13. Article — ).

Likuma 13.panta piemērošanu skaidro Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 66. - 79.punkts. Pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un ar tiem saistīto darījumu uzrādīšana grāmatvedībā nodokļa vajadzībām apskatīta šo norādījumu V daļā. 2. Apliekamo ienākumu samazina par nekustamā īpašuma nodokļa summu, kura aprēķināta par taksācijas periodu (dekl.37.r.), savukārt par izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu summu (dekl.38.r.) - gadījumā ja tā nodokļu maksātāja grāmatvedībā nav ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tādējādi - deklarācijas 1.rindas summā (Likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punkts). Par valsts un pašvaldību nodevu summām, kas norādītas Likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punktā un nodokļu maksātāja grāmatvedībā ir uzrādītas izmaksās, apliekamais ienākums nav jākoriģē. 3. Ja uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu, aprēķinot apliekamo ienākumu, uzņēmumu peļņa jāsamazina par nekustamā īpašuma nodokļa un azartspēļu nodevas un nodokļa summu, kuru nosaka atbilstoši katra kalendārā gada aprēķinātajiem faktiskajiem nodokļu vai nodevas maksājumiem, sadalot tos proporcionāli uzņēmuma taksācijas periodā ietilpstošā katra kalendārā gada mēnešu skaitam. Piemērs. 2000.gadā tiek mainīts jau esošā uzņēmuma taksācijas perioda sākums. Taksācijas periods tiek noteikts no 2000.gada 1.septembra līdz 2001.gada 31.augustam. Aprēķinātie nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi sastāda 180 Ls par 2000.gadu un 240 Ls par 2001.gadu. Uzņēmums, kas atrodas Rīgā, par 2000.gadu samaksāja azartspēļu nodokli: - par 2 ruletes galdiem, kas ekspluatēti visu 2000.gadu -30000 Ls (2 x 15000); - par 3 kāršu galdiem, kas uzstādīti un sākti ekspluatēt 2000.gada novembrī -1500 Ls (( 3 x 3000) : 12 x 2). 2001.gadā saglabājies minētais ekspluatācijā esošo galdu skaits un par 2001.gadu tika samaksāts azartspēļu nodoklis - 30000 Ls (par 2 ruletes galdiem) un 9000 Ls (par 3 kāršu galdiem). Nosakot taksācijas perioda no 2000.gada 1.septembra līdz 2001.gada 31.augustam apliekamo ienākumu, peļņa ir jāsamazina: 1) par nekustamā īpašuma nodokļa summu 220 Ls, t.sk., par periodu no 2000.gada 1.septembra līdz 31.decembrim ir 1/3 no aprēķinātas nekustamā īpašuma nodokļa summas par 2000.gadu 60 Ls (180 : 12 x 4) un par periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 31.augustam sastāda 2/3 no 2001.gada nekustamā īpašuma nodokļa summas vai 160 Ls (240 : 12 x 8); 2) par azartspēļu nodokli: ((2 x 15000) : 12 x 4) + ((3 x 3000) : 12 x 2) + + ((2 x 15000) : 12 x 8) + ((3 x 3000): : 12 x 8) = = 37500 (Ls). 4. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par subsīdijām, kuras saņem nodokļu maksātāji, kas ražo lauksaimniecības produkciju vai veic tās pirmapstrādi (Lauksaimniecības likuma 1.panta 4.punkta izpratnē), ja šīs subsīdijas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (Likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punkts, dekl.39.r.). Lauksaimniecības produkcijas pirmapstrāde ir augu un dzīvnieku valsts sākotnējās produkcijas sagatavošana līdz realizācijai nepieciešamām kvalitātes prasībām, nemainot mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības. Ja, samazinot apliekamo ienākumu par subsīdiju summām, rezultāts ir zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, tad nākamo taksācijas periodu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par minētajām zaudējumu vai zaudējumu palielinājuma summām (Likuma 14.panta devītā daļa). Piemērs. Uzņēmums taksācijas periodā saņēmis subsīdijas 100 Ls apmērā linu pārstrādāšanai. Taksācijas perioda koriģētais apliekamais ienākums saskaņā ar Likuma I un II nodaļas normām, kas norādīts nodokļa deklarācijas 61. rindā, ir zaudējumi 150 Ls apmērā. Tātad nākošajā taksācijas periodā uzņēmums nevarēs samazināt apliekamo ienākumu par zaudējumu summu 100 Ls, kas radusies pirmstaksācijas periodā, un, sastādot nodokļa deklarāciju nākošajā taksācijas periodā, šie zaudējumi ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, norādot 100 Ls deklarācijas 60.2. rindā. 