3. Article

Saistītie procesi un dokumenti Valsts pārvaldes darbību un attīstību ietekmē vairāki ārējie un iekšējie faktori, kuru raksturojums seko tālā tekstā. Stratēģija ievēro šos faktorus, izvirzot valsts pārvaldes attīstības mērķus un uzdevumus. Integrācija ES. Latvija veiksmīgi turpina sarunas ar ES dalībvalstīm par iestāšanos Eiropas Savienībā un ir apņēmusies uz 2003.gada 1. janvāri izpildīt Kopenhāgenas iestāšanās kritērijus un ieviest acquis communautaire6 . Valsts pārvaldes jomā Latvijai jānodrošina stabilu un uz likuma balstītu, efektīvu un ētisku valsts pārvaldi, spējīgu ieviest acquis communautaire atbilstoši līgumos, direktīvās un regulās noteiktajām prasībām. Integrācijas procesa uzdevumi valsts pārvaldes jomā ir formulēti Eiropas Komisijas un Latvijas kopīgajā dokumentā Pievienošanās partnerība , kurš nosaka uzdevumus politikas koordinācijas uzlabošanai, civildienesta likuma ieviešanai, ierēdņu darba samaksas sistēmas reformai, vidēja termiņa valsts budžeta plānošanai, finansu kontroles un iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai, valsts iepirkuma sistēmas attīstībai un tās uzraudzības nodrošināšanai un cīņai ar korupciju. Informācijas tehnoloģijas. Informācijas tehnoloģiju attīstība Latvijā ietekmē valsts pārvaldes darba organizāciju. Jaunie informācijas pārraides, apstrādes un izmantošanas veidi spēj kardināli izmainīt ne tikai informācijas izplatīšanu un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, bet arī sekmēt jaunas publisko pakalpojumu kultūras veidošanu. Informācijas pārraide elektroniskā veidā nodrošina iespēju valsts pārvaldes iestādēm veidot informācijas sistēmas un datu bāzes, kas ir nepārtrauktas pieejamības režīmā citām iestādēm. Tas savukārt paver iespējas veidot informācijas un pakalpojumu centrus, kas nodrošina iedzīvotājiem pakalpojuma saņemšanu vienā vietā, pat ja šī pakalpojuma sniegšanai nepieciešama informācija, kuru apkopo dažādas iestādes. Šādā veidā informācijas tehnoloģijas ienākšana valsts pārvaldē palīdzēs samazināt "birokrātiju" iedzīvotāju apkalpošanā, ietaupīt valsts pārvaldes un iedzīvotāju laiku un līdzekļus. Datu apstrāde bez cilvēka piedalīšanās arī sniedz iespēju ievērojami samazināt korupciju, jo tiek izslēgti informācijas apstrādes posmi, kuros ierēdnim ir iespējams pieņemt subjektīvu lēmumu. Informācijas tehnoloģijas attīstība un izmantošana valsts pārvaldē spēs nodrošināt valsts pārvaldes operatīvāku darbu, lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz kvalitatīvu informācijas apstrādi, uzlabot pakalpojumu sniegšanas ātrumu un kvalitāti, kā arī ar informācijas sistēmu starpniecību nodrošinās iespēju saņemt pakalpojumu no iestādēm bez pārvietošanās uz citu iestādi. Valsts iepirkuma jomā informācijas tehnoloģijas spēs nodrošināt atklātāku pasūtījumu un piedāvājumu preču un pakalpojumu tirgu, kas uzlabos konkurenci starp uzņēmējiem. Valsts pārvaldes darba izmaiņas informācijas sabiedrībā ir atspoguļotas Tieslietu ministrijas gatavotajā koncepcijā E-pārvalde , kura nosaka informācijas tehnoloģiju ietekmi uz valsts pārvaldes procesiem. Programmatiskā strukturālo pārkārtojumu aizdevuma (PSAL) programma. Latvijas valdība un Pasaules Banka 23.02.2000. parakstīja PSAL Reformas pasākumu programmu, kas nosaka uzdevumus un pasākumus publisko finansu vadības sistēmas uzlabošanai, valsts pārvaldes nostiprināšanai, politikas koordinācijas stiprināšanai, korupcijas samazināšanai un atklātības veicināšanai, publisko pakalpojumu regulēšanai, kā arī privatizācijas jomā. Pasaules Banka nodrošina Latvijas valsts pārvaldi ar tehnisko palīdzību atsevišķu prioritāro uzdevumu īstenošanai. 2001.gadā tiek plānota PSAL Programmas atjaunošana 2002.gadam sakarā ar jauna aizdevuma piešķiršanu Latvijas strukturālajām reformām. ________________________ 1 Valsts pārvaldes reformas mērķi tika noteikti šādos Ministru kabineta pieņemtajos dokumentos: 1995. gada 28. martā akceptētajā Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijā , 1997. gada 23. decembrī apstiprinātajā Valsts pārvaldes attīstības stratēģijā līdz 2000. gadam un 1998. gada 10. martā apstiprinātajā Valsts pārvaldes attīstības stratēģijas līdz 2000. gadam realizācijas plānā . 2 Publiskie pakalpojumi - likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos fiziskajām un juridiskajām personām piedāvātie materiālie vai nemateriālie labumi kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu šo pakalpojumu saņemšanā. Publisko aģentūru likuma (Pieņemts 2001. gada 22. martā) 6. panta interpretācija 3 SVID - stratēģiskās plānošanas metode, kas izvērtē sistēmas stiprās un vājās puses un identificē iespējas un draudus tālākai attīstībai. 4 Politika - valsts, valdības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie centieni, mērķi, principi, stratēģiskās nostādnes, plānveida pasākumi, kurus noteiktu interešu vārdā veic kāds politiskais spēks (piem., Partija, partiju koalīcija vai valsts vara. Avots: Svešvārdu vārdnīca Dr. philol. J. Baldunčika redakcijā. Apgāds "Jumava", 1999 ) 5 OESA - Organizācija par ekonomisko sadarbību un attīstību. ( Angļu valodā - Organisation for Economic Cooperation and Development ). Šodien OESA organizācija apvieno 30 pasaules attīstītākās valstīs, no 1995.g. līdz 2000. gadam par OESA dalībvalstīm kļuva Čehija, Ungārija, Polija un Slovākija. 6 acquis communautaire - ES tiesību un pienākumu kopums Turpmāk - vēl "Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores Ausma Aldermane, Dace Bebre