22. Article

Zosēni Vēja raksturlielumi I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gads Novērojumu periods ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. ātr. br. Maksimālais vēja ātrums no 2 min. vidējiem 20* 12 14* 17 12 17* 12* 12 17* 18 17* 17* 20 V 1945-I 1976 no 10 min. vidējiem 11 10 10 10 11 10 10 8 10 11 10 10 11 II 1976-XII 2003 Maksimālā vēja brāzma 21 21 24 20 20 23 18 20 22 24 23 21 24 VII 1959-XII 2003 * Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti. 16.tabula Sniega segas biezums un svars Nr. p.k. Vieta Vidējais maksimālais sniega segas biezums (cm) Maksimālais sniega segas svars (kg/m²), kas iespējams reizi 5 gados 10 gados 20 gados 50 gados 1. Ainaži 18 63 80 96 112 2. Alūksne 43 134 154 171 191 3. Bauska 22 77 99 121 154 4. Daugavpils 25 79 98 120 154 5. Dobele 20 69 86 102 129 6. Liepāja 15 59 79 96 114 7. Mērsrags 15 65 78 101 156 8. Priekuļi 25 86 107 125 158 9. Rēzekne 28 102 119 131 147 10. Rūjiena 28 96 118 132 146 11. Stende 24 82 99 114 135 12. Zīlāni 26 89 110 136 181 13. Gaiziņkalns 49 178 205 229 262 16.1 tabula Sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgā vērtība sk ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados), kN/m2 Nr. p.k. Vieta Vērtība Nr. p.k. Vieta Vērtība 1. Ainaži 1,1 17. Praviņi 1,2 2. Alūksne 2,1 18. Priekuļi 1,6 3. Bauska 1,4 19. Rēzekne 1,7 4. Carnikava 1,2 20. Rucava 1,1 5. Dagda 1,7 21. Rūjiena 1,6 6. Daugavpils 1,5 22. Saldus 1,4 7. Dobele 1,2 23. Sigulda 1,7 8. Gaiziņkalns 2,8 24. Sīļi 1,5 9. Gulbene 1,6 25. Skrīveri 1,6 10. Kuldīga 1,3 26. Smiltene 1,6 11. Liepāja 1,1 27. Stende 1,5 12. Lubāna 1,7 28. Valmiera 1,5 13. Mērsrags 1,1 29. Vārdava 1,3 14. Nereta 1,6 30. Viļaka 1,6 15. Pāvilosta 1,1 31. Zīlāni 1,7 16. Pļaviņas 1,7 32. Zosēni 1,8 16.2 tabula Ārkārtējās sniega slodzes uz zemes virsmas vērtība sAd, kN/m2 (ārkārtējās sniega slodzes koeficienta Cesl vērtība ir 2,0) Nr. p.k. Vieta Vērtība Nr. p.k. Vieta Vērtība 1. Ainaži 2,2 17. Praviņi 2,4 2. Alūksne 4,2 18. Priekuļi 3,2 3. Bauska 2,8 19. Rēzekne 3,4 4. Carnikava 2,4 20. Rucava 2,2 5. Dagda 3,4 21. Rūjiena 3,2 6. Daugavpils 3,0 22. Saldus 2,8 7. Dobele 2,4 23. Sigulda 3,4 8. Gaiziņkalns 5,6 24. Sīļi 3,0 9. Gulbene 3,2 25. Skrīveri 3,2 10. Kuldīga 2,6 26. Smiltene 3,2 11. Liepāja 2,2 27. Stende 3,0 12. Lubāna 3,4 28. Valmiera 3,0 13. Mērsrags 2,2 29. Vārdava 2,6 14. Nereta 3,2 30. Viļaka 3,2 15. Pāvilosta 2,2 31. Zīlāni 3,4 16. Pļaviņas 3,4 32. Zosēni 3,6 16.3 tabula Ziemas perioda maksimālās sniega slodzes variācijas koeficients V Nr. p.k. Vieta Vērtība Nr. p.k. Vieta Vērtība 1. Ainaži 0,54 17. Praviņi 0,46 2. Alūksne 0,35 18. Priekuļi 0,55 3. Bauska 0,60 19. Rēzekne 0,51 4. Carnikava 0,61 20. Rucava 0,69 5. Dagda 0,43 21. Rūjiena 0,58 6. Daugavpils 0,57 22. Saldus 0,59 7. Dobele 0,53 23. Sigulda 0,45 8. Gaiziņkalns 0,40 24. Sīļi 0,61 9. Gulbene 0,47 25. Skrīveri 0,50 10. Kuldīga 0,62 26. Smiltene 0,47 11. Liepāja 0,69 27. Stende 0,57 12. Lubāna 0,56 28. Valmiera 0,54 13. Mērsrags 0,66 29. Vārdava 0,64 14. Nereta 0,53 30. Viļaka 0,54 15. Pāvilosta 0,60 31. Zīlāni 0,54 16. Pļaviņas 0,60 32. Zosēni 0,47 16.4 tabula Sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgā vērtība ar varbūtību vienu reizi 150 gados, kN/m2 Nr. p.k. Vieta Vērtība Nr. p.k. Vieta Vērtība 1. Ainaži 1,3 17. Praviņi 1,4 2. Alūksne 2,4 18. Priekuļi 1,9 3. Bauska 1,7 19. Rēzekne 2,0 4. Carnikava 1,4 20. Rucava 1,4 5. Dagda 2,0 21. Rūjiena 2,0 6. Daugavpils 1,8 22. Saldus 1,7 7. Dobele 1,4 23. Sigulda 2,0 8. Gaiziņkalns 3,2 24. Sīļi 1,8 9. Gulbene 1,9 25. Skrīveri 1,9 10. Kuldīga 1,6 26. Smiltene 1,9 11. Liepāja 1,4 27. Stende 1,8 12. Lubāna 2,1 28. Valmiera 1,8 13. Mērsrags 1,3 29. Vārdava 1,6 14. Nereta 1,9 30. Viļaka 1,9 15. Pāvilosta 1,3 