5. Apliekamo ienākumu samazina par taksācijas periodā zaudēto parādu summām, ja no turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem nosacījumiem (Likuma 9.panta pirmā daļa un 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.40.r.): 1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā; 2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; 3) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā; 4) debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam; 5) ir tiesas spriedums par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu; 6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un uzņēmums - debitors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra; 7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora - fiziskās personas - un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. Uzņēmums grāmatvedībā bezcerīgos jeb zaudētos debitoru parādus noraksta, pamatojoties uz likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un citiem grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. 6. Apliekamo ienākumu samazina par naudas summām, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām uzņēmums ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā arī tās summas, kuras uzņēmumam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda (Likuma 9.panta otrā daļa un 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.40.r.). 7. Apliekamo ienākumu samazina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem (Likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.41.r.). 8. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves (Likuma 6.panta ceturtās daļas 6.punkts, dekl.44.r), ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas apliekamajā ienākumā (saskaņā ar Likuma 6.panta trešo daļu). 9. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par rezerves samazinājuma summu salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu, ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar Likuma 8.1 pantu (Likuma 6.panta ceturtās daļas 6.punkts, dekl.45.r.). 10. Apliekamais ienākums jāsamazina par ieņēmumu summu no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un minētā, par sertifikātiem privatizētā, īpašuma pārdošanas cenu (Likuma 6.panta ceturtās daļas 4.punkts, dekl.42.r.). 11. Privatizācijas sertifikātu atspoguļošanu to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) grāmatvedībā, uz kuriem attiecas likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", paskaidro Finansu ministrijas 1996.gada 17.janvāra norādījumi Nr.23/08-7 "Metodiskie norādījumi par privatizācijas sertifikātu atspoguļojumu grāmatvedībā". 12. Apliekamo ienākumu samazina par ieņēmumu summu no uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības, ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldību uzņēmums (Likuma 6.panta ceturtās daļas 5.punkts, dekl.43.r.). Piemērs. Privatizējot valsts uzņēmumu, izveidojās uzņēmuma pirkšanas cenas ( 9000 Ls) un uzņēmuma līdzekļu vērtības (10000 Ls) starpība, kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību, t.i., uzņēmuma negatīva nemateriāla vērtība 1000 Ls. Uzņēmuma negatīvo nemateriālo vērtību iegrāmato konta "Nākamo periodu ieņēmumi" kredītā un sistemātiski uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā piemērā 5 gadu laikā) pārgrāmato attiecīgo pārskata periodu saimnieciskās darbības ieņēmumos. Tātad uzņēmums pārskata perioda saimnieciskās darbības ieņēmumos noraksta 200 Ls (1000/5). D "Nākamo periodu ieņēmumi" 200 Ls, K "Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" 200 Ls. Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu. D "Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" 200 Ls, K "Peļņa vai zaudējumi" 200 Ls. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina par ieņēmumiem no uzņēmuma negatīvās materiālās vērtības 200 Ls, to norāda deklarācijas 43.rindā. 