16. Article

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde Datu avots: CSP Nodarbināto iedzīvotāju raksturojums (1999. gada novembris) vecuma aspektā rāda, ka samērā zems nodarbinātības līmenis ir jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem - 10,8%, galvenokārt tāpēc, ka ievērojama daļa jauniešu vēl apmeklē skolu. Pakāpeniski tas pieaug vecumā no 20-24 gadiem, sasniedzot visaugstāko rādītāju vecuma grupā 40-44 gadi - 78,1%. Jauniešu nodarbinātības līmenis vecumā 15-24 gadi, salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, samazinājās par 0,3 procenta punktiem un sasniedza 31,3%. Iedzīvotājiem vecuma grupā 50-59 gadi tas samazinājās par 0,8 procenta punktiem un bija 59,2%. Sieviešu daļa nodarbināto kopskaitā bija 48% (1998. gada novembrī - 47,0%). To nodarbinātības līmenis - 43,6% ir nedaudz augstāks (par 0,1 procenta punktu), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un atpaliek no vīriešu nodarbinātības līmeņa par 13,7 procenta punktiem. Galvenais faktors, kurš parasti lielā mērā ietekmē sieviešu nodarbinātības līmeņa samazināšanos, ir bērna kopšanas atvaļinājums (sevišķi tas izteikts vecuma grupās līdz 35 gadiem). Pagaidām ekonomiskie apstākļi nodrošina labvēlīgāku iespēju atrast darbu vīriešiem. Var piebilst, ka 1999. gada dzīves apstākļu apsekojuma rezultāti liecina, ka 16,3 % no 18 gadus un vecāku iedzīvotāju uzskata, ka nepastāv sieviešu diskriminācija nodarbinātības jomā, bet 67% - ka tā eksistē. Visaugstākais nodarbināto sieviešu īpatsvars vērojams: veselības aizsardzībā un sociālā aprūpē - 83,8% (43,5 tūkst.), izglītībā - 78,0% (70,2 tūkst.), viesnīcu un restorānu nozarē - 74,7% (16,2 tūkst), finansu starpniecībā - 67,6% (7,3 tūkst.). Nodarbināto sadalījums pēc izglītības līmeņa rāda, ka tautsaimniecībā visvairāk strādājošo ir ar vidējo speciālo izglītību (25,5%), ar augstāko izglītību (20,6%), un ar vispārējo vidējo izglītību 24,0%, savukārt ar vidējo tehnisko izglītību - 13,3%, ar pamatizglītību un zemāk par pamatizglītību - 12,4%, ar arodizglītību - 4,2%. Salīdzinot ar 1998. gada attiecīgo periodu, neskatoties uz nodarbināto kopējā skaita samazināšanos, var redzēt, ka pieaug nodarbināto skaits ar augstāko izglītību par 7,8 tūkst. vai par 4,0%, ar vidējo speciālo izglītību par 4,6 tūkst. vai par 1,9%. Tajā paša laikā samazinājās nodarbināto skaits ar arodizglītību par 3,5 tūkst vai par 7,8% un ar vidējo tehnisko izglītību par 4,5 tūkst. vai par 3,3% u.c. Raksturojot nodarbinātos iedzīvotājus pēc profesijām, var atzīmēt, ka visvairāk no strādājošiem 1999. gada novembrī bija kvalificēti strādnieki un amatnieki, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, ar vienkāršām profesijām, speciālisti (attiecīgi 14,1%, 14,0%, 13,7% un 13,0%). Salīdzinot ar 1998. gadu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku skaits pieauga par 16 tūkst. vai par 13,1%, speciālistu skaits - par 8,7 tūkst vai par 7,3%, bet samazinājās kvalificēto strādnieku un amatnieku skaits par 12,9 tūkst. vai par 8,4%, kvalificēto lauksaimniecības un zivsaimniecības speciālistu skaits par 25,5 tūkst. vai par 21,7 %. Tas liela mērā atspoguļo notikušos procesus tautsaimniecībā. 