31. Zīlāni 2,0 16. Pļaviņas 2,0 32. Zosēni 2,1 17.tabula Apledojuma- sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību Nr. p.k. Vieta Svars (g/m), kas iespējams reizi 2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados 1. Ainaži 110 180 240 290 330 360 400 490 2. Alūksne 160 220 280 310 340 360 390 450 3. Liepāja 40 80 140 190 230 270 320 430 4. Mērsrags 30 60 100 140 170 200 240 330 5. Priekuļi 150 210 270 310 340 360 390 450 6. Rēzekne 150 280 420 520 620 690 790 1020 7. Rīga 80 130 190 240 280 310 350 440 8. Stende 120 200 280 340 390 430 480 590 9. Zīlāni 110 180 260 320 360 400 450 560 10. Zosēni 190 320 450 540 630 690 770 950 18.tabula Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību Nr. p.k. Vieta Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi 2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados 1. Ainaži 3,0 4,5 5,5 6,0 6,5 7,0 7,5 8,5 2. Alūksne 4,0 5,0 6,0 6,5 7,0 7,5 7,5 8,0 3. Liepāja 1,5 2,5 3,5 4,5 5,0 5,5 6,0 7,0 4. Mērsrags 1,0 2,0 2,5 3,5 4,0 4,5 5,0 6,5 5. Priekuļi 4,0 5,0 6,0 6,5 7,0 7,5 8,0 8,5 6. Rēzekne 4,0 6,0 8,0 9,5 11,0 12,0 13,0 15,0 7. Rīga 2,0 3,5 4,5 5,0 5,5 6,0 6,5 7,5 8. Stende 3,0 4,5 6,0 7,0 7,5 8,5 9,0 10,5 9. Zīlāni 3,0 4,5 6,0 7,0 7,5 8,5 9,0 10,5 10. Zosēni 4,5 6,5 8,5 9,5 10,5 11,5 12,0 13,5 19.tabula Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā Nr. p.k. Vieta Vidējais sasaluma dziļums Maksimālais sasaluma dziļums X XI XII I II III IV vidējais vislielākais 1. Ainaži * 18 32 45 38 53 113 2. Alūksne * 9 22 38 42 36 48 95 3. Daugavpils * 12 35 62 70 51 78 134 4. Dobele * * 8 17 22 17 24 88 5. Mērsrags * 2 14 28 31 23 41 116 6. Liepāja * 9 23 26 * 34 87 7. Priekuļi * * 11 20 22 18 * 26 61 8. Rīga * * 7 15 18 13 24 47 9. Stende * * 12 24 27 22 * 36 128 10. Zīlāni * 7 21 38 43 40 * 48 112 Piezīme. *Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu. 20.tabula Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²) Nr. p.k. Stacija Radiācijas veids Laika intervāls (stundās) (Saules laiks) Diennakts summa 3-4 4-5 5-6 6-7 7-8 8-9 9-10 10-11 11-12 12-13 13-14 14-15 15-16 16-17 17-18 18-19 19-20 20-21 Horizontāla virsma 1. Rīga tiešā 0,02 0,21 0,52 0,94 1,34 1,73 2,09 2,39 2,53 2,53 2,39 2,09 1,73 1,34 0,94 0,52 0,21 0,02 23,54 summārā 0,04 0,34 0,77 1,20 1,65 2,02 2,45 2,75 2,89 2,89 2,75 2,45 2,02 1,60 1,14 0,72 0,34 0,04 28,06 2. Zosēni tiešā 0,02 0,18 0,47 0,86 1,26 1,66 2,05 2,45 2,63 2,63 2,48 2,20 1,80 1,33 0,86 0,43 0,18 0,04 23,53 summārā 0,03 0,32 0,70 1,19 1,66 2,16 2,52 2,88 3,06 3,06 2,88 2,59 2,20 1,69 1,19 0,68 0,32 0,05 29,18 Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma 3. Rīga tiešā - - - - 0,27 0,80 1,27 1,63 1,84 1,84 1,65 1,29 0,81 0,27 - - - - 11,67 summārā 0,01 0,10 0,20 0,25 0,59 1,16 1,70 2,09 2,31 2,31 2,10 1,72 1,16 0,56 0,21 0,17 0,10 0,01 16,75 4. Zosēni tiešā - - - - 0,25 0,76 1,22 1,60 1,80 1,80 1,60 1,24 0,77 0,25 - - - - 11,30 summārā 0,01 0,11 0,19 0,29 0,63 1,25 1,74 2,13 2,35 2,35 2,11 1,72 1,21 0,62 0,29 0,20 0,11 0,01 17,33 Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma 5. Rīga tiešā - - - - - - - - - 0,39 1,13 1,75 2,18 2,39 2,30 1,91 0,99 0,24 13,28 summārā 0,01 0,10 0,20 0,25 0,32 0,37 0,43 0,46 0,47 0,86 1,58 2,17 2,52 2,68 2,52 2,08 1,09 0,25 18,36 6. Zosēni tiešā - - - - - - - - - 0,38 1,09 1,67 2,07 2,20 2,09 1,69 0,99 0,13 12,31 summārā 0,01 0,11 0,19 0,29 0,38 0,49 0,51 0,53 0,55 0,93 1,60 2,15 2,51 2,56 2,38 1,89 1,10 0,14 18,35 Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma 7. Rīga tiešā 0,24 0,99 1,91 2,30 2,39 2,18 1,75 1,13 0,39 - - - - - - - - - 13,28 summārā 0,25 1,09 2,08 2,52 2,68 2,52 2,17 1,58 0,86 0,47 0,46 0,43 0,37 0,32 0,25 0,20 0,10 0,01 18,36 8. Zosēni tiešā 0,13 0,99 1,69 2,09 2,20 2,07 1,67 1,09 