13. Apliekamais ienākums jāsamazina par nokavējuma naudas, kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem, samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (Likuma 6.panta ceturtās daļas 7.punkts, dekl.46.r.). 14. Apliekamais ienākums jāsamazina par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu un to aprīkojuma (t.sk., drukas ierīču) atlikušo vērtību uzņēmuma finansu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī (Likuma 6.panta ceturtās daļas 8.punkts, dekl.47.r.). *15. Apliekamais ienākums jāsamazina par ieņēmumiem no vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" (Likuma 6.panta ceturtās daļas 9.punkts, dekl.54.r.). 16. Apliekamais ienākums samazināms par uzņēmuma bilances aktīvu posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības palielināšanās summu, izņemot palielināšanās summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (Likuma 6.panta piektā daļa, dekl.48.r.). 16.1. Aktīva posteņu pārvērtēšanu reglamentē likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 28., 29., 32. un 33.pants. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas procesā radies vērtības pieaugums atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.pantam jāiegrāmato postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Tā kā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tad nav arī piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi. Piemērs. SIA "A", veicot gada inventarizāciju, konstatēja, ka pamatlīdzekļa vērtība ir būtiski lielāka par tā novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tāpēc pamatlīdzeklis tika pārvērtēts augtākā vērtībā, vērtības pieaugums - 2000 Ls . Pārvērtētais pamatlīdzeklis nākošajā taksācijas periodā tiek pārdots. Atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.pantam pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums jāuzrāda postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve". D "Pamatlīdzekļi" 2000 Ls, K "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" 2000 Ls. Minētā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tātad nav arī piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve jāsamazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai netiek vairs izmantots, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata (likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 29.panta trešā daļa). Tātad nākošajā taksācijas periodā, pārdodot šo pamatlīdzekli, ir jāizslēdz arī ar šo pamatlīdzekli saistītā pārvērtēšanas rezerve. SIA "A" grāmatvedībā šo operāciju uzrāda: D "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" 2000 Ls, K "Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" 2000 Ls. Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu. D "Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" 2000 Ls, K "Peļņa vai zaudējumi" 2000 Ls. Tā kā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerve tiek norakstīta uz ieņēmumiem un iekļauta pelņas vai zaudējumu aprēķinā, tad ir piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi, un uzņēmuma apliekamais ienākums ir jāsamazina par ieņēmumiem no pārvērtēšanas rezerves izslēgšanas - 2000 Ls, norādot deklarācijas 48.rindā. 16.2. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Tādējādi apliekamais ienākums jāsamazina par uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājuma summu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā (Likuma 6.panta piektā prim daļa, dekl.49.r.). Piemērs. 1) Taksācijas periodā uzņēmums "A" (rezidents) iegādājās uzņēmuma "B" (nerezidenta) akcijas par 2000 Ls, kas veido 55 procentus no uzņēmuma "B" pamatkapitāla. Tātad uzņēmums "A" ir mātes uzņēmums un "B" ir tā meitas uzņēmums. Šo operāciju mātes uzņēmums "A" grāmatvedībā uzrāda: D "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" 2000 Ls, K "Norēķinu konti bankās" 2000 Ls. 2) Izmantojot meitas uzņēmuma "B" īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, uzņēmums "A" konstatēja, ka meitas uzņēmums "B" taksācijas periodu pabeidza ar peļņu 1000 Ls. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu, mātes uzņēmums "A" pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu meitas uzņēmuma "B" peļņas dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) palielina par 550 Ls (1000 Ls x 55 procenti). Šo līdzdalības daļas vērtības palielinājumu grāmato: D "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" 550 Ls, K "Ieņēmumi no koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos" 550 Ls. 3) Saskaņā ar meitas uzņēmuma "B" akcionāru kopsapulces protokolu mātes uzņēmumam "A" aprēķināja par taksācijas periodu maksājamās dividendes 400 Ls. Uzņēmums "A" no meitas uzņēmuma "B" (nerezidenta) saņemamās dividendes grāmato: D "Radniecīgo uzņēmumu parādi" 400 Ls, K "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" 400 Ls. 4) Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu, tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu. D "Ieņēmumi no koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos" 550 Ls, K "Peļņa vai zaudējumi" 550 Ls. 5) Līdzdalības daļas vērtības palielinājuma 550 Ls un aprēķināto dividenžu 400 Ls starpību 150 Ls mātes uzņēmums "A" ieskaita rezervē. Sastādot taksācijas perioda nodokļa deklarāciju, mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums samazināms par peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības palielinājumu 550 Ls, uzrādot deklarācijas 49.rindā. Tā kā mātes uzņēmums "A" līdzdalības daļas vērtības palielinājuma meitas uzņēmuma "B" (nerezidenta) pašu kapitālā un aprēķināto dividenžu starpību ieskaitīja rezervē, tad, pamatojoties uz uzņēmuma "A" dalībnieku pilnsapulces lēmumu par taksācijas perioda peļņas sadali un minētās starpības ieskaitīšanu rezervē (grāmatvedībā to parādot nākamā gada pārskatā), mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums nav palielināms par ieņēmumiem no līdzdalības minētajā uzņēmumā. Nākamajā taksācijas periodā meitas uzņēmums strādāja ar zaudējumiem un mātes uzņēmums "A", izmantojot meitas uzņēmuma "B" īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, konstatēja, ka meitas uzņēmuma "B" zaudējumi ir 1500 Ls. Ievērojot likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 39.pantu, mātes uzņēmums "A" pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu meitas uzņēmuma "B" zaudējumu dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) samazina par 825 Ls (1500 Ls x 55 procenti). Šo līdzdalības daļas vērtības samazinājumu grāmato: D "Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana" 825 Ls, K "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" 825 Ls. Mātes uzņēmuma "A" apliekamais ienākums palielināms par peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības samazinājumu 825 Ls (Likuma 6.panta piektā prim daļa), uzrādot deklarācijas 17.rindā. 17. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot Likuma 6.panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem" (Likuma 6.panta sestā daļa). Tā kā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, minētās summas tiek ņemtas vērā (ietvertas izdevumos), tad par tām apliekamo ienākumu vēlreiz nesamazina (nekoriģē). Piemērs. Gadījumā, ja apdrošināšanas līgums (ievērojot Likumā noteikto ierobežojumu par noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laiku) tiek slēgts starp darba devēju (kā apdrošināšanas ņēmēju) un apdrošināšanas sabiedrību, un apdrošināšanas prēmiju maksā darba devējs sava darbinieka interesēs, tad tā nav uzskatāma par darbinieka ienākumu, tādējādi nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par šo summu drīkst samazināt apliekamo ienākumu. Turpretim, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts starp darbinieku un apdrošināšanas sabiedrību, taču apdrošināšanas prēmiju darbinieka vietā samaksā darba devējs, tad tā uzskatāma par darbinieka ienākumu un apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi tas ir izdevumu postenis, ko uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā kā personāla izmaksas. 