4. attēls Bezdarba līmenis (procentos) Datu avots: CSP, NVD Valstī ilgu laiku nemazina savu aktualitāti atsevišķu iedzīvotāju grupu sevišķi zema nodarbinātības līmeņa problēma un to nodarbošanās veidu neatbilstība interesēm, iegūtām iemaņām, profesionālai kvalifikācijai. Raksturīgākās problemātiskās nodarbinātības jomā iedzīvotāju grupas ir invalīdi, notiesātie un personas, kuras nepārvalda vai vāji pārvalda valsts valodu. Latvijā ir novērojama slēptā nodarbinātība (viena piektdaļa no darbaspējīgiem iedzīvotājiem nodarbināti "melnā" un "pelēkā" ekonomikā).** Kopš oficiāli sāka uzskaitīt bezdarbu, tas sasniedza savu visaugstāko lielumu 1999. gada aprīļa beigās (10,2%). Pēc tam reģistrētais bezdarba līmenis valstī sāka samazināties, sasniedzot 1999. gada novembra beigās 9,1% un neizmainoties līdz gada beigām. Tas ir par 0,1 procenta punktu mazāk kā 1998. gada beigās. Kā liecina Nodarbinātības valsts dienesta dati, reģistrētais bezdarba līmenis 2000. gada pirmā pusgada beigās saruka līdz 8,4%. 5. attēls Bezdarbnieku skaits (gada beigās) Datu avots: NVD Visaugstākais bezdarba līmenis saglabājas Latgales reģionā, t.i., Rēzeknes, Balvu, Preiļu un Krāslavas rajonos (attiecīgi 27,2%, 22,9%, 22,2% un 21,9% 1999. gada beigās). Viszemākais bezdarba līmenis aizvien ir Rīgā - 4,8%. Nemazina savu aktualitāti ilgstoša bezdarba problēma. Salīdzinot ar 1998. gada beigām, 1999. gada beigās NVD reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā ilgstošo bezdarbnieku skaits pieauga par 4708 cilvēkiem, bet to īpatsvars - par 4,8 procenta punktiem un sasniedza 31,1%. Visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā 1999. gada beigās bija Latgalē: Preiļu rajonā (56,9%), Rēzeknes rajonā (54,5%), Balvu rajonā (55,6%), Krāslavas rajonā (49,6%) un Ludzas rajonā (49,2%). Raksturojot NVD reģistrēto bezdarbnieku struktūru 1999. gada beigās pēc vecuma, jāatzīmē, ka to skaits, salīdzinot ar 1998.gada beigām, jauniešu vecumgrupā 15-19 gadi samazinājās par 1009 cilvēkiem un īpatsvars - par 0,8 procenta punktiem un veidoja 2,8% no bezdarbnieku kopskaita. Samazinājās arī bezdarbnieku skaits jauniešu vecuma grupā no 20 līdz 25 gadiem - par 986 cilvēkiem vai par 7,0% un viņu daļa bezdarbnieku kopskaitā veidoja 12,1%, kas bija par 0,6 procenta punktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vecumā no 50 līdz 60 gadiem bezdarbnieku skaits pieauga par 773 cilvēkiem vai par 3,9%, to īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā, salīdzinot ar 1998. gada beigām, pieauga par 1,1 procenta punktiem un sasniedza 18,8%. Sieviešu daļa bezdarbnieku kopskaitā 1999. gada beigās, salīdzinot ar 1998. gadu, samazinājās par 1,1 procenta punktu un veidoja 57,4%. Bezdarbnieku sastāvā pēc izglītības līmeņa notikušas šādas izmaiņas. Bezdarbnieku daļa ar augstāko izglītību palielinājās par 0,3 procenta punktiem, salīdzinot ar 1998 gada beigām, un sasniedza 7,1%. Par 1,1 procenta punktu palielinājās bezdarbnieku īpatsvars ar arodizglītību, veidojot 17,7% bezdarbnieku kopskaitā. Nemainīga daļa (21,4%) bezdarbnieku kopskaitā ir bezdarbniekiem ar vidējo speciālo izglītību. Salīdzinot ar 1998. gada beigām, nedaudz samazinājās bezdarbnieku ar vispārējo vidējo izglītību un ar pamata un nepabeigto pamata izglītību īpatsvars un veidoja attiecīgi 30,9% un 22,9% bezdarbnieku kopskaitā. 2. tabula Bezdarba pamatrādītāji (% no bezdarbnieku kopskaita, perioda beigās) 1995 1996 1997 1998 1999 Ilgstošie bezdarbnieki 25,5 31,2 38,1 26,3 31,1 Sievietes bezdarbnieces 52,3 54, 7 59,4 58,5 57,4 Jaunieši bezdarbnieki (15-24 gadi) 20,2 20,0 18,1 16,4 14,8 Pirmspensijas vecuma bezdarbnieki 12,3 11,4 12,4 13,2 13,7 1999. gada novembra darba spēka apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā darba meklētāji (no 15 gadiem un vairāk) ir 14,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un tas ir par 0,7 procenta punktiem vairāk nekā 1998. gada novembrī. 