20. Article — Ieguldījumu fonda un tā mantas tiesiskais statuss

(1) Ieguldījumu fonds ir atvērts fonds, kura mērķis ir apvienot publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. Ieguldījumu fonds nav juridiskā persona. (2) Fonda manta ir fonda vai tā apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) ieguldītāju kopīga manta, un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no sabiedrības, citu tās pārvaldē esošo fondu vai to apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem), kā arī turētājbankas mantas. Fonda (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) manta ir apakšfondu kopīgā manta. Šādam fondam nevar būt mantas, kas neietilpst kādā no apakšfondiem. (3) Fonda ieguldītājam nav tiesību prasīt fonda dalīšanu. Šādu tiesību nav arī ieguldītāja ieķīlātās mantas ķīlas ņēmējam, kreditoram vai administratoram ieguldītāja maksātnespējas procesā. (4) Fonda mantu nedrīkst iekļaut sabiedrības, turētājbankas vai trešās personas, pie kuras turētājbanka tur tai turēšanā nodotos fonda aktīvus, kā parādnieka mantā un sadalīt vai realizēt to kreditoru labā, ja sabiedrība, turētājbanka vai attiecīgā trešā persona pasludināta par maksātnespējīgu vai ir uzsākta parādnieka likvidācija. (5) Prasījumus pret fonda ieguldītāju par tā saistībām var vērst uz viņa ieguldījumu apliecībām, bet ne uz fonda mantu. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 09.07.2013. un 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)