18. Iepriekšējo taksācijas periodu procentu maksājumu summu, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, var iekļaut taksācijas perioda apliekamā ienākuma samazinājumā, ja šajā periodā pieļaujamā procentu maksājumu summa ir lielāka par taksācijas perioda kopējo procentu maksājumu summu. Starpības apmērā (starp taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu summu un kopējo procentu maksājumu summu) var samazināt apliekamo ienākumu (Likuma 6.panta astotā daļa, dekl.50.r.). Piemērs Taksā- Faktiskā Pieļau- Summa, Summa, cijas (kopējā) jamais kas pār- par kuru periods procentu procentu sniedz faktiskais maksā- maksā- pieļaujamo procentu jumu jumu procentu maksā- summa apmērs maksā- jumu (Ls) (Ls) jumu apmērs ir apmēru mazāks par (2-3) 1 pieļaujamo (Ls) (3-2) 2 (Ls) 1 2 3 4 5 1996. 1000,- 900,- 100,- 1997. 700,- 900,- 200,- 1998. 1500,- 900,- 600,- 1999. 1200,- 900,- 300,- 2000. 500,- 900,- 400,- 1 Šo summu var iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja attiecīgajā pēctaksācijas periodā kopējā procentu maksājumu summa nepārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu summu. 2 Šīs summas apmērā var samazināt apliekamo ienākumu par iepriekšējo taksācijas periodu procentu maksājumu summu, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru. 19. Summas, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, nevar iekļaut turpmāko taksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja pārskata taksācijas perioda laikā vairāk nekā 50 procentiem no uzņēmuma kapitāla daļām mainās īpašnieki (Likuma 6.panta devītā daļa). Nosakot apliekamo ienākumu uzņēmuma privatizācijas gadījumā, privatizācijas gadā izdevumos atļauts ieskaitīt visu atlikušo procentu maksājumu summu (Likuma 6.panta desmitā daļa). 20. Apliekamais ienākums samazināms uzņēmumam, no kura saskaņā ar Likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uzņēmumu grupas ietvaros uz citu uzņēmumu, par kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem. Apliekamo ienākumu samazina tādā apmērā, kādā kompensācija ir iekļauta konkrētā uzņēmuma ienākumā (Likuma 6.panta divpadsmitā daļa, dekl.51.r.). 21. Apliekamais ienākums samazināms par kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) summu par piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) saņemšanas dienas saņemtā kompensācija (vai attiecīgā kompensācijas daļa) tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos (Likuma 10.panta trešā daļa, dekl.52.r.). 22. Apliekamo ienākumu samazina par uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu (Likuma 11.panta pirmā daļa, dekl.53.r.). 1. piemērs. Uzņēmumam "A" par tā īpašumā esošajām citu uzņēmumu akcijām vai daļām ir aprēķinātas dividendes 200 Ls, t.sk. no nerezidentiem - 100 Ls. Saņemamās dividendes uzņēmums "A" uzrāda: D "Citi debitori" 200 Ls, K "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus" 200 Ls. Gada beigās ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu., tādējādi palielinot finansu grāmatvedībā aprēķināto peļņu. D "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus" 200 Ls, K "Peļņa vai zaudējumi" 200 Ls. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmums "A" apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto dividenžu summu, kas saņemamas no citiem maksātājiem, t.i. 200 Ls, norādot to deklarācijas 53.rindā. Tā kā uzņēmums "A" ir saņēmis dividendes no nerezidenta, tad apliekamais ienākums jāpalielina par šo dividenžu summu 100 Ls, norādot deklarācijas 25.rindā. 2. piemērs. Saņemtas dividendes 100 Ls no uzņēmuma, kurš piemēro nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Daļa no tām 50 Ls ir bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādējādi apliekamais ienākums jāsamazina par dividenžu summu 100 Ls (dekl.53.r.), bet jāpalielina par 50 Ls (dekl.25.r.). 23. Apliekamo ienākumu samazina par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem, ja uzņēmuma iepriekšējo taksācijas periodu peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts (pēc nodokļa deklarācijas) ir zaudējumi. Zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta pirmā daļa, dekl.60.1.r.). 24. Uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, zaudējumus var segt hronoloģiskajā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta sestā daļa, dekl.60.1.r.). 25. Uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas un turpmākajos periodos, ja kontroli pār uzņēmumu iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu (Likuma 14.panta otrā daļa). *25.1. Uzņēmums saglabā tiesības segt iepriekšējo taksācijas gadu zaudējumus, uzņēmumiem reorganizējoties pievienošanās, sadalīšanās vai atdalīšanās ceļā, taču tas attiecas uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra (Likuma 14.panta vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā, četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa). *25.2. Pēc uzņēmuma reorganizācijas jaundibinātie uzņēmumi un sadalāmais uzņēmums (atdalīšanās gadījumā) ir tiesīgi segt pirmstaksācijas periodu zaudējumus, ja tos kontrolē persona: - kuras līdzdalība - tieši vai netieši - sadalāmā uzņēmuma kapitālā līdz reorganizācijai pārsniedz 20 procentus, - kurai pieder vairāk nekā 20 procentu no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, ko var saskaitīt katrā balsošanā. 26. Tomēr zaudējumus var segt gadījumos, ja uzņēmums, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst uzņēmuma pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas (Likuma 14.panta trešā daļa). Kontroles maiņa Likuma 14.panta izpratnē ir definēta minētā panta piektajā daļā. Ar pamatdarbību pirms uzņēmuma kontroles maiņas saprot darbības veidu ar vislielāko īpatsvaru nodokļu maksātāja kopējā apgrozījumā atbilstoši nodokļu maksātāja statūtos norādītajiem darbības veidiem, pamatojoties uz NACE klasifikatora (vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas) klasēm. Ja divu gadu periodā pirms kontroles maiņas bijuši atšķirīgi pamatdarbības veidi, tad par pamatdarbību uzskatāms tas darbības veids, kuram vidēji bijis vislielākais īpatsvars. Ja vienā no pieciem kontroles maiņai sekojošiem periodiem uz kontroles maiņas brīdi fiksētais pamatdarbības veids vairs nav pamatdarbība (tās īpatsvars kopējā apgrozījumā ir samazinājies), uzņēmums zaudē tiesības segt zaudējumus. 27. Zaudējot tiesības segt zaudējumus, uzņēmums precizē iepriekšējo taksācijas periodu (sākot ar taksācijas periodu, kurā notikusi kontroles maiņa) apliekamo ienākumu, palielinot to par pārnesto zaudējumu summu, kuri izveidojušies pirms tā taksācijas perioda, kad notika kontroles maiņa, un segti taksācijas periodā, kurā notika kontroles maiņa, un tam sekojošos taksācijas periodos. Nodokļa summas palielinājumu no attiecīgā taksācijas perioda apliekamā ienākuma palielinājuma uzskata par nokavēto nodokļa maksājumu, kuram aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām". Piemērs. Uzņēmumā 2000.gada janvārī kontroli iegūst persona, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu. Uzņēmumam līdz 2000.gadam nesegto zaudējumu summa ir 1200 Ls (tā radusies 1998.gadā). Darbības veidu īpatsvars kopējā apgrozījumā: 1998.gads 1999.gads 2000.gads 2001.gads Celtniecība Celtniecība Celtniecība Celtniecība 80 %; 65 %; 59 %; 40 %; sadzīves būvmateriālu lauksaim- autopārva- pakalpo- tirdzniecība niecība dājumi jumi 15 %; 20 %; 41 %. 60 %. autopārva- lauksaimnie- dājumi 5 %. cība 15 %. Divu gadu periodā (1998.-1999.g.) pirms kontroles maiņas uzņēmumam bijuši dažādi darbības veidi, bet par pamatdarbību var uzskatīt celtniecību, jo tai bijis lielākais īpatsvars. 2000.gada nodokļa deklarācijā apliekamo ienākumu (1000 Ls) var samazināt par daļu no iepriekšējo gadu nesegtajiem zaudējumiem (1000 Ls). 2001.gadā celtniecības (kas uz kontroles maiņas brīdi tika fiksēta kā pamatdarbības veids) īpatsvars kopējā apgrozījumā ir samazinājies. Tādējādi uzņēmums zaudē tiesības segt zaudējumus. Uzņēmumam jāprecizē 2000.gada nodokļa deklarācija un jāpalielina apliekamais ienākums par pārnestajiem zaudējumiem, t.i., par 1000 Ls. Uzņēmumam jāsamaksā atbilstošā nodokļa summa, kas uzskatāma par nokavēto nodokļa maksājumu, kā arī tai aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām". 28. Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība), kurš taksācijas periodā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu, saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" aprēķinātos saimnieciskās darbības zaudējumus segt hronoloģiskā secībā no trīs (pēc kārtas sekojošu) taksācijas periodu uzņēmuma apliekamā ienākuma, sākot ar taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus (Likuma 14.panta pirmā prim daļa, dekl.60.1.r.). 29. Zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, ja individuālais (ģimenes) uzņēmums ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmā reģionā, un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Likuma 14.panta sestā daļa, dekl.60.1.r.). 30. Uzņēmums, kas veic naftas izpētes un ieguves darbus un kura kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, un kura taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta desmitā daļa, dekl.60.1.r.). 31. Zaudējumu summu (zaudējumu palielinājumu), kas radās pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nedrīkst segt no taksācijas perioda apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta devītā daļa, dekl.60.2.r.). 32. Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas (Likuma 14.panta astotā daļa, dekl.60.3.r.). Piemērs. Uzņēmums aizpildījis taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Deklarācijas 60.rindā uzņēmums norādījis zaudējumu summu (900), kas samazina apliekamo ienākumu atbilstoši Likuma 14. un 14.1 pantam un ko veido 60.1., 60.3. un 60.4.rindas summa, no kuras atņemta 60.2.rindā norādītā summa (820 - 150 + 230). 60.rindas kopējā summa nedrīkst pārsniegt 59.rindā norādīto summu (ne vairāk par 1500). Ja 59.rindas summa būtu negatīva, zaudējumus konkrētajā taksācijas periodā, par kuru aizpilda deklarāciju, nevarētu segt (60.rindā ierakstītu "X"). - 60.1.rindā norāda pirmstaksācijas periodu zaudējumu summu piecu (desmit) pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā no to rašanās, nevis tikai vienu piekto daļu no zaudējumu summas. Turklāt Likuma normas neparedz prasību, ka iepriekšējā gada zaudējumi jāsedz pilnā apjomā no viena perioda apliekamā ienākuma; uzņēmums pats izvēlas un var tos pārnest arī pa daļām, ievērojot Likuma 14.panta normas. - 60.2.rindas summa (150) ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, kas samazina apliekamo ienākumu, jo zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu, kas radies pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā, nedrīkst segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. - 60.4.rindā zaudējumu summu (230) norāda uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks, uz kuru ir pārnesti cita uzņēmumu grupas dalībnieka zaudējumi (atbilstoši Likuma 14.1 pantam). 59. Apliekamais ienākums (4.r.+35.r.-58.r.) 59 1500 60. Zaudējumu summa, kas samazina apliekamo ienākumu saskaņā ar Likuma 14. un 14.1 pantu (60.1.r.-60.2.r.+60.3.r.+60.4.r., bet ne vairāk kā 59.r.) 60 900 60.1. Pirmstaksācijas periodu zaudējumu summa (14.panta 1.d., 1.1 d., 6.d. un 10.d.), t.sk.: 60.1. 820 Pirmstak- Līdz taksā- Zaudējumu Zaudējumu sācijas cijas summa, summa, ko periods, kad periodam par ko pārnes uz zaudējumi nesegtā samazina nākamajiem radušies zaudējumu apliekamo taksācijas summa ienākumu periodiem taksācijas periodā 1. 1997.gads 320 320 - 2. 1998.gads 100 100 - 3. 1999.gads 670 400 270 4. 5. Kopā: 820 (summu norāda 60.1.ailē) 60.2. Zaudējumu summa (zaudējumu palielinājums), kas radās pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā (14.panta 9.d.) 60.2. 150 60.3. Pirmstaksācijas periodu zaudējumi no vērtspapīru pārdošanas (14.panta 8.d.) (ne vairāk kā 4.1.r.), t.sk.: 60.3. X Pirmstak- Līdz taksā- Zaudējumu Zaudējumu sācijas cijas summa, summa, ko periods, kad periodam par ko pārnes uz zaudējumi nesegtā samazina nākamajiem radušies zaudējumu apliekamo taksācijas summa ienākumu periodiem taksācijas periodā 1. 2. 3. 4. 5. Kopā : X (summu norāda 60.3.ailē) 60.4. Zaudējumu summa, kas tiek pārnesta uzņēmumu grupā (14.1 panta 6.d.) 60.4. 230 61. Koriģētais apliekamais ienākums saskaņā ar Likuma I un II