0,38 - - - - - - - - - 12,31 summārā 0,14 1,10 1,89 2,38 2,58 2,56 2,18 1,62 0,93 0,55 0,51 0,48 0,44 0,37 0,29 0,20 0,11 0,01 18,35 21.tabula Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē Dziļums (cm) Mēnesis XI XII I II III IV Daugavpils Vidējais * 36 67 79 78 27 Vislielākais 56 104 133 144 142 96 Gulbene Vidējais * 12 23 27 29 17 Vislielākais 44 48 65 73 80 80 Rīga Vidējais * * 11 14 19 * Vislielākais 20 38 48 63 80 80 Stende Vidējais * * 28 36 35 * Vislielākais 26 56 103 118 138 135 Zosēni Vidējais * 13 22 23 20 * Vislielākais 39 42 73 73 73 58 *Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0 ° C mazāk nekā 50 % gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 2.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376) Paskaidrojumi klimatisko datu tabulām(Pielikums grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.396) 1. 1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (o C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa temperatūru, kas ir Vispasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - VMO) 30 gadu perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var atkārtoties vidēji reizi divos gados. 2. 2.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais minimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā viszemākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir gada viszemākā gaisa temperatūra. Gada absolūti minimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti minimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90). 3. 3.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā visaugstākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir gada visaugstākā gaisa temperatūra. Gada absolūti maksimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90). 4. 4.tabula "Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Katra gada viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu viskarstākā mēneša dienu absolūto maksimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados. Viskarstākā mēneša vidējās maksimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90). 5. 5.tabula "Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Katra gada visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu visaukstākā mēneša dienu absolūto minimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā minimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados. Visaukstākā mēneša vidējās minimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90). 6. 6.tabula "Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Par katras stacijas darba pēdējiem aptuveni 50 gadiem katrā aukstā sezonā atrasts visaukstākais piecu vienu otrai sekojošu dienu periods un aprēķināta tā vidējā temperatūra. Visaukstāko piecu dienu ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir aprēķināta kā vidējā aritmētiskā, ņemot vērā astoņu visaukstāko piecu dienu periodu (16 % no visā datu rindā esošo sezonu skaita) gaisa temperatūru. Ir aprēķinātas visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru vērtības varbūtību līmeņiem 0,98 un 0,92. Piemēram, varbūtība tam, ka Ainažu apkārtnē visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra nepārsniegs -26,8 ºC, ir 0,98; reizi 50 gados (varbūtība - 0,02) iespējama vēl zemāka temperatūra. 7. 7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (o C)". Par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 o C vai zemāka. Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par VMO 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.). Katrai datu rindas aukstajai sezonai atrasti datumi, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra rudenī kļūst stabili vienāda vai zemāka par 8,0 o C un pavasarī stabili augstāka par 8,0 o C. Aprēķināts dienu skaits starp šiem datumiem (konkrētās aukstās sezonas apkures perioda ilgums), kā arī aprēķināta diennakts vidējo gaisa temperatūru summa. Vidējais apkures perioda ilgums ir visu datu rindas sezonu apkures periodu ilguma vidējais aritmētiskais. Vidējā apkures perioda gaisa temperatūra ir visu datu rindas diennakts vidējo gaisa temperatūru summas dalījums ar gadu un dienu skaitu. 8. 8.tabula "Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.). 9. 9.tabula "Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)". Gaisa mitruma raksturlielums - ūdens tvaiku parciālais spiediens - ir spiediens, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu to tilpumu, ko ieņem mitrais gaiss. Aprēķināti vidējiedati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.). 10. 10.tabula "Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)". Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta noteiktā temperatūrā un atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku parciālā spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku parciālo spiedienu tādā pašā temperatūrā un atmosfērā. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.). 11. 11.tabula "Gaisa relatīvā mitruma amplitūda". Diennakts gaitā gaisa relatīvais mitrums parasti vislielākais ir pirms saules lēkta un vismazākais -pēcpusdienā. Tāpēc precīzākam amplitūdas aprēķinam izvēlēts 30 gadu datu periods, sākot ar 1966.gadu, kad meteoroloģiskajās stacijās četru termiņu vietā tika uzsākti astoņi termiņu novērojumi. Gaisa relatīvā mitruma amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējo gaisa relatīvā mitruma vērtību starpība plkst.3 un plkst.12 pēc vidējā Griničas laika (plkst.5 (6) un plkst.14 (15) pēc Latvijas ziemas (vasaras) laika). 12. 12.tabula "Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)". Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.). 13. 13., 14. un 15.tabulā ietverta vēja horizontālā komponente, raksturo­jot to ar virzienu, ātrumu un brāzmainumu. Vēja virziens ir tā debess puse, no kuras pūš vējš. Vēja ātrums ir vidējais vēja ātrums kādā nelielā laikposmā (parasti 2 vai 10 minūtēs). Maksimālās brāzmas ir vislielākais momentānais vēja ātrums. 13. un 14.tabulas dati aprēķināti par VMO noteikto 30 gadu periodu (1961.-1990.), 15.tabulas dati - par visu periodu, kādā iegūti katras stacijas reprezentatīvie dati. Vēja novērojumus meteoroloģiskajās stacijās veic 10-12 m augstumā no zemes. 15.tabulā minētais mēnešu un gada maksimālais vēja ātrums un maksi­mālās vēja brāzmas par visu attiecīgo novērojumu periodu (līdz 2003.gadam ieskaitot) noteiktas katras stacijas un katra vēja ātruma mērinstrumenta faktiskajā atrašanās vietā un augstumā. 14. 1.attēls "Latvijas teritorijas iedalījums pēc vēja spiediena, kas iespējams reizi piecos gados (kg/m2)". Vēja spiediena aprēķinam izmantots vēja ātrums, kas iespējams reizi piecos gados (v). Vēja spiediens P (kgf/m2) aprēķināts, izmantojot šādu formulu: P = v2/16. Vēja zonas raksturotas ar maksimālo vēja ātrumu zonā, kas iespējams reizi gadā, 5, 10, 15, 20, 25 un 50 gados. Vēja zona Maksimālais vēja ātrums, kas iespējams reizi Vēja spiediens (kgf/m2) gadā 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 50 gados I 17 20 21 22 22 23 24 < 28 II 20 23 24 25 25 25 27 28- 35 III 24 27 29 30 31 31 33 36- 52 IV 26 30 32 33 33 33 35 53- 67 14.1 1.1 attēls. Fundamentālā vēja pamatātruma vērtība katrā novēroju­mu punktā noteikta, izmantojot informāciju par katra gada maksimālo vidējo vēja ātrumu 10 minūšu laikposmā neatkarīgi no vēja virziena un gadalaika. Katra gada maksimālā vēja ātruma vērtība pārrēķināta 10 metru augstumam virs līdzena, atklāta lauku apvidus ar teritorijas nelīdzenuma garumu zo 0,05 m. Pārrēķins veikts atbilstoši Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ieteiktajai metodikai. Vēja pamatātrums ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados) aprēķināts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu. 14.2 1.2 attēls. Vēja spiediena pamatvērtības noteiktas saskaņā ar standartā LVS EN 1991-1-4 minēto 4.1. un 4.10.formulu. Virziena faktora cdir, gadalaika faktora cseason vērtība saskaņā ar standarta LVS EN 1991-1-4 ieteikumiem ir 1,0. Gaisa blīvuma vērtība saskaņā ar minētā standarta ieteikumiem ir 1,25 kg/m3. 