40. Article

Funkcijas attiecībā uz mantojumu 1. Uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas iespējami īsākajā termiņā informē konsulāro amatpersonu, ka tās konsulārajā apgabalā mirusi persona, kuru šīs institūcijas pazīst kā nosūtītājvalsts pilsoni, kā arī informē konsulāro amatpersonu par mantojamo īpašumu, testamentu, arī par to, ka kāda uzņēmējvalsts teritorijā esoša vai pārstāvēta persona iecelta par šī īpašuma rīkotāju. 2. Uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas iespējami īsā termiņā informē konsulāro amatpersonu par uzņēmējvalsts teritorijā atstāto mantojamo īpašuma gadījumā, ja mantinieks vai legatārs ir nosūtītājvalsts vai kāda persona, kuru šīs kompetentās institūcijas pazīst kā nosūtītājvalsts pilsoni. 3. Ja konsulārā amatpersona pirmā uzzina par nosūtītājvalsts pilsoņa nāvi uzņēmējvalsts teritorijā vai par mirušā nosūtītājvalsts pilsoņa atstāto mantojamo īpašumu uzņēmējvalsts teritorijā, šī amatpersona informē par to uzņēmējvalsts kompetentas institūcijas. 4. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības šī panta 1., 2. un 3.punktā minētajos mantojamā īpašuma jautājumos un pakāpē, kādu pieļauj uzņēmējvalsts likumi un noteikumi: a) lūgt uzņēmējvalsti veikt pasākumus vai arī pašai veikt pasākumus, lai nodrošinātu šī mantojamā īpašuma saglabāšanu, kā arī lai rīkotos ar to, b) būt klāt vai citādi piedalīties šī punkta a) apakšpunktā minētajā veikšanā, c) nodrošināt, lai tiktu pārstāvēts nosūtītājvalsts pilsonis, kurš likumīgi ieinteresēts šajā īpašumā, neatrodas uzņēmējvalstī un kuram šajā valstī nav sava pārstāvja. 5. Ja saskaņā ar šī panta 4.punkta c) apakšpunktu tiek veikti pasākumi pārstāvības nodrošināšanai, šī pārstāvība ir spēkā līdz tam laikam, kamēr šādā veidā pārstāvētās personas neieceļ savus pārstāvjus vai neuzņemas atbildību par savu tiesību un interešu aizstāvēšanu. 6. Ja kāds nosūtītājvalsts pilsonis nomirst savas pagaidu atrašanās laikā uzņēmējvalsts teritorijā, turklāt ja viņam šajā valstī nav pastāvīgas dzīvesvietas, konsulārā amatpersona, ievērojot nosūtītājvalsts likumus, var pārņemt valdījumā mirušā dokumentus, naudu un citu personisko īpašumu un rīkoties ar tiem, ja uzņēmējvalsts teritorijā nav nevienas personas, kurai būtu tiesības pretendēt uz šādiem dokumentiem, naudu vai citu personisko īpašumu. Pagaidu pārvaldīšanas tiesības saskaņā ar uzņēmējvalsts likumiem un noteikumiem tiek nodotas atbilstošā veidā ieceltam rīkotājam vai citai pilnvarotai personai. 7. Nosūtītājvalsts un uzņēmējvalsts nododot mantojumu sadarbojas šādi: a) izsniedzot atļauju to priekšmetu izvešanai un ievešanai, kuri ir daļa no mantojuma, ja šo priekšmetu izvešana un ievešana nav aizliegta ar tās valsts likumiem un noteikumiem, kuras atļauja nepieciešama šādai ievešanai vai izvešanai, b) izsniedzot atļauju tās mantojuma daļas realizēšanai, kura netiek izvesta saskaņā ar šī punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, c) izsniedzot atļauju pārskaitīt tādējādi gūto tīro peļņu, izņemot atlīdzību, nodevas un nodokļus, kas pienākas legatāram viņa dzīvesvietas valstī nosūtītājvalsts valūtā vai citā brīvi konvertējamā valūtā. 8. Konsulārā amatpersona nosūtītājvalsts pilsoņa vārdā var saņemt, ja viņš neatrodas uzņēmējvalsts teritorijā, no tiesas un varas iestādēm vai fiziskām personām var saņemt naudu vai citu īpašumu, uz kuru attiecīgajam pilsonim ir tiesības saskaņā ar jebkuras personas nāvi, ieskaitot mantojuma īpašumu un maksājumus, kuri veikti saskaņā ar kompensācijas izmaksu nelaimes gadījuma dēļ, kā arī dzīvības apdrošināšanas polises maksājumi.