29. Article

Izdevumu izmaiņu gadījumā papildu izdevumu apjomu plāno: 29.1. nosakot, vai izmaksas ir vienreizējas vai pastāvīgas. Vienreizējās izmaksas veido izdevumi, kuri ir paredzēti tikai vienreiz, īstenojot attiecīgo pasākumu. Pastāvīgās izmaksas veido izdevumi, kuri tiek plānoti turpmākajam laikposmam (gadiem), kad notiek pasākumā paredzētā objekta (jaunradītās struktūrvienības, institūcijas, informatīvās sistēmas, ēkas, būves, ceļa, tilta vai cita objekta) uzturēšana. Pastāvīgajās izmaksās neiekļauj vienreizējās izmaksas; 29.2. atbilstoši budžeta izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai; 29.3. veicot aprēķinus pakāpeniski pa izdevumu pozīcijām šādā secībā: strādājošo skaita pamatojums, darba samaksas fonda aprēķins, samaksa par pakalpojumiem, materiālu iegāde, izdevumi kapitālieguldījumiem (to skaitā investīcijas). Detalizētajā aprēķinā norāda pietiekamu informāciju par paredzamajiem izdevumiem, lai viegli varētu veikt izdevumu analīzi. Ja kādai izdevumu pozīcijai paredz ne vairāk par 10 % no kopējiem izdevumiem, detalizētu (sīku) aprēķinu nesniedz. Lielākajās izdevumu pozīcijās norāda fizisko vienību skaitu, kas reizināts ar vienas vienības cenu (tarifu, likmi, izmaksām); 29.4. nosakot atalgojuma apjomu šādā secībā: prognozē darbinieku skaitu un viņu mēneša darba samaksu, piemēro radniecīgā struktūrvienībā, iestādē vai institūcijā strādājošo skaitu un atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem nosaka vidējo mēneša amatalgu (mēnešalgu) attiecīgajām darbinieku grupām - administrācijas darbiniekiem, speciālistiem, apkalpojošajam personālam; 29.5. nosakot darba devējam valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam; 29.6. paredzot kārtējo izdevumu (samaksa par pakalpojumiem un materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegāde vērtībā līdz 50 latiem par vienību un citi izdevumi) apjomu. Piemēro attiecīgās ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, pašvaldības vai normatīvā akta īstenotājai radniecīgas iestādes vidējos izdevumus mēnesī uz vienu darbinieku, reizinātus ar darbinieku skaitu un attiecīgo laikposmu; 29.7. aprēķinot izdevumus kapitālieguldījumiem (atsevišķi sadalot izdevumus, kas saistīti ar iestāžu kapitālajām iegādēm, kapitālajiem remontiem un citiem izdevumiem, un izdevumus, kas saistīti ar investīciju projektu īstenošanu): 29.7.1. nosaka kustamā īpašuma (datortehnikas, transportlīdzekļu, kancelejas mēbeļu, telpu iekārtu un citu īpašumu, kuru vērtība ir lielāka par 50 latiem) iegādes izmaksas atbilstoši jaunizveidotās iestādes (struktūrvienības) darba specifikai. Prognozē iegāžu aptuveno apjomu. Lielākajām iegādēm, veicot tirgus izpēti vairākās attiecīgās preces tirdzniecības vietās, noskaidro vidējo cenu, aprēķinā neparedzot augstāko cenu; 29.7.2. aprēķina nekustamo īpašumu (ēku, būvju) un zemes iegādes izdevumus (ja nav iespējama šo objektu noma) atbilstoši veiktajai tirgus izpētei; 29.7.3. izmaksas, kuras veido investīciju projekta īstenošanas pasākumi, uzskata par vienreizējām vai uzsākšanas izmaksām; 29.7.4. prognozē nepieciešamo budžeta līdzekļu apjomu investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar ieteikumiem projektu iesniegšanai Valsts investīciju programmai; 29.8. iedalot investīciju projekta īstenošanu šādos secīgos posmos: 29.8.1. pirmais posms - investīciju projekta sagatavošana iesniegšanai Ekonomikas ministrijā (nav nepieciešama speciāla cenu aptauja, jo šo darbu veic ministriju (valsts iestāžu) ierēdņi un darbinieki ministrijai (valsts iestādei) piešķirto līdzekļu ietvaros); 29.8.2. otrais posms - investīciju projekta tehniskās dokumentācijas izstrādāšana. Izmanto ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes rīcībā esošos datus par analogu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādāšanas izmaksām vai veic aptauju starp iespējamiem dokumentācijas izstrādātājiem, lai noteiktu projekta tehniskās dokumentācijas izstrādāšanas izmaksas, un izvēlas vidējās izmaksas no visu aptaujāto organizāciju - potenciālo darba izpildītāju - piedāvātā; 29.8.3. trešais posms - investīciju projekta īstenošana (būvniecība, datortehnikas un citas tehnikas iegāde, programmu izstrādāšana un ieviešana). Veic aptauju starp iespējamiem projekta īstenotājiem - būvniecības firmām, iekārtu piegādes vai programmu izstrādātāju firmām - par iespējamām projekta īstenošanas izmaksām un sagatavo izdevumu tāmes projektu, kurā atsevišķi norāda iekārtu un materiālu cenas un patērējamos apjomus naturālā izteiksmē, darba samaksu, nodokļu maksājumus un darbības uzsākšanai nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu apjomu. Ja projekts ir sarežģīts un vēl nebijis, var pieprasīt attiecīgās nozares ekspertu atzinumu. Ja projekts nav unikāls un vienreizējs, var izmantot radniecīga projekta faktiskās izmaksas, ja nepieciešams, konsultējoties ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem; 29.8.4. ceturtais posms - investīciju projekta ekspluatācija un uzturēšana, kas pēc būtības vairs nav investīciju izmaksas, taču šo izmaksu apjoma noteikšana ir ļoti svarīga; 29.9. nosakot realizētā investīciju projekta ekspluatācijas izmaksas, ņem vērā, ka: 29.9.1. ekspluatācijas izmaksas ir pastāvīgas (regulāras), un tās pamatā ir saistītas ar kārtējiem izdevumiem (bez kapitālieguldījumiem, to skaitā investīcijām, kuras jau ir bijušas). Ekspluatācijas izdevumu noteikšana ir nepieciešama, lai zinātu, kāds līdzekļu apjoms būs nepieciešams turpmāk, kad pašas investīcijas būs apgūtas; 29.9.2. ekspluatācijas izdevumi ietver administrēšanu un saimnieciskos izdevumus, kas saistīti ar konkrēta pakalpojuma veikšanu; 29.9.3. ekspluatācijas izdevumi parasti ir pastāvīgi (regulāri) - tie ir kārtējie izdevumi. Atbilstoši izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai tie ir: atalgojums, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, samaksa par pakalpojumiem (komunālie maksājumi par enerģiju, ūdeni, sakaru pakalpojumiem), nodokļu maksājumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, citi maksājumi un materiālās izmaksas (izejvielu, pusfabrikātu un rezerves daļu iegādes un kārtējā remonta izmaksas, iekārtu, ēku, ceļu, tiltu, būvju uzturēšanas un apkopšanas izmaksas); 29.9.4. izmaksās neiekļauj iepriekšējos gados ieguldītos materiālos un naudas resursus, piemēram, ēku vērtību, datoru un citas tehnikas izmaksas, aprēķinot uzturēšanas izmaksas un jaunās kapitālās iegādes katrā saimnieciskajā gadā.