15. 16.tabula "Sniega segas biezums un svars". Lai teritoriāli pilnīgāk raksturotu sniega segu, izmantoti sniega segas speciālo mērījumu rezultāti lauka maršrutos paplašinātā staciju skaitā un arī atsevišķos meteoroloģiskajos posteņos visā to darbības periodā. Ilggadīgais vidējais maksimālais sniega segas biezums ziemā aprēķināts kā visu ziemu visaugstāko vidējo sniega segas biezumu vidējais aritmētiskais. Pamatojoties uz šiem datiem, veidots 2.attēls "Vidējais maksimālais sniega segas biezums (cm)". Izmantojot novērojumu rezultātus par visu ziemu maksimālajām sniega segas svara vērtībām, aprēķināts maksimālais sniega segas svars, kas iespējams reizi 5, 10, 20 un 50 gados. Klimatoloģiskajā praksē teritorijas iedalījumu pēc sniega segas svara pieņemts veikt, izmantojot maksimālā sniega segas svara, kas iespējams reizi piecos gados, datus. Pamatojoties uz šiem datiem, veidots 3.attēls "Maksimālais sniega segas svars, kas iespējams reizi piecos gados (kg/m2)". 15.1 16.1, 16.2, 16.3 un 16.4 tabulā un 2.1 un 2.2 attēlā minētie sniega slodžu uz zemes virsmas un ar tām saistītās statistiskās informācijas aprēķini veikti 32 novērojumu punktos visās Latvijas klimatiskajās zonās, izmantojot vienotus 54 ziemas periodu datus (no 1950.-1951.gada ziemas līdz 2003.-2004.gada ziemai). Katrā novērojumu punktā sniega slodžu aprēķinam izmantoti dati par katra ziemas perioda maksimālo ūdens daudzumu sniega segā, kas iegūti, uzmērot sniega segu lauka maršrutā. Aprēķins veikts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu. 15.2 16.2 tabulā un 2.2 attēlā minētās iespējamās ārkārtējās sniega slodzes vērtības uz zemes virsmas visos 32 novērojumu punktos aprēķinātas kā slodzes, kas izveidotos ikdienas novērojumos konstatētajai līdz šim visbiezākajai sniega segai ar vislielāko sniega segas tilpumsvaru, kas raksturīgs mitram sniegam (standarta LVS EN 1991-1-3 "Eirokodekss 1 - Iedarbes uz būvēm. - 1-3 daļa: Vispārējās iedarbes - Sniega slodzes" E pielikuma E.1.tabula). Praktiski visos Latvijas klimatiskajos rajonos šādi aprēķinātās sniega slodzes ir 1,8-2 reizes lielākas par sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgajām vērtī­bām (ar varbūtību reizi 50 gados). Tādējādi Latvijas apstākļos visos tās klimatiskajos rajonos var lietot standarta LVS EN 1991-1-3 4.3.apakšpunktā ieteikto ārkārtējās sniega slodzes koeficienta vērtību 2,0. 15.3 Saskaņā ar standarta LVS EN 1991-1-3 D pielikumu, izmantojot formulu D.1., sniega slodzes uz zemes virsmas var koriģēt, lai tās atbilstu raksturīgajām vērtībām jebkurā atkārtošanās periodā, kas atšķiras no sniega slodzes raksturīgās vērtības ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados). Atbilstošus aprēķinus var veikt, izmantojot 16.3 tabulā minēto informāciju par ziemas perioda maksimālās sniega slodzes variācijas koeficientu katram novērojumu punktam. 15.4 16.4 tabulā ir sniegta informācija par sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgajām vērtībām ar varbūtību reizi 150 gados. Šāds laikposms atbilst dzīvojamo māju, to konstrukcijas elementu, apdares (arī jumta nesošo elementu) visilgākajam vidējam kalpošanas laikam. Aprēķins veikts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu. 16. 