1999. gada novembrī darba meklētāju vecumā 15-19 gadi īpatsvars ekonomiski aktīvo atbilstošā vecuma iedzīvotāju kopskaitā veidoja 36,6%. Darba meklētāju vecumā 20-24 gadi īpatsvars attiecīgi veidoja 21,3%. Kā redzams, tas nozīmīgi pārsniedz darba meklētāju kopējo daļu ekonomiski aktīvo kopskaitā, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu lielums būtiski neizmainās. Apsekojuma rezultāti sniedza papildus informāciju par ilgstošo bezdarbu ilgumu valstī. Gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem darba meklētājiem meklē darbu ilgāk par 6 mēnešiem, pie tam viens no darba meklēšanas galveniem veidiem bija darba meklētāju reģistrācija Nodarbinātības valsts dienestā (ap 35% no darba meklētāju kopskaita). Apsekojuma rezultāti parāda arī potenciālos darba meklētājus, kas zaudējuši cerības atrast darbu vai nezina, kur un kā darbu meklēt. Tādas personas valstī veidoja 7,3% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita (kas nemeklēja darbu). Salīdzinot ar 1998. gada novembri, šī iedzīvotāju daļa samazinājusies par 0,5 procenta punktiem. Šādu cilvēku, kas nezin, kur un kā meklēt darbu, vairāk bija jaunākajās vecuma grupās (47,8% vecumā 15-24 gadi), bet to skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, pieaug līdz ar vecuma palielināšanos (59,6% no visiem, kas zaudējuši cerības atrast darbu ir vecumā 55 gadi un vairāk). Labi funkcionējošs darba tirgus nodrošina ne tikai augstu nodarbinātības līmeni, bet arī efektīvu darba sadali. Darba tirgus, ja nesniedz iespējas un motivācijas cilvēkiem meklēt darbu un kvalificētu darbinieku trūkums, ierobežo uzņēmumu izaugsmi un ir pārāk neelastīgs. Patreizējā situācijā darbinieku vispārējs trūkums nav galvenais ekonomikas izaugsmi ierobežojošais faktors (augsts bezdarba līmenis, relatīvi augsts iedzīvotāju izglītības un kvalifikācijas līmenis). Bet par svarīgiem ierobežojošiem faktoriem var uzskatīt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma darba tirgū strukturālo neatbilstību un vāju mobilitātes iespēju profesiju, kvalitātes un teritoriālā griezumā.** Par to liecina gan Latvijas statistikas institūta konjuktūras apsekojumu rezultāti, gan NVD reģistrētie dati. Neskatoties uz augsto bezdarbu, eksistē kvalificēto speciālistu trūkums rūpniecības atsevišķos darbības veidos un tādā darbietilpīgā nozarē, kā būvniecība. NVD 1999. gada veiktā analīze par ilgstoši neaizpildītajām darba vietām rāda, ka darba devējiem ir augstas prasības pretendentu profesionālo zināšanu un darba pieredzes ziņā. Darba tirgus noslodzes koeficients 1999. gada beigās bija 50,9 (bezdarbnieku skaits pret brīvo darba vietu skaitu), 1998. gada beigās - 41,3. Vislielākais pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (31,7% no NVD pieteiktām brīvajām darba vietām 1999. gada beigās), noslodzes koeficients šajā profesiju pamatgrupā bija 32,7. Liels pieprasījums ir pēc pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem (20,1%), noslodzes koeficients - 34,7. Pēc speciālistiem pieprasījums veidoja 13,7% no pieteiktām darba vietām, noslodzes koeficients - 26,4. Vislielākais darba tirgus noslodzes koeficients bija vienkāršo profesiju pamatgrupā 415,5. *CSP dati un apsekojumu rezultāti **OECD pētījumu rezultāti