4. Article

Lemjot par brīdi, no kura apstrīdēto tiesību normu atzīt par spēkā neesošu, jāņem vērā, ka atbilstoši Satversmes 89. pantam valsts atzīst un aizsargā Satversmes 109.pantā paredzētās cilvēka pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu (aizsardzību), kā arī tas, ka saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu sociāli neapdrošinātās personas uzticējās apstrīdētās tiesību normas tiesiskumam un stabilitātei (sk. Satversmes tiesas 1998. gada 11. marta spriedumu lietā nr. 04-05(97)). Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt 1998. gada 19. jūnijā Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" 8. pantā noteikto likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" 4. panta otro daļu par neatbilstošu Satversmes 66. pantam un spēkā neesošu ar likuma "Par valsts budžetu 1999. gadam" spēkā stāšanās brīdi, ja valsts budžetā 1999. gadam netiks paredzēti līdzekļi maternitātes pabalstu izmaksai likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 4. panta otrajā daļā minētajām personām. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 1998. gada 27. novembrī. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš Satversmes tiesas tiesnese I. Čepāne Satversmes tiesas tiesnesis R. Apsītis Satversmes tiesas tiesnesis A. Lepse Satversmes tiesas tiesnese I. Skultāne Satversmes tiesas tiesnese A. Ušacka