17.tabula "Apledojuma- sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību", 18.tabula "Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību". Izmantoti meteoroloģiskajās stacijās veikto apledojuma- sarmas nogulumu uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā maksimālo izmēru un maksimālā svara novērojumu rezultāti, kas veikti katru ziemu laika periodā no 1951. līdz 1998.gadam. Pēc atbilstošas metodikas nogulumu svars pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, apledojuma slānis - uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais noguluma blīvums ir 0,9 g/cm3. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni celtniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu. 17. 4.attēls "Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa biezuma". Iedalījumam izmantoti dati par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados. Latvijā sastopamos apledojuma rajonus var raksturot ar šādiem parametriem: Nr. p.k. Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados Apledojuma rajons I II 1. Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons 2,5- 7,4 7,5- 12,4 2. Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm) 5 10 3. Apledojuma- sarmas nogulumu masas (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā izmaiņu diapazons 90- 370 370- 800 4. Vidējā apledojuma-sarmas nogulumu masa (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā 210 570 18. 19.tabula "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā". Par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.) aprēķināts vidējais grunts sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība. 19. 5.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi divos gados (cm)", 6.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 10 gados (cm)" un 7.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados (cm)". Grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmanto normatīvo grunts sasaluma dziļumu. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu normatīvo grunts sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikā no 1923. līdz 1998.gadam, tika aprēķinātas normatīvās grunts sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka normatīvais grunts sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība - 0,90), reizi 100 gados (varbūtība - 0,99). Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā grunts sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību. 20. 20.tabula "Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)". Tabulā sniegta informācija par tiešās un summārās (tiešās un izkliedētās radiācijas summa) radiācijas stundu un diennakts summām (MJ/m2) uz horizontālu virsmu un uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem orientētām vertikālām virsmām gada viskarstākajā mēnesī - jūlijā. Radiācijas stundu summu izdalot ar 3,6, var aprēķināt vidējo enerģētisko apgaismojumu (radiācijas intensitāti, kW/m2). Gadu gaitā saules radiācijas novērojumi Latvijā ir veikti dažādās vietās. Rīgas novērojumi raksturo Latvijas lielpilsētas, Zosēnu - lauku rajonus paaugstinātā reljefā. 21. 21.tabula "Vidējais un vislielākais 0 o C temperatūras dziļums augsnē". Nulles temperatūras dziļums augsnē aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m VMO 30 gadu periodā (1961.- 1990.). Minētie termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā - zāle, ziemā - sniega sega). Temperatūru aprēķinam izmantota interpolācijas metode. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs PIEZĪMES: MK 07.06.2005. noteikumu Nr.396 "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"" 2.punkts: "2. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptam līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām."