3. Article

Darba strīdu izšķiršanas procesuālā kārtība 3.1. Vispārīgs raksturojums Izšķirot darba strīdus, ir nepieciešams nodrošināt to, lai strīda izšķiršana notiktu pēc iespējas īsākā laika posmā, un strīda izšķiršanas laikā būtu pēc iespējas mazāk formalitāšu. Parasti, izšķirot individuālus vai kolektīvus tiesību strīdus, tiek noteikta arī pārsūdzības iespēja un zemākas instances strīdu izšķiršanas iestādes nolēmuma pārsūdzēšanas kārtība. Lai varētu nodrošināt strīdu izšķiršanu pēc iespējas īsākā laika posmā, nepieciešams noteikt vienkāršāku strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību. 3.2. Individuālu tiesību strīdu izšķiršana 3.2.1. Pašreizējā situācija Patlaban individuālu tiesību strīdus izšķir savstarpējās pārrunās starp darba devēju un darbinieku, darba strīdu komisijā vai tiesā. Strīdu izšķiršana savstarpējās pārrunās vai darba strīdu komisijā uzskatāma par strīdu izšķiršanu uzņēmuma ietvaros. Ja šajā stadijā strīds netiek izšķirts, tad ir iespējams iesniegt prasību rajona (pilsētas) tiesā. Strīda izšķiršana uzņēmuma ietvaros var arī nenotikt, un tādā gadījumā strīds tiek izšķirts uzreiz tiesā. Rajona (pilsētas) tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts apgabaltiesā kā apelācijas instancē, kuras spriedums savukārt var tikt pārsūdzēts Augstākās Tiesas Senātā kā kasācijas instancē. Likums atļauj individuālu tiesību strīdu izšķirt arī šķīrējtiesā. 3.2.2. Problēmas risinājums Izskatot visus piedāvātos problēmas risinājuma variantus un ievērojot argumentu, ka gadījumā, ja strīdu izšķir vispārējā tiesa, tad papildus īsam strīda izšķiršanas laikam tiek nodrošināta strīda iespējami kvalificētāka izšķiršana, Ministru kabinets atbalsta šādu problēmas risinājuma variantu: Individuālu darba tiesību strīdu izšķiršana ārpus uzņēmuma notiek vispārējā tiesā. 3.3. Kolektīvu tiesību strīdu izšķiršana 3.3.1. Pašreizējā situācija Patlaban kolektīvu tiesību strīdu izšķir izlīgšanas komisijā (identisks pārrunām), tiesā vai šķīrējtiesā. Ja strīda puses strīdu nespēj izšķirt izlīgšanas komisijā, tad ikvienai no pusēm ir tiesības griezties tiesā, kuras spriedums ir galīgs. Kā alternatīva strīda izšķiršanai tiesā izmantojama strīda izšķiršana šķīrējtiesā. 3.3.2. Problēmas risinājums Izskatot visus piedāvātos problēmas risinājuma variantus un ievērojot argumentu, ka gadījumā, ja strīdu izšķir vispārējā tiesa, tad papildus īsam strīda izšķiršanas laikam tiek nodrošināta strīda iespējami kvalificētāka izšķiršana, Ministru kabinets atbalsta šādu problēmas risinājuma variantu: Kolektīvu darba tiesību strīdu izšķiršana ārpus uzņēmuma notiek vispārējā tiesā. 3.4. Kolektīvu interešu strīdu izšķiršana 3.4.1. Pašreizējā situācija Patlaban kolektīvi interešu strīdi izšķirami izlīgšanas komisijā vai arī darbiniekiem realizējot tiesību uz streiku. Puses var vienoties arī par strīda izšķiršanu samierināšanas iestādē, kur strīds tiek izšķirts izmantojot samierināšanas, vidutājības vai šķīrējtiesa metodi, taču līdz šim prakse liecina par to, ka šīs strīdu izšķiršanas metodes tiek izmantotas reti vai netiek izmantotas vispār. 3.4.2. Problēmas risinājums Lai pilnveidot kolektīvu interešu strīdu izšķiršanu, nepieciešams radīt tādus apstākļus, lai tiktu izmantotas visas iespējas izšķirt strīdu miermīlīgā ceļā. Ja kolektīvs interešu strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā, tas izšķirams samierināšanas iestādē, izmantojot samierināšanas, vidutājības vai šķīrējtiesas metodi. Streiks izmantojams kā galējs līdzeklis.