36. Article — Karantīna bīstamo infekcijas slimību gadījumā

(1) Pastāvot bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās draudiem Latvijas Republikas teritorijā, Ministru prezidents pēc veselības ministra priekšlikuma izsludina karantīnu un ar rīkojumu nosaka karantīnas režīmu. Karantīnas režīmu atsevišķā objektā (ēkā, ražotnē u. tml.) ir tiesīgs ar rīkojumu noteikt veselības ministrs. Karantīnas režīmu pēc saskaņošanas ar veselības ministru ar rakstveida rīkojumu: 1) atsevišķā objektā (ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes iestādē, izglītības iestādē, ražotnē, ēkā u. tml.) ir tiesīgs noteikt iestādes vadītājs vai objekta īpašnieks; 2) atsevišķos Nacionālo bruņoto spēku objektos Latvijas Republikā ir tiesīgs noteikt Nacionālo bruņoto spēku komandieris; 3) atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir tiesīgs noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks; 4) īslaicīgās aizturēšanas vietā ir tiesīgs noteikt Valsts policijas priekšnieks; 5) patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ir tiesīgs noteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks; 6) aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanas telpā (objektā), aizturēto ārzemnieku pagaidu turēšanas telpā (objektā) vai izmitināšanas centrā ir tiesīgs noteikt Valsts robežsardzes priekšnieks; 7) pašvaldības iestādēs (tajā skaitā pašvaldības izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs) ir tiesīga noteikt attiecīgā pašvaldība. (2) Karantīna ietver: 1) izsludinātās karantīnas teritorijas robežas šķērsošanas ierobežojumus; 2) nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus attiecībā uz personām, transportlīdzekļiem, kas izbrauc no karantīnas teritorijas, un izvedamajām kravām, kā arī, ja nepieciešams, — pretepizootijas pasākumus; 3) sabiedrisko pasākumu un saimnieciskās darbības ierobežojumus izsludinātajā karantīnas teritorijā; 4) citus pretepidēmijas pasākumus, kas minēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos. (3) Karantīnas pasākumu koordinācijai tiek izveidota komisija, kuru vada Ministru prezidents vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja karantīnu noteicis veselības ministrs, viņš arī izveido attiecīgu komisiju un nosaka tās vadītāju. (4) Karantīnu izsludina ar masu saziņas līdzekļu starpniecību. Masu saziņas līdzekļu pienākums ir sniegt nepieciešamo informāciju noteiktā laikā un apjomā. (5) Par gadījumiem, kad ar Ministru kabineta rīkojumu tiek noteikta karantīna, Veselības ministrija nekavējoties paziņo Pasaules veselības organizācijai. (6) Karantīnas pasākumu veikšanu finansē no valsts budžeta. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000., 29.01.2004. un 05.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2020.) 36.1 pants. Karantīna citu infekcijas slimību gadījumā Karantīnas pasākumus citu infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai atsevišķā objektā vai iestādē nosaka attiecīgās iestādes vadītājs pēc ārstniecības personas vai epidemiologa priekšlikuma. 43 (30.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2010. un 05.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2020.) 36.2 pants. Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi (1) Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi šā likuma izpratnē ir preventīvo un reaģēšanas pasākumu kopums, ko veic valsts un pašvaldību iestādes, kā arī komersanti, lai novērstu vai mazinātu sabiedrības veselības apdraudējumus sakarā ar bīstamu infekcijas slimību, to izraisītāju un toksisko vielu izplatīšanās risku, kā arī sakarā ar neparastas vai neparedzētas infekcijas vai citas slimības konstatēšanu vai slimības uzliesmojumu valsts teritorijā. (2) Kārtību, kādā veicami sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, nosaka Ministru kabinets. 44 (12.11.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2009.) 36.3 pants. Karantīna ieslodzījuma vietās (1) Ja atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu uz laiku var: 1) pārtraukt īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda — arests — izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs. Tādā gadījumā tiek pārtraukta to personu aizturēšana un nogādāšana ieslodzījuma vietā, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods — arests — vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu; 2) apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un pārvietošanu gadījumā, ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums — citā krimināllietā). (2) Ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta infekcijas slimība, kuras dēļ izsludināta karantīna, vai ieslodzīto, attiecībā uz kuru radušās aizdomas par inficēšanos, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku, ko nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs. Šajā laikā ieslodzītais atrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu neveic kriminālprocesuālās darbības, viņu nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm, neiesaista resocializācijas pasākumos, viņam nenodrošina īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, tiesības uzņemt pie sevis viesus, kā arī tiesības uz telefonzvaniem, videosaziņu, tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi un tiesības reģistrēt laulību. (3) Ja noteiktā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiek izsludināta karantīna, uz visiem attiecīgajā vietā ieslodzītajiem sākotnēji attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi. Karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata šajā pantā paredzētos un citus ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus. 45 (26.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.2023.)
