitē jāiekļauj pievienošanās protokols, arī GATT 1994 koncesiju un saistību grafiks un specifisko saistību grafiks GATS nolūkos, lai tos apstiprinātu Ministru Konference. Ministru Konferencei jāņem vērā Sagatavošanas komitejas atskaite, pirmajai apsverot jebkuras valsts vai atsevišķas muitas teritorijas iesniegumu sakarā ar pievienošanos PTO Līgumam.
- a)) identificēt sakarības starp tirdzniecības pasākumiem un vides aizsardzības pasākumiem ar nolūku nodrošināt atbilstošu attīstību;
- b)) izdarīt atbilstošas rekomendācijas par to, vai ir nepieciešami kādi būtiski daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumu labojumi, kas savietojami ar sistēmas atvērtības, nediskriminēšanas un vienlīdzības pamatprincipu, kas cita starpā attiecas uz:
- a)) administratīvie, budžeta un finansu jautājumi:
- b)) Institucionālie, procedurālie un juridiskie jautājumi:
- c)) jautājumi, kas saistīti ar PTO Līguma stāšanos spēkā un ar PTO darbībām tās funkciju un kompetences ietvaros;
- b)) Datumā, par kuru LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTIS savstarpēji vienojas, tām jāizskata visi ierobežojumi, kas joprojām vēl tiek tajā brīdī piemēroti, saskaņā ar šo pantu. Kad pagājis viens gads pēc šī datuma, līgumslēdzējām pusēm, kuras vēl joprojām piemēro importa ierobežojumus, ir jāuzsāk konsultācijas, kā paredzēts šī paragrāfa (a) apakšparagrāfā, ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un jāturpina tās katru gadu.
- c)) i) Ja konsultāciju gaitā ar kādu no līgumslēdzējām pusēm, citas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES vienojas, ka ierobežojumi nav piemēroti saskaņā ar šī panta nosacījumiem vai ar XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV panta nosacījumus), tās norāda uz nesaskaņotības iemesliem un norāda, ka šie ierobežojumi ir pienācīgi jālabo. Ja tomēr konsultāciju rezultātā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES secina, ka piemērotie ierobežojumi ir nopietns šī panta vai XIII panta nosacījumu (ņemot vērā XIV panta nosacījumus) pārkāpums un ka tādēļ ir apdraudēta vai būs apdraudēta kādas citas līgumslēdzējas puses tirdzniecība, tām attiecīgi jāinformē par to līgumslēdzēja puse, kas piemērojusi šos ierobežojumus, un jāsniedz pienācīgas rekomendācijas, lai nodrošinātu ierobežojumu pakļaušanu šiem nosacījumiem noteiktā laika periodā.
- d)) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzsāks sarunas ar ikvienu no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietvaros, pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kas var liecināt par prima face šo ierobežojumu neatbilstības gadījumu šī paragrāfa nosacījumiem vai XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV pantu) un ka tādējādi tās tirdzniecībai ir nodarīts kaitējums. Tomēr lēmums par šādu sarunu uzsākšanu netiks pieņemts, kamēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noskaidrojušas, ka tiešās sarunas starp attiecīgi ieinteresētajām pusēm nav bijušas sekmīgas. Ja konsultācijas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nav vainagojušās panākumiem un tās nosaka, ka attiecīgie ierobežojumi ir piemēroti, pārkāpjot augstākminētos nosacījumus, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rekomendēs ierobežojumu atcelšanu vai izmaiņas tajos. Ja ierobežojumi nav atcelti vai izmainīti līgumslēdzēju pušu noteiktajā laika periodā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot to līgumslēdzēju pusi, kas uzsākusi šo procedūru, no šādām saistībām šīs Vienošanās ietvaros pret līgumslēdzēju pusi, kas piemērojusi ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu situācijai.
- e)) Lai ierosinātu no šī paragrāfa nosacījumiem izrietošu lietu, nepieciešams pievērst pienācīgu uzmanību ikvienam īpašam ārējam faktoram, kas kaitējoši iedarbojies uz līgumslēdzējas puses eksporta tirdzniecību un mudinājis to piemērot ierobežojumus.*
- f)) Nolēmumi, kas izdarīti, piemērojot šī paragrāfa nosacījumus, jāizpilda ātri un, ja iespējams, sešdesmit dienu laikā no sarunu uzsākšanas brīža.
- 1)) Ja vislielākās labvēlības režīma valsts likme ir 36 procenti ad valorem un preferenciālā nodokļu likme ir 24 procenti ad valorem, preferences robeža ir 12 procenti ad valorem, nevis viena trešā daļa no vislielākās labvēlības režīma likmes;
- 2)) Ja vislielākās labvēlības režīma likme ir 36 procenti ad valorem un preferenciālā likme ir izteikta kā divas trešās daļas no vislielākās labvēlības režīma likmes, tad preferences robeža ir 12 procenti ad valorem;
- 3)) Ja vislielākās labvēlības valsts režīma likme ir 2 franki par vienu kilogramu un preferenciālā nodokļu likme ir 1.50 franki par kilogramu, preferences robeža ir 0.50 franki par kilogramu.
- i)) Atkārtota, pareizi noteikta tarifu klasifikācijas vai nodokļu likmju piemērošana produktam gadījumos, kad šādas klasifikācijas vai likmes piemērošana produktam ir tikusi uz laiku atcelta vai nedarbojās 1947. gada 10. aprīlī; un
- a)) sistēma ir veidota tā, lai tās darbības rezultātā vai sistēmas darbības rezultātā produkts tiktu pārdots eksportam par lielāku cenu, nekā patērētāji maksā par šo produktu iekšzemes tirgū, un
- b)) sistēma tā darbojas vai arī veidota tādēļ, lai efektīvi regulētu ražošanu u.c., nevis lai netaisnīgi stimulētu eksportu vai kā citādi nopietni kaitētu citu līgumslēdzēju pušu interesēm.
accountingannual-reportasbalance-sheetbookkeepingcustomsdeadlinedeclarationenvironmentfilingfinancial-statementsfineimport-exportinvoicejoint-stockpenaltyregistrationremunerationsalarytax-authorityvid