  1. (1)) Pastāvot bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās draudiem Latvijas Republikas teritorijā, Ministru prezidents pēc veselības ministra priekšlikuma izsludina karantīnu un ar rīkojumu nosaka karantīnas režīmu. Karantīnas režīmu atsevišķā objektā (ēkā, ražotnē u. tml.) ir tiesīgs ar rīkojumu noteikt veselības ministrs. Karantīnas režīmu pēc saskaņošanas ar veselības ministru ar rakstveida rīkojumu:
  2. 1)) atsevišķā objektā (ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes iestādē, izglītības iestādē, ražotnē, ēkā u. tml.) ir tiesīgs noteikt iestādes vadītājs vai objekta īpašnieks;
  3. 2)) atsevišķos Nacionālo bruņoto spēku objektos Latvijas Republikā ir tiesīgs noteikt Nacionālo bruņoto spēku komandieris;
  4. 3)) atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir tiesīgs noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks;
  5. 4)) īslaicīgās aizturēšanas vietā ir tiesīgs noteikt Valsts policijas priekšnieks;
  6. 5)) patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ir tiesīgs noteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks;
  7. 6)) aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanas telpā (objektā), aizturēto ārzemnieku pagaidu turēšanas telpā (objektā) vai izmitināšanas centrā ir tiesīgs noteikt Valsts robežsardzes priekšnieks;
  8. 7)) pašvaldības iestādēs (tajā skaitā pašvaldības izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs) ir tiesīga noteikt attiecīgā pašvaldība.
  9. (2)) Karantīna ietver:
  10. 1)) izsludinātās karantīnas teritorijas robežas šķērsošanas ierobežojumus;
  11. 2)) nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus attiecībā uz personām, transportlīdzekļiem, kas izbrauc no karantīnas teritorijas, un izvedamajām kravām, kā arī, ja nepieciešams, — pretepizootijas pasākumus;
  12. 3)) sabiedrisko pasākumu un saimnieciskās darbības ierobežojumus izsludinātajā karantīnas teritorijā;
  13. 4)) citus pretepidēmijas pasākumus, kas minēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos.
  14. (3)) Karantīnas pasākumu koordinācijai tiek izveidota komisija, kuru vada Ministru prezidents vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja karantīnu noteicis veselības ministrs, viņš arī izveido attiecīgu komisiju un nosaka tās vadītāju.
  15. (4)) Karantīnu izsludina ar masu saziņas līdzekļu starpniecību. Masu saziņas līdzekļu pienākums ir sniegt nepieciešamo informāciju noteiktā laikā un apjomā.
  16. (5)) Par gadījumiem, kad ar Ministru kabineta rīkojumu tiek noteikta karantīna, Veselības ministrija nekavējoties paziņo Pasaules veselības organizācijai.
  17. (6)) Karantīnas pasākumu veikšanu finansē no valsts budžeta.
  18. (1)) Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi šā likuma izpratnē ir preventīvo un reaģēšanas pasākumu kopums, ko veic valsts un pašvaldību iestādes, kā arī komersanti, lai novērstu vai mazinātu sabiedrības veselības apdraudējumus sakarā ar bīstamu infekcijas slimību, to izraisītāju un toksisko vielu izplatīšanās risku, kā arī sakarā ar neparastas vai neparedzētas infekcijas vai citas slimības konstatēšanu vai slimības uzliesmojumu valsts teritorijā.
  19. (2)) Kārtību, kādā veicami sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, nosaka Ministru kabinets.
  20. (1)) Ja atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu uz laiku var:
  21. 1)) pārtraukt īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda — arests — izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs. Tādā gadījumā tiek pārtraukta to personu aizturēšana un nogādāšana ieslodzījuma vietā, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods — arests — vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;
  22. 2)) apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un pārvietošanu gadījumā, ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums — citā krimināllietā).
  23. (2)) Ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta infekcijas slimība, kuras dēļ izsludināta karantīna, vai ieslodzīto, attiecībā uz kuru radušās aizdomas par inficēšanos, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku, ko nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs. Šajā laikā ieslodzītais atrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu neveic kriminālprocesuālās darbības, viņu nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm, neiesaista resocializācijas pasākumos, viņam nenodrošina īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, tiesības uzņemt pie sevis viesus, kā arī tiesības uz telefonzvaniem, videosaziņu, tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi un tiesības reģistrēt laulību.
  24. (3)) Ja noteiktā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiek izsludināta karantīna, uz visiem attiecīgajā vietā ieslodzītajiem sākotnēji attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi. Karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata šajā pantā paredzētos un citus ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus.
In plain words
(1) Ja Latvijā draud bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās, Ministru prezidents pēc veselības ministra ierosinājuma izsludina karantīnu un ar rīkojumu nosaka tās režīmu. Atsevišķā objektā (ēkā, ražotnē u. tml.) karantīnas režīmu ar rīkojumu var noteikt veselības ministrs. Pēc saskaņojuma ar veselības ministru rakstveida rīkojumu par karantīnas režīmu var izdot: 1) atsevišķā objektā (ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības iestādē, ražotnē, ēkā u. tml.) — iestādes vadītājs vai īpašnieks; 2) atsevišķos Nacionālo bruņoto spēku objektos Latvijā — NBS komandieris; 3) atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā — Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks; 4) īslaicīgās aizturēšanas vietā — Valsts policijas priekšnieks; 5) patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks; 6) aizturēto patvēruma meklētāju vai aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpā vai centrā — Valsts robežsardzes priekšnieks; 7) pašvaldības iestādēs (arī pašvaldības izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs) — attiecīgā pašvaldība. (2) Karantīna ietver: 1) karantīnas teritorijas robežas šķērsošanas ierobežojumus; 2) pretepidēmijas pasākumus pret personām un transportlīdzekļiem, kas izbrauc no teritorijas, un izvedamajām kravām, kā arī, ja vajag, pretepizootijas pasākumus; 3) sabiedrisko pasākumu un saimnieciskās darbības ierobežojumus karantīnas teritorijā; 4) citus šajā likumā un citos normatīvajos aktos minētus pretepidēmijas pasākumus. (3) Karantīnas pasākumu koordinēšanai izveido komisiju. To vada Ministru prezidents vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja karantīnu noteicis veselības ministrs, attiecīgo komisiju izveido un tās vadītāju nosaka viņš. (4) Karantīnu izsludina ar masu saziņas līdzekļiem. Masu saziņas līdzekļiem jāsniedz vajadzīgā informācija noteiktajā laikā un apjomā. (5) Par karantīnu, ko nosaka ar Ministru kabineta rīkojumu, Veselības ministrija nekavējoties paziņo Pasaules Veselības organizācijai. (6) Karantīnas pasākumus finansē no valsts budžeta. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2000., 29.01.2004. un 05.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2020.) 36.1 pants. Karantīna citu infekcijas slimību gadījumā Karantīnas pasākumus citu infekcijas slimību izplatības novēršanai atsevišķā objektā vai iestādē nosaka iestādes vadītājs pēc ārstniecības personas vai epidemiologa priekšlikuma. (30.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2010. un 05.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2020.) 36.2 pants. Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi (1) Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi ir valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī komersantu veikti preventīvi un reaģēšanas pasākumi, lai novērstu vai mazinātu apdraudējumus, ko rada bīstamu infekcijas slimību, to izraisītāju un toksisko vielu izplatīšanās, kā arī neparastas vai neparedzētas slimības konstatēšana vai uzliesmojums valstī. (2) Šo pasākumu kārtību nosaka Ministru kabinets. (12.11.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2009.) 36.3 pants. Karantīna ieslodzījuma vietās (1) Ja atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā izsludināta karantīna, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ar lēmumu uz laiku var: 1) pārtraukt īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda — arests — izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs. Tādā gadījumā pārtrauc to personu aizturēšanu un nogādāšanu ieslodzījuma vietā, kurām piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, arests, vai kurām naudas sods vai piespiedu darbs ar tiesas lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu; 2) apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām. Izņēmumi: pārvietošana drošības apsvērumu dēļ, uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošana soda izpildes uzsākšanai un pārvietošana, ja notiesātajam soda izpildes laikā piemēro apcietinājumu citā krimināllietā. (2) Ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, ieslodzīto, kam konstatēta infekcijas slimība karantīnas dēļ, vai ieslodzīto, par kuru radušās aizdomas par inficēšanos, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz Slimību profilakses un kontroles centra noteikto laiku. Šajā laikā ieslodzītais atrodas ārstniecības personu uzraudzībā. Ar viņu neveic kriminālprocesuālās darbības, viņu nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm, neiesaista resocializācijas pasākumos, nenodrošina īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, viesu uzņemšanu, telefonzvanus, videosaziņu, tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi un tiesības reģistrēt laulību. (3) Ja karantīna izsludināta noteiktā ieslodzījuma vietā vai visā sistēmā, otrās daļas ierobežojumi sākotnēji attiecas uz visiem attiecīgajā vietā ieslodzītajiem. Karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata šajā pantā paredzētos un citus ierobežojumus. (26.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.2023.)
ascitizenshipfinegovernmentimmigrationjoint-stockmkpenaltypmlpregistrationtax-authorityvehiclevid

Cited by (8)